Mediju pakļaušna
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka tagad varētu būt īstais brīdis abonentmaksu ieviešanai, jo Saeimā tiek skatīts priekšlikums par nacionālo komerckanālu tiesībām prasīt samaksu no kabeļoperatoriem par satura izplatīšanu.
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots vēlas, lai žurnālists Jānis Domburs atgriežas sabiedriskajā televīzijā, tāpēc televīzija viņam gatavo piedāvājumu par jauna raidījuma vadīšanu.
Premjers - jānosaka stingrāki limiti priekšvēlēšanu tēriņiem.
Ventspils brīvostas valdē ir apturēta Ls 94 031 vērta reklāmas līguma slēgšana ar Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālo laikrakstu Ventas Balss. Pret to ministra Edmunda Sprūdža (ZRP) uzdevumā ir iebildis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvis brīvostā Vilis Avotiņš, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lemberga līdzdalību pamato ar to, ka Ventspils ir galvenais Eirovīzijas atbalstītājs.
Vairāk nekā pusotru gadu pēc Latvijas pārejas uz ciparu virszemes apraidi novadu televīzijas ir uz iznīcības robežas – tās nespēj segt lielo apraides maksu.
"Dienas" vairākuma akcionārs Koziols palicis parādā RTO, tā var pārņemt izdevniecību.
Nākamos divus gadus, vienā no kuriem gaidāmas arī pašvaldību vēlēšanas, laikraksts Ventas Balss 250 tūkstošu latu vērtībā sniegs «vietējā laikraksta informatīvo pakalpojumu» Aivara Lemberga vadītajai Ventspils pilsētas domei, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija.
«Man ir sapnis,» Andrejs Ēķis pirms nepilniem diviem gadiem, laikam nezin kāpēc sajuties esam bezmaz kā Martins Luters Kings, pavēstīja tā dēvētās kustības Par labu Latviju! dibināšanas izrādē Ķīpsalas hallē. Latvijas Neatkarīgās televīzijas īpašnieku jau tolaik mocīja slikti sapņi. Tajos «nelabais kā rūcošs lauva staigā apkārt», «kosmopolīti par 30 sorosītu grašiem pārdod» kaut ko un «ar zobenu nocērt jauniešu patriotiskos sapņus», viņš šausminājās. Un stāstīja apdraudējumu jūtošajiem, tāpēc kopā saspiesties sanākušajiem politikas dinozauriem: «Mēs, patrioti, esam bīstami tiem, kuri kāro kļūt par kungiem.»
Par spīti profesionāļu iebildēm NEPLP valsts atbalsta saņemšanai virza iespējamus "savējos".
It kā „īstais Aivars Lembergs”, kas regulāri dalās pārdomās par valstiskām aktualitātēm tviterī un izsūta viedokļrakstus no elektroniskā pasta adreses lembergs.aivars@gmail.com, izrādās, tomēr nav īstais Ventspils mērs Aivars Lembergs. To Pietiek adresētā „konfidenciālā” vēstulē nejauši atzinis īstais – ar parakstu un personas kodu – Aivars Lembergs.
Latvijas Televīzija (LTV) pašlaik ir atteikusi žurnālistam Kārlim Streipam atjaunot raidījumu "Skats no malas", kuru pārtrauca raidīt pēc žurnālista izteikuma tajā, bet ar Streipu līgums lauzts.
Liekas, tas nemaz nebija tik sen – pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kad Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs publiski šausminājās par briesmu lietām, kas grāmatā Šofera dēls Minhauzens sarakstītas par viņa tobrīd vēl slēpto maizes tēvu Aināru Šleseru.
Tā dēvētie trīs oligarhi apsprieduši iespēju apvienot laikrakstus “Diena” un “Neatkarīgā Rīta Avīze”, liecina sarunas "Rīdzenē", kuras svētdienas vakarā demonstrēja LTV raidījums “De facto”.
Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1) pārraidītajām Ventspils pilsētas reklāmām uzmanību varētu pievērst ne tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas tās vērtē jau otro gadu, bet arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), sarunā ar Dienu pauž padomes pārstāvis Sergejs Kārītis. Viņš atzīst, ka līdz šim no LTV nav pieprasīts uzrādīt līgumus ar Ventspili, tomēr, iespējams, to darīs, lai pārbaudītu, vai Ventspilij netiek dotas nepamatotas atlaides reklāmām. Ventspils pilsētas pašvaldība un LTV1 tikmēr turpina klusēt un vilcina atbildes uzDienas uzdotajiem jautājumiem par savstarpējiem līgumiem.
Agrākais laikraksts un tā spēks, ko radīja konkrētas, politiķiem adresētas, prasības un vērtību sistēma, ir neitralizēts.
Savdabīgi uz Pietiek trešdienas publikāciju par trim Latvijas oligarhiem, kuri saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) gūtajiem pierādījumiem pērn bijuši laikraksta Diena patiesie īpašnieki, reaģējis viens no viņiem – Aivars Lembergs. Publiski paziņojot, ka Diena pilnīgi noteikti neesot tikusi iegādāta par Lemberga izgudroto Ventspils valūtu – ventiem, viņš paklusām ir vērsies pie Pietiek ar iesniegumu, mēģinot iegūt portāla rīcībā esošo informāciju vai vismaz izdibināt tās patiesos apmērus.
Oficiālais laikraksta Diena izdevēja kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols trešdien pēc Pietiek publikācijas, kurā par laikraksta patiesajiem īpašniekiem tika nosaukti trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, kategoriski noliedza, ka šīs akcijas būtu pircis kādas citas personas uzdevumā. Taču, pēc Pietiek rīcībā esošās drošās informācijas, kas iegūta no tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem, Koziols savos skaidrojumos nav bijis patiess. Lai gan oficiāli skaitījās, ka Koziols jau 2010. gada augustā kļuva par 51% a/s Diena akciju īpašnieku, izmeklēšanā iegūtie pierādījumi rāda, ka vēl pagājušā gada oktobrī Koziols ir piedāvājis Šleseram vienošanos, lai visi trīs oligarhi uz viņa vārda pārrakstītu to īpašumā esošās Dienas daļas, pretī solot ievērot „sarkanās līnijas” un atdot naudu divu līdz četru gadu laikā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pauž pārliecību, ka problēmas Latvijas Televīzijā (LTV) aizsākušās jau tā dēvētajos treknajos gados.
Ventspils pilsēta Latvijas Televīzijas 1. kanālā (LTV1) šogad pamanījusies par sevi atgādināt 813 reižu, liecina TNS Latvia reklāmu reģistrs. Šajā skaitlī ietilpst gan pilsētas reklāmas LTV1 ēterā, gan arī, piemēram, Ventspils logo parādīšanās kādā no raidījumiem.
Laikraksta Diena patiesie īpašnieki jau vismaz brīdī, kad par tā kontrolpaketes īpašnieku 2010. gada vasarā formāli kļuva Viesturs Koziols, patiesībā bija trīs latviešu oligarhi Ainārs Šlesers, Andris Šķēle un Aivars Lembergs, - tā liecina pierādījumi, kurus tā dēvētās „oligarhu lietas” izmeklēšanas gaitā ieguvis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Latvijas Televīzijas (LTV) plānotās satura izmaiņas ir mazi solīši, kas ļaus nevis nopietni attīstīties, bet saglābāt esošo situāciju, sacīja Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja un Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja Anda Rožukalne.
Latvijas Televīzija (LTV) pieļauj tiesāšanos ar žurnālistu Jāni Domburu, bet ar atlaisto žurnālistu Kārli Streipu varēs sadarboties tikai gadījumā, ja būs pārliecība, ka viņš rupjības ēterā vairs neteiks.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir iesniedzis jaunus iesniegumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).
Lai risinātu Latvijas Televīzijas (LTV) satura problēmas, ir jāmaina gan sabiedriskās televīzijas vadītājs Edgars Kots, gan satura veidotāji, šādu viedokli laikrakstam "Diena" pauduši aptaujātie eksperti.
Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu raidījumu «Panorāma» turpmāk varētu aizstāt cits raidījums jaunā formātā. To atklājis LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vēstī Latvijas Radio.
Vienkāršam lasītājam, skatītājam un klausītājam arī turpmāk nebūs tiesību uzzināt, kam patiesībā pieder mediji un kas to uzrunā.
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots teic, ka ceturtdienas pēcpusdienā viņa kabinetam nav uzbrucis elektriķis ar motorzāģi. Skaidrojot šo situāciju, LTV vadītājs putrojas, netieši apliecinot, ka jezga ap viņa durvīm tomēr ir bijusi.
Latvijas Televīzijai (LTV) būs jāmaksā simts latu sods par to, ka žurnālists Kārlis Streips raidījumā "Skats no malas" lietoja rupju vārdu, žurnālistus par Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu informēja padomes priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece. Savukārt LTV vadība vērtēs iespēju šo naudas summu piedzīt no žurnālista.
Latvijas Televīzijā (LTV) vēl ir dažs labs profesionāls nišas žurnālists, piemēram, kultūras vai sporta jomā, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja kādreizējā LTV raidījuma «Kas notiek Latvijā?» vadītājs Jānis Domburs.
Necenzēta izteikuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) pagājušajā nedēļā atlaida žurnālistu Kārli Streipu. Pats žurnālists sarunā ar portālu TVNET min citus atlaišanas iemeslus. Streips pieļauj, ka nākotnē varētu atgriezties TV ekrānā.
Kārlis Streips, kuru nule kā LTV vadība atlaida no darba un likvidēja viņa vadīto raidījumu „Skats no malas”, par bezdarbnieku nav kļuvis, bet viņš uztraucas par to, ka sabiedriskajā televīzijā „šis tas iet uz grunti”.
Līguma laušana ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Skats no malas" vadītāju Kārli Streipu ir bijusi sasteigta un televīzija riskē ar sava analītiskās žurnālistikas līmeņa noturēšanu.
Būsit varbūt dzirdējuši, ka pēc 16,5 gadiem Latvijas televīzijā raidījumā "Skats no malas" vairs nebūs. Iemesls: Pirmdien, runājot par "zaļo zemnieku" slimīgo atkarību no kriminālapsūdzēta mazpilsētas mēra -- atkarību, kura turklāt šogad nekādus labus rezultātus vēlēšanās nenesa -- izmantoju vārdu "mauka." Tā nu televīzija ir lēmusi, ko tur daudz iesākt? Taču pāris lietas man to tomēr ir sakāmas.
Streips nolamāja ZZS par "maukām", bet Kota sods inteliģenti būtu jāsauc par Pirra uzvaru.
Ar iesniegumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē vērsies Vetspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Viņš abas iestādes lūdz veikt pārbaudi saistībā ar iespējamu Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV) fiksētu iespējamo slēpto aģitāciju un atsevišķu politisko partiju, nevalstisko organizāciju interešu lobēšanu sabiedrisko mediju ēterā.
Palūgsim no Lemberga stāstiem brīvus medijus. Vai vismaz piepildītus ar gudriem stāstiem par viņu.
Vienotības valdes locekle Silva Bendrāte neuzskata, ka viņas pirms 14 gadiem slēgtais trasta līgums un saņemtā nauda no Ventspils mēra Aivara Lemberga radiostacijas Kurzemes raido izveidei 1997. gadā būtu šķērslis kandidēt Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Vienotības politiķe atsaucas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietas izpildītājas Jutas Strīķes parakstīto atzinumu, ka ne Bendrāte ar šo līgumu, kas atrodams Lemberga krimināllietas materiālos, nonākusi interešu konfliktā, ne Ventspils mērs pārkāpis amatpersonai uzliktos ierobežojumus.
Jutai Strīķei stājoties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietas izpildītājas pienākumiem, gandrīz nekavējoties pieņemts lēmums, ka neilgi pēc 10. Saeimas vēlēšanām atklātajā Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes „marionetes līgumā” ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu nav saskatāmi nekādi likuma pārkāpumi.
Eksprezidenta Valda Zatlera atbilde Dienas mediju galvenajam redaktoram Guntim Bojāram uz jautājumu, "kurš oligarhs, pēc Zatlera domam, ir diktējis Dienas darba kartību, kad Zatlers tika aicināts uz diskusiju ar Lembergu":
Pēc daudzu neatkarīgo politisko ekspertu domām, 10. Saeimas vēlēšanas bija visnekorektākās un cenzūrai pakļautākās. Patiešām, kaut kādi valdošo partiju ielikteņi, televīzijas ierēdņi paši noteica, kura partija saņems vēlēšanās vēlētāju atbalstu, kura ne.
Valsts prezidents Valdis Zatlers Ventspils mēra Aivara Lemberga uzstāšanās LNT dēvē par viena aktiera teātri.
Ja cilvēks pērk televīzijas raidlaiku, lai paustu dīvainas lietas par Ķīli, Zatleru un Sorosu, tas liecina par viņa paša problēmām, tā par Ventspils mēra Aivara Lemberga pēdējā laikā iedibināto praksi uzstāties paša finansētajā raidlaikā izteicās politologs Ivars Ījabs. Tomēr par to, vai Ventspils mēra pēdējā laika retorika pirmsvēlēšanu laikā radīs dzirdīgas ausis, eksperti izteicās dažādi.
Es vēlos skaidrus spēles noteikumus ar LTV un uzskatu, ka pēc 20 gadiem žurnālistikā varu spriest par LTV kvalitātes kritērijiem, norāda Kas notiek Latvijā? vadītājs Jānis Domburs Dienas redakcijā diskusijā par raidījuma un LTV nākotni.
Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuru Valsts prezidents Valdis Zatlers nosauca par vienu no trīs Latvijas oligarhiem, svētdienas vakarā apmaksātajā raidlaikā "Latvijas neatkarīgajā televīzijā" paziņoja, ka politiskās pārmaiņas valstī ir finansētas no ārzemēm un starptautiskā finanšu magnāta Džordža Sorosa plāniem "pārņemt varu valstī".
Populārā politisko diskusiju raidījuma „Kas notiek Latvijā?” liktenis ir miglā tīts. Raidījuma vadītājs Jānis Domburs, vadot sezonas pēdējo raidījumu, lika noprast, ka tas varētu būt pēdējais LTV ēterā.
Latvijas neatkarīgā televīzija (LNT) neatklāj, cik Ventpils mēram Aivaram Lembergam izmaksājis apmaksātais raidlaiks svētdien, kad viņš uzstājās televīzijā ar uzrunu, neoficiālā informācija liecina, ka A.Lembergam viņa 6 minūšu garā runa izmaksājusi aptuveni 15 000 latu.
Laikraksts Diena pirmdien apliecināja savu tuvību ar vismaz diviem no trim Latvijas oligarhiem – Aināru Šleseru un Andri Šķēli, pēc viena vai abu „lūguma” atsaucot Lato Lapsam izteikto ielūgumu piedalīties pašas Dienas rīkotajā tiešraides diskusijā ar oligarhiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ierosinājums liegt medijiem uzturēties Saeimas sēžu zālē ir nepārdomāts un absurds, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja aptaujātie mediju pārstāvji.
Saeimas "gudro galvu" bezkaunībai absolūti nav ne gala, ne malas. Ziņots, ka "zaļo zemnieku" pārstāvis Jānis Klaužs ir ierosinājis domu, ka žurnālistus vajag izraidīt no Saeimas sēžu zāles, jo viņi "apgrūtinot" deputātu darbu. Konkrēti: "Viņi vienkārši ir jāmet ārā no turienes. Viņi kāpj uz galvas un pārsniedz elementāras pieklājības robežas." Un vēl: "Nekur nav tā, ka parlamentā aiz muguras stāv bars ar kamerām."
Tiesībsargs Juris Jansons atzinis, ka komentāri latviešu portālos ir ārkārtīgi neiecietīgi.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Skats no malas" vadītājs žurnālists Kārlis Streips pēdējā laikā savā raidījumā ļoti māžojas.
Pagājušās nedēļas beigās televīzijas kanāla "Pro100TV" īpašnieks SIA "Nordecom Media" vērsies prokuratūrā ar prasību pret "TV3" raidījuma "Nekā personīga" veidotājiem par neslavas celšanu un nacionālā naida kurināšanu, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Konstantīns Vederņikovs. Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka un "TV3 Latvija" ģenerāldirektore Baiba Zūzena norāda, ka minētais sižets nav saistīts ar nacionālā naida kurināšanu, bet gan ar nevienlīdzīgo un nesakārtoto situāciju elektronisko plašsaziņas līdzekļu tirgū.
Brigmanis: padomei kārtējā pārvēlēšana plānota rudenī, ātrāk tā nenotiks.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins klaji melo, sakot, ka esmu protestējis pret citiem analītiskiem raidījumiem LTV, pauž LTV raidījuma Kas notiek Latvijā? vadītājs Jānis Domburs, kurš vēstulē Ā. Kleckinam un Neatkarīgas Rīta avīzes (NRA) redaktorei pieprasa nepatiesās informācijas atsaukšanu un atvainošanos.
Izskatās, ka NEPLP konkursu par sabiedriskā medija koncepciju paredzējusi šauram pretendentu lokam un ka prasīto dokumentu iesniegs tie paši, kas jau veido valsts uzņēmumu dokumentus.
LTV raidījums 100.pants sevi šādā formā bija izsmēlis, kļuvis garlaicīgs, neviens to neskatījās, LTV analītiskā žurnālistika jau sen ir švaka, atzina mediju eksperts Sergejs Kruks.
Deputāti sašutuši par NEPLP vadītāja attieksmi, atkārtoti aicinās Kleckinu apmeklēt Saeimas komisijas sēdi.
TV3 raidījums Nekā Personīga atklājis, ka Latvijā būs vēl viens nacionālās televīzijas kanāls – Pro100. Bet veids kā tas saņēmis licenci no Ābrama Kleckina vadītās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes radījis pārsteigumu ne tikai padomes locekļiem, bet arī Saeimas deputātiem. Licence Pro100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan „Просто Телевидение”.
Kad Aināra Šlesera draugs Viesturs Koziols pērnajā augustā iegādājās a/s Diena kontrolpaketi, politiķis neslēpa gandarījumu, ka laikraksts Diena un citi šī mediju koncerna izdevumi nu būs brīvi no „Sorosa organizāciju ietekmes”, kuru Šlesers līdz tam saskatīja laikrakstā. Pagājuši daži mēneši un sarežģītā finansiālā situācija Koziola uzņēmumu mudinājusi pieteikties Sorosa fonda Latvija organizētajam jauno mediju konkursam, kurā kopējā grantu projektiem piešķiramā summa ir 50 000 eiro.
Dombura raidījuma kvalitātes kritika parāda neapmierinātību ar konkrēto cilvēku — grūti kontrolējamu un auditorijas respektētu ētera personību.
Negrasos publiski atbildēt uz viena indivīda pļāpāšanu, kad LTV varēs nodefinēt un piedāvāt pamatotus argumentus, tad šo jautājumu izvērtēšu, komentējot LTV ģenerāldirektora Edgara Kota pārmetumus par raidījuma Kas notiek Latvijā? (KNL) saturu, atzina KNL vadītājs Jānis Domburs.
Saeimas komisija vērtēs LŽA rosinātos grozījumus likumā par presi.
Kad 2009.gada jūlijā laikraksta Diena redakcijā lepni iesoļoja Aleksandrs Tralmaks un kaismīgi stāstīja par saviem mērķiem mediju biznesā, apliecinot, ka aiz a/s Dienas pirkuma nestāv vietējie oligarhi, tam bija grūti noticēt. Taču varēja.
Pēdējā laikā uzņēmumā, kas izdod laikrakstu Diena, sākuši strādāt cilvēki, kuri iepriekš bijuši saistīti ar ietekmīgiem politiķiem. Kopš vakardienas AS Diena valdē iecelts Romāns Meļņiks, bijušais Andra Šķēles (PLL) runas vīrs, kā arī Normunds Staņēvičs, bijušais AS Ventspils Nafta valdes loceklis un AS Latvijas kuģniecība padomes loceklis. Zināms arī, ka SIA Dienas mediji (DM) neilgu laiku multimediju attīstības direktora amatu ieņem bijušais apvienības Par labu Latviju preses sekretārs Edgars Vaikulis.
AS "Diena" valdē iecelts ne tikai bijušais Tautas partijas līdera Andra Šķēles runasvīrs Romāns Meļņiks, bet arī kādreizējais "Ventspils naftas" valdes loceklis un Latvijas Kuģniecības padomes pārstāvis Normunds Staņēvičs.
Ceturtdien veiktas izmaiņas SIA Dienas mediji (DM) valdē, un par šīs izdevniecības, kas izdod arī laikrakstu Diena, valdes locekli kļuvis bijušais ekspremjera, Par labu Latviju līdera Andra Šķēles runas vīrs priekšvēlēšanu laikā Romāns Meļņiks. Oficiāli DM šo informāciju Pietiek nav apstiprinājusi, tomēr Pietiek zināms, ka izmaiņas veiktas un Meļņiks DM valdē ieņēmis pieredzējušās DM Žurnāli galvenās redaktores Ingas Gorbunovas vietu. Tikmēr jau piektdien dažiem DM laikrakstu redaktoriem piedāvāts veidot materiālus, kas taptu sadarbībā ar Rīgas domi.
Britu biznesa žurnāls "The Economist" pauž bažas par preses brīvību Baltijas valstīs, īpaši kritiski vērtējot situāciju Latvijā.
Bijušais "Telegraf" redaktors īpašnieku maiņā saskata Krievijas ietekmi.
Kad Viestura Koziola īpašumā šā gada augusta sākumā formāli nonāca AS Diena akciju kontrolpakete, uzņēmējs apgalvoja, ka darījumu veicis par saviem brīvajiem līdzekļiem un nauda viņam vēl palikusi pāri. Tomēr Pietiek apkopotie dati par uzņēmēja daudzšķautņaino biznesu rāda – ja vien Dienas darījums bija īsts un Koziolam par kontrolpaketi vajadzēja maksāt kaut miljonu latu, uzņēmēja bizness šādu legāli iegūtu naudu viņam nevarēja nodrošināt: lielākā daļa no Koziola uzņēmumiem strādā ar pārsvarā niecīgu apgrozījumu un lieliem zaudējumiem, oficiālus darījumus, kas viņam nodrošinātu nepieciešamo summu, uzņēmējs pēdējo divu gadu laikā nav veicis, arī viņam tieši vai netieši piederošie vērtīgākie nekustamie īpašumi jau ilgāku laiku ir ieķīlāti.
Savus 49% konkurenta akciju "Neatkarīgās" izdevējam piedāvājuši Roulendi.
Kā zināms, Ventspils grupējumu savstarpējo karu rezultātā "Mediju nama" īpašnieks "Latvijas kuģniecība" draudēja pāriet citu personu ietekmē, tāpēc radās nepieciešamība pārkārtot "Mediju nama" juridisko statusu, lai nezaudētu izdevniecību. Arī pārējās pazīmes liecina, ka tagadējie "Mediju nama" īpašnieki Armands Puče, Lilita Seimuškāne un Uldis Dreiblats nav galvenie patiesā labuma guvēji.
Tas rada jautājumus. Tā par a/s "Ventspils naftas" (VN) iesniegumā prokuratūrai minēto informāciju, kas ļauj apšaubīt arī SIA "Mediju nams" (MN) pārdošanas darījuma ekonomisko izdevīgumu, izsakās investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Diena jau rakstījusi, ka VN iesniegumā paustas bažas par a/s "Latvijas kuģniecība" (LK) izsaimniekošanu, un viens no pārmetumiem ir arī par MN pārdošanu — iesniegumā norādīts, ka, pārdodot izdevniecību, LK varētu būt nodarīti zaudējumi teju 665 tūkstošu latu apmērā.
Par TV mediju vidi, politiku un ekonomiku ceturtdien Dienas viesistabā diskutēja laikraksta Diena komentāru lapas redaktore Madara Fridrihsone un žurnālists Jānis Domburs.
Pēdējo sešu gadu laikā Latvijas televīzijas skatītāju skaits ir sarucis par pusi, no 15.4% uz 7.5%. Arī oriģinālsaturā nav manīti daudz spožu un spilgtu sasniegumu, kas liecina, ka sabiedriskajam medijam katastrofāli sāk trūkt arī kvalitātes. Pamatoti to varētu skaidrot ar ilggadēju un graujošu valsts politiku sabiedrisko mediju jomā, tomēr ir pienācis pēdējais brīdis parlamentam beidzot izlemt, ko darīt ar sabiedrisko televīziju. Vai tāda mums vispār ir vajadzīga?
Pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas un izvērtēšanas KNAB sācis pārbaudi par Saeimas deputātes Bendrātes (Vienotība) trasta līgumu ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Ētikas kodeksā noteiks publiski apspriežamus un neapspriežamus tematus.
Tagadējā Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) nav bijusi vienīgā, kas slēgusi „marionetes līgumu”, lai citas personas – viņas gadījumā Aivara Lemberga – vietā un par šīs personas naudu, bet uz sava vārda iegādātos kāda medija kapitāldaļas. Līdzīgi rīkojies arī kādreizējais Neatkarīgās Rīta Avīzes komercdirektors Mihails Soifers, kura aizsegā kāda ārzonas kompānija iegādājusies laikraksta Ventas Balss kapitāldaļas.
"Kurzemes Radio" par Ventspils mēra interešu pārstāvēšanu neesot zinājuši.
Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu ir izbrīnīts par komunikācijas veidu, kāds izveidojies starp organizācijas vadību un LTV arodbiedrību. Viņš noraida pret viņu vērstos pārmetumus, jo uzskata, ka likumus nav pārkāpis un no amata atkāpties negrasās.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ābrams Kleckins neredz pamata izvērtēt Latvijas Televīzijas (LTV) arodbiedrības vēstuli, kurā pausta kritika par televīzijas vadību, kā arī LTV vadītāja Edgara Kota atbilstību amatam.
Latvijas Televīzijas (LTV) vadības darbs izpelnījies arī pašas televīzijas darbinieku kritiku. LTV darbinieku arodbiedrība atklātā vēstulē pauž bažas par būtisku kritumu LTV reitingos un uzņēmuma pārvaldībā, lūdzot Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un atbildīgo Saeimas komisiju izvērtēt LTV vadības darbu, kā arī lūdzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts kontroli pievērst uzmanību LTV notiekošajiem procesiem.
Pretrunīgi vērtētajam Latvijas televīzijas (LTV) valdes priekšsēdim Edgaram Kotam pēc jaunās valdības koalīcijas izveidošanas, visticamākais, nāksies pamest šo labi iesildīto krēslu.
Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija "Žurnālisti bez robežām" ("Reporters Sans Frontieres") nosoda cenzūru, kas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērsta pret īsfilmu "Pēdējais Lāčplēsis".
Pēc tam, kad biju http://www.tvnet.lv/online_tv sadaļā "Līderu debates" līdz 47.minūtei noskatījies 22.septembra "Sapņu fabrikā" uzņemto videoierakstu ar sešu populārāko partiju Rīgas apgabala sarakstu līderu piedalīšanos, es nolēmu telekompānijai LNT uzrakstīt un uz e-pastu nosūtīt šādu vēstuli:
Kļūdas dēļ ziņās sniedz tikai divu partiju pārstāvju vērtējumu skatītāju aptaujā.
Mediju eksperts Dimants: Lapsas interneta vietņu slēgšanas ir nebijis gadījums.
Latvijas sabiedriskā televīzija pirms vēlēšanām ir pagājusi malā, atbrīvojot ceļu privātajiem medijiem un partiju kampaņu tekstu rakstītājiem. Pelēks ir gan studijas iekārtojums, gan viss LTV priekšvēlēšanu piedāvājums.
Aicināt Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītāju Mareku Gailīti uz neoficiālu tikšanos bija Emīla Jakrina (VL!-TB/LNNK) paša iniciatīva, es par to neko nezināju, Dienai saka satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL!-TB/LNNK). Tomēr viņš uzskata, ka nevajadzētu steigties ar vērtējumu par ietekmēšanu līdz nav veikta sarunas lingvistiskā analīze.
Priekšvēlēšanu cīņā labi visādi paņēmieni.
Jakrins draudus noliedz, vēlējies pārbaudīt ziņas par iespējamu PLL ietekmi.
Uzņēmums lūdz KNAB vērtējumu, vai Jāņa Vingra filmā nav saskatāma politiskā aģiācija.
Latvijas medijos trūkst “objektivitātes” jeb vispusības, viedokļu spektra, uzskata Latvijas Televīzijas žurnālists, talk show “Kas notiek Latvijā” vadītājs Jānis Domburs. Intervijā laikraksta Diena pielikumam Izklaide TV, viņš vērtē, ka profesionāla žurnālistiska vairs nav brīva materiālās atkarības un politiskās ietekmes ziņā. Pret sevi vērstās pretenzijas par neobjektivitāti viņš noraida.
"LNT iecere ir veidot desmit nedēļu raidījuma ciklu, kurā debatēs par vērtībām, kuras katru dienu cilvēki tur savās rokās" – tā diskusijas "Latvija, mēs tevi dzirdam!" radītāji skaidro tās mērķus.
Mediju īpašniekiem jābūt zināmiem līdz fiziskām personām, rosina Dimants.
Premjera birojā uzskata, ka ierobežojums ir nepamatots.
Tautas partijas Jaunatnes organizācijas pārstāve Sarmīte Kolāte iesniegusi kārtējo sūdzību par žurnālista Kārļa Streipa darbu. Kolāte nosūtījusi sūdzību LTV ģenerāldirektoram Edgaram Kotam.
Publiski izskanējušie pārmetumi Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītājam Marekam Gailītim par politisko angažētību, kas izskaidro arī atsevišķus šīs vasaras sižetus Panorāmā, liecina par uztraucošu tendenci, un par šīs problēmas risināšanu būtu jārūpējas Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP).
Šlesers un Koziols nevar piespiest žurnālistus ražot propagandas drazu.
LPP/LC līderis un Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers cer, ka pēc laikraksta "Diena" nonākšanas viņa drauga Viestura Koziola īpašumā tā kļūs par nopietnu avīzi, piesaistot jaunus lasītājus.
Ziņu dienesta vadītājs solījies vairs nepiespiest veidot konkrētas tematikas sižetus.
LTV Ziņu dienestam ir iespēja pierādīt savas pastāvēšanas jēgu.
Producente apstiprina dienesta vadītāja uzstājību, liekot atspoguļot PLL norises.
Latvijas Preses izdevēju asociācija un apvienība „Par labu Latviju” parakstījusi saprašanās memorandu. Nozares profesionāļi to vērtē kā tirgošanos ar preses brīvību.
Avīzes redaktori tā veicināšot attīstību; izdevniecības vadītājs iepriekš nav informēts.
NRTP mēģina diktēt LTV priekšvēlēšanu raidījumu saturu.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdis Ābrams Kleckins tik aktīvi iesaistījies Latvijas Televīzijas (LTV) priekšvēlēšanu koncepcijas apspriešanā, ka pats pat zvanījis LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktoram Nilam Muižniekam un piedāvājis viņam vadīt priekšvēlēšanu debates, lai arī iesaistīšanās sabiedriskā medija satura veidošanā nav NRTP vadītāja kompetence.
Nebūs vairs “Milžu cīņu”, jo tās vienu padarot par milzi, bet citus – par sprīdīšiem vai skudrām.
Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera kandidāts Aivars Lembergs noliedz, ka stāv aiz laikraksta Diena pirkuma. Dienu iepriekš to noliedza arī Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. A. Lembergs trešdien uz žurnālistu lūgumu komentēt šīs aizdomas, skaidroja, ka tās ir tikai publiski tiražētas baumas, jo, ja jau jau esot aizdomas par A. Šķēli un A. Šleseru, tad kā vienmēr tiekot piesaukts arī viņš, «lai ir visi trīs ļaunuma centri kopā». «Nu kā bez Lemberga...» retoriski izteicās Ventspils mērs. A. Lembergs arī ironiski, līdzībās runājot, izteicās, ka ik gadu Latvijā vientuļajām mātēm dzimst desmitiem bērnu, kuriem nav tēva un viņš varot pieteikties par to tēvu.
Šlesers pasmaida un aicina īstos īpašniekus meklēt pie Ēlertes.
Jau otrā diskusija Latvija, mēs tevi dzirdam pirmdienas vakarā vairāk nekā divas stundas telekompānijas LNT ēterā risināja kārtējo Latvijai svarīgo jautājumu. Pirms nedēļas diskusija bija veltīta zivsaimniecībai, šoreiz – lauksaimniecībai. Kā ierasts, tajā piedalījās pats LNT šefs Andrejs Ēķis, arī uzņēmējs Gunārs Ķirsons, ārsts Andrejs Ērglis un citi.
Atbildi uz jautājumu, kam pieder Neatkarīgā Rīta Avīze, šajā laikrakstā varētu arī negaidīt. Avīze savās slejās nemaz necenšas slēpt patiesā īpašnieka uzstādījumus un, kā mēdz teikt, "visiem viss tāpat ir skaidrs". Smagos finanšu noziegumos apsūdzētajam vietējam oligarham, Zaļo un Zemnieku savienības flagmanim, Ventspils mēram Aivaram Lembergam laikraksts allaž ir tribīne, no kuras paust savus viedokļus, un platforma, kas vajadzīgās patiesības gultnē atspoguļo notikumus Rīgas apgabaltiesā, kurā rit ar Lembergu saistītās krimināllietas iztiesāšana. To var saprast, jo pēc noklusējuma (defoltā) zinām, kāda ir Lemberga loma Neatkarīgajā. Punkts diskusijai.
Ancupovu un Zaļūksni laikraksta vadībā Tralmaks bīdījis jau pavasarī.
LTV rīkos speciālās vēlēšanu diskusijas, Domburu pastumj malā.
Domburam piedāvā vadīt tikai premjeru debates.
Šodien es uzzināju, ka no laikraksta Diena nupat ir padzīta viena no galvenajām personām Baiba Rulle. Baiba man stāstīja, ka laikraksta jaunā "vadība" viņai esot pateikusi, ka "kāds" ir noteicis, ka viņai laikrakstā vietas vairs nebūs. Šis "kāds" viņai tā arī netika atšifrēts, bet nav jau grūti saprast, kas te īsti ir noticis.
Kamēr Latvijas Televīzija nav izšķīrusies par priekšvēlēšanu laika tā saucamajām milžu cīņām sabiedriskajā televīzijā, LNT jau vakar aizsāka diskusiju ciklu "Latvija, mēs tevi dzirdam".
Notikumi Latvijas Televīzijā (LTV) un neskaidrība saistībā ar priekšvēlēšanu debašu organizēšanu un formātu var liecināt par vēlmi vājināt televīzijas saturu priekšvēlēšanu laikā, atzīst biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie eksperti.
Pēdējās nedēļās vairākās publikācijās saistībā ar priekšvēlēšanu debatēm sabiedriskajā televīzijā izskanējušas nepilnīgas vai sagrozītas interpretācijas vai pat nepatiesības, tostarp arī saistībā ar Jāņa Dombura piedāvājumiem priekšvēlēšanu debatēm, oponējot LTV plāniem. Tāpēc, lai veicinātu objektīvu spriešanu, nevis spekulācijas, šajā rakstā no mana skatapunkta izklāstīti fakti un argumenti par šo tēmu.
Laikrakstā Diena atkal notikušas pārmaiņas. Dienas pārpircējs Aleksandrs Tralmaks, kas pirms nepilna gada portālam politika.lv solījās nomirt ar avīzi padusē, mediju koncernu atstājis pavisam. Nomainījusies arī redakcijas vadība un nu pie saturiskās stūres vēl bez Gunta Bojāra ķērušies Sergejs Ancupovs un Dzintars Zaļūksnis. Mediju ekspertiem un politikas analītiķiem prasām:
Nu gan reiz ir cauri. Izskatās, ka Dienas ieilgusī agonija nu reiz tuvojas savai loģiskajai izskaņai. Galvenajos redakcijas amatos ir ielikti cilvēki, kam nav pat attāla sakara ar objektīvu un neatkarīgu žurnālistiku un ētikas un profesionālajiem standartiem. Kārtējās pārmaiņas kādreizējā lielākajā rīta laikrakstā beidzot apliecina - Dienas īpašnieki, visticamāk, ir vietējie "Roulendi". Vienalga, Andris, Ainārs vai Aivars, kaut gan pirmie divi izskatās ticamāk. Lai nu kā, bet tie reiz ir cilvēki, kam par katru noti ir svarīgs vēlēšanu rezultāts. Un tāpēc Diena, kā izskatās, ir ieguldījums šo cilvēku nākotnē.
Bijušais a/s “Diena” prezidents pārliecināts, ka “Diena” vairs nav neatkarīgs medijs.
Kāpēc bija vajadzīga vadības maiņa, ja nule publiskotā “politiskā platforma” jau ietver visu, ko centās darīt “Diena”?
AS "Diena" un saistīto mediju pārpirkšanas darījums jau sākotnēji bijis saistīts ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un pašreizējā vadības maiņa liecina par saistību ar apvienību "Par labu Latviju!".
Izmaiņas laikraksta "Diena" vadībā neliek domāt, ka uzlabosies laikraksta "Diena" kvalitāte, norādīja Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras lektore un studiju programmas "Multimediju komunikācija" vadītāja Anda Rožukalne.
TP neatlaidīgi iestājas par “Lattelecom” monopolstāvokli līdz 2019.gadam.
Starptautiskā preses brīvības aizstāvības organizācija "Reportieri bez robežām" otrdien izteikusi atbalstu Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta režisorei Artai Ģigai saistībā ar viņas pārcelšanu mazāk svarīgā amatā no iknedēļas pētnieciskās žurnālistikas raidījuma "De Facto" veidošanas.
Pieredzējušas režisores atstādināšanas oficiālie iemesli atjauno bažas par centieniem vājināt LTV ziņu dienestu
Valdošās koalīcijas nākošais solis ir sperts. Pēc apdullinošās uzvaras Valsts prezidenta vēlēšanās, valdošā koalīcija turpina savu varas gājienu. Tagad jātiek galā ar sabiedriskās televīzijas ziņu dienestu. Patiesībā tas jau nav nemaz tik grūti, ir tikai jāizmanto paša LTV Ziņu dienesta kļūdas: necenzēts vārds un vairākas reizes pārtērēts ētera laiks, lai atbrīvotos no De Facto režisores Artas Ģigas. Valdošās koalīcijas politiķu neapmierinātība ar LTV Ziņu dienesta darbu jau jūtama labu brīdi un pirms Valsts prezidenta vēlēšanām premjers Kalvītis zvēroja dusmās par Panorāmas sižetu, kurā vēstnieka Andra Teikmaņa māte stāstīja kā prezidenta kandidāts Zatlers ir prasījis naudu pirms operācijas.
Saeimas deputāts no Tautas partijas Jānis Lagzdiņš pēc Valda Zatlera ievēlēšanas par Valsts prezidentu publiski parādīja tautai rupju žestu un saņēma par to tikai kolēģu "nosodījumu"; Latvijas televīzijas Ziņu dienesta režisore Arta Ģiga neizcenzēja lamuvārdu raidījuma De facto sižetā, kurā kāds Daugavpils iedzīvotājs krieviski novērtēja Zatleru kā prezidentu, un zaudē amatu.
Latvijas televīzijas (LTV) vadības lēmums svītrot no ziņu dienesta (ZD) darbinieku saraksta raidījuma De facto režisori Artu Ģigu padarījis ZD kolektīvu vienotāku nekā jebkad, Dienai atzīst vairāki ZD darbinieki. Neapmierināti ar vadības lēmuma formālo skaidrojumu un izsakot aizdomas par kārtējiem centieniem vājināt ZD, darbinieki sola cīnīties, apsverot iespēju gan streikot, gan kolektīvi iesniegt atlūgumus.
Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka Latvijas televīzijas režisores Artas Ģigas atlaišana no darba LTV ziņu dienestā (ZD) ir kārtējais posms pēdējos divos gados vērojamai LTV vadības stratēģijai vājināt un graut žurnālistiski profesionāli darbojošos ziņu dienestu un īpaši tā veidoto analītisko pētnieciskās žurnālistikas raidījumu De facto. Tā vietā, lai stiprinātu sabiedriskajai televīzijai vajadzīgo profilu, mērķtiecīgi tiek darīts pretējais. LTV vadības solis rada pamatu bažām par iespējamu politisko spiedienu uz sabiedriskā medija žurnālistiem, kuru novērst pēc būtības ir LTV uzraugošās Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) uzdevums.
Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta režisores Artas Ģigas sūdzības par piemērotajiem disciplinārsodiem, kuru dēļ viņa atstādināta no amata un izvērtās konflikts starp Ziņu dienesta žurnālistiem un LTV vadību, izvērtēs televīzijas Strīdu komisija, informēja LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins.
Tā kā Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta restrukturizācija nav sevi attaisnojusi un tās rezultātā struktūra ir radīta nevis skaidrāka, bet gan tās vietā izveidots "bardaks", LTV ziņu dienesta (ZD) darbinieki televīzijas vadībai prasīs atjaunot sistēmu tās iepriekšējā veidolā. To Dienai atzīst ZD darbinieki, paskaidrojot: lai LTV vadībai izteiktu prasības, tiks izveidota ZD darbinieku arodbiedrība. Ja prasības netiks izpildītas, ZD darbinieki varot pieteikt streiku, iespējams, pat referenduma par grozījumiem drošības likumos laikā.
Traktorists un slaucēja dodas kaujā par ražu kolhoza druvā. Viedās partijas vadībā dziedādami lido kosmosā, iegūst miljoniem tonnu koksa, stāda topinambūru kvadrātligzdās, panāk un apsteidz Ameriku un uzražo pasaulē lielāko mikroshēmu un saplāksni. Jo mūsu nākotne ir teļos, kā novēlējis vadonis. Un tikai žurnālisti tam traucē.
Ziņu dienesta iekšējā mobilizēšanās ir eksistenciāli svarīgs pagrieziens, lai beidzot pieliktu punktu LTV vadības bezatbildīgajiem lēmumiem, jo pretējā gadījumā var nākties zaudēt no politiķu vēlmēm neatkarīgas ziņas, ko Latvijas gadījumā var nodrošināt tikai sabiedriskā televīzija.
Daļas Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta (ZD) žurnālistu un raidījuma "Kas notiek Latvijā?" darbinieki vaino LTV vadību administratīvu šķēršļu likšanā, kuru dēļ sestdienas vakarā LTV skatītāji neredzēs iepriekš plānotos speciālos raidījumus ar plašu informāciju, analīzi un diskusijām par referendumu un Valsts prezidentu maiņu.
Jānis Domburs, žurnālists:
«1. Šis nav tikai Intas Lases personisks lēmums, jo attiecas arī uz plašāku publiku. Neskaidri ir tas, ka I.Lase iet strādāt pie cilvēka, kura nonākšanu šajā amatā pati iepriekš aktīvi vērtēja. Jautājums ir: kas bija šīs izvēles kritēriji un ko viņa saprot ar jēdzienu - lojalitāte?
2. Jārunā arī par tā saucamo «atdzesēšanas periodu» — tas nozīmē, ka pārejot no vienas sfēras uz pretējo, jābūt pārtraukumam. (..) Šis ir ētiskas dabas jautājums, jo šajā gadījumā noteikti pastāv interešu konflikts.
3. Skumji, ka žurnālistikā paliek par vienu cilvēku mazāk un sabiedriskajās attiecībās - par vienu vairāk. Tur jau tā resursu ir pietiekami. Tas liecina par to, ka žurnālistikā ir problēmas, ja cilvēki izvēlas aiziet.»
Pagaidām ir neskaidrs kā tālāk darbosies Latvijas Televīzijas (LTV) analītiskais raidījums "De facto", lai gan pašlaik notiekot aktīvas sarunas un pārdomas par raidījuma jauno komandu, kā arī saturisko formu, šodien intervijā Latvijas Radio 1.programmā stāstīja LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins.
Pēc Latvijas televīzijas žurnālistu iepazīstināšanas ar raidījuma jauno koncepciju ceturtdien neesot viesusies lielāka skaidrība par pārmaiņām, kas sagaida analītisko raidījumu De facto jaunajā sezonā. "Pagaidām viss vēl karājas gaisā," saka Latvijas televīzijas (LTV) žurnālists Jānis Krēvics, piebilstot, ka vēl nav zināms, vai viņš un pārējie raidījuma veidotāji tajā paliks. Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis pirms gala varianta sagatavošanas gan no komentāriem atsakās, jo "viss vēl ir darba procesā" un raidījuma gala variants varētu tikt radīts ne tik drīz.
Sākas. Viņsvētdien Latvijas televīzijas (LTV) pirmajā programmā varējām noskatīties, kā tika pieteikts šajā sezonā pēdējais raidījums De facto. Katrā sezonā kāds raidījums ir pēdējais, un tas nu nebūtu nekas īpašs. Tikai šoreiz diemžēl nav zināms, kad sāksies De facto nākamā sezona un vai tā vispār sāksies. Visticamāk, ka nesāksies.
Latvijas Televīzijas (LTV) Krievu ziņu redakcijas vadītājs Vladimirs Novodvorskis ir aizgājis no darba LTV, jo neredz perspektīvu turpināt darbu šajā televīzijā.
"Tas būs tas pats De facto, tikai — ar izsistiem zobiem," tā Latvijas televīzijas (LTV) vadības piedāvāto jauno iknedēļas raidījuma koncepciju vērtē De facto režisors Andis Mizišs. Viņš skaidro, ka esot noprotama LTV vadības vēlme vienu no visskatītākajiem televīzijas raidījumiem Latvijā plānots padarīt par neitrālu un faktus atražojošu, turklāt raidījuma koncepcijas izstrādātāja pirms tam darbojusies sabiedrisko attiecību jomā. LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina komentāri par gaidāmajām pārmaiņām De facto ceturtdien bija skopi — viņš vien informēja, ka raidījumam tikšot piesaistīti jauni cilvēki un konceptuāli to pārorientēšot no "rokošās" uz analītisko žurnālistiku, taču pārējais esot "tikai breinstorma (prāta vētras — red.) līmenī".
Telekanāla TV3 ēterā drīzumā varētu parādīties analītiskā žanra raidījums, aģentūru LETA informēja "TV3 Latvia" pārstāvis Kristaps Banga.
Žurnālisti pauž bažas, ka LTV vadībai būs izdevies salauzt ziņu dienesta mugurkaulu
Dzīvniekvēstis un ziepīšziņas* — par tādām pārvērties Latvijas galvenais ziņu raidījums LTV Panorāma. TV3 plāniem veidot analītiskos raidījumus tas ir pats labākais laiks — ja konkurents tik vājš, skatītājus pārvilināt un mainīt iesīkstējušos paradumus būs viegli
Vērojot LTV Panorāmas mērķtiecīgo degradēšanu par mundri nesakarīgu "dzīvniekvēstu un ziepīšziņu" savārstījumu (Anda Rožukalne ceturtdien Dienas TV Izklaidē), ziņa par Ķīnas valdības sākto preses brīvības ierobežošanas kampaņu varētu likt domāt, ka pie mums vairs nav tik traki. Diemžēl Ķīnas komunistu lietotā valoda drīzāk liek bažīties, ka pie mums vēl nav tik traki. Ķīnas plašsaziņas līdzekļus uzraugošās iestādes trešdien kolektīvi piedraudēja ar "asu rīcību" pret tiem žurnālistiem, kuri "apzināti fabricē ziņas, kuras sabiedrībā rada satraukumu un aptraipa valsts tēlu".
Lai gan atlikusi vēl pusotra nedēļa, līdz jāsākas Latvijas televīzijas (LTV) populārākā ziņu raidījuma De facto jaunajai sezonai, ziņu dienesta vadība pagaidām nevieš skaidrību ne par raidījuma jauno komandu, ne koncepciju. Jau ziņots, ka daļa spēcīgāko LTV ziņu dienesta (ZD) žurnālistu varētu pamest darbu LTV, turklāt no Dienas sarunām ar ZD darbiniekiem noprotams, ka ir pamats šaubīties, vai raidījums spēs noturēt iepriekšējās sezonas De facto uzstādīto kvalitātes latiņu, nerunājot par tās pacelšanu augstāk.
Visiem Apollo un citu interneta portālu lasītājiem (diemžēl ne Vdienas) šodien ir iespēja izlasīt Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Jāņa Holšteina atklāto vēstuli, kurā viņš laikrakstu Diena vaino uzbrukumos LTV. Vienā ziņā Holšteina kungs nav oriģināls, jau pirms viņa daudzi citi Dienu ir vainojuši dažādās kampaņās gan Aivars Lembergs, gan slavenā sekta Jaunā paaudze, gan saspridzinātais muitnieks Vladimirs Vaškevičs, kurš pat apsūdzēja laikrakstu sadarbībā ar noziedzniekiem. Protams, Diena nav patiesības ministrija un brīžiem laikraksta viedoklis šķiet pārspīlēts, bet visvieglāk ir vainot kādu kampaņā pret tevi, nevis izvērtēt savas kļūdas.
Vēl pirms gada šajā laikā Latvijas televīzijas (LTV) skatītākajam raidījumam De facto bija četri vadītāji. Neviens no viņiem pēc tā koncepcijas maiņas vairs nevēlas vadīt nākamās sezonas pārraides. Kaut gan jaunā De facto sezona sāksies jau svētdien, gatavību to darīt izteikusi vien ilggadējā sabiedrisko attiecību darbiniece Ilze Nagla, otru vadītāju LTV visas vasaras laikā atrast nav izdevies.
Un tad pienāca mirklis aplūkoties, ko tad Latvijas Televīzija panākusi ar raidījumu "De Facto".
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) neapmierinātība ar Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Jāni Holšteinu gruzda jau sen, taču tagad tā sakarsusi tiktāl, ka padomē jau tiekot runāts par iespējamu viņa atstādināšanu. To Dienai apstiprina vairāki padomes locekļi. Šonedēļ J.Holšteinam nosūtīšot vēstuli, kurā NRTP locekļi lūdz paskaidrojumu vairākām problēmām LTV darbībā un pēc atbildes saņemšanas nākamajā ceturtdienā tikšot spriests par turpmāko rīcību.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) prasīs paskaidrojumus Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam par tehniskajām problēmām, vakar pārraidot ziņu raidījumu "De facto", kā dēļ paredzētajā laikā raidījumu nebija iespējas noskatīties, aģentūru LETA informēja NRTP priekšsēdētāja vietniece Ingrīda Brigita Stroda.
Daudzi lasītāji droši vien būs pamanījuši, ka vakar vakarā raidījums "De Facto" it kā sākās pareizajā laikā, bet tad "tehnisku iemeslu" dēļ tika pārbīdīts uz krietni vēlāku stundu -- pēc filmas.
Lai gan agri vai vēlu katrs bērns uzzina patiesību, ka Ziemassvētku vecīša nemaz nav, tomēr žēl mazuļa tai brīdī, kad viņš ierauga, ka aiz slikti piestiprinātās vates bārdas mēģina noslēpties kaimiņonkulis.
Svētdienas vakars daudziem Latvijas televīzijas skaitītājiem nesa vilšanos: raidījums «De facto» izgāzās. Iespējams, ka šā iemesla dēļ no amata būs jāšķiras Latvijas televīzijas ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam.
Tāda izgāšanās mums vēl nav bijusi — par traucējumiem svētdienas vakara raidījuma De facto pārraidē izsakās kāds pieredzējis Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta darbinieks. Paredzētajā laikā izdevās pārraidīt vien aptuveni minūti raidījuma, un skatītāji pārliecinājās, ka raidījums jaunajā sezonā nenotiek tiešraidē.
Latvijas televīzijas (LTV) Ziņu dienesta novājināšana, atsevišķu sabiedriskās televīzijas programmu neapmierinošā kvalitāte, kā arī LTV juridiski ekonomiskās darbības nesakārtotība — tie ir galvenie iemesli, kādēļ Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) sašūpojusi LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina krēslu. Tiesa gan, šonedēļ no Dienas sarunām ar visiem NRTP locekļiem kļuva noprotams, ka padomes locekļu vidū valda liela viedokļu dažādība, tāpēc vēl nevar spriest, vai jautājumu par J.Holšteina atstādināšanu ceturtdien atbalstīs NRTP locekļu vairākums. Turklāt vairāki padomes locekļi pauž bažas, ka vēl nav redzami spēcīgi kandidāti uz LTV ģenerāldirektora vietu.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) darba kārtībā tuvākajā laikā nebūs jautājuma par Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora Jāņa Holšteina atbrīvošanu no amata, ziņo BNS.
Ņemot vērā, ka NRTP gatavojas lemt par LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina atbilstību amatam, vēlamies izteikt savus priekšlikumus.
Eksperti: jaunās sezonas raidījumam pietrūkst pētnieciskās žurnālistikas
Kamēr politiķi būs ieinteresēti vājos sabiedriskajos medijos, tikmēr viņi neatbalstīs politiski neatkarīgu NRTVP, un tikmēr LTV neredzēt spēcīgu ģenerāldirektoru, kurš ne tikai sekmīgi vadītu televīzijas saimniecību, bet piepildītu programmu ar sabiedrībai svarīgu un interesantu saturu.
Lielākā daļa padomes locekļu arī pēc pārvēlēšanas varētu saglabāt amatus
Pieredzējušie Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta žurnālisti Jānis Krēvics un Odita Krenberga pirmdien uzrakstījuši atlūgumus. Jau zināms, ka tuvākajā laikā viņiem varētu pievienoties vēl vairāki Ziņu dienesta (ZD) darbinieki — savu aiziešanu no ZD Dienai apstiprina žurnāliste Zane Peneze, neoficiāli dzirdēts, ka tuvākajā laikā LTV saņems arī žurnālistu Sandija Semjonova un Ivo Kiršblata atlūgumus. Ar S.Semjonovu un I.Krišblatu Dienai pirmdienas pēcpusdienā sazināties neizdevās.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija aicina Saeimu, lemjot pat Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļu pārvēlēšanu, rūpīgi izvērtēt līdzšinējo padomes pārstāvju darbu, teikt asociācijas paziņojumā.
Ar izklaidējošiem raidījumiem popularitāti guvušais privātais TV kanāls TV3 drīzumā nāks klajā ar jaunu izmeklējošās žurnālistikas žanra raidījumu, informē TV 3 pārstāve Marta Zandersone. Tas darīts, lai nostiprinātu informatīvo raidījumu bloku, un tas ir loģisks kanāla attīstības turpinājums.
Latvijas televīzijas ziņu dienesta graušana turpinās, un pasākumā arvien svarīga loma ir atvēlēta Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP). Ziņu dienesta raidījums De facto ir de facto iznīcināts, un tagad, sajutuši asiņu smaku, arī novājinātās Panorāmas aprējēju pulkam pievienojušies negaidīti ekstravaganti personāži — digitalizācijas afēras lietā apsūdzētie. Prokuratūra ir daļēji pabeigusi izmeklēšanu un nodevusi lietu tiesai. Tieši šim notikumam bija veltīts Panorāmas sižets 2.oktobrī. Taču deviņi no divdesmit šajā lietā līdz šim apsūdzētajiem esot "šokēti", ka sabiedriskā televīzija, viņuprāt, pārkāpusi "žurnālistikas pamatprincipus" — sižetā esot atspoguļots tikai "vienas puses" jeb prokuratūras viedoklis, nedodot iespēju savu viedokli paust nevienam no apsūdzētajiem. Šokētie apsūdzētie lūdz NRTP vērtēt sižeta atbilstību Radio un televīzijas likumam un žurnālistu ētikas kodeksam. Skandalozi, ka padome to arī tiešām grasās darīt.
Nostiprinot un attīstot informatīvo raidījumu bloku, TV3 no 21.oktobra svētdienās klajā laidīs izmeklējošās žurnālistikas raidījumu “Nekā personīga” Baibas Strautmanes un Jāņa Krēvica vadībā, vēsta TV3.
Apritējis nedaudz vairāk nekā gads, kopš Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta direktora pienākumus pilda Mareks Gailītis. Salīdzinot ziņu dienesta (ZD) radošo komandu toreiz un tagad, redzams, ka liela daļa no spēcīgākajiem darbiniekiem to ir pametusi. Kādreiz skatītākā LTV raidījuma De facto, kurš savulaik gozējās visu Latvijas televīziju skatītāko pārraižu galvgalī, veidotāju kodols nomainījies pilnībā. Tajā pašā laikā skatītāji no pārmaiņām LTV varētu pat būt ieguvēji — tagad svētdienas vakaros viņiem būs iespēja izvēlēties no trim informatīvi analītiskajiem raidījumiem, jo papildus De facto un LNT raidījumam TOP 10, arī komerctelevīzija TV3 no nākamās svētdienas sāks rādīt analītisku raidījumu Nekā personīga, kuru veidos kādreizējie De facto veidotāji.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nav prasījusi Latvijas Televīzijai (LTV) atcelt 1.decembrī plānoto dokumentālās filmas "Putina sistēma" pārraidi, norādīja padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Cenzūra un iztapība. Tik asi sestdien LTV7 programmā plānotās dokumentālās filmas Putina sistēma demonstrēšanas atcelšanu vērtē mediju speciālisti. Sabojājusies kasete, skaidro Latvijas televīzija, tāpēc filmas demonstrēšana pārcelta uz nākamo nedēļu - 3.decembri vai, visticamāk, 8.decembri.
Latvijas televīzijas vadītājs uzdod izņemt no programmas Kremlim netīkamu raidījumu; Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs to apsveic kā pareizu rīcību, ieteic Latvijā ievērot Krievijas likumus un uzskata vārda brīvību par iejaukšanos kaimiņvalsts iekšējās lietās; Ārlietu ministrija pilda Krievijas vēstniecības lūgumus prasīt sabiedriskajai televīzijai informāciju par konkrētas dokumentālas filmas pārraidīšanu. Biedējoši, ka tik daudz amatpersonu demokrātiskā republikā un Eiropas Savienības valstī rīkojas kā autoritārās Krievijas satelītvalstiņā.
Tieši nākamajā darbadienā pēc tam, kad Latvijas Televīzija (LTV) atcēla filmas Putina sistēma demonstrēšanu, LTV sagatavots dokuments, kurā Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) lūgta par vairāk nekā 30% paaugstināt LTV ģenerāldirektora Jāņa Holšteina algu. Par to liecina Dienas rīcībā nonākusi dokumenta kopija, kuru parakstījusi LTV personāla nodaļas vadītāja Ingrīda Orlova. Līdz NRTVP tas tā arī nenonāca, jo, kā jau ziņots, pāris dienu vēlāk J.Holšteins iesniedza atlūgumu.
Iespējams, Tautas partijas (TP) premjera kandidāts Edgars Zalāns, apgalvojot, ka ne tikai neskatās Jāņa Dombura vadīto Kas notiek Latvijā?, bet arī "darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur nepiedalītos", spilgti pateica to, ko "azotē" nēsā vēl citi politiķi, — noraidošu attieksmi pret skatītāko publisko debašu raidījumu, kur viņiem tiek uzdoti asi un neērti, nevis komplimentējoši jautājumi. "Politiķi izrāda neslēptas bailes. Viņi ir pieraduši, ka mediji viņus apkalpo, bet, kad tā nenotiek, tā norobežojas," saka Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne.
Labrīt, V-Dienas lasītāji! Šorīt Diena ir apkopojusi Nacionālās Radio un televizijas padomes locekļu viedokli par to, kam būtu jākļust par nākamo Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru. Pareizāk sakot, Diena ir apkopojusi dažu NRTVP locekļu viedokli par šo jautājumu, jo atsevišķi censoņi ar laikrakstu nav vēlējušies runāt. Un te nu ir kārtējo reizi redzams, kā citā ziņā saprātīgi cilvēki, reiz iesaistīti duļķainajā bedrē, kas saucas Latvijas politika, kļūst pagalam dīvaini.
Gatavs. Vakar Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) bez garām runām, t.i., pamatīgākas apspriešanas Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amatā ievēlēja šī amata līdzšinējo p.i. Edgaru Kotu. No deviņiem NRTP locekļiem par Kota apstiprināšanu amatā balsoja septiņi.
Jaunais LTV ģenerāldirektors Edgars Kots norāda, ka pirmais gads LTV būs milzīgas disciplīnas gads, ar atsauci uz interviju Neatkarīgajā ziņo BNS.
Ar jauno LTV ģenerāldirektoru Edgaru Kotu sarunājas laikraksta Diena Politikas ziņu nodaļas vadītāja Vikija Valdmane un reportiere Vita Dreijere
Trīs mēnešus pēc skandāla saistībā ar filmas "Putina sistēma" demonstrēšanu Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins publiski atzinis, ka Latvijas Televīzija (LTV) saņēmusi zvanus no "valdības mājas" ar pavēli šo filmu nerādīt, ziņo BNS.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš ir sašutis par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vadītāja Ābrama Kleckina izteikumu, ka Latvijas Televīzija saņēmusi zvanu no "augšas" par filmas "Putina sistēma" rādīšanas atcelšanu. "Šī augša nav Ārlietu ministrija. Ārlietu ministrija nevar pavēlēt nevienam Latvijas Televīzijā ko rādīt un ko - nerādīt," šorīt intervijā Latvijas Radio uzsvēra ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP).
Skandalozākajam cenzūras gadījumam Latvijas jaunāko laiku vēsturē — dokumentālās filmas Putina sistēma izņemšanai no Latvijas televīzijas programmas pirms Krievijas Domes vēlēšanām — sekojusi amatpersonu un politiķu vienlaidu melu un taisnošanās virkne, ko pavada minējumi, kas vai kurš lika LTV priekšniekiem rīkoties kā īsteniem Putina sistēmas jeb "suverēnās demokrātijas" ideoloģiskiem apkalpotājiem. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Ābrams Kleckins pagājušonedēļ atdzīvināja brīdi pieklusušo intrigu, paziņodams, ka bijis "zvans no augšas" uz LTV un "pavēle "ņemt to filmu nost"".
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins 5.decembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” (KNL) apgalvoja, ka filmas „Putina sistēma” izņemšana no LTV programmas bija televīzijas plānotāju lēmums. Pavisam nesen presē parādījās A.Kleckina paziņojums: uz televīziju tika saņemts zvans no augšas. Tagad NRTP priekšsēdētājs apgalvo, ka KNL raidījumā nav melojis, jo informāciju par zvanu viņš esot saņēmis vēlāk, vienlaikus cenzūras pastāvēšanu vadītājs noliedz.
Kolēģi no ziņu dienesta piespēlēja profesionālajās aprindās acīmredzot cirkulējošu Audiovizuālo mediju pakalpojumu un radio likumprojektu. Par šāda likuma nepieciešamību runā sen, tomēr vairāki šī projekta punkti izraisa neizpratni. Neuzskatu, ka ir jākrīt histērijā, tomēr būtu jauki, ja projekta autori savlaicīgi virkni punktu rediģētu, lai vēlāk diskusija nebūtu paaugstinātos toņos.
Nav saprotams, kādēļ Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) trešdien uz sēdi bija aicinājusi piedalīties Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, atzina aptaujātie mediju eksperti.
Jaunā laika (JL) Saeimas frakcijas deputāti nosūtījuši vēstuli Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) un Tiesībsargam Romānam Apsītim ar lūgumu izvērtēt Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) mēģinājumus politiski ietekmēt Latvijas Televīziju (LTV).
Nacionālās Radio un televīzijas padome uzskata, ka Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) ir pārkāpusi robežu uz slēgto sēdi aicinot Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu.
Dienu pēc tam, ka atklātībā nākusi informācija, ka uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas slēgto sēdi aicināts Latvijas televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots, ko Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) nodēvējusi par “demokrātijas robežas pārkāpšanu”, savu viedokli par to paudis arī Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS). Viņš kritizēja “Panorāmas” ziņu atlasi, jo, viņaprāt, ziņas jāsāk ar informāciju no valdības.
Žurnālists Juris Millers atklājis aizkulises saistībā ar Latvijas televīzijas ģenerāldirektora amata konkursu. Piektdien publicētajā intervijā Dienas biznesa pielikumā "Nummurs” J.Millers stāsta, ka valdības pārstāvji ietekmējot Latvijas televīzijas saturu un ar vienu telefona zvanu varot noņemt raidījumu no ētera. Nacionālās radio un televīzijas padomes konkursam uz LTV vadītāja amatu 2007.gada martā pietecās arī J. Millers.
Dzintars Jaundžeikars pavada nedēļas nogali kopā ar dēlu stādot kokus, Ivars Godmanis tiekas ar populāriem Latvijas rokmūziķiem, Gundars Daudze Ventspils slimnīcā tēvišķi aprūpē pacientus – tādās ziņas sabiedriskajā televīzijā, šķiet, vēlētos redzēt daļa valdošās koalīcijas politiķu.
Lasu Dienas portālu un brīnos, ko par Nacionālās drošības sēdi (NDK) sarunājis LTV ģenerāldirektors Kots. Katram ir tiesības uz savu īpašo viedokli, bet viņa reakcija un komentāri ir mazākais dīvaini un ievērojami atšķiras no mediju ekspertu viedokļiem. Brīnos arī par viņa nesaprotamo pozicionēšanos skandālā, kas sacēlies ap televīziju un NDK.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir tā iestāde, kurai jākalpo gan kā ugunsmūrim, gan kā komunikācijas kanālam starp politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem, uzskata Latvijas Radio ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts.
Ja ne jaunlaiku Linda Mūrniece, tad plašāka sabiedrība tā arī neuzzinātu, ka Jaundžeikars un kompānija jeb Saeimas Nacionālās drošības komisija savā slēgtajā sēdē trešdien iztaujāja Latvijas televīzijas (LTV) ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, deva viņam padomus un prasīja skaidrojumus par to, kāpēc sabiedriskā TV, ak, negals, politiķu gaitas pārāk maz rādot! Paldies Mūrniecei, jo pats Kots, kam būtu jāstāv vārda brīvības un sabiedriskās TV politiskās neietekmējamības sardzē, klusēja. Un līdz ar viņu gandrīz vai klusēja jeb, varbūt precīzāk, klusi iečukstējās Kota reformētais un novājinātais LTV Ziņu dienests (ZD). Tā vietā, lai celtu skaļu trauksmi par deputātu vēlmi ietekmēt ziņu saturu un ar šo vēsti sāktu trešdienas, 14.maija, Panorāmu, LTV ziņu veidotāji bija uzticējuši raidījuma vadītājam Arnim Krauzem viņa korekti pareizajā balsī bezkaislīgi nolasīt tekstu – deputāti Kotu izsauca, Mūrniece cēla trauksmi, mediju pārzinātājs Rolands Tjarve atzina – nav, nav tas labi. Un viss.
Arvien interesantākas kļūst piruetes, kuras gluži kā populārā krievu TV šova "Slido ar zvaigzni" slavenības, izpilda Nacionālās Radio un TV padomes vadītājs Ābrams Kleckins.
Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrības atklātā vēstule.***
Pēc pagājušās nedēļas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdes, uz kuru tika izsaukts LTV ģenerāldirektors, mediju eksperti novērtēja šo notikumu kā apdraudējumu demokrātijai. Es to uzvēru kā Satversmes pārkāpumu. Satversme skaidri un gaiši paredz uzskatu brīvību un cenzūras aizliegumu. Komisijas sēde bija mēģinājums to ieviest, jo katrs no publiski aptaujātajiem komisijas deputātiem no sirds klāstīja, kas viņam nepatīk ziņās un kā vajadzētu būt pareizi.
LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis sarunā ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu norāda, ka viņam ir visas iespējas LNT studijā pieprasīt neuzdot nepatīkamus jautājumus un uzdot patīkamos, lai uzstāšanās atstātu vislabāko iespaidu skatītājiem, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga no tā rīcībā nonākušajiem telefonsarunu ierakstiem starp abām personām.
Publiskotā telefonsaruna starp Lembergu un Ēķi rada aizdomas par LNT atkāpšanos no žurnālistikas principiem
Latvijas Neatkarīgās televīzijas ģenerāldirektors Andrejs Ēķis var apspriest ar Aivaru Lembergu vai jebkuru citu, kādus jautājumus tas gribētu dzirdēt no viņa vadītās televīzijas cilvēkiem, un var ieteikt to iepriekš ar viņiem sarunāt. ("Pārbaudi, pārrunā pirms tam, ko tu gribi, ko negribi, un tieši to, ko tev vajag," Ēķis pirms intervijas savā televīzijā pērn 20.jūnijā apsolījis viņu "neapbižot", ieteica Lembergam telefonsarunā, kuru piektdien publiskoja TV3 raidījums Nekā personīga.) Taču tādā gadījumā noteikti jāpasaka skatītājiem, ka viņiem piedāvā izrādi, izklaides raidījumu, realitātes šovu vai vēl kādu īstenības imitāciju vai parodiju, kurā televīzijas cilvēks tēlo žurnālistu, bet Lembergs vai kāds cits — intervējamo. LNT to nepateica, pasniedza Lemberga uzstāšanos kā interviju, tātad krāpa skatītājus, lai ko tagad Ēķis stāstītu par LNT ziņu augstajiem reitingiem un ziņu dienesta "redakcionālo neatkarību". Līdz ar to var uzskatīt, ka arī citas šīs televīzijas "ziņas" nav ziņas, bet regulārās "intervijas" ar politiķiem ziņu raidījumos ir iestudētas.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis ir vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, lūdzot sākt kriminālprocesu saistībā ar to, ka masu saziņas līdzekļos nonākušas izdrukas par it kā notikušām telefonsarunām starp Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ēķi, aģentūru LETA informēja LNT valdes asistente Kristīne Ķikute-Krievkalne.
“Sabiedrība citai politikai” līderis Aigars Štokenbergs un Pensionāru un senioru partijas priekšsēdētājs Jānis Kleinbergs aicina izvērtēt, vai Latvijas Televīzija (LTV) nav pārkāpusi vairākus Radio un televīzijas likuma pantus. Likuma neievērošanu A.Štokenbergs un J.Kleinbergs saskata negodīgā diskusijas dalībnieku izvēlē raidījuma 100. pants speciālizlaidumam par grozījumiem Pensiju likumā. Nacionālā Radio un televīzijas padome gan uzskata, ka minētie pārmetumi ir aicinājums cenzēt raidījuma saturu, ko padome negrasās darīt.
Aizrādījumu par potenciāli vienpusīga viedokļa paušanu raidījumā par referendumu LTV vērtē kā politisku spiedienu
Vienīgie, kas uzskata, ka digitālās televīzijas ieviesējam Latvijā jānodarbojas arī ar tās satura strukturēšanu, ir telekomunikāciju uzņēmums Baltkom, uzsverot, ka kanālu paketēšana (sadalīšana pa tematiskām paketēm) ir daļa no apraides nodrošināšanas tehnoloģiskā procesa un daudz efektīvāk ir, ja to veic viens uzņēmums, norāda Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš. Pārējie Dienas aptaujātie nozares spēlētāji uzskata, ka noteikumi jāatrunā precīzāk un kanālu paketēšana jāveic kādam citam uzņēmumam. Pretargumenti ir vairāki: TV3 Latvija ģenerāldirektore Baiba Zūzena norāda, ka tādējādi konkursa uzvarētājs televīzijas produktu ražotājiem varēs diktēt savus noteikumus, savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins uzsver, ka tādējādi tiks ierobežotas NRTP iespējas pildīt savus pienākumus, jo tieši šī institūcija ir atbildīga par raidīšanas atļauju izsniegšanu.
Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektoram Aigaram Semēvicam augustā piešķirtā prēmija trīs mēnešalgu apmērā, kā vienu no argumentiem minot labos finanšu rezultātus 2007.gadā, izraisījusi vairāku LR žurnālistu neizpratni, liecina Dienas rīcībā nonākusī vēstule, ko parakstījuši 27 LR arodbiedrības locekļi. Viņi aicina šo situāciju tuvākajās dienās izvērtēt LR arodbiedrības kopsapulcē, kā arī pieprasīt LR vadības un valdes pārstāvju skaidrojumus un skaidru LR budžeta pārskatu.
Žurnālista Jāņa Dombura līgums ar Latvijas Televīziju (LTV) beidzas šā gada beigās un šobrīd notiek sarunas par iespējām sadarbību turpināt. Tomēr četros mēnešos tās pie rezultāta neesot novedušas, vēstī laikraksts Diena.
Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja Ventspils mēra Aivara Lemberga prasību uzdot laikraksta "Diena" izdevējam atsaukt, pēc Lemberga domām, nepatiesas ziņas. Šodien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 25.novembra būs iespējams apstrīdēt Augstākās tiesas Senātā, aģentūru LETA informēja tiesas preses pārstāvis Ilvars Tomsons.
Sakarā ar Drošibas Policijas (DP) rīcību pret mācībspēku Dmitriju Smirnovu un mūziķi Valteru Frīdenbergu aktualizējušies vairāki jautājumi - par DP vadītu autoritāras iekārtas atjaunošanu Latvijā, kā arī par vārda brīvības nozīmi un jēgu. Visai drūmais notikums ar D. Smirnovu, un neapzināta melnā humora pilnā jokojošā (tā raksta prese) jaunieša pratināšana ir jau samērā plaši diskutēta presē un portālos, un ne viens vienīgs ir atkārtojis par sodāmu pasludināto (tā vismaz DP attieksmi pārstāsta avīze "Diena") frāzi, ka DP cenšas atjaunot totalitārismu Latvijā apspiežot vārda brīvību. Un to viņi arī dara!
Latvijas Drošības policijas (DP) darbības rada nopietnas bažas par vārda brīvību mūsu valstī, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kuru saista starptautiski līgumi, kas nodrošina cilvēka tiesības.
"Negribu strādāt šādā televīzijā," norāda Latvijas televīzijas (LTV) producente Daina Dumpe, kura pēc 45 LTV nostrādātiem gadiem izšķīrusies par atlūguma iesniegšanu. Grūdienu, kas viņu novedis līdz šādai rīcībai, esot izraisījušas plānotās pārmaiņas LTV saturā — viņai sāpot sirds, ka LTV zaudēs savu kādreizējo misiju. LTV nacionālā pasūtījuma projekts, ko šomēnes grasās apstiprināt Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), liecina, ka nākamgad LTV ēterā vairs neparādīsies vairāki raidījumi, dažu nākotne vēl esot nezināma, kas izsaucis daļas LTV darbinieku neapmierinātību. Trešdien ar LTV darbiniekiem tiksies NRTP pārstāvji.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti nosūtījuši vēstuli Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP), lūdzot skaidrot, kādēļ Latvijas Televīzijā (LTV) netiek nodrošināta viedokļu dažādība, informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
Latvijas Televīzija (LTV) aicina līdz 5. decembrim iesūtīt konstruktīvus priekšlikumus tās mājas lapā publiskotajam dokumentam "VB SIA Latvijas Televīzija Nacionālā pasūtījuma projekts 2009. gadam", kurā iekļauta arī "Latvijas Televīzijas attīstības stratēģija 2009.-2011. gadam". Jau 8. decembrī plānota Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) sēde, kurā paredzēts atkārtoti skatīt un, iespējams, apstiprināt, LTV Nacionālo pasūtījumu (NP). Šo divu faktu sastatījums kārtējo reizi norāda, ka arī pēc vairākkārtējiem sabiedrības aicinājumiem padarīt LTV NP izskatīšanas un pieņemšanas procesu atklātu un ņemt vērā sabiedrības viedokli, LTV un NRTP vadība turpina ignorēt LR likumdošanā nostiprinātos informācijas atklātības un labas pārvaldības principus.
Šodien lielākie rīta laikraksti iznākuši ar identisku vāku, kuru rotā krusts un uzraksts “Prese 2009”. Tādējādi izdevēji protestē pret valdības ieceri no nākamā gada paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa likmi laikrakstiem.
Lēmums par budžeta samazinājumu ir nepārprotams sabiedriskā radio sagraušanas mēģinājums, teikts "Latvijas radio" nosūtītajā atklātajā vēstulē par budžeta samazināšanu sabiedrisko mediju nozarei.
Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.
Jebkurā gadījumā izdevējdarbībā nākamgad būs bankroti, — paredz Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš, prognozējot preses izdevēju nākotni nākamgad, pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) dubultošanas. Saeimas lēmums atkāpties no steigā pieņemtajām izmaiņām nodokļu sistēmā, kas paredzēja četrkāršot PVN presei, to palielinot no 5% uz 10%, glābšot vismaz daļu izdevēju, tomēr daudziem šī likme vienalga būšot sāpīga. Gaidāms arī preses cenu pieaugums. Tomēr preses izdevēji vēl nav padevušies un jau ir vērsušies un vēl vērsīsies pēc atbalsta pie Eiropas Komisijas augstākajām amatpersonām, ES valstu valdībām, mediju organizācijām. Interesi par Latvijas preses protesta akciju, iznākot ar vienādiem vāka noformējumiem, izrādījuši vairāki starptautiskie mediji.
Raidījuma «Kas notiek Latvijā?» vadītājs Jānis Domburs atzīst, ka varētu samierināties ar mazāku algu, bet budžeta samazinājumu sabiedriskajai televīzijai viņš dēvē par nežēlīgu, vēstī laikraksts «Latvijas Avīze».
Latvijas Radio otrdien nosūtījis vēstules visiem Saeimas deputātiem, aicinot izvērtēt pieņemto lēmumu par sabiedriskā medija finanšu samazinājumu 2009.gadā. Vēstulē norādīts, ka 2.decembrī Latvijas Radio Valdes pieņemtajā lēmumā par 2009.gada budžetu, izdevumi labticīgi jau tika samazināti līdz kritiskai robežai. Līdz ar to Saeimas lēmums samazināt sabiedriskā medija budžetu vēl par 24,79% Latvijas Radio būtībā iznīcina, portālam «Apollo» paziņoja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Vasermane.
Bijušajam Latvijas televīzijas (LTV) Ziņu dienesta vadītājam un Briseles korespondentam Gundaram Rēderam nākamgad vairs neatradīsies vieta LTV Ziņu dienestā (ZD). Tēriņu apcirpšanas rezultātā LTV ir slēgusi savu Briseles korespondenta punktu, kur vairāk nekā divus gadus strādājis iepriekš vadībai neērtais G.Rēders. Pašreizējais ZD vadītājs Mareks Gailītis informējis žurnālistu, ka viņam vietu ZD vairs neredzot. «Acīmredzot mana pieredze nav pietiekama tik augsta līmeņa kolektīvam,» Dienai teica G.Rēders.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) vēlas ierobežot saskarsmi ar presi, spontānās situācijās vairs neatbildot uz žurnālistu jautājumiem un to darot vienīgi iepriekš izziņotās preses konferencēs.
Mediju eksperte Anda Rožukalne pozitīvi vērtē Latvijas televīzijas (LTV) veiktās izmaiņas programmas 1.kanālā, kad 100.panta raidlaiks palielināts līdz pusstundai, tas sākas astoņos vakarā un ilgst līdz Panorāmai un ka tiešraidē jautājumus var uzdod skatītāji. Iespējams, ka aizkadrā varētu jautājumus vairāk atlasīt, lai tie nebūtu par dažādiem tematiem, bet A.Rožukalne uzskata, ka skatītāji ātri sapratīs definētās tēmas un robežas. Viņa arī min, ka tas būs spēcīgs formāts pretī LNT ziņām.
Latvijas radio (LR) ģenerāldirektors Aigars Semēvics paziņojis, ka no februāra varētu tikt ievērojami samazināta LR darbinieku darba samaksa. Lai izpildītu valdības un Saeimas lēmumu, kas paredz, ka LR dotācija tiek samazināta par 25% un gada pirmajos trijos mēnešos — vēl par 10% iemaksai rezerves fondā, varētu tikt likvidēta LR darbinieku atalgojuma mainīgā daļa — tātad dažādas piemaksas un autoratlīdzības, stāsta LR preses sekretāre Ilze Vasermane. Tas nozīmējot, ka vidēji LR darbinieku mēneša samaksa saruks par 25—35%.
Vakar mani ļoti pārsteidza raidījuma „De Facto” saturs. Raidījums iesākās kā allaž ar smagās ekonomiskās krīzes negatīvo aspektu iezīmēšanu. Bet raidījuma pēdējie divi sižeti nodemonstrēja gluži vai āža kājas efektu.
Ja kādam vēl bija šaubas par to, ka Latvijas televīzija (LTV) ir kļuvusi par valdošās koalīcijas kabatas televīziju, tad to ļoti uzskatāmi ir nodemonstrējusi „jaunā” De facto komanda, divas dienas pirms plānotās protesta sapulces Doma laukumā faktiski demonizējot vienu no cilvēktiesību un Satversmes stūrakmeņiem — tautas tiesības pulcēties un brīvi izteikt savu viedokli. Pat ja valdošajai LŠŠ kliķei tas nav patīkams un izdevīgs. Pat ja sapulces dalībnieki grasās prasīt Saeimas atlaišanu.
Pēdējās dienās savu viedokli par gaidāmo protesta akciju izsaka teju vai katra sabiedriska organizācija, eksperti un politiķi. Tomēr īpaši izcēlās svētdienas LTV raidījums "De facto", demonstrējot klaju neprofesionalitāti vai drīzāk pildot pasūtījumu, iespējams, lobējot pie varas esošo eliti.
Lai arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē trešdien bija paredzēts spriest par ievērojami samazināto sabiedrisko mediju finansējumu šim gadam, tomēr liela daļa sēdes aizritēja komisijas locekļiem paužot neapmierinātību ar žurnālistu darbu. Komisijas priekšsēdis Kārlis Leiškalns (TP) arī vairākkārt ļāva noprast, ka ir neapmierināts ar to, ka Latvijas radio (LR) vakar tiešraidē atspoguļoja Sabiedrības citai politikai organizēto protesta akciju Doma laukumā un paslavēja Latvijas televīziju (LTV), kas to nedarīja, sakot: «Paldies Dievam, LTV atteicās.» Deputāti arī veltīja medijiem kritiku par to, ka tie sēj sabiedrībā bailes, atspoguļo negatīvās ziņas un neapmeklē preses konferences.
Situāciju, kādā patlaban ir nonācis jautājums par Latvijas televīzijas (LTV) un Latvijas radio (LR) finansējumu, var salīdzināt ar futbola spēli, kur notiek saspēle starp vienas komandas spēlētājiem. Lai arī sabiedriskie mediji signalizējuši, ka to finansējums ir kritiski zems un LR pat nepietiekot izdzīvošanai, šis jautājums pagaidām tiek pārfutbolēts Saeimas, Finanšu ministrijas (FM), premjera un satiksmes ministra starpā.
Latvijas radio (LR) žurnālists Aidis Tomsons trešdien pauda, ka gan Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), gan LR ģenerāldirektors Aigars Semēvics, kurš atkāpies no amata, zināja par milzīgajiem radio parādiem, taču neviens neesot reaģējis. Latvijas radio ziņu programmā viņš izteica lūgumu NRTP “vismaz uzklausīt” kandidātu, ko ģenerāldirektora amaram izvirzīja radio darbinieki - tas ir Dzintris Kolāts, kurš savulaik jau vadīja radio, bet tagad ieņem LR ziņu dienesta vadītāja vietu.
Lai arī viņš pats apgalvo, ka tā tas neesot, šodien laikrakstā Diena rakstītais liecina, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs, profesors Ābrams Kleckins, tomēr ir pieķerts melos. Runa ir par parādos ieslīgušo Latvijas radio un faktu, ka nupat kā par savu demisiju ir paziņojis radio ģenerāldirektors. Tā vai citādi, par iespēju kļūt par nākamo LR ģenerāldirektoru ir uzrunāts arī kādreizējais Saeimas deputāts, kā arī pirms tam, tad un pēc tam pazīstamais darbonis televīzijas lietās Edvīns Inkēns. Ā. Kleckins apgalvojis, ka viņš neesot Inkēnu uzrunājis pirmais. E. Inkēns, savukārt, atzīst, ka tieši Ā. Kleckins bijis tas, kurš ar viņu sazinājies. Turklāt, tā raksta kolēģe Vita Dreijere, E. Inkēns lēmumu par to, vai piedāvāt savu kandidatūru, "pieņēmis, metot monētu, ko pat aizņēmis no Ā. Kleckina." Par to NRTVP šefs teicis šādus vārdus: "Ja jūs gribat, uzskatāt, ka meloju, es tā neuzskatu." Bez komentāriem par šo "uzskatu," bet tāpat, kā pērn notikušajā "horizontālā taimkoda" skandālā, cienījamais Latvijas universitātes profesors sevi degradē, jo kārtējo reizi te smird pēc politikas.
Latvijas Televīzijas debašu raidījuma «Kas notiek Latvijā?» vadītājs Jānis Domburs vēlas ētera laiku divreiz nedēļā.
Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā lēmumprojektu par Ābrama Kleckina atsaukšanu no Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļa amata. JL uzskata, ka Kleckinam amats jāatstāj, uzņemoties atbildību par nopietnajām finansiālajām problēmām, kurās nonācis Latvijas Radio (LR). Savukārt Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka "tas nav Ābrams, kas radījis problēmu", tāpēc viņa atsaukšana nav prioritāte, bet svarīgi noskaidrot problēmas cēloņus LR. Jāatgādina, ka SC izvirzīja Ā. Kleckina kandidatūru NRTP.
NRTP vadībai neizdodas panākt Inkēna iecelšanu LR vadībā.
Latvijas radio (LR) ir radušās nopietnas grūtības. Iepriekšējais LR ģenerāldirektors Aigars Semēvics aizvakar atkāpās no amata, savam pēctecim atstājot līdz šim sabiedrībai un pašiem radio cilvēkiem neatklātu parādu nastu. Darbinieku algu samazinājums par 30-40%, daudzu darbinieku atlaišana un LR apraides samazināšana ir bīstami signāli, kas raisa vairākas bažas.
Kā vienu no Latvijas radio (LR) finansiālo grūtību risinājumiem ilgtermiņā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kurš pašlaik pilda arī premjera pienākumus, redz LR un Latvijas televīzijas apvienošanu vai arī radio piederošās ēkas Vecrīgā pārdošanu. To viņš paziņojis piektdien, tiekoties ar LR ģenerāldirektora vietas izpildītāju Dzintri Kolātu. Tiesa, A.Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe uzsver, ka gala vārds par to, kā radio jāmainās, nebūs politiķiem. Pirmdien par palīdzību radio lems koalīcijas padomē.
Šleseram nepietiek. Sit kauč nost, bet – nu nepietiek! Ir lidosta, dzelzceļš un pasts, ir pat baznīcas, bet – nu nepietiek. Vienalga – nepietiek.
Satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka neviena politiska partija nepiedāvās plānu, kā "Latvijas Radio" (LR) izkļūt no krīzes. Risinājums un iespējamā atbildība par sekām jāuzņemas pašai LR vadībai.
Šodien, 26. janvārī notiks divas svarīgas tikšanās. Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts tiksies ar valdošās koalīcijas padomi un Valsts prezidents ar Saeimas partijām - pozīciju un opozīciju. Abas tikšanās ir ļoti svarīgas Latvijas nākotnei.
"Nemācēju būt pietiekami skaudri un taisnīgi bargs," saka Latvijas radio (LR) kurators Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP) Imants Skrastiņš, tā pamatojot, kāpēc viņš pametīs LR kuratora posteni. I.Skrastiņš atzīst — lai arī juridiski neesot atbildīgs par LR iestigšanu parādu muklājā, tomēr uzņemoties morālu atbildību.
Saeima ceturtdien noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) iesniegto lēmumprojektu par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja Abrama Kleckina atcelšanu no amata.
Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektora vietas izpildītājs Dzintris Kolāts uzskata, ka LR finansiālais stāvoklis ir katastrofāls un jau nākamajā nedēļā radio var apklust. «Lielākajā daļā radio, protams, turpinās skanēt, bet pieļauju, ka jaunnedēļ radio kādu brīdi var klusēt,» pauda Kolāts.
Bez komentāriem. Tie bija pirmie vārdi, ko raidījuma Kā labāk dzīvot vadītājs Haralds Burkovskis varēja pateikt, piektdien iznākot no Latvijas radio (LR) studijas pēc raidījuma tiešraides. Šos vārdus viņš neizteica, lai, līdzīgi kā amatpersonas, izvairītos no jautājuma, taču tas, viņaprāt, vislabāk raksturotu klusumu. Piektdiena bija pēdējā diena, kad LR1 ēterā varēja dzirdēt viņa raidījumu, jo no februāra tam naudas vairs neesot, tāpēc piektdien Diena bija lieciniece simboliskai H.Burkovska mutes aizlīmēšanai pēdējās pārraides nobeigumā. LR finansiālā kraha dēļ tā programma februāra sākumā piedzīvos pamatīgas izmaiņas, ko īsumā varētu raksturot — mazāk oriģinālraidījumu, vairāk atkārtojumu un mūzikas. "Šis ir brīdis, kad mēs runājam nevis kā labāk dzīvot, bet kā izdzīvot," teic H.Burkovskis. Radiomājā piektdien sastaptie darbinieki pauž, ka ir neziņā par LR turpmāko likteni, jo situācija mainās ļoti strauji, un neizslēdz iespēju, ka ir notikuši arī apzināti mēģinājumi aizbāzt radiodarbinieku mutes.
Nacionālā Radio un televīzijas padome (NRTP) pirmdien uzklausa Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektora vietas izpildītāju Dzintri Kolātu par šodien īstenoto akciju radio ēterā, kad vienā no klausītākajām stundām – laikā no 7:05 – 8:00 radio ēterā skanēja “klusums”.
LPP/LC līderis Ainārs Šlesers pirmdien atteicies runāt ar žurnālistiem, vēsta aģentūra BNS. Jau vēstīts, ka viņa partijas līdzpriekšsēdētājs un premjers Ivars Godmanis svētdien vakarā Latvijas Televīzijā kritizēja viņa personāla atlases politiku, kā galveno kritēriju izvēloties lojalitāti, ne profesionalitāti.
Neesmu to ļaužu starpā, kuri vakar no rīta uz klusuma brīdi Latvijas radio reaģēja ar sašutumu, ne mazumis tāpēc, ka es pa dienu radio neklausos, bet arī principa pēc. Šodien Radio un TV padomes šefs Kleckins avīzē skaidro, ka tā nevajadzēja, jo klausītāji nav ne pie kā vainīgi. Gribētu bilst, ka vajadzēja gan, jo arī radio ļaudis lielākoties nav ne pie kā vainīgi. Atbildība ir jāmeklē tur, kur tai pareizi ir jāatrodas -- Latvijas radio vadībā, kura pieļāva savas iestādes nokļūšanu ne vien bezdibeņa malā, bet jau pašā bezdibenī. Un gluži loģiski, ka cilvēki, kuri LR ir strādājuši vienu, piecus, 10 vai visus 30 gadus tagad jūtas bezpalīdzīgi, it īpaši dzirdot, ka no sabiedrības tagad tiek sagaidīts glābiņš 900-sērijas telefona numura veidā.
Latvijas Radio darbinieki kategoriski iebilst pret valdības vadītāja Ivara Godmaņa (LPP/C) šodien valdības sēdē pausto nostāju, ka viņš atbrīvotu no amata LR ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Dzintri Kolātu. “Šādi publiski premjera izteikumi ir demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujams politisks spiediens uz sabiedrisko mediju, kā arī uz to uzraugošo Nacionālo radio un televīzijas padomi,” teikts radio darbinieku atklātajā vēstulē.
Ar šādu likuma redakciju es nebūtu varējusi publiskot Jūrmalgeitas sarunas. Tā secina žurnāliste Ilze Jaunalksne, iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikumu izmaiņām preses likumā, kas paredz, ka medijiem būs liegts publicēt kriminālprocesu materiālus līdz pat tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Tātad ne tikai varas pirkšanu izgaismojušā Jūrmalgeita, bet arī citi sabiedrībai svarīgu kriminālprocesu materiāli medijos varētu parādīties novēloti vai pat neparādīties, ja šis priekšlikums Saeimā tiks akceptēts. Dienas aptaujāto ekspertu un mediju pārstāvju teiktais liecina, ka šis jautājums ir kā koks ar diviem galiem — ir gadījumi, kad lietas materiālu publiskošana tiešām var kaitēt izmeklēšanas interesēm un pārkāpt cilvēktiesības, bet TM priekšlikums šo situāciju risināt neesot pietiekami sabalansēts ar sabiedrības tiesībām zināt tai būtisku informāciju.
Ētera laika izniekošana. Tā žurnāliste Baiba Strautmane dēvē premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) pēdējās uzstāšanās Latvijas televīzijā (LTV). Šomēnes viņam bijusi iespēja divreiz paust savus vēstījumus LTV ziņu raidījumā Panorāma — mēneša sākumā, izsakot savu viedokli par politisko situāciju pēc Tautas partijas paziņojumiem, ka šai valdībai vairs nav jēgas, un piektdien, komentējot Valsts prezidenta viņam izteikto neuzticību. Vēl pēdējā pusotra mēneša laikā I.Godmanis viesojies arī LTV raidījumā 100.pants, pāris raidījumos Kas notiek Latvijā? un LTV rīta raidījumos. Pati sabiedriskā televīzija priecājas, ka šādi tā var konkurēt ar citiem medijiem, kuriem premjera paziņojumi jānoklausās LTV, bet eksperti saka — LTV sāk līdzināties varas ruporam.
Latvijas radio (LR) vadība varēja strādāt pārliecībā, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis nav kritisks, kamēr pats uzņēmums stiga parādu muklājā. Šāds secinājums rodas no Valsts kontroles (VK) gada sākumā veiktās LR pārbaudes, kas uzrāda, ka simtos tūkstošos latu mērāmas atšķirības datos, kas pērnajā gadā atspoguļojās līdz finansiālajām kraham novestā Latvijas radio (LR) vadības un finanšu grāmatvedībā.
Priekšvēlēšanu laikā Latvijas televīzija (LTV) skatītājiem plāno piedāvāt tikai bezmaksas aģitācijas raidījumus un vēlēšanu nakts tiešraidi, atsakoties no iepriekšējo gadu tradīcijas — īpašiem pirmsvēlēšanu diskusiju raidījumiem. Iespējams, šogad būs mazāk 100 g kultūras raidījumu, ievērojami savilkta josta arī citiem raidījumiem, kas var apdraudēt sabiedriskās televīzijas misiju. Šādas sekas ir LTV finansējuma samazinājumam, un LTV budžeta pēdējā versija liek domāt, ka tieši saturs arī iznes lielāko LTV finansējuma samazinājuma smagumu.
Ir progress. Tā eksperti novērtē Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) paspārnē tapušo Elektronisko mediju likumprojekta versiju, kas pēc pēdējo korekciju veikšanas šonedēļ kārtējo reizi nonākšot Saeimā. Par vairākiem likumprojekta punktiem vēl gaidāmas asas diskusijas.
Vakar -- ne pirmo reizi -- kolēģis Jānis Domburs savā "publisko debašu" raidījumā intervēja tikai vienu vienīgu cilvēku. Raidījuma tēma bija pieteikta šādi: "Kas notiek ar Andra Šķēles atgriešanos politikā?" No vienas puses šķiet skaidrs, ka uz to vismaz daļēji vislabāk var atbildēt pats stāsta "varonis." No otras puses tāpat arī šķiet skaidrs, ka par tēmu šis tas varētu būt sakāms krietni daudziem cilvēkiem, tajā skaitā A. Šķēles partijas biedriem, kā arī citiem politiskā procesa dalībniekiem un novērotājiem, kuriem, iespējams, varētu būt interesanti parunāt par tēmu "oligarhi un viņu savstarpējie sakari." Un ne tikai par to. Iespējams, nākamnedēļ kolēģis varētu veidot raidījumu "Kas notiek ar citiem cilvēkiem, kuriem ir kaut kas sakāms pr Andra Šķēles atgriešanos politikā?"
Lai arī Latvijas radio (LR) pagaidu vadītājs Dzintris Kolāts signalizē, ka līdz vasarai var iestāties LR maksātnespēja, sabiedriskā radio budžets varētu tikt samazināts vēl vairāk. Topošās valdības piedāvātais 2009.gada valsts budžeta izdevumu samazinājuma aprēķins liecina, ka sabiedrisko mediju budžets pat ar optimistiskāko scenāriju šogad jāapcērp par 680 tūkstošiem latu. Ja starptautiskie naudas aizdevēji nepiekāpsies un budžeta deficīts būs jāsamazina, arī LR un Latvijas televīzijas (LTV) budžeti tikšot cirpti vēl skaudrāk.
Bez papildu atbalsta no valdības Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijai (LTV) līdzekļu pietikšot tikai darbības nodrošināšanai līdz gada vidum - tā pēc iepazīšanās ar LR un LTV finanšu situāciju secinājis Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Latvijas Radio (LR) finanšu problēmas sākās jau 2007. gadā, turklāt Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) par šīm problēmām zināja, bet tik un tā akceptēja algu paaugstināšanu, ceturtdien vēsta laikraksts «Diena».
Vakar valsti sasniedza atvieglojoša vēsts – drūmās ziņas par Latviju vajadzētu piebremzēt, jo tās slikti iespaido valsts tēlu. Nu beidzot zinām - kāpēc mums neklājas pietiekami labi!
Latvijas Radio šodien Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP) iesniedza sagatavoto biznesa plānu un jau rīt, 24.martā, tas tiks iesniegts Finanšu ministrijā, informēja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Vasermane.
Pēdējo nedēļu laikā daudzi man jautā, kāpēc tik sen nav nosapņotas jaunas ciparu kombinācijas un ieteikti jauni ekskursiju maršruti.
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) vienbalsīgais lēmums Latvijas radio (LR) pagaidu galvu Dzintri Kolātu iecelt par LR ģenerāldirektoru nedaudz pārsteidzis pat viņu pašu. NRTP priekšsēdis Ābrams Kleckins nenoliedz - pirmdien ārkārtas sēdē lēmums pieņemts arī tādēļ, lai sarunā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem dienas otrajā pusē Dz.Kolātu varētu stādīt priekšā kā LR ģenerāldirektoru. Viņa palikšana amatā gan atkarīga no tā, kādu lēmumu par LR nākotni pieņems politiķi. Ja viņi uzskatīs, ka LR jāpaliek tikai vienam kanālam, Dz.Kolāts Dienai sola demisionēt.
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) pagājušā gada pārskatu, atklājusi būtiskas nepilnības Latvijas Radio dotācijas izlietojumā, kā arī konstatējusi NRTP nespēju pietiekami uzraudzīt šī finansējuma izlietojumu.
Pagājušā gada novembrī Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) izmaksājusi sev naudas balvas, kā arī paaugstinājusi darba algas. Kaut gan NRTP darba samaksas nolikums nosaka, ka par labu darbu NRTP drīkst reizi gadā izmaksāt prēmijas, revīzijā konstatēts ne tikai tas, ka darbinieku ieguldījums nav izvērtēts, bet arī, ka padomes revīzijas komisija nav spējusi savlaicīgi identificēt finanšu problēmas Latvijas Radio.
Jauns nodoklis ar mērķi «izsūkt» no iedzīvotājiem pēc iespējas vairāk naudas, lai tikai valsts varētu uzturēt neefektīvi strādājošas iestādes. Tikai tā var nodēvēt ieceri ieviest sabiedriskās televīzijas un radio abonēšanas maksu.
Lai gan sabiedrisko mediju finansēšanas jautājums jau gadiem viļāts kā karsts kartupelis, šī "viļāšana" beigusies tieši ne ar ko. Jaunajā elektronisko mediju likumprojektā, ko Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) otrdien iesniegs Saeimā, Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) finansēšanas modelis, ko speciālisti dēvējuši par abu mediju attīstību bremzējošu, atstāts līdzšinējais.
Latvijas Nacionālā teātra direktors neuzskata, ka teātra skatītāji būtu cietuši no tā, ka izrāde “Skroderdienas Silmačos” Jāņu priekšvakarā tika spēlētas, pielāgojoties Latvijas televīzijai (LTV). LTV tiešraidē "Skroderdienas Silmačos" tika rādītas 22.jūnija vakarā. Tās sākās teātrim netipiskā laikā – 18.15 pēc dienas ziņām LTV, viens starpbrīdis iestiepās 40 minūšu garumā, jo skatītājiem bija jāgaida, līdz beidzas Panorāma. Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzskata, ka “tas tikai radīja kopības sajūtu”. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne portālam Diena.lv atzina, ka ziņu "ietērpšana" Līgo dekorācijās nevairo auditorijas uzticību pasniegtajai informācijai un šādus paņēmienus izmantot nevajadzētu.
"Mēs nesaskatām nekādus šķēršļus, lai vēl šogad tiktu paveikti visi likumdošanas un citi juridiska rakstura darbi, kas nodrošinātu apvienošanas tiesiskos pamatus," teikts Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja Ābrama Kleckina vēstulē Saeimai un valdībai, kas sūtīta līdz ar pētījumu par sabiedrisko raidorganizāciju Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanas lietderību.
Darījums, kurā iegādāti laikraksti Diena un Dienas Bizness, ir mēģinājums iegūt ietekmi uz sabiedrisko dzīvi, uzskata ekspolitiķis Edvīns Inkēns. Ceturtdien publicētā intervijā Latvijas Avīzē viņš pauž viedokli, ka aiz darījuma varētu būt Krievijas nauda, taču ekspolitiķis par to neesot pārliecināts. Viņš "rādītu ar pirkstu uz relatīvi lielo biznesmeņu grupu, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo stāvokli."
«Gribu redzēt tādu laikrakstu, kuru ģimenes var atļauties abonēt. Tāds ir mērķis,» –tā Latvijas Radio sacīja jaunais laikraksta «Diena» īpašnieks un vadītājs Aleksandrs Tralmaks.
Man pašlaik ir aizdomas, ka [laikraksta Diena] redakcija būvē aizsargpozīcijas, lai nepieļautu izmaiņas, jo iepriekšējā vadība bija savādāka, tā piektdien intervijā Latvijas Radio teica jaunais a/s Diena un Dienas bizness īpašnieks Aleksandrs Tralmaks.
Pagaidām nav zināms, kad Ģenerālprokuratūra pabeigs pārbaudi par raidījuma «Nekā personīga» iesniegumu, kurā lūgts noskaidrot, vai ir iespējams saukt pie atbildības amatpersonas, kuru bezdarbības dēļ Latvija nonākusi krīzē.
Latvijas Radio (LR) ģenerāldirektors Dzintris Kolāts pieļauj, ka pēc smagajām reformām, kas būs jāveic nākamā gada budžeta kontekstā, viņš varētu pamest amatu. Kolāts intervijā aģentūrai BNS atzina, ka LR un LTV apvienošana pašlaik viņu kā uzņēmuma vadītāju neuztrauc tik daudz, kā sabiedriskā radio nākotne.
Ja Latvijas radio (LR) un Latvijas televīzijai (LTV) piešķirtā valsts dotācija nākamgad tiks samazināta par aptuveni pusi, no sabiedriskajiem medijiem pāri nepaliks gandrīz nekas. Par šāda scenārija ticamību patlaban liecina Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā nākamā gada valsts budžeta bāze.
„Mēs esam piedzīvojuši vissliktāko gadu savā pastāvēšanas vēsturē,” pirms mēneša pasaulei paziņoja mediju magnāts Rūperts Merdoks. „Mediju konglomerāta „News Corporation” zaudējumi pērn bijuši 3,6 miljardu ASV dolāru apmērā.”
Ja nākamā gada budžetā netiks saņemts pietiekams finansējums sabiedriskajiem medijiem, lai nodrošinātu normālu to darbu, atkāpties vajadzētu visai Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTVP), kā arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoriem.
Manā žurnālistes dzīvē kaut kas tāds vēl nebija noticis. Nekad un neviens vēl nebija aizliedzis manu rakstu. Nu tas ir noticis. Portāls TvNet piektdien publicēja manu rakstu Pildspalvu bizness — par to, kā mediju vadība ietekmē žurnālistu darbu. Līdz pēcpusdienai šis raksts portālā vēl bija, bet vakarā — jau vairs nē. Kāda dzēšgumija to bija izdzēsusi pilnīgi un galīgi. Uz neatgriešanos, protams. Likteņa ironija — izcenzēts raksts par cenzūru!
Aptiekās Ukrainas kūrortpilsētā Odesā plašā sortimentā var nopirkt Latvijā ražotās zāles. „Nekā personīga” uzmanību piesaistīja tas, ka, pārrēķinot cenas no Ukrainas grivnām uz latiem, cenu atšķirība par labu Ukrainai ir iespaidīga - Latvijas medikamenti pilsētā pie Melnās jūras maksā no divām līdz pat sešām reizēm lētāk nekā valstī, kurā tie ražoti.
Situācija ir vairāk nekā dramatiska. Tā pagaidām plānoto Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) budžeta samazinājumu komentē premjera biroja uzrunātais potenciālais jaunā sabiedriskā medija veidošanas darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens. Viņš uzsver, ka mediji varētu turpināt strādāt vēl pie finansējuma samazinājuma 25—30% apjomā, taču plānotais cirpiens nozīmē fundamentālas pārmaiņas, un no pašreizējā satura nepalikšot nekas daudz. LR jau sagatavojis plānu, kā strādāt arī ar samazinātu budžetu, LTV tikmēr uzskata, ka tā var strādāt tikai, saglabājot pašreizējo finansējuma apjomu.
Aviokompānijas airBaltic un taksometru kompānijas Baltic Taxi vadība pauž sašutumu par abu uzņēmumu nomelnošanu no dažu mediju puses.
Ja 2010.gada finansējums Latvijas televīzijai (LTV) netiks palielināts, šāds budžets neļautu LTV pildīt jau esošās līgumsaistības, nāksies atteikties ne tikai no LTV 7.kanāla, bet "vēl no daudz kā cita", atsaucoties uz LTV ģenerāldirektoru Edgaru Kotu, raksta Telegraf. Pēc viņa teiktā LTV 7 slēgšana radīs arī papildu zaudējumus - LTV zudīšot ienākumi no reklāmas izvietošanas kanālā.
Laikraksta Diena un uzņēmuma Dienas mediji galvenie redaktori - Anita Brauna un Nellija Ločmele - iesniegušas atlūgumus, Diena.lv apstiprināja N. Ločmele. Tāpat atlūgumu iesniedza arī komentāru nodaļas vadītājs Pauls Raudseps.
Šodien atvaļinājumu pārtraucis un atlūgumu iesniedzis laikraksta Diena komentētājs Aivars Ozoliņš.
Latvijas mediji, kuri pirms teju desmit gadiem ieguvuši augstākos rezultātus preses brīvības nodrošināšanā, savas pozīcijas neatlaidīgi turpina zaudēt.
Funkcijas, kuras patlaban pilda sabiedriskie mediju, bez lielām problēmām varētu uzņemties arī komerctelevīzijas, uzskata "Latvijas Neatkarīgās televīzijas" (LNT) vadītājs un bijušais īpašnieks Andrejs Ēķis.
Skaidrs, ka nevienam medijam – elektroniskam vai drukātam, valstij vai privātajam sektoram piederošam – ekonomiskās krīzes laiks nav viegls un konkurence saasinās. Tomēr es nedomāju, ka tādēļ būtu jāuzsāk savstarpēja apkarošana ar dīvainiem argumentiem.
No rīta biju aizgājis uz kādu kompāniju pieņemt pasūtījuma darbiņu.
Pretēji iepriekš solītajam valsts, pārejot uz digitālo TV apraidi, nav gatava finansēt dekoderu iegādi trūcīgajiem iedzīvotājiem. Pilnīga pāreja uz digitālo apraidi Latvijā var notikt jau no 2010. gada 1.marta, ja par to vienosies visas puses. Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) sola lēmumu pieņemt vēlākais nākamnedēļ, šodien vēsta laikraksts Diena.
Plašsaziņas līdzekļi jebkurā lielā projektā, piemēram, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vai Dienvidu tilta īstenošanā, meklē valsts nozagšanu, bet nevainīguma prezumpcija publiskajā telpā ir kļuvusi par svešu jēdzienu.
No šodienas laikraksta Diena galvenās redaktores amatā iecelta Dace Andersone, bijusī laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore. No 2009.gada 9.oktobra viņa bija laikraksta Diena galvenās redaktores pienākumu izpildītāja, informē uzņēmuma Dienas mediji pārstāvji.
Pēdējā gada laikā žurnālistikā arvien vairāk laika nācies pavadīt, rakstot papīrus. Grūti pateikt, ar ko tas sākās, bet viens ir skaidrs – sabiedriskajā telpā progresē informācijas slēpšana.
Recepte, kā nosēdināt uz apsūdzēto sola sev netīkamu žurnālistu, nav sarežģīta. Personai, kuru aizskārusi kāda publikācija vai sižets, pietiek iesniegt tiesā juridiski korekti noformētu sūdzību, un lieta darīta - tiesnesis to nevar nepieņemt. Eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska (SC) vēršanās tiesā par viņam netīkamām publikācijām, kurās politiķis saskatījis neslavas celšanu, aktualizējusi jautājumu par žurnālistu neaizsargātību, jo pretrunīgi vērtēto Krimināllikuma normu joprojām var izmantot kā sviru viņu iebiedēšanai.
Latvijas televīzija (LTV) jau noslēgusi līgumu ar digitālās televīzijas ieviesēju Lattelecom par LTV7 pāreju uz ciparu apraidi. NRTP ceturtdien akceptēja arī LTV1 plānus aiziet no analogās apraides, arī LNT vienojies ar Lattelecom. Termiņš visiem viens – nākamgad no 1.marta Rīgā un reģionā, dažus mēnešus vēlāk pārējā Latvijā. TV3 vēl nogaida.
LTV steidzīgā aiziešana no analogās apraides ir saistīta ar politiķu labvēlību un valsts līdzekļu piešķiršanu, liecina mūsu rīcībā esošā informācija. Savukārt jaunās digitālās TV tapšanu neoficiāli avoti saista ar kārtējo Andra Šķēles shēmu.
Par nacionālā naida kurināšanu apsūdzētais Valdis Rošāns, kuru Drošības policija (DP) savervēja par slepeno aģentu, atklājis, ka viņam pavēlēts izsekot arī kasjauns.lv autoru – Māri Zanderu.
Starptautiskie aizdevēji esot negatīvi pārsteigti par to, kā Latvijas mediju vidē tiek pasniegtas ziņas. Tā raidījumā «Kas notiek Latvijā» sacīja pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) paspārnē esošajā darba grupā, kas spriež par jauna sabiedriskā medija veidošanu uz esošās Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) bāzes, iekļauts arī iepriekšējais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins, kurš savulaik bija spiests atkāpties pēc filmas Putina sistēma izņemšanas no LTV ētera - dienu pirms Krievijas Valsts domes vēlēšanām un sākotnējās melošanas par "horizontālo taimkodu".
Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») neesot reālu iespēju pārņemt un arī uzturēt laikrakstu «Diena», lai gan viņš atzīst, ka šāda rīcība paša ilgstoši kritizētajā avīzē viņam būtu liela bauda.
Konkurss par pāreju uz digitālo televīziju noslēdzies vairāk nekā pirms gada un plānots, ka jau šogad liela daļa Latvijas TV kanālu nebūs pieejami līdz šim ierastajā analogajā apraides formātā, bet premjers Valdis Dombrovskis (JL) sola analizēt, kāpēc digitalizācijas piedāvājums "izvērties tik dārgs".
Latvijas televīzijas (LTV) arodbiedrība televīzijas vadībai un Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) nosūtījusi vēstuli, kurā asi kritizē LTV vadības darbību, uzsverot, ka tā mazina LTV konkurētspēju, demotivē darbiniekus, neefektīvi pārvalda resursus un īsteno nesamērīgu un netaisnīgu personālpolitiku, šodien raksta Diena. LTV darbinieku arodbiedrība iepriekš nav izcēlusies ar asiem paziņojumiem par LTV ģenerāldirektoru Edgaru Kotu un pat paudusi atbalstu viņam. Tomēr tās vēstule, kas nonākusi arī Dienas rīcībā, liecina, ka noticis attiecību pagrieziens.
Latvijas kuģniecības meitas uzņēmuma SIA Lasco Investment valde nolēmusi pārdot SIA Mediju nams, un piektdien, 8.janvārī, to iegādājās SIA MN Mediji, ko izveidojuši līdzšinējās Mediju nama vadības kolektīva pārstāvji - valdes locekļi Armands Puče un Lilita Seimuškāne, kā arī Mediju nama Analītiskās nodaļas vadītājs Uldis Dreiblats, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.
Izdevniecības SIA Mediju nams pārdošana ir formāls darījums, kas neliecina, ka būtu mainījušies uzņēmuma patiesie īpašnieki un ka tā mazinātos izdevniecības īpašnieku iespējamās ietekmes saikne ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivara Lembergu, par šādu neoficiālo versiju piektdien vēsta laikraksts Diena.
Nebūšu pārāk oriģināls sakot, ka pārdomas izraisīja vakardienas raidījums „Kas notiek Latvijā?”. Kādi vārdi tiks veltīti arī saturam, tomēr galvenais jautājums šoreiz ir par formu – kāpēc uz raidījumu tika uzaicināts viens cilvēks, pie kam, nebūt ne vadoša valsts amatpersona?
Trešdienas vakarā neviens no seriāliem nespēja sniegt to spriedzes un izklaides devu, kādu varēja saņemt no publisko debašu raidījuma "Kas notiek Latvijā?". Tā viesis šoreiz bija tikai viens – Andris Šķēle. Sākotnēji raidījuma vadītājs Jānis Domburs Tautas partijas priekšsēdētāju aicināja piedalīties debatēs, taču saņēma atteikumu, jo Šķēle izteica ultimātu – viens pret vienu vai arī nekas.
Nenoliedzami viens no aizraujošākajiem raidījumiem pēdējā laikā bija šīs trešdienas pārraide „Kas notiek Latvijā?”, kurā viens pret vienu asi diskutēja žurnālists Jānis Domburs un Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.
Sabiedrisko mediju neatkarība ir ļoti iluzora un politiskā ietekme notiek "caur naudu", sacīja Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Kriminālprocess saistībā ar Latvijas Radio (LR) vadības rīcību, piešķirot sev prēmijas un piemaksas, sākts pret 13 esošajām un bijušajām LR un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) amatpersonām, raksta laikraksts "Diena".
Ventspils mērs Aivars Lembergs zaudējis prasībā pret laikrakstu "Diena" par nepatiesu ziņu atsaukšanu. Tā trešdien nolēma Augstākās tiesas Senāts, atstājot spēkā apelācijas instances spriedumu, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Kredīts telekompānijas LNT un TV5 nopirkšanai ņemts vietējās bankās un darījums bija “ārkārtīgi veiksmīgs”, intervijā Latvijas Radio piektdienas rītā sacīja LNT dibinātājs Andrejs Ēķis. Telekompānijas atpirktas par apmēram 30% zemāku cenu, nekā pārdotas pirms diviem gadiem. Kredītlīdzekļi darījumam ņemti “mūsu pašu bankās”.
Būtībā nav noticis nekas īpašs. Telekompānijai LNT kārtējo reizi ir nomainījušies īpašnieki. No mediju magnāta Mērdoka klēpja LNT atkal formāli iekritis Andreja Ēķa rokās — par LNT akciju īpašnieku kļuvusi tikai šā gada februāra beigās dibinātā akciju sabiedrība Neatkarīgie nacionālie mediji, kuras padomes priekšsēdētājs ir pats Ēķis. Taču, ņemot vērā nu jau vēsturisko tradīciju, ka LNT patiesie īpašnieki pamatā vienmēr ir bijuši neskaidri un būtībā nezināmi, man nav nekādas pārliecības, ka tagad patiesi pats Ēķis ir iegādājies „savu” telekompāniju.
Vai Latvija interneta cenzūras ziņā grasās kļūt par mazo Ķīnu? Soli šajā virzienā spērusi Datu valsts inspekcija (DVI), radot precedentu, ar kura palīdzību ieinteresētās personas priekšvēlēšanu (un arī citos) gados varētu mēģināt vērsties pret interneta blogiem un pat portāliem, kas nav reģistrējušies kā masu saziņas līdzekļi, panākot to slēgšanu.
Diez vai sabiedrība ilgstoši varēs iztikt bez patiesas izpratnes par notiekošo, bet tā pavisam noteikti varēs iztikt bez medijiem, kas atkārto cits citu.
Otrdienas vēlā vakarā Latvijas televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas mājās policija veikusi kratīšanu, vēsta LTV ziņu raidījums Panorāma mikroblogošanas vietnē Twitter.
«[Latvijas Televīzijas raidījuma «De facto» žurnālistes] Ilzes Naglas gadījums ir tāds, kur citkārt kašķīgā žurnālistu saime varētu vienoties pozīcijā, radot pamatīgu iekšējo un arī ārējo rezonansi,» sociālajā vietnē «Twitter» raksta Latvijas Radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Sociālajos tīklos izplatās ziņa, ka Valsts ieņēmumu dienesta noplūdušo datu lietā aizturētais ir LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas līdzstrādnieks Ilmārs Poikāns.
Kamēr Jaunā laika pārstāvji pauduši pārliecību, ka policijas rīcība Neo lietas ietvaros, veicot kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā, ir bijusi pamatota, šīs partijas partneri Pilsoniskā savienība paudusi bažas, ka pārkāpta Satversme.
Patlaban būtiskākais ir jautājums par to, ko policija ir darījusi operatīvajā darbā Neo lietā - vai ir noklausītas žurnālistu telefonsarunas, kas ir ticis izsekots un kāda elektroniskā saziņa ir tikusi kontrolēta, norādīja žurnālists, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs.
Advokātu Atbalsta biedrības atzinums par konstatētajiem pārkāpumiem un ieteikumi Latvijas televīzijai kā sabiedriskai raidorganizācijai turpmākai rīcībai*
Vēstuli valsts vadītājiem un politiķiem parakstījuši vairāk nekā 120 mediju darbinieku.
Latvija televīzijas (LTV) raidījuma 100.panta Preses klubs skatītāju aptauja par Tautas partijas līderi Andri Šķēli drīz pēc raidījuma sākuma no televizoru ekrāniem pazuda un vairs neparādījās tehnisku iemeslu dēļ, Dienai saka LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, noliedzot, ka balsojums noņemts apzināti.
Rīga, 25.maijs, NOZARE.LV. Turpinoties ietekmes pārdalei konfliktējošo pušu starpā dažādos ar Ventspils tranzītbiznesu saistītos uzņēmumos, laikraksta "Latvijas Avīze" izdevējfirmas padomē ieceltas Šveices advokātam Rūdolfam Meroni pietuvinātas personas.
Bijušais TV5 ziņu vadītājs Vladislavs Andrejevs izsaka bažas par vēlmi vājināt Ziņu dienestu.
Līdzšinējais telekompānijas TV5 Ziņu dienesta galvenais redaktors un iknedēļas raidījuma 7 jaunumi veidotājs Vladislavs Andrejevs pirmdien atlaists no darba trīs minūšu laikā bez pamatojuma. TV5 ģenerāldirektors Mihails Šeitelmans, pamatojot lēmumu, pauž neapmierinātību ar žurnālista darbu un noliedz, ka šim solim ir kāda saistība ar politiskajiem uzstādījumiem.
Ja būsit sekojuši notikumiem, tad būsit pamanījuši, ka ap manu personu atsevišķi censoņi pēdējās dienās ir sacēluši lielumlielu traci. Pausta neapmierinātība gan par "Skatu no malas," gan arī par Eirovīziju.
Vietējie gatavi paši nodrošināt digitālo apraidi, iebilst pret "Lattelecom" starpniecību.
Žurnālists Jānis Domburs ir nobažījies par Latvijas Televīzijas (LTV) plāniem priekšvēlēšanu diskusijas iekļaut vairākos esošajos LTV raidījumos, neveidojot atsevišķu priekšvēlēšanu debašu ciklu, un nosūtījis LTV vadībai kritisku vēstuli.
Jelgavā uz policiju izsauc žurnālistu, kurš filmē domes sēdes. Alūksnes novada dome slēdz pieeju vietējās avīzes portālam, Daugavpils vietvara vairs neatzīst pilsētas laikrakstus.
Vai Latvijas Televīzijas pirmā programma ir nonākusi AŠ kvadrātā iespaidā? Tā tam nevajadzētu būt, jo tā ir televīzijas stacija, ko finansē valsts nodokļu maksātāju nauda, un tā nekādā veidā nedrīkstētu balstīt kādu politisko spēku. Diemžēl pēdējā laikā LTV1 redzētās programmas man ir radījušas šaubas.
Pirmdien koalīcijas padomē varētu spriest par papildu finansējuma piešķiršanu sabiedriskajai televīzijai pirmsvēlēšanu politisko debašu rīkošanai, jo iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) paziņoja, ka tā šogad nerīkos priekšvēlēšanu debašu ciklu "Milžu cīņas", jo tai trūkst naudas, pirmdien raksta laikraksts "Diena".
Žurnālistam Kārlim Streipam ir jāsaprot un jāpilda prasības, kādas ir šāda veida raidījumiem, citādi raidījumu viņš vairs vadīt nevarēs, pirmdien publicētā intervijā laikrakstā "Neatkarīgā" uzsvēris Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājs Ābrams Kleckins.
Domburs: nav skaidrs, kā LTV atspoguļos priekšvēlēšanu procesu.
LTV šefs protestē pret VP apsardzes noņemšanu un Zatlera rosinājumiem mediju likumā.
It kā nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas Televīzija (LTV) varētu izvērst politiķu boikotu un piedāvāt viņiem mazāk ētera laika. Taču Latvijas Raidorganizāciju asociācija uzskata, ka šāda LTV šantāža ir nekorekta un nevietā. Asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka sarunā ar portālu TVNET uzsvēra - tas liecina par sabiedriskās televīzijas bailēm no veselīgas konkurences.
Raidījuma Kas notiek Latvijā? veidotājs Jānis Domburs par LTV ģenerāldirektora ieceri priekšvēlēšanu laikā boikotēt politiķus uzsver, ka šāds boikots, pat ja tiešām tas notiks, nevar tikt attiecināts uz viņa raidījumu. Proti, J.Domburs darbojas autonomi un nav LTV kolektīva pārstāvis, tāpēc aizliegt politiķiem piedalīties Kas notiek Latvijā? nevar.
Priekšvēlēšanu debates jeb Milžu cīņas Latvijas Televīzijā (LTV) būs, tikai jāvienojas par finansējuma apjomu un avotiem, kā arī jāsagaida koncepcija no televīzijas vadības. Par to otrdien vienojās Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekļi un vairāki Saeimas deputāti, raksta Diena.
"Pašlaik notiek sabiedriskās televīzijas nozagšana. To nevis kāds mēģina sagrābt privātās rokās, bet nozog kā kvalitatīvu mediju," intervijā nedēļas žurnālam "Ir" saka žurnālists Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, komentējot kvalitatīvu un mērķtiecīgu priekšvēlēšanu debašu trūkumu sabiedriskajā televīzijā.
