Ombuda pakļaušna
Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts, - šāda pēc būtības ir jaunievēlētā LR tiesībsarga Jura Jansona atbilde uz viņam uzdoto jautājumu, vai pats tiesībsargs gadījumā, ja viņam pēc pārslimota meningīta hronisku galvassāpju gadījumā kā vienīgo ārstniecības līdzekli piedāvātu citramonu, šādu medicīnisko aprūpi uzskatītu par adekvātu un atbilstošu. Kā Pietiek jau informējis, saistībā ar šādu „medicīnisko aprūpi”, kas piedāvāta Latvijas vienīgajam par „naudas atmazgāšanu” cietumsodu „atsēdošajam” ieslodzītajam, Tiesībsarga birojs pirms tam oficiāli paziņoja – par šādiem jautājumiem tiesībsargs vispār neesot kompetents.
Tieši pirms mēneša - 3.martā - par jauno tiesībsargu Saeima iecēla Juri Jansonu. Toreiz viņš žurnālistiem solīja papildināt zināšanas cilvēktiesību jomā. Tādēļ Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" nolēma pārbaudīt, kā Jansonam veicies ar šā solījuma turēšanu.
Aizklātā balsojumā Saeimas vairākums tiesībsarga amatā apstiprina SC izvirzīto kandidātu.
Laiks, kad tiesībsarga amatam izvirzītais Juris Jansons bija e-lietu ministres, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) virzītās Signes Bāliņas sekretariāta vadītājs, vairākiem nu jau neeksistējošā sekretariāta darbiniekiem palicis atmiņā arī ar stāstu, kā pirms diviem gadiem no amata faktiski piespiests atkāpties E-pārvaldes departamenta direktors Anatolijs Zabašta. Vairāku avotu stāstos Jansona loma notikušajā vērtēta kā "ļoti nesmuka", un visspilgtākā epizode saistīta ar kabineta durvju aizslēgšanu, "kamēr neparakstīsi atlūgumu".
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātiem nav nodoma mainīt viedokli par atbalstu “Saskaņas centra” izvirzītajam tiesībsarga amata kandidātam Jurim Jansonam.
Saskaņas centra izvirzītais Tiesībsarga kandidāts šonedēļ jau bija paguvis izrunāties ar Saeimas deputātiem un saņemt arī Zaļo zemnieku atbalstu. Tikai tad kļuva zināms, ka Valsts Kontrolei ir divi revīzijas ziņojumi, kuros konstatēts, ka Tiesībsargam izvirzītais Jansons iepriekšējās darbavietās ir pieļāvis virkni pārkāpumu, kas liek apšaubīt kandidāta reputāciju.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pēdējā laika iniciatīvas bargāk sodīt amatpersonas, kas aizskārušas cilvēku pamattiesības, kas sasaucas ar senākām frakcijas deputātu pēkšņajām likumdošanas aktivitātēm šai jomā, liek atsevišķiem politiķiem izvirzīt versiju, ka "zaļo" negaidīts stingrs atbalsts opozīcijas virzītam tiesībsarga amata kandidātam nav vienkārši poza, un ir izskaidrojams ar cerību, ka "savējais" tiesībsargs līdzētu atsevišķiem konfliktā ar likumu esošiem politiķiem "karagājienā" pret tiesu varas pārstāvjiem, kas it kā pārkāpuši viņu cilvēktiesības.
Ja Saeimā "andele" ar aizklāto balsojumu nemainīsies, tad nākotnē amatpersonas būs jāieceļ prezidentam, uzskata 10.Saeimas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība).
Vienotības piedāvātās tiesībsarga kandidātes Anitas Kovaļevskas priekšrocības pār SC un ZZS virzīto Rīgas slimokases likvidatoru Juri Jansonu ir acīmredzamas – viņa ir strādājusi ar cilvēktiesībām un uzkrājusi ievērojamu pieredzi, kuras nav Jansonam, norāda politikas centra Providus pētnieks, politilogs Valts Kalniņš.
Tiesībsarga amata kandidāta Jura Jansona virzīšanā ir noticis politiskais tirgus - patiesībā Jansons ir Zaļo un zemnieku kandidāts (ZZS), kuru tikai izvirzījis "Saskaņas centrs" (SC).
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lēmums atbalstīt "Saskaņas centra" (SC) virzīto tiesībsarga kandidātu saniknojis "Vienotību", trešdienas vakarā vēsta Latvijas Televīzijas "Panorāma".
Augusts Brigmanis neslēpj, ka tieši Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) rosinājusi valdības rīcības plānā iekļaut apņemšanos radīt mehānismu, kā saukt pie atbildības amatpersonas, kuru dēļ pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi. Aiz šī formulējuma tiek saskatītas ZZS faktiskā līdera Aivara Lemberga intereses, kurš līdz šim vēršanos Tiesībsarga birojā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā izmantojis, lai ietekmētu tiesvedību, kurā viņam izvirzītas apsūdzības smagos noziegumos. Brigmanis saka – iniciatīva nav nākusi no Lemberga, tā dzimusi ZZS Saeimas frakcijā, bet nevar nosaukt, kurš to rosinājis.
Kādēļ līdz šim mazefektīvais Tiesībsarga amats pēkšņi izrādījies tik svarīgs, lai par to slēgtu aizkulišu vienošanās, kandidāta izvēli padarot par politiskās dienas kārtības jautājumu numur viens? Atbilde visdrīzāk meklējama ne tikai politiskos motīvos. Neoficiāli no avotiem valdības koalīcijā un juristu aprindās Pietiek zināms, ka drīzumā pēc jaunā Tiesībsarga apstiprināšanas amatā, par ko izredzes kļūt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ar Saskaņas centra (SC) rokām virzītajam mazpazīstamajam juristam Jurim Jansonam, varētu tikt virzīti likuma grozījumi, paplašinot Tiesībsarga pilnvaras. Tas viņu ļautu izmantot kā efektīvu instrumentu tiesnešu un prokuroru ietekmēšanai. Tas varētu būt svarīgi ZZS faktiskajam līderim, smagos noziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam.
Saskaņas centra (SC) ieteiktais tiesībsarga amata kandidāts Rīgas slimokases likvidators Juris Jansons cilvēktiesību speciālistu aprindās nav zināms un pastāv bažas, ka viņš amatā būs tikpat inerts un apātisks kā Romāns Apsītis, vērtē sabiedriskās politikas pētniece Iveta Kažoka.
Vienotībai nav daudz manevru iespēju pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir aizmuguriski vienojusies ar opozīcijas frakciju Saskaņas centrs (SC) par kādreizējā Juridiskās palīdzības administrācijas direktora, mazpazīstamā jurista Jura Jansona virzīšanu Tiesībsarga amatam. Kuluāros pirmdien bija dzirdams, ka SC un ZZS parādījuši Vienotībai, ka tās spēj divatā vienoties par būtiskiem amatiem un politiski maznozīmīgais Tiesībsarga amats ir tikai treniņš pirms vasaras sākumā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Ja Vienotība izvēlētos balsot pret Jansonu, tā, iespējams, sevi pakļautu politiskas izolācijas riskam un palīdzētu sacementēt ZZS un SC (abām kopā ir 51 balss Saeimā) vienošanos, kura var būt tālejošāka par Tiesībsarga balsojumu.
