ĢP pakļaušna
Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2009.gada nogalē ASV vēstniecībai paudis bažas par oligarhu ietekmi Latvijā, kas slepeni vēloties graut tiesiskumu. Maizītis ar ASV vēstnieci apspriedis arī aizdomīgu nāves gadījumu saistībā ar Lemberga tiesvedību, raksta portāls ir.lv atsaucoties uz "Wikileaks" publiskoto ASV vēstniecības Latvijā ziņojumu Valsts departamentam.
Ietekmīgi cilvēki jau ilgu laiku traucē izmeklētāju darbu. Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis atklāj, ka no ietekmīgajiem izskanējuši dažādi draudi izmeklētāju nākotnes plāniem. Pat tuvošanās vien šādiem cilvēkiem dažkārt esot bīstama.
Ir salīdzinoši maz cilvēku, kas ir spējīgi izmeklēt ekonomisko noziegumu lietas. Tam nepieciešamas papildus ekonomikas, banku un grāmatvedības zināšanas. Taktiski un fiziski tās ir grūti izmeklējamas lietas, kurām cilvēki ir speciāli jāmāca, un mums nav mācību iestāžu, kur ekonomisko noziegumu izmeklētājus mācīt, sestdien intervijā laikrakstam "Diena" pauž bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes pasniedzējs, tieslietu ministra Aigara Štokenberga (V) padomnieks Jānis Maizītis.
LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram nav ko teikt par pēdējā laikā aizvien biežāko situāciju, kad prokuratūra sastāda tādus kriminālprocesa izbeigšanas lēmumus, kas faktiski nevienam nav pārsūdzami. Savukārt Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš sava priekšnieka vietā apgalvo – viņš vispār nesaprotot, par kādiem kriminālprocesiem runa.
Aizvadītā gadā nogalē prokuratūra sniegusi atbildi Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) saistībā ar tās rosināto pārbaudi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas šefa Aigara Bora saistību ar Finanšu policijas novembrī atklāto naudas atmazgāšanas rekordistu Arti Hartmani. Prokuratūras nosūtītā atbilde NDK ir slepena, tomēr Pietiek zināms, ka SAB izlūkošanas šefs atzinumā saudzēts.
Administratīvā rajona tiesa sākusi administratīvo lietu sakarā ar LR Ģenerālprokuratūras rīcību, mēģinot noslepenot pat sīkākās detaļas saistībā ar prokuratūras 2006. gadā veiktu pārbaudi, kuras ietvaros tika izmeklēta ar miljonu „mazgāšanas” iespējamo rekordistu Arti Hartmani saistītā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas pārvaldes priekšnieka Aigara Bora darbība.
Varbūt vēl atminaties jaunā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera loģiku, izbeidzot krimināllietu un noņemot jebkādu atbildību no slakteriem, godmaņiem, krūmanēm un pārējiem rimšēvičiem par Parex bankas kraha nogulēšanu un bankas katastrofāli nemākulīgo un valstij dārgo pārņemšanu?
Ģenerālprokuratūra pabeigusi tā dēvētās Ventspils amatpersonu krimināllietas inventarizāciju un nolēmusi tās izmeklēšanā iesaistīt papildspēkus – to otrdien Latvijas Radio apstiprināja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
No kriminālatbildības varēs atbrīvot, ja lieta nav izskatīta “saprātīgā termiņā”.
Spriedumā konstatēts, ka Ventspils mērs vācis prokurorus kompromitējošus materiālus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noliedz, ka lēmums "inventarizēt" tā dēvēto Ventspils krimināllietu būtu pakalpojums kādam vai "parādu atmaksa" par iecelšanu amatā.
Vai izdzīvos cerība par "Ventspils stipendiātu" lietas nonākšanu tiesā.
Šādās lietās, kā tā dēvētā Ventspils uzņēmumu lieta, nedrīkst palikt nepadarīti darbi un ir jāizdara viss iespējamais, tā atzina bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, lūgts vērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pieņemto lēmumu veikt inventarizāciju tā dēvētajā Ventspils uzņēmumu lietā, lai noteiktu iespējamos perspektīvos un neperspektīvos izmeklēšanas virzienus.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers otrdien atklāja, ka veiks "inventarizāciju" tā dēvētajā Ventspils uzņēmumu jeb stipendiātu lietā, novērtējot tās «perspektīvos un neperspektīvos» virzienus un slēdzot pārbaudi daļās, kur neizdodas atrast pierādījumus.
«Es sekoju līdzi visam, kas notiek. Mani izbrīna, ka, piemēram, pilsonis Lembergs publiski izsakās par to, kam būt vai nebūt ģenerālprokuroram,» uzsvēris bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Pirmdien Saeimas sēdē balsojumā par ģenerālprokuroru apvienības «Vienotība» deputāti balsojuši pret Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu amatā. To pirmdien Latvijas Radio atklāja premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Saeima pirmdien ārkārtas sēdē ģenerālporkurora amatā uz nākamajiem pieciem gadiem apstiprināja Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Partijas Jaunais laiks līdere un frakcijas priekšsēde, Saeimas spīkera biedre Solvita Āboltiņa ir pārliecināta, ka otrdien notikusī ģenerālprokurora amata kandidāta Ērika Kalnmeiera izvirzīšana ir fikcija. Viņas skatījumā šī kandidāta parādīšanās un gandrīz visu lielāko Saeimas frakciju izbrīns par kandidātu un izlikšanās, ka par viņu neko nezina, ir iestudēts teātris.
Prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuru Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis virzīt apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, uzskata, ka izmeklēšana no ģenerālprokuratūras būtu jāatdala.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Ēriku Kalnmeieru. I.Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā, vēsta LETA.
Šo jautājumu vajadzēja atrisināt līdz iepriekšējā ģenerālprokurora pilnvaru beigām, pauda Dombrovskis.
Politisko partiju apvienību "Vienotība" veidojošo partiju Saeimas deputāti pieprasījuši šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā pirmajā lasījumā izskatīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā noraidītos grozījumus Prokuratūras likumā.
Lai stiprinātu prokuroru neatkarību un vietu Latvijas tiesu sistēmā, 99 prokurori parakstījuši profesionālās biedrības dibināšanas līgumu. Par jaunās biedrības prezidentu iecelts Aivara Lemberga krimināllietā apsūdzību uzturošais prokurors Jānis Ilsteris.
Ap 100 Latvijas prokuroru sestdien nodibināja savu biedrību. Par prezidentu iecelts Aivara Lemberga krimināllietā apsūdzību uzturošais prokurors Jānis Ilsteris.
Sanāksmē Rīgas pilī vairākums politiķu noraidījuši iespēju atkārtotā balsojumā atbalstīt līdzšinējo ģenerālprokuroru.
Šlesers negatīvo balsojumu noveļ uz “Vienotības” priekšvēlēšanu kampaņu.
Atzinīgi vērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu neitrālā teritorijā sarīkot partiju tikšanos ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, partijas vienojušās līdz brīdim, kamēr AT priekšsēdētājs nebūs izvirzījis nākamo ģenerālprokurora kandidātu, nekādus komentārus par iespējamiem pretendentiem nesniegt.
Ja gadījumā kāds mēģinās ietekmēt prokuratūras darbu, prokurori to nepieļaus, šādu pārliecību LTV raidījumam "De facto" paudis ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ģenerālprokurora pienākumus līdz jauna kandidāta apstiprināšanai nolēmis uzticēt Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram Arvīdam Kalniņam.
Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neievēlēšanas sakarā vairāk nekā 200 prokurori esot parakstījuši un iesnieguši Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam atklātu vēstuli vai saskaņā ar „Prokuratūras likuma” 20. pantu - prokurora iesniegumu, jo likums skaidri reglamentē prokurora kā valsts amatpersonas darbības pilnvaras.
Partiju apvienība «Vienotība» rosina pagarināt ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaras līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai. Lai to varētu īstenot, apvienība iesniegusi grozījumus Prokuratūras likumā, portālu «Apollo» informēja «Vienotības» preses sekretāre Gunda Reire.
Ar grozījumiem Prokuratūras likumā rosina ļaut Maizītim strādāt līdz jauna ģenerālprokurora ievēlēšana.
Pirmdien televīzijas raidījumā "100. pants" uzstājās Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Tieši pirms "100. panta" ir "Skats no malas," turklāt tajā pašā studijā. Ienākot, Šķēle nāca apsveicināties, pasmaidīja par to, ka pirms dažām minūtēm, runājot par Tautas partiju, es vārdu "Tautas" vizuāli liku pēdiņās, paspieda man roku. Šlesers gan ne, bet ne par to šis stāsts.
Apvienība "Vienotība" aicina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju Vinetu Muižnieci (TP) jau šonedēļ komisijā izskatīt apvienības iesniegtos grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz atklātu ģenerālprokurora apstiprināšanu amatā, informēja "Vienotība".
LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers aicinās partiju balsot pret Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, ja viņa kandidatūra atkārtoti tiks izskatīta Saeimā, savukārt Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle prognozē, ka TP deputātu, kas būtu gatavi balsot par Maizīti, kļūst aizvien mazāk, to pirmdien "Latvijas Televīzijas" raidījumā "100.pants" atzina abi partiju līderi.
Saeimas negatīvais balsojums par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti bijusi “rupja atriebība”.
Histērija, ko pēc Jāņa Maizīša neievēlēšanas sacēla noteiktas politiskās aprindas, protams, bija gaidāma - jau pirms balsojuma atklāti un nepārprotami tika draudēts, kas būs ar tiem, kuri balsos pret Maizīti.
Arī Tautas partija palīdzējusi izgāzt Maizīt.
Trešdien pēcpusdienā Valsts prezidentam iesniegta gandrīz 290 prokuratūras darbinieku parakstīta vēstule, kurā aicināts saglabāt prokuratūras neatkarību un paustas bažas par tiesu varas neatkarības apdraudējumu.
Latvijas Republikas Prokuratūras prokurori nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu izvērtēt iespēju pašreizējo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti atkārtoti virzīt Saeimai apstiprināšanai uz nākamajiem pieciem gadiem ģenerālprokurora amatā.
Saeimas spīkers Gundars Daudze (ZZS) neuzskata, ka ir cietis Saeimas prestižs pēc negatīvā balsojuma par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo pilnvaru termiņu. Cietis esot to politisko spēku tēls, kas solīja atbalstu J.Maizītim, tomēr nobalsoja pret.
Partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzskata, ka ir sacelta histērija ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā. To viņš pauž arī savā blogā Diena.lv.
Pirmdienas rītā bijušo prezidentu rosināto uzsaukumu parakstījušo skaits sasniedzis 1500.
Raidījuma «Nekā personīga» veiktā deputātu aptauja liecina, ka tautas kalpi turpina melot arī pēc balsojuma pret ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.
Diena vaicā: kā vērtējat Saeimas balsojumu, neapstiprinot Jāni Maizīti ģenerālprokurora amatā?
Ēnu pār Saeimas prestižu un ikvienu tajā pārstāvēto politisko partiju ir metis ne tik daudz tas, ka deputātu vairākums ceturtdien noraidīja Jāņa Maizīša atkārtotu apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, cik tas, kā tas notika, melojot sabiedrībai. Vairākums partiju iepriekš solīja atbalstu J. Maizītim, un neviena iepriekš nebija minējusi iemeslus, kādēļ nevarētu par viņu balsot. «Man ir kauns par mūsu parlamentu, kas nav teicis sabiedrībai patiesību. Tas liecina, ka politiskā sistēma joprojām ir atkarīga no dažiem cilvēkiem un daudzi deputāti parlamentā ir gatavi izpildīt aizmugurē saskaņotu scenāriju,» Dienai sacīja premjera pārstāvētā Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa, kura atzina - ja J. Maizītis vairs nebūs ģenerālprokurors, Vienotība varētu viņam piedāvāt iesaistīties politikā un kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Andris Guļāns: "Sliktākais jau nav tas, ka netika ievēlēts Maizītis, bet gan tas, ka mūsu deputāti nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus.".
«Man ir žēl, ka Jāni Maizīti atkārtoti neievēlēja par ģenerālprokuroru, jo viņš savā ziņā nodrošināja mana tēla veidošanu,» komentējot Maizīša neievēlēšanu, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Portālam «Apollo» Lemberga viedokli pavēstīja Ventspils pilsētas mārketinga nodaļa.
Ģenerālprokurora noraidīšanas dēļ ZZS var neiegūt kontroli sev svarīgajā nozarē.
Šizofrēnisks barters – tā Jāņa Maizīša neievēlēšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā, vērtē politikas vērotāji. Neizprotamo deputātu rīcību apvij slepenu vienošanos aura.
Politiķu vairākuma pozitīvisms un mazākuma izvairīgums par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, kas turpinājās visos medijos līdz pat „Kas notiek Latvijā?” debašu noslēgumam vakar, parlamenta balsojuma priekšvakarā, šovakar pārvērtās par vairākuma melīgumu, 47 deputātiem nobalsojot pret. Nu jau vairs nav runa vien par to, vai Maizītis ir atbilstošs kandidāts, bet arī par to, kāda ir Latvijas Republikas Saeima.
Pēc Maizīša kandidatūras izgāšanas bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs kritizē parlament.
Lemberga viedoklis frakcijas deputātu balsojumu neietekmēšot
Pat ja LPP/LC un ZZS ceturtdien balso pret, ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pārvēlēšanai uz trešo pilnvaru termiņu balsu pietiek, liecina "ir.lv" aptauja.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija pirms nākamtrešdien plānotās tikšanās ar trešajam termiņam virzīto ģenerālprokuroru Jāni Maizīti nosūtījusi viņam sarakstu ar astoņpadsmit jautājumiem, kuros neesot "nekā slēpjama, taču tie ir domāti Maizītim, nevis sabiedrībai", portālam "Delfi" sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien atbalstīja lēmumprojektu par pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša izvirzīšanu šim amatam arī uz nākamo termiņu.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs šodien ģenerālprokurora amatam izvirzīja pašreizējo šī amata ieņēmēju Jāni Maizīti.
«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Pārliecinošam deputātu vairākumam balsojot "pret", Saeima ceturtdien noraidīja Jaunā laika (JL) un Pilsoniskās savienības (PS) virzīto likumprojektu par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas paredzētu, ka, lemjot par ģenerālprokurora ievēlēšanu, parlamentā ir atklāts balsojums. Pret bija 59 deputāti, savukārt par – 28.
Valsts prezidents Valdis Zatlers neatbalsta eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas ierosinājumu grozīt Saeimas Kārtības rulli, lai par ģenerālprokuroru deputāti varētu balsot atklāti.
Bijušais prokurors un tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) padomnieks Guntis Akmeņkalns izstājies no politiskās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un pieteicis savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam.
Pilsoniskā Savienība un Jaunā laika Saeimas frakciju deputāti Saeimā iesnieguši grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz, ka turpmāk Saeima ģenerālprokuroru ievēl un atbrīvo no amata, balsojot atklāti. PS arī uzskata, ka atklātam balsojumam jābūt par Satversmes Aizsardzības biroja vadītāju.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) un "Pilsoniskā savienība" (PS) pārstāvji mainījuši savu viedokli par ģenerālprokurora ievēlēšanas kārtību un kopīgi ar "Sabiedrību citai politikai" nolēmuši iesniegt grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēs atklātu balsojumu par ģenerālprokuroru.
Politisko partiju «Jaunais laiks» (JL), «Pilsoniskā savienība» (PS) un «Sabiedrība citai politikai» (SCP) veidotā apvienība «Vienotība» uzskata, ka pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšana amatā uz trešo termiņu būs nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā un sabiedrības uzticības atjaunošanā.
Kā no citas pasaules nākuši izskatās tie politiķi, kuri nekavējās pasteigties apsveikt pašreizējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša «uzprasīšanos uz amatu».
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, ja tiks izvirzīts šajā amatā uz trešo pilnvaru termiņu, visticamāk var rēķināties arī ar LPP/LC deputātu balsīm, Dienai sacīja frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas loceklis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) uzskata, ka jaunajam ģenerālprokuroram vajadzētu nākt no tiesnešu vidus.
Bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga gan iepriekš, gan arī tagad stingri atbalsta ģenerālprokurors Jāņa Maizīša pārvēlēšanu, svētdien vēsta raidījums "Nekā personīga".
Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša paziņojums ceturtdien, ka viņš būtu gatavs palikt amatā arī trešo termiņu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nosauks viņa kandidatūru, sarežģī dzīvi ne tikai viņam pašam, bet arī tiem politiķiem, kuriem likumā skaidri nenoteiktā kandidātu izvirzīšanas procedūra šim amatam varbūt šķita ērta, lai izspēlētu teātri ar paklausīgāka un saprotošāka cilvēka ielikšanu pašreizējā prokuratūras vadītāja vietā. Tie nevar atļauties pateikt skaidri un gaiši, ka Maizītis viņiem neder, jo traucē taisīt “politiku”, ko viņi saprot kā valsts varas prettiesisku izmantošanu privāta labuma gūšanai. Taču nu būs grūti iemelot sabiedrības vairākumam, ka viņš nav galvenais kandidāts uz šo amatu arī nākamajiem pieciem gadiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs konkrēti neatbild, kādus kritērijus viņš izvirzīs, lemjot par ģenerālprokurora kandidātu, un kad viņš varētu personu nosaukt. Saeimas partiju pārstāvju attieksme nav viennozīmīga.
Savulaik ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir saņēmis dažādus brīdinājumus nepieņemt atsevišķus lēmumus, pretējā gadījumā par viņu publiskajā vidē tiks izplatītas nepatīkamas ziņas. To darījuši politiķi.
Saeimā pārstāvētās politiskās partijas pagaidām atturas vērtēt Jāņa Maizīša iespējas saņemt deputātu atbalstu atkārtotai pārvēlēšanai ģenerālprokurora amatā. Lielākā daļa partiju šo jautājumu pagaidām ir atlikusi līdz pavasarim.
Ceturtdien, 7.janvārī, Jānis Maizītis sola paziņot, vai atkārtoti kandidēs uz ģenerālprokurora amatu. Maijā apritēs desmit gadu, kopš viņš ieņem vienu no valstī svarīgākajiem tiesībsargājošajiem amatiem. CitaDiena atskatās uz J.Maizīša laikā padarītajiem un nepadarītajiem darbiem.
Ventspils mērs Aivars Lembergs tuvākajā laikā plāno iesniegt tiesā vairākas prasības pret ģenerālprokuroru Jāni Maizīti saistībā ar viņa nesenajiem publiski paustajiem izteikumiem, ka tā sauktais "Lemberga stipendiātu saraksts" neesot mīts.
Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša līdzšinējais veikums rada pārliecību, ka viņa palikšana ģenerālprokurora amatā trešo termiņu nodrošinātu turpmāku Ģenerālprokuratūras kā neatkarīgas, tiesiskas un sabiedrībā cienītas iestādes darbu, uzskata partija "Jaunais laiks".
Svarīgākais jautājums nākamgad pirms Saeimas vēlēšanām būs ģenerālprokurora apstiprināšana amatā, par ko Saeimai jālemj pavasarī. Tas būtiski ietekmēs Latvijas kā tiesiskas valsts nākotni vismaz nākamos piecus gadus.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pēc mēneša - 10.janvārī - varētu paziņot, vai piekristu kandidēt trešo reizi uz šo amatu, kura pilnvaras viņam beigsies maijā. Tā ģenerālprokurors sacījis ceturtdien intervijā Latvijas Avīzē. Interese par J.Maizīša izredzēm turpināt darbu pastiprinājās pēc viņa intervijas Latvijas Radio, kurā ģenerālprokurors atzina, ka «Lemberga stipendiātu saraksts nav mīts un iegūst arvien noteiktākas aprises». Tam sekoja Zaļo un Zemnieku savienības premjera kandidāta Aivara Lemberga asa pretrekcija.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis līdz janvāra sākumam apdomās, vai vēlas arī turpmāk - pēc otrā pilnvaru termiņa beigām šā gada pavasarī - strādāt šajā amatā un uz to kandidēt. Intervijā Latvijas Avīzē viņš neatklāj, kas tie būtu par apstākļiem, kas liek apdomāt šo lēmumu. Tikmēr laikraksts Neatkarīgā raksta, ka ģenerālprokurora jautājuma kārts var tikt izspēlēta daudz lielākā spēlē, no kā atkarīga Valda Dombrovska (JL) valdības pastāvēšana, turklāt Zaļo un zemnieku savienība varētu zaudēt savu komfortablo pozīciju. Kuluāros notiekošais nonācis arī līdz J. Maizīša ausīm, viņš neslēpj intervijā.
"Tiesa, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) atzinumiem, nekad nevienu nenotiesās," uzsver ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Intervijā laikrakstam Latvijas Avīze viņš norāda, ka visu nepieciešams pierādīt - gan revīzijās minēto, gan par politiķu atbildību krīzes izraisīšanā, tāpat arī "politisko stipendiātu" esamību. Ja tauta vēloties beidzamo gadu valdības salikt cietumos, tad "vajag tādus riktīgus likumus un nebēdāt, kas tālāk notiek ar mūsu demokrātiju un tiesiskumu".
Lai arī ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšana ir Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kompetencē, Saeimā pieļauj, ka šim amatam varētu tikt virzītas arī alternatīvas kandidatūras, turklāt pagaidām neesot skaidrs, vai Jānis Maizītis vispār vēlas ieņemt šo amatu trešo reizi.
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka pagājušajā nedēļā atsāktās runas par tā saukto Lemberga stipendiātu sarakstu ir propaganda. Savukārt Latvijas ģenerālprokuroru Jāni Maizīti viņš nodēvē par vadošu politiķi.
1. decembrī biedrība «Resursu centrs sievietēm «Marta»» iesniedza ģenerālprokuroram Jānim Maizītim iesniegumu, kurā pieprasīja saukt pie kriminālatbildības un sodīt visas amatpersonas, kuru darbība vai bezdarbība novedusi Latvijas valsti un tās iedzīvotājus krīzē un maksātnespējas priekšā, nodarot zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem, nelikumīgi izsaimniekojot sociālo budžetu, veicinot Latvijas valsts varas un ekonomisko krīzi, pasliktinot arī Latvijas reputāciju starptautiskajā līmenī un visbeidzot — uzkraujot milzu parādu slogu ne tikai mums visiem, bet arī mūsu bērniem un bērnu bērniem!
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pagaidām atturīgi izsakās par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu virzīšanu šim amatam, skaidrojot, ka vēl ir pāragri par šo jautājumu runāt.
Prokuratūra sākusi vertēt, vai amatpersonas pieļāvušas kļūdas, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un tās pārņemšanu.
Ģenerālprokuratūra joprojām turpina resorisko pārbaudi Parex bankas lietā un ja tiks sākts kriminālprocess, lietas apjoms būs mērāms simtos miljonos latu nevis pāris miljonu.
"Parunāsim par to pirmdien," tik lakonisks bija Saeimas deputāts Mārtiņš Roze (ZZS), tiklīdz padzirdēja, ka Diena interesējas par viņa rosinātajiem grozījumiem Prokuratūras likumā. ZZS valdes priekšsēdētājs nepaskaidroja, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku. Teorētiski vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.
Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien izsludinājis 12.martā Saeimā pieņemtos grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas tiek dēvēti par antimafijas likuma grozījumiem. Grozījumi šodien publicēti oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Saeima ar pārliecinošu vairākumu pieņēmusi ilgstoši gatavotos Kriminālprocesa likuma grozījumus. Par tiem plenārsēdē nobalsoja 89 deputāti, bet, balsojot par atsevišķiem Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumiem, deputātu vairākums tos noraidīja. Tas nozīmē, ka likumā pieņemtās t.s. ‘antimafijas’ normas beidzot varēs iedarbināt.
Lai arī Kriminālprocesa likums (KPL) ir pieņemts salīdzinoši nesen, tiesībsargājošās iestādes jau ir atklājušas vairākas tā nepilnības, trešdien gada pārskata sanāksmē uzsvēra ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Jau gandrīz pusgadu Siguldas mērs Tālis Puķītis (LPP/LC) savā amatā atrodas tikai juridiska kurioza dēļ, secinājis laikraksts Diena. Jūlija sākumā likumīgā spēkā stājās tiesas spriedums, ar kuru viņš tika atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, piespriežot viņam 6000 latu sodu. Likums paredz, ka notiesāts pašvaldības deputāts savas pilnvaras zaudē, taču T.Puķītis ir pieķēries spriedumā minētajai frāzei "neatņemot tiesības ieņemt amatu", ko tulko kā atļauju arī turpmāk vadīt Siguldas pašvaldību un Rīgas rajona padomi (RRP).
Pienācis laiks mainīt esošo vai arī izstrādāt pilnīgi jaunu Prokuratūras likumu, jo 1994.gadā pieņemtais likums ir novecojis, uzskata ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs 14. novembrī iesniedzis vēl vienu sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Šoreiz sūdzības biezums kopā ar pielikumiem ir 362 lappuses. Trešdien preses konferencē viņš ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un prokuratūru apsūdzēja nihilismā vairākos un cilvēktiesību pārkāpumos.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis nepiekrīt Triju Zvaigžņu ordeņa noteikšanai par amnestijas kritēriju.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pieļauj, ka notiek informācijas noplūde no Ģenerālprokuratūras, ko nodrošina, iespējams, nelojāli darbinieki, tāpat neesot pilnīgas drošības par Ģenerālprokuratūras ēku.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis ir pārliecināts, ka viņam veltītie izteikumi dažreiz ir robežojušies ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tomēr amatpersona norāda, ka šajā sakarā grūti kaut ko iesākt.
Prokurora uzpirkšana joprojām ir iespējama, intervijā žurnālam Rīgas Laiks atzīst ģenerālprokurors Jānis Maizītis, norādot, ka viņam ir arī aizdomas par konkrētiem kolēģiem, kuri, iespējams, uzpirkti.
Taupības režīma dēļ ģenerālprokurors Jānis Maizītis neizslēdz iespēju, ka, pieaugot uzturēšanas izdevumiem ziemā, prokuratūra šoziem var palikt parādā.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis par KNAB vadītāja izraudzīšanos, par prokuratūru, par Ventspils mēra Aivara Lemberga lietu intervijā žurnālistei Baibai Rullei.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs negrasās uzsākt ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atstādināšanas procedūru. Tomēr Bičkovičs nevar izvērtēt Maizīša darbu un pašlaik nevar pateikt, vai būtu gatavs atkārtoti virzīt Maizīti ģenerālprokurora amatam.
Paies vēl vismaz rudens sesija, iekams Saeima pēdējā, 3.lasījumā pieņems grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), tostarp arī tā dēvēto antimafijas normu, kas ģenerālprokuroram paredz tiesības izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā — arī gadījumā, ja šī persona pati pastrādājusi sevišķi smagu noziegumu (izņemot vardarbīgu). Šādu darba tempu visai droši var prognozēt, jo pirms 3.lasījuma atbildīgajā Juridiskajā komisijā paredzēts iesniegt vēl veselu gūzmu priekšlikumu — gan no Saeimas frakcijām, gan Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē izveidotās KPL darba grupas.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pilnībā noliedz deputāta un Saeimas nacionālās drošības komisijas vadītāja Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) bažas, ka, piedāvājot darbu atlaistajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam Aleksejam Loskutovam, tiks apdraudēta izmeklēšana par KNAB pazudušo naudu. Piedāvātais amats nav saistīts ar izmeklēšanas darbu.
Saeimas Nacionālas drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) Nacionālās drošības padomes sēdē aicinās spriest par to, kā bijusi iespējama situācija, ka ģenerālprokurors Jānis Maizītis no darba atlaistajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefam Aleksejam Loskutovam uzreiz piedāvājis darbu prokuratūrā.
Atbildīgā Saeimas komisija neatbalsta likuma grozījumus, kas dažiem ietekmīgiem cilvēkiem varētu palīdzēt izvairīties no soda par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars ir neizpratnē par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša rīcību, izsakot darba piedāvājumu bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien sēdē noraidīja Zaļo un zemnieku savienības deputātu Viļņa Edvīna Breša un Dagnijas Staķes priekšlikumu, kas precizēja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīciju.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Vilnis Edvīns Bresis kopīgi ar Dagniju Staķi iesnieguši Saeimā jaunus priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumam. Tajā precizēts 5. pants, kas paredz par nelikumīgu uzskatīt līdzekļu legalizāciju tikai tad, ja tās izdarītas ar nodomu. Prokuratūra uzskata, ka deputātu priekšlikums sašaurina darbību loku, kuras uzskatāmas par nelikumīgām, tāpēc tās neatbalsta.
Rīt Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīs iepriekš par „naudas atmazgāšanas legalizēšanas likumu” padarīto Terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Bresis atkal iesniedzis priekšlikumus, šoreiz tikai nodrošinājies ar savas kolēģes Dagnijas Staķes parakstu. Bet būtība nav mainījusies.
Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas likumu grozījumus sagatavojušais ZZS juridiskais konsultants Māris Grudulis neatzīst, ka būtu piedāvājis grozījumus ar kuru palīdzību kāds varētu izvairīties no soda. vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.
Kad otrdien kļuva skaidrs, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers atdos atpakaļ Saeimai likumu par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanu, kas galīgajā lasījumā pārtapis naudas atmazgāšanas veicināšanas un terorisma atbalstīšanas likumā, Saeimas deputāts Aigars Kalvītis (TP) televīzijā sev parastajā dusmīga onkuļa stilā noburbuļoja, ka likumprojektiem trešajā lasījumā vispār esot jāiesniedz tikai redakcionāli, nevis arī konceptuāli labojumi, kā tas noticis šoreiz.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskata, ka termina "mutatis mutandis" iekļaušana nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā ir bijis "muļķīgs pārpratums" un ir gatava no tā atteikties.
Ceturtdien Saeima nolēma atlikt līdz jūlijam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, ko otrreizējai caurlūkošanai trešdien nodeva Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Pēdējā laikā Latvijā tiek pieņemts gana daudz tādu likumdošanas normu, kas nevis palīdz, bet gan traucē noziegumu atklāšanu, ceturtdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Valsts prezidents Valdis Zatlers atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, kuru Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 5. jūnijā ar kritizētajiem deputāta Viļņa Edvīna Breša (ZZS) priekšlikumiem.
Tik ierastajam vārdu salikumam Breša zemnieki turpmāk, iespējams, līdzās varēs likt citu — Breša labojumi, tie, kas sacūkoja likumu. Pagājušajā ceturtdienā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Tādā variantā, kas šo likumu padara stipri, stipri bezzobainu, lai neteiktu — bezspēcīgu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers varētu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu, otrdien tiekoties ar Tautas partiju, norādījis prezidents.
Tā kā līdz ģenerālprokurora Jāņa Maizīša pilnvaru termiņa beigām vēl ir divi gadi, pašlaik vērtēt viņa darba rezultātus būtu priekšlaicīgi, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" sacījis jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Savulaik mūsu likumdevēji pieņēma lēmumu, ar kuru, tiesa, uz neilgu laiku un mazos apmēros, tomēr tika atļauts zagt.
Tas, kas notika ceturtdien Saeimā, Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprinot pretrunīgi vērtēto Ivaru Bičkoviču un pieņemot likumu, kas, pārvelkot svītru cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pēc labējās opozīcijas domām, rada sajūtu par mēģinājumiem demontēt neatkarības gados uzbūvēto. Tā Pilsoniskās savienības līdere Sandra Kalniete raksturoja personiskās izjūtas. Jaunā laika priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa sacīja: "Notikušais apliecina to, cik ļoti tie cilvēki, kas stāv aiz politikas, to vēl ietekmē un cik ļoti valdošo partiju politiķi ir viņiem paklausīgi." Abus šīs sēdes svarīgos jautājumus koalīcija pieņēma ar Saskaņas centra atbalstu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, reaģējot uz ceturtdien Saeimas negaidīti pieņemto likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas pēc pārsteidzoši iebalsotiem priekšlikumiem faktiski atver durvis naudas atmazgāšanas rūpalam, otrdien rīkos sanāksi par iespējamo šī likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Vakar Saeimā notikušais lieliski nodemonstrēja to, ka valdošā kliķe savu bezkaunību nav zaudējusi ne mirkli. Runa nav par Ivara Bičkoviča iecelšanu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Lai Dievs viņam stāv klāt un nekad neliek domāt, ka viņa amats ir domāts valdošās bandas interešu apmierināšanai. Ticu, ka viņš tā nedarīs. Nav arī runa par Satversmes grozījumu noraidišanu, bija sagaidāms gan tas, gan arī tas ka liels lērums "gudro galvu" izrādīsies absolūtākie gļēvuļi un balsojumā atturēsies.
Negaidīts deputātu balsojums, atbalstot ZZS deputāta Breša priekšlikumu, pārvelk svītru cīņai ar naudas legalizēšanu. Balsojumu dēvē par Lemberga pasūtījumu.
Arī prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests iebilst pret atsevišķām ceturtdien Saeimā pieņemtām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma normām.
Ar virsrakstā minēto nebūt negribu apgalvot, ka TAS ir patiešām Saeimas deputāts Vilnis Edvīns Bresis. Bet, domāju, kopš šodienas šie divi latīņu vārdi, kas patiesībā ir juridisks termins, kļūs par minētā deputāta apzīmējumu.
Protestējot pret Saeimas pieņemto likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā, pēc Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa (TP) domām, ir iebalsotas normas, kas ierobežo tiesībsargājošo iestāžu iespējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, J.Lagzdiņš sagatavojis iesniegumu frakcijas vadītājam Mārim Kučinskim par atkāpšanos no Saeimas frakcijas vadītāja vietnieka pienākumiem. No plašākiem komentāriem sarunā ar Dienu J.Lagzdiņš atteicās.
Neskatoties uz vairāku koalīcijas politiķu pēdējā laikā veltīto kritiku ģenerālprokurora Jāņa Maizīša darbam, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidāts Ivars Bičkovičs pieļauj nākamgad atkārtoti šim amatam virzīt Jāni Maizīti.
Par prokuratūras sākotnēji piedāvātajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā jeb tā dēvēto antimafijas likumu, kas ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas palīdzējusi atklāt tikpat smagu noziegumu kā pašas izdarītais, Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš bija izsaucies: "Šis likums jāsauc īstajā vārdā — tas ir Lemberga un Šķēles likums." Saeimas ceturtdien otrajā lasījumā pieņemtajos grozījumos šāda norma tika svītrota, un palika tikai jau pašlaik esošā, ka kriminālprocesu var izbeigt pret personu, kura palīdzējusi atklāt smagāku noziegumu nekā pašas izdarītais. Prokuratūras piedāvātie grozījumi būtu palīdzējuši atklāt tādus sevišķu smagus noziegumus kā terorisms un tā finansēšana, krāpšana vai izspiešana lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, taču deputātiem sabiedrības drošība rūp mazāk nekā Bērziņa piesaukto kungu nedrošības sajūta.
Tautas partijai pie citām ligām zobu sāpes nupat sagādā Ģenerālprokuratūras ierosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri paredz iespēju atbrīvot no kriminālvajāšanas personas, kuras būtiski palīdzējušas atklāt sevišķi smagus noziegumus. Valdība šos grozījumus pieņēma jau 16.janvārī, Saeima gatavojas tos izskatīt ceturtdien, taču var nojaust, ka TP un citas koalīcijas partijas labāk gribētu par tiem pēc iespējas ilgi "diskutēt", nevis tos atbalstīt.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš uzskata, ka zagļus nevarot dalīt labajos un sliktajos, tāpēc viņš ir pret prokuratūras sagatavotajiem, valdības jau janvārī apstiprinātajiem un Saeimas pavasarī pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz prokuratūrai iespēju atbrīvot no kriminālatbildības personu, kura liecina par citām organizētā noziedzīgā grupā iesaistītām personām. "Es ļoti labi saprotu prokuratūru, kurai vajag atklāt noziegumus, bet jautājums ir par to, vai noziedznieks ir cietumā," Segliņš skaidro intervijā ļoti ieinteresētajai Neatkarīgajai Rīta Avīzei.
Ģenerālprokuratūras piedāvātie, daudz diskusiju raisījušie grozījumi Kriminālprocesa likumā ir atbalstāmi, valstij un sabiedrībai nepieciešami, jo palīdzēs atklāt sarežģītus ekonomiskos un finanšu noziegumus, uzskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns. Turpretī jaunais Saeimas priekšsēdētājs, smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventspilij biedrs Gundars Daudze (ievēlēts no ZZS saraksta), lūgts vērtēt kriminālprocesa grozījumus, Dienai sacīja, ka vēlas sagaidīt Juridiskās komisijas argumentus un pēc tam izteikt savu viedokli. Taču, viņaprāt, tas esot duāls jautājums. No vienas puses, grozījumi atspoguļojot sabiedrības daļas interesi atklāt smagus noziegumus. Taču, no otras puses tā tiekot aizskartas vienas sabiedrības daļas intereses, ja indulgenci saņem atsevišķas personas, par kuru noziedzīgo darbību arī ir aizdomas, sacīja G.Daudze. Šis viedoklis sasaucas ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Mareka Segliņa (TP) domām — viņš iepriekš kritizējis normu kā absurdu un nevajadzīgu.
Saeimas deputāte, bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) uzskata, ka valdošajai koalīcijai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova "izrēķināšanos" vien būs par maz, nākamais būšot ģenerālprokurors Jānis Maizītis.
Bargu sejas izteiksmi premjers Aigars Kalvītis (TP) nesen pavēstīja, ka valstī darbojas nopietns bijušo un esošo specdienestu un drošības iestāžu grupējums. Šajā kontekstā jaunu aktualitāti iegūst Ģenerālprokuratūras piedāvātie grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas apspriesti valsts visaugstāko amatpersonu līmenī, atbalstīti profesionāļu vidū un gada sākumā pat apstiprināti šī paša premjera vadītajā valdībā, bet likuma spēku nav ieguvuši joprojām. Tie liktu kļūt runīgākiem lielu, sarežģītu noziegumu dalībniekiem, piemēram, Ventspils amatpersonu vai digitalizācijas lietā — apmaiņā pret kriminālprocesa izbeigšanu pret viņiem, toties saucot pie atbildības augstākā līmeņa organizētājus. Vienkāršoti izsakoties — vērienīgi grupējumi sabruktu uz tā rēķina, ka dažs ziņotājs paliktu uz brīvām kājām. Tomēr princips, kas jau izsenis darbojas daudzās Rietumeiropas valstīs, prokuroriem ļaujot rīkoties valsts interešu vārdā, izpelnījies šīs pašas valdošās koalīcijas kritiku un, šķiet, tiek bremzēts dažādiem līdzekļiem. Turklāt KPL pašlaik piedāvāts papildināt ar veselu virkni citu izmaiņu, kas pastiprina aizdomas par darbošanos kādu potenciāli notiesātu vai apsūdzētu cilvēku interesēs.
Ģenerālprokuratūra lūgs pasteidzināt Saeimas Juridisko komisiju virzīt izskatīšanai Saeimā Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumus, kas paredz plašākam personu lokam sadarboties ar tiesību aizsardzības institūcijām un veicinātu liecību sniegšanu par citu personu izdarītajiem noziegumiem, ģenerālprokuroram paredzēts dot tiesības nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības vai samazināt sodu personām, kas palīdzējušas atklāt tāda paša smaguma, smagākus vai bīstamākus noziedzīgus nodarījumus. Par to aģentūru LETA informēja komisijas deputāte Solvita Ābotiņa (JL).
Nenoteiktība ap Kriminālprocesa likuma grozījumu pieņemšanas beigu datumu palielinājusies, jo Tieslietu ministrijas (TM) darba grupa iesniegusi vairāk nekā 200 jaunu grozījumu priekšlikumu un gatavo vēl. Līdz ar to attālinās brīdis, kad likuma spēku varētu iegūt Ģenerālprokuratūras piedāvātie svarīgie grozījumi, kas palīdzētu noskaidrot smagu noziegumu patiesos organizētājus un paredzētu soda atlaišanu "ziņotājiem".
Labrīt, V-Dienas lasītāji! Stukaču upuri vēl uz kādu brīdi var justies mierīgi. Viņu brašais aizstāvis Saeimā, Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš, ir paziņojis, ka Ģenerāprokuratūras uzstājīgā prasība, beidzot pieņemt tās jau sen pieteiktos krimināllikumu labojumus par to, ka cilvēkam, kurš informē par organizētu noziedzīgu darījumu, varētu mīkstināt sodu, ja tāpēc tiek notiesāti citi noziedzīgās grupas dalībnieki, tomēr patlaban tiks ignorēta. Kāpēc? Tāpēc, ka Tieslietu ministrijas darba grupa Kriminālprocesa likuma grozīšanai jau ir izstrādājusi veselu kaudzi grozījumu, un Ģenerāprokuratūras jau pavasarī ieteiktie grozījumi ir tādi paši, kā visi pārējie. Lai pagaida.
Līdz jaunas Saeimas vēlēšanām palikuši nepilni trīs gadi. Pilnīgi iespējams, ka Kriminālprocesa likuma grozījumus galīgajā variantā pieņems jau nākamā sasaukuma deputāti. Ja tā virzība saglabās šoruden iezīmējušos tendenci — vilkt garumā, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš nav noteikts. Darba grupas piedāvātie priekšlikumi skaitāmi simtos, un pats par sevi tas nav nekas slikts.
Jaunās valdības veidošanā iesaistītajām partijām ir fundamentālas atšķirības uzskatos par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas ļautu atbrīvot no atbildības personas, kas ziņojušas par smagiem noziegumiem.
Partiju sarunās par jaunās koalīcijas veidošanu — KNAB neatkarība un Kriminālprocesa likuma grozījumu formulējums
Nominētais premjera amata kandidāts Ivars Godmanis (LPP/LC), šodien tiekoties ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, konceptuāli atbalstījis grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas ļautu samazināt vai atbrīvot no soda personas, kuras sniedz nozīmīgu informāciju par līdzvērtīgu vai smagāku noziegumu.
Prokuratūra nepiekrīt priekšlikumam ziņotāju brīvlaišanu ļaut izlemt tiesai
Ministru prezidents Ivars Godmanis („LPP/LC”) uzskata, ka visām piecām labējām partijām neatšķiras nostāja par Kriminālprocesa likuma grozījumiem, t.s., ‘antimafijas’ likumu, kas paredz ar ģenerālprokurora lēmumu izbeigt kriminālprocesu pret personu, kas palīdzējusi atklāt noziegumu, kas ir vismaz tikpat smags. Tomēr Saeimas Juridiskās komisijas apkopotie deputātu priekšlikumi liecina par pretējo – I. Godmaņa partijas biedrs Dzintars Jaundžeikars ierosina minēto grozījumu izslēgt.
Pēdējā laika aktuālākie tiesiskuma jautājumi - tā dēvētie "antimafijas" grozījumi Kriminālprocesa likumā, partiju finanšu likumu sakārtošana, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzība, sākumdeklarēšana, drošības iestāžu pārraudzība - ir steidzami risināmo lokā, liecina premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) paustais par nodomiem veidot vispirms neatliekamo darbu sarakstu valdības pirmajām 100 dienām, bet pēc tam - valdības darba plānu visam 2008.gadam. "Profesionālo virsvadību" tiesiskuma jautājumu virzīšanā I.Godmanis nolēmis deleģēt tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (TB/LNNK), kā arī iecerējis piektdien ar viņu tikties. Ministram arī būšot jāsaprot, vai steidzami risināms jautājums par mandātu apturēšanu apsūdzētiem vai notiesātiem deputātiem, kas, pēc I.Godmaņa domām, būtu jālemj kontekstā ar kompensācijām, ja šo cilvēku attaisno. G.Bērziņš savukārt pagaidām izteikumos par šo problēmu risināšanas steidzamību ir atturīgs.
2. janvāra laikraksta "NRA" komentārā Viktors Avotiņš cita starpā raksta: "Jau traģikomiski šķiet tas, ka partija, kura teicas turam tiesiskumu debesu augstumos, izvirza ultimatīvu prasību – ieviest likumā tiesības prokuroram vienpersoniski attaisnot noziedzniekus, ja tie bijuši ar mieru stučīt." Neanalizējot, kas tieši ir traģikomisks, konkrētajai partijai šādi rīkojoties, interesi raisa autora izmantotais darbības apzīmējums – "stučīt". Arī valdošās partiju koalīcijas pārstāvji publiski ierasti lieto nievājošo apzīmējumu "stučīt" vai "stukaču likums", paužot savu attieksmi pret noteiktām eventuālām izmaiņām kriminālprocesa likumā.
Kriminālprocesa likuma tā dēvēto "antimafijas" grozījumu ieilgušajā virzībā gaidāms jauns pavērsiens - premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) šonedēļ koalīcijas partiju pārstāvju sanāksmē ierosinājis izstrādāt jaunu to redakciju, paredzot, ka tiesības izbeigt kriminālprocesu pret "ziņotāju" būtu nevis ģenerālprokuroram, bet tiesai. Viņaprāt, grozījumi jāsagatavo Tieslietu ministrijas (TM) darba grupai Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei un jaunais variants jāiesniedz Saeimā valdības darbības pirmajās simt dienās. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns, kā arī izmeklēšanas iestāžu pārstāvji gan uzskata, ka tiesas iesaistīšana "ziņotāja" sadarbību ar izmeklētājiem padarītu mazāk efektīvu, - izmeklētāji apmaiņā pret noderīgu informāciju nevarētu apsolīt pretimnākšanu, jo tā būtu tiesas ziņā. Līdz ar to būtu ierobežotas iespējas izvērst izmeklēšanu, atklājot tādus sevišķi smagus noziegumus kā, piemēram, valsts "nozagšana". Tiesas iesaiste būtu pieļaujama, ja tas notiktu izmeklēšanas procesa laikā, nevis tikai tad, kad lieta jau nodota tiesai un izvirzītas apsūdzības, tomēr arī tā būtu piekāpšanās "galējā robeža", Dienai pauda J.Maizītis.
Iemesli kriminālprocesa likuma grozījumu iemarinēšanai slēpjas lokālās politiskās vides īpatnībās, nevis to būtībā. Politikā tāpat kā teātrī instruments ir vārds. Toreizējam Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam (TP) Marekam Segliņam šopavasar karstasinīgi metoties uzbrukumā prokuratūras ierosinātajiem un Aigara Kalvīša (TP) valdības atbalstītajiem grozījumiem kriminālprocesa likumā, galvenais bija pareizais vārds. Grozījumus nodēvējot par "stukaču" likumu, nebūtiskais tika padarīts par būtisko.
Sabiedrības interesēs ir atklāt noziegumu un likvidēt noziedznieku grupu, Saeima izvairās dot korupcijas un noziedzības apkarotāju rokās efektīvu ieroci.
Velk uz nomuļļāšanas pusi. Labi strukturētas noziedzības sekmīgākai apkarošanai nepieciešamie t.s. antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā Saeimā var nonākt un tikt iebalsoti tādā variantā, ka jēgas no tiem būs maz. Toties Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība mierīgi varēs teikt vēlētājiem, ka viens no valdības pirmajās simt dienās solītajiem darbiem ir padarīts. Tikai kā?
Ne jaunajam Saeimas Juridiskās komisijas vadītājam Vjačeslavam Stepaņenko (LPP/LC), ne speciāli darbam ar Kriminālprocesa (KPL) grozījumiem izveidotās apakškomisijas jaunajam vadītājam Imantam Valeram (TP) nav skaidri formulēta, pārliecinoša viedokļa par "antimafijas" grozījumiem KPL. Šīs normas pieņemšana uzskatāma par vienu no stūrakmeņiem tiesiskuma stiprināšanai, kā arī par pārbaudījumu Saeimas un valdības izpratnei par to. V.Stepaņenko biogrāfijā gan ir atsevišķas epizodes, kas viņu parāda kā izmanīgu juristu, bet ne kā principiālu tiesiskuma aizstāvi.
Par vienu no ļoti būtiskiem priekšnosacījumiem tiesiskuma uzlabošanā Latvijā tiek uzskatīta grozījumu pieņemšana Kriminālprocesa likumā, kas atbrīvotu no kriminālatbildības likumpārkāpumus izdarījušus noziedzīgu grupējumu locekļus, ja tie liecinātu par smagiem un sevišķi smagiem, arī ekonomiskiem noziegumiem un ļautu pārtraukt visa grupējuma darbību. Vienlaikus valdošā koalīcija acīmredzami nav ieinteresēta izmaiņās, iespējams, tādēļ, ka tas varētu apdraudēt daudzus šobrīd ietekmīgus cilvēkus.
Par Polijas pieredzi, ieviešot "antimafijas" normai līdzīgu principu
Tā dēvētie antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL) atkal nonākuši turpat, kur bija pirms Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības apstiprināšanas - Saeimas apakškomisijā. Saskaņā ar valdības neatliekamo darbu plānu grozījumus izvētījusi Tieslietu ministrijas (TM) paspārnē izveidotā darba grupa, izlemjot palikt pie Ģenerālprokuratūras piedāvātā regulējuma - ka pretimnākšanu valsts lieciniekam, izbeidzot kriminālprocesu, izrāda ģenerālprokurors, nevis tiesa, kā ierosināja valdība.
Tieslietu ministrijas darba grupa nosūtījusi Saeimai priekšlikumu smagu noziegumu atklāšanai līdz tā patiesajiem organizatoriem nepieciešamajiem tā dēvētajiem antimafijas grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), norādot, ka tiesības pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības jāparedz ģenerālprokuroram. Vai mazinājusies politiķu pretestība šīm normām?
Lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret valsts liecinieku varēs izbeigt ģenerālprokurors ar savu lēmumu. Šos tā dēvētos antimafijas grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL) Tieslietu ministrijas darba grupas sagatavotajā, Ģenerālprokuratūras un Augstākās tiesas atzinīgi novērtētajā redakcijā pirmdien pieņēma Saeimas apakškomisija darbam ar KPL grozījumiem. Līdz ar to apakškomisija beigusi izskatīt visai apjomīgos KPL grozījumu priekšlikumus — kopumā ap 400. Tālāk tie nonāks Juridiskajā komisijā un tad — Saeimā 2.lasījumā.
Kam varētu būt vislielākie iebildumi pret to, ka ģenerālprokurors var izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt smagu noziegumu? Protams, ka pirmām kārtām tas nepatiktu citiem nozieguma dalībniekiem un it īpaši organizētājiem. Redzot valdības koalīcijas partiju politiķu cīņu pret prokuratūras ierosinātajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, var rasties sajūta, ka noziedznieku ērtības likumdevējiem rūp krietni vairāk nekā sabiedrības drošība.
Saeimas Juridiskā komisija nepilnas pusotras stundas laikā paguva izskatīt 134 priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, bet pie t.s. ‘antimafijas’ likuma grozījuma netika. Nākamnedēļ komisija skatīs atlikušos 300 priekšlikumus pirms virzīšanas balsojumam parlamentā 2. lasījumam.
Lai diskutētu par vienošanās iespēju kriminālprocesā (plea bargaining), Latviju apmeklēja trīs ASV tieslietu jomas eksperti: Ņūdžersijas apgabala tiesas tiesnesis Stenlijs Česlers, galvenā prokurora palīgs Marks Larkins un federālais valsts aizstāvis Ričards Kaglins. Intervijā Dienas žurnālistei Zanei Zālītei–Kļaviņai eksperti informē par vienošanās procesa pamatprincipiem, kā arī tā atšķirību no Latvijā plaši apspriestās tā dēvētās antimafijas normas kriminālprocesā.
Bijušais premjers Aigars Kalvītis saistībā ar naudas pazušanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā asu kritiku veltījis ģenerālprorkuroram Jānim Maizītim un norāda, ka viņam par notikušo būtu jāuzņemas atbildība.
Bijušais premjers un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Aigars Kalvītis ar saviem izteikumiem izdara politisku spiedienu uz prokuratūru un mēģina ietekmēt tās veikto izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pazudušās naudas lietā, šādu viedokli pauda partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāte Linda Mūrniece.
Pēc gandrīz pusotra gada ilga darba Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja tā dēvētos "antimafijas likuma grozījumus", taču izslēdza no likumprojekta patlaban spēkā esošu pantu, kas ļauj prokuroriem sadalīt lielus kriminālprocesus vairākās mazākās lietās. Partijas "Jaunais laiks"(JL) deputāti pauž bažas, ka šis koalīcijas lēmums varētu kavēt vainīgo saukšanu pie atbildības tā dēvētajā digitālās televīzijas lietā, kā arī smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga lietas izskatīšanu.
Reti smagi cauri Saeimai virzās tā dēvētie antimafijas grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri ļautu ģenerālprokuroram izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi smaga nozieguma atklāšanā. Lai cik ļoti gribētos par Saeimas deputātiem un valdības ministriem domāt labi, paliek iespaids, ka iemesls viņu nepatikai pret "stučīšanu" ir apdraudējums viņu pašu vai citu svarīgu personu interesēm.
Politiķi un viņu pārstāvji ir "izdomas bagāti", ja vēlas nodot kādu ziņu ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, šovakar raidījumā "100.pants" sacīja Maizītis.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka otrdienas koalīcijas un "Saskaņas centra" (SC) vienotais atbalsts Ivara Bičkoviča kandidatūrai Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatam liecina par saskaņotām darbībām, gatavojoties nākamgad gaidāmajai ģenerālprokurora pārvēlēšanai, lai šajā amatā ieceltu "koalīcijai ērtāku ģenerālprokuroru."
Neskatoties uz prokuratūras iebildumiem, Saeimas deputāti ceturtdien, skatot grozījumus Kriminālprocesa likumā, atbalstīja TP priekšlikumu izslēgt no likuma pantu, kas ļāva prokuroriem sadalīt liela apjoma lietas.
Pēc gandrīz divus gadus ilgām diskusijām par nepieciešamību pieņemt tā dēvēto "stukaču likumu" jeb grozījumus Krimināllikumā, kas ļautu atbrīvot no soda personas, kas palīdzējušas atklāt smagus noziegumus, Saeima ceturtdien pieņēma pretrunīgus lēmumus, atbalstot gan šāda panta izslēgšanu, gan atstāšanu. Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns paziņoja, ka par šo jautājumu nepieciešams sagatavot jaunu likumu, deputāti gan par to vēl lems trešajā lasījumā.
