Prezidents
Jau kuro reizi otrdien atkal bija lasāmi simti lasītāju komentāru saistībā ar mūsu valsts tagadējā Valsts prezidenta, atvainojiet, žēlīgo bubināšanu par valsts valodas referendumu, kura pat Valdim Zatleram ļautu izskatīties pēc drosmes un izlēmības kalngala. Atzinības vārdu, maigi izsakoties, nebija pārāk daudz.
„Lēmumu par dzīvokli Vaļņu ielā 11 pieņēma AS Unibanka padome, nevis bankas prezidents,” – šādu atbildi Bērziņš grāmatas Latvietis parastais iznākšanas laikā sniedza uz viņam jau oktobra beigās uzdoto jautājumu, vai viņš uzskata par ētisku dzīvokļa iegūšanu Rīgā, Vaļņu ielā 11, tostarp to, ka pats pieņēmis lēmumu par tā pārdošanu un apstiprinājis pārdošanas cenu, un kādā veidā viņš pirms šī dzīvokļa pārdošanas kļuvis par šī dzīvokļa īrnieku. Kad jaunajā grāmatā tika publicēts ar dzīvokļa „prihvatizāciju” saistīts, paša Bērziņa parakstīts dokuments, prezidenta preses sekretāre Pietiek apliecināja – versiju par padomi neesot izdomājusi viņa, „visas sniegtās atbildes saskan ar Valsts prezidenta viedokli”.
Ģenerālprokuratūrā izlemts atstāt spēkā Valsts policijas lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā ar Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts budžeta naudas iespējamu izsaimniekošanu Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes locekļiem piederošajā atpūtas kompleksā.
Ja kādam – izņemot Ekonomikas policiju, kas veikusi virspusēju un paviršu pārbaudi par šo lietu – vēl ir šaubas par to, kādiem mērķiem tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes locekļi 2003.-2004. gadā patiesībā pieprasīja un saņēma ES un valsts finansējumu, kas formāli tika prasīts „aktīvās atpūtas kompleksam” viņa lauku īpašumā, tās gaisina Bērziņa meitas Lauku atbalsta dienestā iesniegtais dokuments, kas tika uzdots par nopietnu biznesa projektu. Ar nelieliem saīsinājumiem publicējam šo dokumentu atspoguļojošu fragmentu no jaunās grāmatas Latvietis parastais.
Jautāts par apstākļiem, kādos viņa īpašumā deviņdesmitajos gados par sviestmaizi nonāca vairāk nekā 150 kvadrātmetru apartamenti ēkā Vaļņu ielā 11, toreizējais Unibankas vadītājs, tagadējais Valsts prezidents Andris Bērziņš patiešām ir sniedzis nepatiesu atbildi, mēģinot visu atbildību par šo „darījumu” novelt uz toreizējo Unibankas padomi. Kad jaunajā grāmatā Latvietis parastais tika publicēts ar dzīvokļa „prihvatizāciju” saistīts, paša Bērziņa parakstīts dokuments, prezidenta preses sekretāre Pietiek apliecināja – versiju par padomi neesot izdomājusi viņa, „visas sniegtās atbildes saskan ar Valsts prezidenta viedokli”.
Tikai vienu vienīgu reizi tagadējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes uzņēmuma Kājiņas B uzbūvēto „aktīvās atpūtas centru” prezidenta lauku īpašumā apmeklējis Lauku atbalsta dienesta pārstāvis, kuru turklāt interesējis tikai uzmest acis dokumentācijai un uzklausīt uzņēmuma pārstāvjus, ka par ES un valsts budžeta līdzekļiem iegādātie materiāli un iekārtas nav pārdotas tālāk. Turklāt Bērziņa meitas sastādītajā projektā ES un valsts budžeta naudas iegūšanai iekļautas nepatiesas apņemšanās, ko, kā rāda Bērziņa dēla vēlāk parakstītie gada pārskati, nav pat mēģināts pildīt, - to apliecina dokumenti, kas publicēti jaunajā grāmatā Latvietis parastais.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pārbaudi par iespējamo Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta naudas izsaimniekošanu pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa ģimenes locekļiem piederošajā „aktīvās atpūtas kompleksā” veikusi tik vispārēji, ka pat pašam Bērziņam nav uzdevusi nevienu jautājumu. Saņēmusi sūdzību par paviršo pārbaudi, kuras rezultātā tika nolemts kriminālprocesu par atklātajiem faktiem nesākt, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļa uzdevusi veikt jaunu pārbaudi.
Neilgi pirms pašreizējā Valsts prezidenta dzīves un darba gaitām veltītās grāmatas "Latvietis parastais" pabeigšanas bija sakrājusies vesela virkne jautājumu mūsu valsts pirmajai personai – gan par Andra Bērziņa noklusēto piedalīšanos prihvatizācijas shēmās, gan par "piemirsto" nasko ķepurošanos pa padomju nomenklatūras kāpnēm pat PSRS sabrukuma priekšvakarā, gan personiskā mitekļa jautājumu paslepu risināšanu uz valsts rēķina, gan citiem "nenozīmīgiem sīkumiem".
Trešdien klajā nāk L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmata Latvietis parastais par Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurai kā moto likts citāts no Garlība Merķeļa grāmatas Latvieši: „Viņš [latvietis] ir spējīgs un gatavs bez izņēmuma uz katru netikumu, ja rodas kārdinājums un izredzes uz kaut kādu labumu vai arī tikai uz to, ka viņš paliks nesodīts.” Pietiek šodien publicē grāmatas ievadu, kas paskaidro – kā šis citāts attiecināms uz mūsu valsts galvu
Pateicoties avotiem bankā, Pietiek rīcībā tomēr nonākuši SEB bankas rūpīgi slēptie un tās kādreizējā prezidenta Andra Bērziņa noklusētie dokumenti, kas vieš lielāku skaidrību – vai tiešām par savu pirmo miljonu tagadējais Valsts prezidents var pateikties tikai un vienīgi bankas vēlāko saimnieku – skandināvu maksātajai iespaidīgajai algai.
Ir pazudis pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa savulaik vadītās Latvijas Bankas nodaļu reorganizācijas un privatizācijas komisijas un ar to cieši saistītā Latvijas banku privatizācijas fonda arhīvs. Tas savulaik, kā apliecina avoti SEB bankā, šajā kredītiestādē glabājies laikā, kad to vadīja Bērziņš. Pati SEB banka oficiāli tikmēr apgalvo, ka neko par to nezinot.
Valsts prezidents Andris Bērziņš nevēlas atklāt, kāds ir bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties divu dokumentu – viņa savulaik vadītās Latvijas Unibankas, tagadējās SEB bankas nolikuma par akciju pārdošanu bankas darbiniekiem un lēmuma par ikgadēju prēmiju noteikšanu kredītiestādes valdes locekļiem – pieņemšanai deviņdesmito gadu vidū. Kamēr SEB banka paliek pie nostājas, ka šādus dokumentus nevarot atklāt sabiedrībai, Valsts prezidents apgalvo – šo dokumentu viņa rīcībā neesot, par to saturu viņš neko nevarot pateikt un arī pats nedarīšot neko, lai sabiedrība uzzinātu par to saturu.
SEB banka, kuras prezidenta posteni savulaik ilgstoši ieņēma pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, dara visu iespējamo, lai neatklātu vairākus kredītiestādes arhīvā esošus būtiskus dokumentus, kas var viest lielāku skaidrību par to – kā tieši Bērziņš deviņdesmitajos gados ieguva būtisku privatizējamās Unibankas akciju paketi, kas viņam pēc tās pārdošanas ļāva iegūt miljonāra statusu.
Uzzinot, ka grāmata, kuras prezentācija nākamajā nedēļā bija iecerēta un jau faktiski saskaņota Rīgas pilī esošā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē, patiesībā ir veltīta Valsts prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitām, muzeja vadība aizvadītās nedēļas beigās pēkšņi „atcerējās”, ka tā telpas uz veselu mēnesi esot aizņemtas kāda „starptautiskā projekta darba grupas praktiskajām nodarbībām”. Neko konkrētāku par šo projektu, darba grupu un tās nodarbībām muzeja Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta pārstāve Ilze Jākobsone nevēlējās atklāt.
Jau nākamajā nedēļā klajā nāks L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmata Latvietis parastais, kas veltīta Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa dzīves un darba gaitām.
Valsts prezidents Andris Bērziņš ir paziņojis, ka nedzīvos Jūrmalas rezidencē. Viņam pietiek ar savu dzīvokli Vecrīgā un lauku māju Amatas krastā. Galu galā, Bērziņam pieder 37 nekustamie īpašumi — arī mājas Kolkā, Nītaurē, zeme Garkalnē, Ķekavā, Zaubē, citur Latvijā.
Jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pirmo runu esot sarakstījis viņa nesenais Saeimas frakcijas biedrs Kārlis Seržants. Saeimas deputāts un žurnālists Seržants nenoliedz, ka piedalījies šajā procesā, bet tā esot bijusi tikai draudzīga izlīdzēšana.
Informēti ļaudis zina stāstīt, ka drīzumā gaidāms „Zatlera pateicību skandāls 2”, ko aizejošajam Valsts prezidentam uz atvadām sarūpējis neviens cits kā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš Zatleru savās pēdējā laika runās ar sliktu vārdu piesauc nu jau tik pat bieži kā Džordžu Sorosu. Lembergs ne par velti esot pāris dienu pēc Zatlera ierosinātās Saeimas atlaišanas pareģojis, ka pret bijušo ķirurgu jebkurā brīdī var tikt celta apsūdzība kukuļņemšanā.
Īvāns piesaka Antiņa laika sākumu, Zālīte oligarhiem velta dzejoli par ķeizaru — maitu.
«Rīgā ielidoju trešdien, bet ceturtdien jau biju aculiecinieks lielam notikumam – Valsts prezidenta vēlēšanām. Cītīgi sekoju līdzi un biju ne pa jokam satraucies, uzzinot, ka Saeimas deputāti par valstij tik nozīmīgu personu balso aizklāti. Neņemot vērā, ka tauta viņus ievēlējusi,» laikrakstam Latvijas Avīze stāsta ģimenes ārsts Ēriks Niedrītis, kurš strādā Ņujorkā.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš Latvijas Augstākajā padomē neatkarības atjaunošanas sākumā "sēdēja kā klusais" un ne reizi neesot redzēts "pie mikrofona", intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" atzīst bijušais AP deputāts, jurists Juris Bojārs.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš (ZZS), līdzīgi kā deputāts Andris Šķēle (TP), lai arī uz Saeimas sēdi bija ieradies, pirms balsojuma par KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša piemērotību amatam klusi pazudis.
To, kā jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa bērnu uzņēmums 178 tūkstošus latu lielus ES fondu līdzekļus izmantojis nefunkcionējoša un nepiederošās personas nemaz negaidoša „aktīvās atpūtas centra” izveidei uz pašam Bērziņam piederošas zemes, pārbaudīs Valsts policija, - Pietiek pārstāvja iesniegumu par šiem faktiem LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskais departaments nodevis pārbaudes organizēšanai Valsts policijas priekšniekam Artim Velšam.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš par savas kancelejas vadītāju izvēlējies Aivara Lemberga partijas biedru Gundaru Daudzi. Vai tas nozīmē saikni starp apsūdzēto Ventspils mēru un Rīgas pili?
Īsi pirms Valsts prezidenta vēlēšanām atbalstu Andra Bērziņa ievēlēšanai amatā atbalstījuši tikai 8% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.
Arvien biežāk par jaunievēlēto prezidentu Andri Bērziņu izskan runas - viņam ir nevis trīs bērni, kā norādīts valsts amatpersonas deklarācijā, bet gan četri vai pat pieci. Tāpat izskan runas, ka par savu ārlaulības bērnu vai bērniem Bērziņš nerūpējas.
Pateicoties Andrim Šķēlem, jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadītajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā iestrēdzis Tieslietu ministrijas priekšlikums. Tas uzņēmumiem, kam īpašnieki reģistrēti par nodokļu paradīzēm dēvētajās valstīs, liktu atklāt, kas ir to patiesie labuma guvēji. Šķēle uzskata, ka Latvija šādi diskriminētu biznesmeņus un atbaidītu investorus, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Valsts prezidentam Valdim Zatleram tuvu stāvošu cilvēku aprindās klīst runas, ka Zatlers esot viesojies miljardiera Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā un saņēmis no viņa lielu naudas summu, lai prezidents palīdzētu īstenot Sorosa intereses Latvijā, par šādām dzirdētām runām piektdien, 3.jūnijā, preses konferencē stāstīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš gan naudu "nav ne redzējis, ne pārskaitījis". Pēc Lemberga domām, šādas runas esot jāuzlūko kontekstā ar Zatlera rosinājumu par Saeimas atlaišanu, jo šo rīkojumu prezidents, viņaprāt, neesot pieņēmis pats personīgi. "Skaidrs, ka diriģenti meklējami tajā Džordža Sorosa dzīvoklī Ņujorkā, kuru viņš, būdams Valsts prezidents, nolaižoties līdz absolūti sulaiņa līmenim, apmeklēja un, pēc pēdējiem datiem, saņēma ļoti lielu naudas summu, ar ko apsolīja darīt visu, kas nepieciešams Džordžam Sorosam un viņa interesēm Latvijā un pasaulē," izteicās Lembergs.
Aivars Lembergs neesot nodevis paldies Jānim Urbanovičam par viņa vadītā Saskaņas centra (SC) balsīm, kas ceturtdien palīdzēja Valsts prezidenta amatā ievēlēt zaļo zemnieku un ventspilnieku izvirzīto Andri Bērziņu. Varbūt Ventspils mērs ir aizņemts ar citām raizēm, bet varbūt nav gandarīts par pašpietiekamā tautsaimnieka ievēlēšanu. Dažiem kuluāru sarunās iesaistītajiem līderiem jau nedēļās pirms vēlēšanām bija radies iespaids, ka Lembergs daudz nepūlas nodrošināt Bērziņa ievēlēšanu, bet tā vietā „intensīvi runā par otro kārtu”. Tas liek uzdot jautājumu, vai Bērziņa ievēlēšana oligarham Lembergam nav nejaušība, ko režisējuši pavisam citi spēlētāji. „Andris Bērziņš drīz nāks pie apziņas, ka Lembergs par viņu necīnījās,” Pietiek pēcvēlēšanu dienā prognozēja kāds politiķis, paužot cerību, ka ievēlētais prezidents būs patstāvīgs.
TV3 ziņu operatoram izdevies nofilmēt sarunu starp jaunievēlēto Valsts prezidentu Andri Bērziņu un kolēģi Aivaru Dronku (ZZS), kas met ēnu uz viņa ievēlēšanas procesu, raisot aizdomas par aizkulišu vienošanos starp partijām.
Līdz šim esmu bijis izdevējs vai līdzautors vairākām grāmatām, kas veltītas pazīstamiem Latvijas valstsvīriem un oligarhiem, kā arī mūsu valsts kopējai mūslaiku vēsturei. Domāju, ka varu droši solīt – grāmata par ceturtdien ievēlēto jauno Valsts prezidentu Andri Bērziņu grāmatnīcu plauktos nonāks jau šogad.
Lauku atbalsta dienests, caur kuru bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta posteņa kandidāta Andra Bērziņa ģimenes locekļi saņēmuši 178 tūkstošu latu lielu valsts un ES finansējumu Bērziņa lauku īpašuma pārbūvei par „nepiederošas personas” neuzņemošu „aktīvās atpūtas kompleksu”, par ierobežotas pieejamības informāciju pasludinājis šī uzņēmuma atskaites, no kurām varētu kļūt skaidrs, cik lietderīgi ir mēģināts izmantot saņemtos līdzekļus.
"Oligarhi un viņu ietekmes realizētājpartijas Saeimā par nākamo prezidentu grib iecelt cilvēku "no sava vidus", kurš ir tikpat iespaidojams, cik viegli kontrolējams." Tā teikts ASV vēstniecības ziņojumos par 2011.gada, piedošanu, 2007.gada prezidenta vēlēšanām Latvijā.
Izrādās, bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta posteņa kandidāta Andra Bērziņa 37 nekustamie īpašumi viņa rokās nonākuši dažādā ceļā, - kā Pietiek stāsta 1948. gadā dzimušais zemnieks Āris Matrozis, viņam piederējušos 23 hektārus zemes ar ēkām Līgatnes pagastā 90. gadu sākumā par parādiem atņēmusi Bērziņa vadītā Unibanka, un nu tie nonākuši paša Bērziņa īpašumā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcību, no kuras bija atkarīga prezidenta Valda Zatlera atkārtota ievēlēšana amatā, politiķis Jānis Lagzdiņš "Rietumu radio" nodēvēja par filigrānu, izsmalcinātu politisku spīdzināšanu.
Izšķirošo argumentu, kādēļ Valdis Zatlers sestdienas vakarā pieņēma vēsturisko rīkojumu Nr.2 rosināt Saeimas atlaišanu, devusi todien notikusī Valsts prezidenta saruna ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Tajā prezidents guvis jaunu informāciju, kura atklāj vērienīgas valsts izzagšanas shēmas, kas atrodas aktīvas izmeklēšanas fāzē un saistītas ar politisko ietekmi, ko izmanto trīs oligarhi – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas gūta no prezidentam tuvu stāvošiem cilvēkiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers par oligarhiem Latvijas politikā uzskata Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura vadītā parija ietilpst Zaļo un Zemnieku savienībā, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru un Tautas partijas dibinātāju, ekspremjeru Andri Šķēli.
Iespaidīgs dzīvojamais komplekss, kas liek atcerēties padomjlaiku kompartijas funkcionāru šauram lokam domātās atpūtas bāzes, taču acīmredzami paredzēts tikai tā īpašnieku, viņu radu un draugu šauram lokam, - šāds iespaids rodas, mēģinot apmeklēt bijušā baņķiera, tagadējā Valsts prezidenta amata kandidāta Andra Bērziņa ģimenes mītni Amatas krastā. Pretēji publiski apgalvotajam, ka Lauku atbalsta dienesta līdzekļus saņēmušajam „aktīvās atpūtas kompleksam” tiekot meklēti jauni apmeklētāji, neviens nepiederošais šeit acīmredzami netiek gaidīts, - sāk apstiprināties aizdomas, ka it kā aktīvās atpūtas kompleksam iegūtie Lauku atbalsta dienesta līdzekļi jau sākotnēji pakampti ar domu tos izmantot pašu vajadzībām.
Valsts prezidenta vēlēšanas 2. jūnijā, kas būs tikai nedēļu pēc kratīšanas Aivara Lemberga īpašumos, ir pirmais lielais pārbaudījums, lai notestētu, cik lielu triecienu Ventspils mēra ietekmei ir nodarījis notikušais. Pēdējās dienās zaļo zemnieku prezidenta kandidāta Andra Bērziņa neveiklā un iekšējo nesaskaņu pavadītā izvirzīšana atstāja iespaidu, ka viņš nav „īstais” Lemberga kandidāts, bet tikai vēlēšanu pirmās tūres izgāšanai ziedota figūra. Tomēr pēc trešdienas notikumiem tiek prognozēts, ka prezidenta vēlēšanas varētu būt cīņa uz visu banku, kurā Lembergs par katru cenu vēlēsies pierādīt, ka vēl joprojām ir ietekmīgākais politikas spēlētājs. Fakts, ka Lembergs jau vismaz nedēļu zinājis par gaidāmajām tiesībsargu aktivitātēm, arī ļauj izvirzīt versiju, ka Bērziņa virzīšana bijusi nesagatavota improvizācija, kāda tā arī izskatījās, ar mērķi Lemberga jauno kriminālapsūdzību draudiem piešķirt politisku nokrāsu.
„Izmantojiet visas savas iespējas, un ikviens spēs ko tādu sasniegt,” – tā uz Valsts prezidenta posteni izvirzītais Andris Bērziņš otrdien PRO100 TV komentēja Pietiek atklātos faktus par viņa valsts mērogā rekordlielo pensiju. Tikmēr Pietiek ir apkopojis datus par tām iespējām, ko pēdējos 20 gados Bērziņš izmantojis, lai iegūtu savu pašreizējo miljonāra statusu. To pamatā – līdzīgi Bērziņa ilggadējam domubiedram Andrim Šķēlem – veiksmīga „pieslēgšanās” privatizācijas procesiem deviņdesmito gadu sākumā.
Kā Valsts prezidenta posteņa kandidāts minētais bijušais baņķieris Andris Bērziņš varētu būt lielākās pensijas saņēmējs vai vismaz vislielāko pensiju saņēmēju pirmajā piecniekā visā Latvijā, - par to liecina Pietiek iegūtā neoficiālā informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. 2007. gadā, kad Bērziņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju kļuva par pensionāru, viņa ikmēneša pensija tuvojusies 4900 latu robežai. Pēc visa spriežot, Bērziņš lielās pensijas saņemšanai veikli izmantojis 1996. gadā darboties sākušā Pensiju likuma pretrunīgās normas.
Lai kādus stāstus sabiedrībai nepiedāvātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderi, četru zaļo zemnieku deputātu izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš, protams, ir Aivara Lemberga atbalstīts kandidāts. Vai izraudzīts? Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka Bērziņa vārdu kādā prāta vētrā pirms Lieldienām tomēr nosaucis Augusts Brigmanis. Apspriedē, kas notikusi Brigmaņa zemnieku saimniecībā Pūres pagastā, īsajā kandidātu listē palikuši divi uzvārdi, un Raimonds Vējonis pašam negaidīti no tās izsvītrots tikai pirms nedēļas. Iemesls – aprēķins, ka Bērziņam ir lielākas izredzes vēlēšanās izkonkurēt Valdi Zatleru. Vai pie šī mērķa sasniegšanas apstāsies Bērziņa kā prezidenta kandidāta stāsts jeb viņš tomēr ir Lemberga „īstais” kandidāts, līdz galam nav pārliecības pat ZZS iekšienē.
Eksbaņķieris, Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) ir vērtējams kā "melnais zirdziņš", kura kandidatūru ir grūti vērtēt, uzskata aptaujātie politologi.
Latvijā būtu nepieciešams ieviests tautas vēlēta prezidenta institūciju, uzskata eirokomisārs Andris Piebalgs. Kā būtisku argumentu šādai nepieciešamībai viņš min kandidātu izvirzīšanas procesa caurspīdumu, jo tad pašam kandidātam sevi būtu jāpiesaka.
Bijušā Unibankas prezidenta Andra Bērziņa vārdam izskanot kā iespējamam kandidātam uz Valsts prezidenta posteni, ir īstais brīdis atgādināt par viņa lomu tā dēvētajā „kampēju brālībā”, kas deviņdesmitajos gados no aizkulisēm diriģēja daudzus politiskos un ekonomiskos procesus valstī. Par to stāsta šī šodien Pietiek ekskluzīvi publicētā nodaļa no apgāda Atēna izdotās grāmatas Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu.
Latvija attīstībai nepieciešamas izmaiņas var ieviest ar uzdrīkstēšanos un iniciatīvu, kuras šobrīd trūkst, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Sabiedriskās politikas centrs «Providus» kritizē Valda Zatlera kampaņas izvēršanu Valsts prezidenta kancelejas mājas lapā internetā, kurā ievietoti tikai pozitīvi viedokļi par Zatlera pārvēlēšanu amatā uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Bijusī politiķe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse patlaban notiekošo ap Valsts prezidenta vēlēšanu procesu dēvē par diezgan vāju teātra izrādi.
Viens no Valsts prezidenta kandidātiem, kuru Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu izvirzīt gaidāmajās vēlēšanās, ir pašreizējais Liepājas partijas priekšsēdētājs un Liepājas mērs Uldis Sesks.
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Daudze esot neoficiāli dzirdējis, ka nacionālā apvienība VL-TB/LNNK Valsts prezidenta amatam grasās izvirzīt alternatīvu kandidātu – Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egīlu Levitu.
Premjera bijusī preses sekretāre Līga Krapāne pieļauj, ka Valdis Zatlers netiks pārvēlēts prezidenta amatā, un norāda, ka apvienībā "Vienotība" esošajiem dažiem politiķiem ir ambīcijas nokļūt šajā amatā.
Apvienības Par labu Latviju (PLL) pārstāvis Ainārs Šlesers par cienījamu Valsts prezidenta amata kandidātu uzskata luterāņu baznīcas galvu Jāni Vanagu.
Interesanti, cik daudz dūšas ir jāsaņem sabiedrības cienītiem (vai par tādiem turētiem) cilvēkiem, kuri cenšas mūs visus pārliecināt, ka Valdis Zatlers četros gados ir diži audzis kā valsts darbinieks un ka vispār labāku kandidātu nemaz neatrast. Lai publiski gvelztu tādus niekus, cilvēkam ir jābūt vai nu klīniski drosmīgam, vai arī klīniski pārliecinātam par uzrunātās publikas lētticību un atmiņas īsumu. Apjukušas auditorijas klusuciešana tiek atzīta par piekrišanu, un tā mediju telpā izplešas "sabiedrības viedoklis", kas uzstājīgi iztēlo sevi par dominējošo un neapstrīdamo.
Ja valsts nebūtu tik cūciska pret saviem cilvēkiem, visticamāk, Valdis Zatlers nebūtu prezidents. Taču V.Zatlers ir godam pildījis savu misiju. Šādu viedokli komentārā Dienai izteikusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Komentējot Ventspils mēra Aivara Lemberga (Venstpilij un Latvijai) piedalīšanos sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis Dans Titavs norādīja, ka, viņaprāt, tas ir skatāms tikai prezidenta vēlēšanu kontekstā, jo «Lembergam kā iespējamam prezidenta amata kandidātam vajag leģitimizēties».
Vienu no Valsts prezidenta Valda Zatlera priekšlikumiem Satversmes grozījumiem, kas skar prezidenta tiesības atlaist Saeimu, otrdien Juridiskās komisijas pārstāvis Gundars Daudze (Zaļo un zemnieku savienība) nodēvēja par autoritārismu.
Ne tikai jaunbagātnieki vien uzskata, ka invalīdu autostāvvietas domātas tieši viņu automašīnām: aizvadītajā nedēļā invalīdu stāvvietu Dzirnavu ielā, Galleria Riga durvju priekšā bija novietota viena no piecām BMW markas automašīnām, kas 2008. gadā tika iegādātas Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadībām. Pagaidām nav zināms, vai šī bija tā no minētajām piecām automašīnām, kas visbiežāk tiek izmantota Valsts prezidenta dzīvesbiedres Lilitas Zatleres vajadzībām.
Domājot par procesiem mūsdienu sabiedrībā, mūziķis Ainars Mielavs (50) jūtoties kā ievainots izlūks, kurš pamests uz frontes līnijas. Par savām izjūtām un to, kā pazaudējis draudzību ar Valdi Zatleru mūziķis stāsta intervijā žurnālam „Ir”.
Izrādās, papildus labi apmaksātajiem oficiālajiem padomniekiem un citiem darbiniekiem Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja sākusi paslepus apmaksāt arī citu speciālistu pakalpojumus: kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, cita starpā Zatlera vajadzībām pieaicinātas sabiedrisko attiecību speciālistes pakalpojumi vien no kancelejas budžeta pērn izmaksājuši vairāk nekā divus tūkstošus latu.
Aizvadītajā gadā Valsts prezidenta Valda Zatlera vidējais mēneša atalgojums pirms nodokļu nomaksas sarucis no nepilniem 3200 līdz nepilniem 2800 latiem mēnesī. Tikmēr, kā rāda Valsts prezidenta kancelejas grāmatvedības dati, joprojām labi dzīvojusi Valsts prezidenta dzīvesbiedre Lilita Zatlere – bijuši mēneši, kad dienasnaudās vien viņa saņēmusi vairākus simtus latu.
Jautāts, kāpēc Aivars Lembergs iekļauts prezidenta kandidātu sarakstā, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis otrdien intervijā laikrakstam «Diena» atbildēja: «Tāpēc, ka viņš ir mūsu populārākais cilvēks».
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka Latvijā nepieciešams ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētāji ir pauduši vēlmi Valsts prezidenta amatā redzēts Ventspils mēru Aivaru Lembergu (ZZS, «Latvijai un Ventspilij»).
Izskanējušas neoficiālas ziņas, ka Zaļo un zemnieku savienība varētu Valsts prezidenta amatam virzīt bijušo Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, atzīst viens no "Vienotības" līderiem Edgars Jaunups.
Vismaz trīs lielās Saeimas parlamenta frakcijas apsver iespēju dažādu balsu kombināciju rezultātā panākt, ka prezidenta vēlēšanās parlamentā atbalstu gūst kāda cita, nevis pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidatūra, intervijā "Rietumu Radio" sacīja politiķis Jānis Lagzdiņš.
Vienotība drīzumā varētu paust atbalstu esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidēšanai uz otro termiņu, bet tas vēl nedos garantiju, ka Vienotība maija divdesmitajos datumos Zatleru nominēs par savu prezidenta kandidātu. Tad saskaņā ar likumu ir laiks kandidātu izvirzīšanai. No politiķu un ar partijām saistītu polittehnologu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka Zatlers kļuvis par mazākā ļaunuma simbolu iepretim iespējamiem aizkulišu darījumiem, ko citas partijas, apejot Vienotību, varētu īstenot. Neoficiāli izskan bažas, ka Vienotības atbalsts nespēs nodrošināt Zatlera pārvēlēšanu, bet pašu Vienotību iedzīs stūrī, sašaurinot tai iespējas konsultēties par citiem prezidenta kandidātiem.
Ir žēlīgi noraudzīties, kā viedokļu līderi pilnā nopietnībā kā teju galveno argumentu tam, kāpēc Valdis Zatlers būtu jāpārvēl Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu, min apsvērumu, ka, neievēlot šo četru gadu laikā iepazīto personību, Latvija riskē iegūt kārtējo aizkulisēs un dažādās necienīgās vietās izraudzītu marioneti. Raugoties uz prezidenta vēlēšanām no šāda leņķa, par atskaites punktu prezidenta izvēlei tiek padarītas tās pašas šaurās partiju intereses, kuru neitralizēšanas vārdā taču Zatlers pēkšņi padarīts par „gaišo spēku” favorītu gaidāmajā balsojumā.
Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka pozitīvi būtu, ja Valsts prezidenta amatam tiktu izvirzītas vairākas kandidatūras, tas izrietēja no žurnālistu un augstskolu mācībspēku diskusijas Latvijas Televīzijas raidījumā „100.panta Preses klubs”.
Politikas kuluāros šonedēļ aizvien konkrētāk izskanēja versijas, ka nākamais Valsts prezidents tomēr varētu nebūt pašreizējais pils saimnieks Valdis Zatlers. Kas ir prezidenta vēlēšanu procesa diriģents un kā vajadzētu rīkoties Zatleram, Pietiek vērtē pieredzējušais politiķis, bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.
Valsts prezidentam Valdim Zatleram nav varas un ietekmes pār politiķiem, un, ja „viņš aizbrauktu no Latvijas uz trīs mēnešiem, mēs to nepamanītu”, šādu viedokli trešdienas vakarā LTV raidījumā 100. pants pauda polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Tiem, kuri vēlas ietekmēt Valsts prezidenta vēlēšanu rezultātu, par to jāspēj pārliecināt patlaban ietekmīgāko Latvijas politikas spēlētāju Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Iespējams, tādēļ pēdējās nedēļās saskaņošanai šaurā lokā izliktie nu jau divi atšķirīgie saraksti ar kopumā pieciem uzvārdiem dažādās kombinācijās neoficiāli tiek saukti par „Lemberga īso listi” jeb reālākajiem kandidātiem.
Valsts prezidenta amata kandidātam jābūt gados jaunākam, intervijā Latvijas Radio savu pārliecību pauda Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Latvijas iedzīvotāji par labākajiem Valsts Prezidenta amata kandidātiem uzskata pašreizējo prezidentu Valdi Zatleru, Ventspils mēru Aivaru Lembergu un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze aptauja.
Brigmanis: "Kur teikts, ka koalīcijai jāizvēlas prezidents?"
Nākamo valsts prezidentu visticamāk izvēlēsies «Zaļo un zemnieku savienība» kopā ar «Saskaņas centru», jo «Vienotība» saprot, ka tai ir maz iespēju piedalīties šajā procesā. Šī izvēle ieskicēs nākotnes politikas kontūras, intervijā laikrakstam «Čas» pauda polittehnologs Jurģis Liepnieks.
Zatleram esot iespējas atkārtoti kļūt par prezidentu, taču ne simtprocentīgas.
Pašlaik, kad līdz Valsts prezidenta kandidātu nosaukšanas brīdim jāgaida vēl vismaz četri mēneši un nav zināms, vai visas partijas izmantos iespēju nosaukt savu kandidātu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) faktiski ir pateikusi, ka Vienotības kandidātus uz augstiem amatiem neatbalstīs, bet nav skaidrs, vai zaļie zemnieki nopietni vēlas Rīgas pilī redzēt pārstāvi no sava vidus vai ir gatavi meklēt kompromisa kandidātu no malas. Politikas kuluāros kā iespējamie ZZS kandidāti prezidenta amatam tiek piesaukti bijušais 9. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, kurš nereti piesaukts arī kā ZZS iespējamais premjera kandidāts.
Kaislību ugunskurs par tēmu, kas būs nākošais Latvijas prezidents – vecais vai jaunais – pamazām sāk iedegties. Ir īstais laiks izvērtēt gan esošā Valsts prezidenta paveikto, gan arī kritērijus, kādus būtu nepieciešams piemērot nākamajam. Taču nopietnas diskusijas nav.
Apvienības Vienotība partnerus valdošajā koalīcijā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ideja par sabiedrisku komiteju Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanai pārsteigusi nesagatavotu.
To, ka ne viens, ne otrs koalīcijas partneris nevēlas būt pirmais, kas nosauks Valdi Zatleru kā savu kandidātu Valsts prezidenta amatam, Pietiek ir norādījuši ietekmīgi politiķi gan no Vienotības, gan no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdēm. Partijas koalīcijā un ārpus tās centīsies panākt vienošanos par kādu labāku kandidātu, bet, ja tas neizdosies, pēdējā brīdī tiks pieteikts Zatlers – tā vismaz pašlaik ļauj prognozēt politiķu stāstītais.
Pretrunīgi ir Rīgas pils skaidrojumi par iemesliem, kādēļ Valsts prezidents Valdis Zatlers šogad no 26. līdz 30. janvārim nepiedalīsies prestižajā Pasaules ekonomiskajā forumā Davosā. Sākotnējais skaidrojums par Zatlera izvēli palikt Rīgā, lai piedalītos Saeimas ārpolitikas debatēs 27. janvārī, tagad noņemts kā pārpratums. Oficiālā versija tagad ir, ka Zatlers apzināti izdarījis izvēli par labu diviem reģionālajiem ekonomiskajiem forumiem Katarā un Vīnē, kas saskaņā ar nerakstītu likumu izslēdzot dalību gada centrālajā pasākumā Davosā. Ielūguma uz Davosu Zatleram gan nav, Pietiek atzīst prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.
Valda Zatlera izredzes tapt ievēlētam par prezidentu otro reizi noteikti ir pieaugušas, jo acīmredzot Zatlera lielākais atbalstītājs būs «Vienotība», par gaidāmajām prezidenta vēlēšanām spriež politikas analizētājs Jurģis Liepnieks.
Ventspils mērs Aivars Lembergs neslēpj, ka viņu pašu neinteresē Valsts prezidenta amats.
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja nospriedusi, ka labākais veids, kā neatklāt īpaši lielus un aizdomīgus tēriņus, ir tos klasificēt kā valsts noslēpumu: tieši šādi, atbilstoši likumam Par valsts noslēpumu klasificētas ziņas par vairāku desmitu tūkstošu latu maksājumiem mazzināmam uzņēmumam, kura vienīgā oficiālā nodarbe ir namu apsaimniekošana.
Ventpils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka no visiem līdz šim neoficiāli minētajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, vislabākā kandidatūra ir esošais prezidents Valdis Zatlers.
Lai nepieļautu, ka Valsts prezidenta amatam Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) virza savu kandidātu, partiju apvienība «Vienotība» atbalstīs līdzšinējā prezidenta Valda Zatlera palikšanu amatā uz otru termiņu. Tā uzskata politikas vērotājs Jurģis Liepnieks.
Skaidrojoties par saviem pēdējo gadu tēriņiem, Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja sāk grimt aizvien dziļāk nepatiesībās un pretrunās: no iestādes sabiedrībai sniegtās informācijas izriet, ka tā Latvijas balzama dzērienu veikalos esot iegādājusies Latvijas mākslinieku darbus, bet kompānijas Arkolat trauku veikalos – preces, kādu šī uzņēmuma preču katalogā nemaz nav.
Pēdējos trīs gados Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja ēšanai, dzeršanai un ar to saistītiem pakalpojumiem kopā iztērējusi vismaz 270 tūkstošus latu, - to rāda kancelejas grāmatvedības dati, kas nonākuši Pietiek rīcībā. Turklāt nodokļu maksātāju līdzekļi tērēti arī ļoti dārgos restorānos un alkoholisko dzērienu tirdzniecības uzņēmumos.
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja aizvadītās nedēļas beigās uzskatāmi parādīja – kāda ir vienīgā pareizā un iedarbīgā rīcība attiecībā uz nekaunīgu valsts iestādi un tās ierēdņiem, kuri uzskata, ka stāv pāri visādām tur sabiedrības interesēm.
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja tikai savam „štata ēdinātājam” – mazpazīstamajam uzņēmumam SIA Kuso šogad samaksājusi gandrīz 60 tūkstošus latu vai vidēji vairāk nekā 5000 latu mēnesī. Turklāt šajā summā, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie kancelejas grāmatvedības dati, vēl neietilpst dažādi „gadījuma” ēdinātāji un dzirdinātāji.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs uzskata, ka par jauno Valsts prezidentu kļūs Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kolēģis Juris Šleiers no žurnāla Klubs vakar savā blogā (http://bit.ly/dzxzr1) stāsta par žurnāla centieniem sarunāt interviju ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Process ierastais -- iesniegts lūgums, tas tiek apspriests, pēc tam Rīgas pils pavaicā, vai žurnālists varētu atsūtīt paredzēto tēmu sarakstu. Un tad lūk, kas: "Pirmais mans pārsteigums – “viņš nevēlētos runāt par gaidāmajām vēlēšanām”." Kolēģa reakcija: "Opā. Kā tad tā (svarīgi taču, tauta vēlētos zināt viņa viedokli, ja tāds ir, nu vismaz kaut kādus mājienus, kaut kādu agenda, kaut vai to, ka obligāti jāiet vēlēt, pilsoņa pienākums utt.)?" Un vēl šī piebilde: "Taču paklusēju, dažreiz – turēt muti atmaksājas."
«Visas mūsu prezidenta runas liecina par kaut kādu politikānismu. Neko prātīgu es tur neesmu dzirdējis pa šiem gadiem. 18. novembrī viņš runā , ka vajag tiesāt tur kaut kādus žuļikus. Tas viss ir tāda lēta izpatikšana noteiktai publikai. Vienkārši cilvēkam nav savas programmas.»
Sociālie partneri: ministru „krēslu šūpošana” neļauj ticēt tam, ka tuvākajos gados varam sagaidīt krīzes pārvarēšanu.
Valsts kontrole atklājusi, ka pērn katru mēnesi Valsts prezidenta kanceleja ir maksājusi konstantu summu - 5700 latu - par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas pilī un Jūrmalas rezidencē, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".
Kaut gan jau pērn Valsts kontrole (VK) norādīja Valsts prezidenta kancelejai, ka ir jāmaina pastāvošā kārtība, kā tiek apmaksāti komandējuma izdevumi prezidenta dzīvesbiedrei un citām personām, kuras nav darba attiecībās ar kanceleju, tas vēl joprojām nav izdarīts. Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka nav runa par prezidenta dzīvesbiedres tiesībām doties līdzi savam vīram ārvalstu vizītēs, bet gan likums šobrīd to neparedz, uz ko vairākkārt revīzijās norādījusi VK.
Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka, neskatoties uz aizrādījumiem, Valsts prezidenta kanceleja atlīdzinājusi komandējumu izdevumus personām, kas nav darba attiecībās ar Kanceleju, piemēram, Valsts prezidenta dzīvesbiedrei Lilitai Zatlerei un kancelejas komisiju locekļiem, TVNET informēja VK.
«Valsts prezidents nedrīkst būt lupata, kas ir izklājies finanšu sektora priekšā,» apgalvo Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko, iepazīstoties ar valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā apvienības izstrādāto «Krīzes likuma» likumprojektu.
Pasaules ekonomikas forumā Davosā (Šveicē) diskusijās par hronisko slimību globālo izaicinājumu un citiem būtiskiem jautājumiem Latviju pārstāvēs diplomēta prečzine, Valsts prezidenta kundze Lilita Zatlere.
Valdībai nav iemesla nenoturēties līdz rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, svētdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «De Facto» atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Uzņēmumu grāmatveži jau lauza galvu, kā likumīgi apiet nodokli par darba auto izmantošanu privātām vajadzībām, bet trīs personu gadījumā šīs rūpes atkrīt. Valsts prezidents un premjers arī turpmāk ar valsts auto varēs brīvi vizināties uz koncertiem, vasarnīcu vai basketbola spēli. Tas attiecas arī uz Saeimas priekšsēdētāju, taču Gundars Daudze godīgi paudis, ka nodoklis jāmaksā visiem vai nevienam.
Ko neizdarīja Zatlers? To, ko izdarīja viņa kolēģe Lietuvā. Proti, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite skaidri un gaiši pateica valdībai, ka neparakstīs nākamā gada budžetu, ja tajā netiks skaidri pateikts, kā pensionāriem kompensēs pensiju samazinājumus.
Valdim Zatleram vairs nav naudas jaunas garderobes iegādei, viņš nevar atļauties staigāt pa kafejnīcām un restorāniem, nakšņo lētās viesnīcās un izmanto lidsabiedrības „ar atlaidi”.
Pirmā persona, kurai būtu jāuzņemas atbildība par ekonomisko krīzi valstī, ir eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Šādu pārliecību intervijā laikrakstam «Telegraf» paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja, bijusī politiķe Ilga Kreituse ir viena no retajām politikas ekspertēm, kas publiski paudusi negatīvu attieksmi pret Valsts prezidentu Valdi Zatleru un nebaidās paziņot, ka viņam nevajadzētu kandidēt uz otro prezidentūras termiņu.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece uzskata, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ir aizvainots uz TP.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga publiski paziņoja, ka Venstpils mērs Aivars Lembergs savu smago apsūdzību dēļ nav persona, kura var kandidēt uz iespējamo premjera amatu. Kāds ir pašreizējā prezidenta viedoklis par smagos noziegumos apsūdzētu personu iespējām tikt premjera krēslā?
Raidījumam "Nekā Personīga" valsts prezidents Valdis Zatlers stāsta, ka šī gada budžets galvenokārt ir veidots uz maznodrošināto rēķina. Tieši tāpat kā rūpes par maznodrošinātajiem bija tikai atruna Tautas partijai, lai pretotos progresīvā nodokļa ieviešanai.
Populārajā sociālajā tīklā Twitter.com pēdējā laikā saradies daudz "viltotu amatpersonu", kas it kā viņu vārdā izsakās par dažādiem aktuāliem un privātiem jautājumiem, taču īstajām amatpersonām cīņa ar viltvāržiem nesokas.
Pilsoniskā savienība (PS) uzskata, ka tautas vēlēta Valsts prezidenta vēlēšanu kampaņai būtu jānosaka ļoti stingri reklāmas un finansēšanas nosacījumi, tas teikts partijas paziņojumā. PS atbalsta tiešās vēlēšanās ievēlētu Valsts prezidentu, saglabājot Latvijā parlamentāras valsts iekārtu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers anketā pielaidei slepenajiem dokumentiem uz jautājumu, kādu reliģisko konfesiju viņš pārstāv, rakstījis, ka tic Dievam.
Ekspremjers Aigars Kalvītis (Tautas partija) uzskata, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera problēma ir tā, ka viņam nav satura, un viņa rīcība ir tikai «darbības imitācija».
Latvijas valsts ilgstoši netika saprātīgi pārvaldīta; šodien, uzrunājot ārzemju latviešus gadskārtējā Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes sēdē, sacīja Valsts prezidents Valdis Zaters.
Valsts prezidents Valdis Zatlers intervijā Latvijas Avīzei atzīst, ka aizstāv parlamentāras demokrātijas ideju, taču arī šajā sistēmā prezidentu var vēlēt gan parlamentā kā līdz šim, gan deleģēt šīs tiesības tautai. Ja rīt tādas vēlēšanas notiktu, es kandidētu, pauž V.Zatlers.
Politologi nesteidz izteikt asu kritiku par atsevišķu valdības ministru neierašanos uz valdības ārkārtas sēdi, vienlaikus norādot, ka tas «parāda attieksmi pret Valsts prezidentu Valdi Zatleru».
Faktiski viss, kas saistīts Valsts prezidenta dzīvesbiedres Lilitas Zatleres bākuguņoto došanos iepirkties uz Vidzemes tirgu, gluži tāpat kā ar mediju pamanīto prezidenta dēla Kārļa braucienu uz Eiropas basketbola čempionāta spēlēm Liepājā nodokļu maksātāju apmaksātā auto, tiek uzskatīts par valsts noslēpumu, tas izriet no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Maklakova skaidrojumiem.
Valsts prezidenta Valda Zatlera nepilngadīgais dēls Kārlis pieķerts braucam pie auto stūres. Viņam gan vēl neesot tiesības vadīt automašīnu.
Uzņēmējs Ivars Strautiņš izplatījis paziņojumu pēc atgriešanās no uzņēmēju vizītes Azerbaidžānā. Tā bija oficiālā Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte, kurā līdzi devās arī uzņēmēju delegācija. Laikraksts Neatkarīgā aprakstīja incidentu lidmašīnā, kad atpakaļceļā Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās Elektronisko sakaru direkcijas (ESD) vadītājs Jānis Krūmiņš, būdams alkohola reibumā, izteica rupju frāzi.
“Mūsu sabiedrībā ir iestājies morāls pagrimums,” sestdien Aglonā, uzrunājot tūkstošiem ticīgo katoļu baznīcas lielākajos svētkos, sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Diena.lv aptaujātie eksperti secina, ka konteksts noteicis V.Zatlera teikto par visas sabiedrības pagrimumu, kas daudzus tomēr aizskāris. Viņi aicina valsts pirmo personu rūpīgāk apsvērt izvēlētos vārdus.
Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejā vēl līdz šā gada jūnijam izmaksātas pat 2900 latu lielas (pēc nodokļu nomaksas) algas. Arī jaunais algu samazinājums neliegs kancelejas vadībai saņemt vairāk nekā 1800 latu mēnesī. To rāda pēc «Baltic Screen» pieprasījuma kancelejas vadības veselu mēnesi apkopotie dati.
Vairoties no nevēlamas publicitātes par budžeta līdzekļu tēriņiem, Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja «noslepenojusi» pasākumu scenārijus, par kuriem Latvijas Kultūras akadēmijas rektoram Jānim Siliņam samaksāti divarpus tūkstoši latu.
Valsts prezidenta kanceleja kategoriski nevēlas atklāt, kādas summas no valsts līdzekļiem izmaksājusi Valda Zatlera jaunākā dēla Kārļa un viņa draugu vizināšana un Eiropas sieviešu basketbola čempionāta spēlēm Liepājā.
Lai arī Valsts prezidenta Valda Zatlera prezidentūras laiks iekritis Latvijai sarežģītajā laikā, viņš joprojām cer, ka viņam izdosies kļūt par Tautas prezidentu, ko viņš bija apņēmies panākt pēc ievēlēšanas.
Par kopumā «vairāk nekā desmit lappuses» gariem pasākumu scenārijiem Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja pērn samaksājusi vairāk nekā divarpus tūkstošus latu, turklāt tos saņēmis... Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš.
Neskaidrību un jautājumu par to, kādus Valsts prezidenta dzīvesbiedra izdevumus būtu jāsedz no nodokļu maksātāju naudas, būtu mazāk, ja šo personu iespējamie tēriņi būtu precīzi noteikti likumā. Iespējams, tad nerastos jautājums, vai Valsts prezidenta Valda Zatlera kundzei Lilitai ir vai nav jāapmaksā viņas mobilā telefona sarunas, atzīst gan Valsts kontrolē (VK), gan Rīgas pilī.
Aizbildinoties ar rezidencē veikto remontu, uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pērn četrkāršojis Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences īres maksu. Tas secināms no Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma par Prezidenta kancelejas izdevumiem pērn. Ziņojumā atrodama arī virkne citu nepilnību Prezidenta kancelejas finanšu izlietojumā. Izrādās, ka telefona rēķini samaksāti arī prezidenta kundzei, nav precīzi noteiktas automašīnu nobraukuma normas un mainīta iepirkumu tehniskā specifikācija, lai, piemēram, būtu iespējams iegādāties pledu.
Lieliskajā raidījumā "De facto" pirms pāris nedēļām kāds lauku cilvēks jaunizbīdītajam Valsts prezidentam veltīja trīsstāvīgu vārdu, kura rezultātā LTV vadība sāka vajāt manu labu draudzeni un nepārprotami profesionālu režisori Artu Ģigu. Ceru, ka šo jautājumu drīz atrisinās, jo atteikties no izcilas režisores iekšējas politikas dēļ būtu ... nu, neteiksim, ka tas būtu īpaši prātīgi. Bet ne par to šis stāsts. Es saprotu lauku cilvēku. Es neesmu trīsstāvīgu vārdu lietotājs, bet es lauku cilvēkam piekrītu.
Radot jau trešo versiju par Zatlera norēķināšanos ar valsti, VID faktiski norāda, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas
Jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers, kurš vēl pirms parlamenta balsojuma par viņu bija solījis būt visiem atvērts un pieejams, ne vien nesniedz detalizētus skaidrojumus par savu ienākumu deklarēšanu, bet arī vairās no tiešiem kontaktiem ar žurnālistiem.
Brīdina par sabiedrības ignorēšanas sekām — ilgām pēc tautas vēlēta Valsts prezidenta
Vai politiķi drīkst nerēķināties ar sabiedrības viedokli, izvēloties prezidentu, un kādu iespaidu tas radīs?
Žēl, ka piecpadsmit gadu pēc neatkarības atgūšanas Latvijas politiskā elite joprojām nav sapratusi demokrātiskas iekārtas būtību. Nākamā valsts prezidenta kandidatūras izvēle tam ir spilgts apliecinājums.
Sacīts, darīts. Kā iepriekš teikusi, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga nosūtījusi vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, kurā rosina precizēt likumdošanā jautājumus, kas saistīti ar Valsts prezidenta ievēlēšanu.
Nākamais Valsts prezidents šonedēļ piedalījās Saeimas sēdē, pieļāva Latvijas Pirmās partijas līderis Ainārs Šlesers, atbildot uz Dienas jautājumu, vai valsts pirmās personas amatā varētu būt kāds no LPP/LC. Viņš ne apstiprināja, ne noliedza pēdējā laika minējumus, ka uz augsto posteni varētu virzīt LPP/LC frakcijas priekšsēdētāju, bijušo premjeru Andri Bērziņu. Tiesa, to Dienai noliedza pats A.Bērziņš, vairākkārt norādot, ka tas tā nebūs. Jau iepriekš kontekstā ar prezidenta amatu ir minēti citi ceļinieki — Kārina Pētersone un Ivars Godmanis, kuri arī ceturtdien piedalījās Saeimas sēdē.
Jauki, ka politiķi lēnām sākuši atjēgties, ka demokrātijā tā nudien nav pieņemama prakse, ka valsts augstākā amata kandidātus izvēlas kaut kā slepus un no sabiedrības uzmanības sargā līdz pat pēdējam brīdim. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP) nu teicis, ka varētu noteikt sistēmu, ka kandidāti tiek izvirzīti ne agrāk, kā divus, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzētajām vēlēšanām.
Var nepaspēt precizēt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Liela nozīme būšot Šķēles, Šlesera un Lemberga viedoklim.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) aicina Saeimas deputātus pēc iespējas ātrāk izvirzīt Valsts prezidenta kandidātu vārdus, par to sestdien vienojās LSDSP partijas domes sēdē.
Šodien Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā apakškomisija Valsts prezidentes ierosinātajā jautājumā par Valsts prezidenta institūciju informēta, ka arī iepriekšējais prezidents Guntis Ulmanis lūdzis Saeimu precizēt likumu par Valsts prezidenta ievēlēšanu.
Skaidrāk sāk iezīmēties nākamā Valsts prezidenta amata pretendentu loks, un Saeimas kuluāros jau izskanējis, ka vislielākās izredzes ieņemt šo amatu ir Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" vēlēšanu apvienības (LPP/LC) pārstāvim.
Kļūt par nākamo valsts prezidentu lielākās iespējas ir Latvijas Pirmās partijas un partijas „Latvijas ceļš” apvienības (LPP/LC) pārstāvim, jo šī ir vienīgā valdības koalīcijas partija, kura nav ieguvusi kādu no valsts vadošajiem politiskajiem amatiem. Portāla "atverts.lv" rīcībā esošā informācija liecina, ka LPP/LC prezidenta amatam varētu izvirzīt ekspremjeru Andri Bērziņu.
Vienīgi tad, ja Valsts prezidente būtu Jaunā laika oficiāli nominētā Sandra Kalniete, sabiedrība, iespējams, sagaidītu līdzīgu izšķirīgu rīcību Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai, kura apturēja drošības likuma grozījumu publicēšanu. Tā Diena secināja, apzinot partiju iespējamo prezidenta kandidātu nostāju. Koalīcijas partijas jau devušas signālus, ka pēc dažiem mēnešiem no savējo vidus izvēlēsies tādu Valsts prezidentu, ar kuru varēs vienoties par jebkuru jautājumu.
Grandiozā izgāšanās, kuru Kalvīša valdība sev sarīkojusi, cenšoties sagrozīt drošības likumus bez atklātām debatēm un par spīti loģikai un izmaiņu radītajam apdraudējumam valstij, liek domāt par citu Latvijai tuvākajā nākotnē gaidāmu lēmumu, kuru dažs labs aizkulišu cīņu meistars cer pieņemt atbilstoši tiem pašiem "81.panta principiem".
Valsts prezidente uzsver, ka arī sabiedrība vēlas skaidrību
Varbūtība, ka Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis atkāpjas no šī augstā amata un atsakās arī no Zaļo un Zemnieku savienības līdera posteņa, neesot "pielāgojama šai situācijai, bet ar tādu iespēju ir jārēķinās". Tā otrdien Dienai atzina I.Emsis, lūgts komentēt žurnālā Kas jauns publicēto informāciju, ka viņš varētu pamest vairākus amatus. "Tajā brīdī, kad vairs nebūs iespējams īstenot partijas programmu un izpildīt vēlētājiem dotos solījumus, ir jāuzņemas atbildība un tā jārīkojas," sacīja ZZS līderis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) par atbalstu kādam no Valsts prezidenta amata kandidātiem lems tikai pēc konsultācijas ar esošo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Iespējams, ZZS savu kandidātu vispār nevirzīs, aģentūrai BNS pastāstīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, vēsta BNS.
Atklātā vēstulē Saeimas deputātiem piedāvājot Vairas Vīķes–Freibergas kandidatūru uz Valsts prezidenta amatu, divdesmit divas sabiedrībā pazīstamas personas pirms prezidenta vēlēšanām aicināja "Latvijas valsts interešu vārdā upurēt partijiskās ambīcijas". Arī tagad, tāpat kā toreiz, sabiedrībā valda bažas, ka partijas centīsies ievēlēt nevis labāko, bet sev izdevīgāko kandidātu. Toreiz Vairas Vīķes–Freibergas atbalsta vēstules parakstītāji zināja īsto atbildi, tāpēc arī tagad viņiem jautājam: kas būtu labākais kandidāts uz prezidenta amatu?
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) kongresā, kas sestdien notiek Jelgavā, daudzi delegāti atzina, ka vēlētos nākamā Valsts prezidenta amatā redzēt pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Induli Emsi (ZZS).
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka pēc otrā prezidentūras termiņa beigām viņai vajadzētu rakstīt memuārus, taču prezidente pagaidām to nedarīšot.
Brīdī, kad valsti piemeklē daudz aprakstītā un argumentētā politiskā krīze, kas briedusi jau daudzu gadu garumā un šobrīd maisa gals sāk irt vaļā, tuvojas brīdis, kad Saeima ievēlēs jauno valsts prezidentu. Vērtējot patreizējos politiskos notikumus valstī, rodas loģisks jautājums – Vai patreizējā poliskā elite ir spējīga izvirzīt un ievēlēt Latvijas tautas un valsts interesēm kopumā atbilstošu un pieņemamu politiski neitrālu, neietekmējamu valsts prezidentu?
TP koalīcijas partneriem likusi saprast, ka vienīgi tā spēj atrast augstā amata cienīgu kandidātu
Šlesers: koalīcijai jāvienojas par kopīgu kandidātu
Koalīcija ir vienojusies, ka vēlēšanas varētu rīkot 6.jūnijā
Irākas kara 4. gadadiena, necieņa pret Satversmi, mēģinājumi Satversmes tiesu pakļaut politiskai konjunktūrai vai īslaicīgu materiālu labumu vārdā apšaubīt valsts teritoriālo integritāti — tie ir tikai daži no būtiskiem jautājumiem, kuros gribētos dzirdēt mūsu Valsts prezidenta amata kandidātu viedokļus.
Izskanējusī informācija, ka pret Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu Valsts prezidentes amatā savulaik ir vērsies Ventspils mērs Aivars Lembergs, cenšoties pierunāt vairākus politiķus nebalsot par viņu, ir kā brīdinājums pirms nākamajām prezidenta vēlēšanām, uzskata Vīķe-Freiberga.
Valdošās koalīcijas partiju gatavība vienoties par koalīcijas kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu var būt veids, kā diskusiju par kandidātiem pārcelt atkal no publiskās telpas uz partiju vadoņu kabinetiem.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (Tautas partija) nolēmis nekandidēt uz Valsts prezidenta amatu, jo uzskata pašreizējo prezidenta ievēlēšanas kārtību par neatbilstošu demokrātijas principiem. Pabriks aicina sabiedrību diskutēt par izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas procesā un neizslēdz iespēju nākotnē pretendēt uz prezidenta amatu.
Valsts prezidenta amata kandidātu partijiskā meklēšana nupat nonākusi līdz teju atklātai cīņai starp Tautas partiju un Latvijas Pirmo partiju. Abas tagad liek lietā vissmagāko populismu, kāds pašreizējās politiskās konjunktūras apstākļos atrodams. LPP rosināšot tautas nobalsošanu par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem. TP sākšot diskusiju par visas tautas vēlētu prezidentu.
Saeimas Zaļo un zemnieku (ZZS) frakcijas deputāti savu Valsts prezidenta kandidātu izvirzīšot tikai tad, kad būšot panākta absolūta vienprātība.
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, kuru Latvijas Pirmā partijas un "Latvijas ceļš" apvienība nominējusi valsts prezidenta amatam, šonedēļ gaidāmajā partijas konferencē varētu atteikties no kandidēšanas, liecina neoficiāla informācija.
Tātad mums nu ir trīs prezidenta amata kandidāti. Pareizāk, partijām ir. Sandra Kalniete (JL), Māris Riekstiņš (TP) un Karina Pētersone (LPP/LC). Nevienam no tiem nav acīmredzamu izredžu kļūt par nākamo Valsts prezidentu, un pašlaik, šķiet, vismaz divas no partijām pat īsti nav tikušas skaidrībā, vai tiešām gribētu redzēt savu kandidātu ieceļamies Pilī.
No sestdienas,19.maija, līdz 24.maijam jebkurš Saeimas deputāts var ieteikt kandidātus Valsts prezidenta vēlēšanām.
Neviens no koalīcijas partneriem nevēlas pieļaut Tautas partijas politiskās ietekmes palielināšanos, un tieši šī iemesla dēļ, neapstrīdot Māra Riekstiņa piemērotību Valsts prezidenta amatam, neviena no trijām valdības partijām pagaidām vēl nav gatava balsot par premjera pārstāvētās TP izvirzīto kandidātu. Līdz ar to nevar izslēgt iespēju, ka par nākamo Valsts prezidentu var kļūt bezpartijiska persona, kādu savu pēcteci ir vēlējusies redzēt arī Vaira Vīķe–Freiberga. "Mēs vienosimies. Vai tās būs negulētas divas vai trīs naktis, bet koalīcija vienosies par kandidātu, ko visi atbalstīs, un netiks meklētas opozīcijas balsis," Dienai otrdien sacīja premjers Aigars Kalvītis (TP).
Šorīt Aigars Kalvītis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka „sabiedrība ļoti pozitīvi uztver Riekstiņa kandidatūru” prezidenta amatam. Man uzreiz rodas jautājums—par kuru „sabiedrību” Kalvītis runā? Vai par to, kura piedalījās Tautas partijas inspirētajā „pozitīvisma” kampaņā?
Zaļo un zemnieku savienība aicina koalīcijas partijas sēsties pie sarunu galda un lemt par jaunu visas koalīcijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, aģentūrai LETA sacīja Saeimas spīkers, ZZS priekšsēdētājs Indulis Emsis.
Ziņu piegādātāji avīzēm sola, ka valdošajās aprindās (elitē) vēl ir cerība sadabūt piemērotu bezpartijisku prezidentu priekš Latvijas valsts. Nevis tādu spilgtu politisku cilvēku, kāds turpmākos gados būs Francijas priekšgalā, bet gan vismaz sešu valodu pratēju, ar augstāko izglītību, ģimenes cilvēku ar vismaz divdesmit gadu stāžu, vēlams juristu, obligāti godīgu, tradicionālām ticībām piederīgu, un par visām lietām – bez jeb ārpuspartijīgu «personāliju». Vajadzīga politiskā ziņā vai nu pilnīgi bāla, bezasinīga būtne, vai mākslīgs politisks hibrīds, uz kura biogrāfijas nav ne mušas atstāta nosēduma. Tādi visbiežāk izskatās «no tautas» meklētā prezidenta vaibsti. Savukārt partiju pušelniekiem vairāk pa prātam būtu tāds rāms darba zirdziņš, kas prot turēt vagu, ir bez niķiem un pieticīgs uzturā. Diezgan skumji.
Vienošanās par nākamo Valsts prezidentu ir jāuztic Tautas partijai un Latvijas Pirmajai partijai/Latvijas ceļam, kas izvirzījušas savus kandidātus, uzsvēra Zaļo un Zemnieku savienības līderi ceturtdien pēc tikšanās ar TP pārstāvjiem. LPP/LC vadības sacītais neliecina, ka par TP prezidenta kandidātu būs iespējama šāda vienošanās. Kā kompromiss varētu tikt piedāvāts starts vēlēšanās ar abiem amata pretendentiem — Māri Riekstiņu (TP) un Kārinu Pētersoni (LPP/LC) — iznākumā visai koalīcijai balsojot par to, kurš ieguvis vairāk balsu, pieļāva LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Lai gan partijas turpina valdībā meklēt atbalstu saviem izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem, politiķu neoficiāli stāstītais liecina, ka galvenais izaicinājums šobrīd ir vienošanās par neitrālu kandidātu un TP tam jau piekritusi, piektdien raksta laikraksts "Neatkarīgā Rīta avīze".
Koalīcijas partiju politiķi nākamā Valsts prezidenta amatā labprāt gribētu redzēt Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu, liecina aptauja. Šo pretendentu koalīcijas partijas būtu gatavas atbalstīt, ja neizdosies vienoties par kādu no jau izvirzītajiem diviem koalīcijas partiju kandidātiem Māri Riekstiņu (TP) un Karinu Pētersoni (LPP/LC).
Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) apvienības priekšsēdētājs Ainārs Šlesers ir pārliecināts, ka sarunās ar koalīciju izdosies vienoties par atbalstu apvienības izvirzītās kandidātes Karinas Pētersones ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā.
Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks nevis 6.jūnijā, kā plānots agrāk, bet jau nākamceturtdien – 31.maijā 9.no rīta, pirmdien šodien lēmis Saeimas prezidijs, ziņo Dienas korespondente Ināra Egle no Saeimas. Kandidātu iesniegšana beidzas 24.maijā. Jaunais laiks prezidenta vēlēšanām oficiāli izvirzījis Sandru Kalnieti.
Lai gan pēdējā laikā sabiedrībā minēti vairāki desmiti cilvēku, kurus koalīcija varētu virzīt Valsts prezidenta amatam, tostarp bijusī Latvijas vēstniece Somijā un rakstniece Anna Žīgure, viņa atsakās no šādas iespējas, asi kritizējot Valsts prezidenta ievēlēšanas apstākļus.
Šobrīd publiskotās koalīcijas sarunas par prezidenta amata kandidātu raisa domas, ka tik slepenas vienošanās slēpj kandidātu, kas neatbilst augstajam prezidenta amatam, lai ar viņu savlaicīgi iepazīstinātu sabiedrību... Vai gan citādāk būtu iemesls nenosaukt skaļi cilvēku, kas turpmākos gadus pārstāvēs mūsu valsti? Arvien vairāk rodas pārliecība, ka kandidāts ir zināms, tikai viņa kandidatūra tiks izspēlēta, kad beigsies šo dienu “spēlītes”.
Patlaban sabiedrībai nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu Valsts prezidenta amatam izvirzītā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja ārsta Valda Zatlera piemērotību šim postenim, uzskata aģentūras LETA aptaujātie politologi.
Koalīcijas izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts - Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Valdis Zatlers uzskata, ka koalīcijas politiķi, piedāvājot viņam Valsts prezidenta amatu, vēlējušies atrast kandidātu, kas baudītu tautas uzticību. Zatlers esot gatavs ieklausīties tautā.
Vispirms. Ja viņu ievēlēs, ir visas iespējas, ka ārsts Valdis Zatlers kļūs par lielisku Latvijas Republikas prezidentu. Otrkārt. Ja viņu ievēlēs, ir visas iespējas, ka ārsts Valdis Zatlers kļūs par draņķīgu Latvijas Republikas prezidentu. Treškārt. Ja viņu ievēlēs, ir visas iespējas, ka ārsts Valdis Zatlers kļūs par pelēcīgu un vidusmēra Latvijas Republikas prezidentu. Kurš ir ticamākais variants? Valdošā banda nolēmusi, ka mums to neuzzināt.
Prognozes piepildās: koalīcija atsauc partiju kandidātus un izvēlas ārstu Valdi Zatleru
Vēl sniegs nebija nokusis, kad politiskajos kuluāros jau runāja, ka nākamais Valsts prezidents nebūs neviens no sākotnēji publiskotajiem partiju cilvēkiem, bet kāds cits — visticamāk, persona, kas nav darbojusies nevienā politiskajā spēkā. Līdz otrdienas vakaram, kad koalīcija politisko kandidātu vietā ir vienojusies par ārsta Valda Zatlera izvirzīšanu augstajam postenim, viss ir noticis pēc savulaik izteiktā scenārija.
Valsts prezidenta amata kandidāts Valdis Zatlers nebaidās no oligarhu ietekmes savā darbā
Norādot uz nepietiekamo informāciju, aģentūras LETA aptaujātie uzņēmēji piesardzīgi vērtē valdības koalīcijas partiju izvirzītā ārsta Valda Zatlera piemērotību Valsts prezidenta amatam.
Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētie deputāti no Latvijas norādījuši uz ārsta Valda Zatlera politiskās pieredzes trūkumu un neatpazīstamību, izvairoties gan plašāk komentēt viņa kā iespējamā prezidenta lomu un aktivitātes, vēsta BNS.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vienbalsīgi atbalsta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja, ārsta Valda Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, pēc tikšanās ar Zatleru žurnālistus informēja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Aiz slēgtām durvīm valdības partijas kuplā skaitā iztaujāja trešdien oficiāli izvirzīto prezidenta kandidātu
Koalīcijas izvirzītā valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera publiskie izteikumi par nelikumīgu maksājumu pieņemšanu saistībā ar savu ārstniecisko darbību ir nesavienojami ar kandidēšanu uz valsts prezidenta amatu. Pat tad ja Zatlers nav "pieprasījis" atlīdzību no saviem pacientiem un uzskatījis šo samaksu par "tikai pateicību", šāda papildu atalgojuma pieņemšana ir aktīvi balstījusi strukturālo korupciju medicīnas jomā Latvijā. Īpaši liela atbildība gulstas uz nacionālas nozīmes medicīnas aprūpes iestādes ilggadēju vadītāju, uzskata Sabiedrība par atklātību Delna.
Lai gan politiķi vēl līdz otrdienas pēcpusdienai publiski diskutēja par to, kuru no iepriekš izvirzītajiem prezidenta amata kandidātiem atbalstīt, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas virsārsta Valda Zatlera kandidatūra tika apspriesta jau kopš pagājušās nedēļas.
Patiesi, uzslavas tiem, kuri pagājušo svētdien, ja ne agrāk, sāka kūrēt Valda Zatlera uzvaras gājienu. Šī ir lieliski izstrādāta operācija no daudziem aspektiem. Pirmkārt, lieliska ir izvēlētā laika stratēģija, tas ir, svētdien partiju līderi tiekas ar Valdi Zatleru, viņš piekrīt, bet jau pirmdien Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis paziņo, ka prezidenta vēlēšanas pārceltas uz 31.maiju, jo tas esot „labs datums.“ Kandidāts zināms, bet lai neļautu parādīties kādam citam, Saeimas sēde tiek pārcelta nedēļu ātrāk, kas oponentiem dod mazākas iespējas veikt pretsoļus un sabiedrībai mazāk laika adekvāti novērtēt prezidenta kandidātu.
Kad pirms nepilna mēneša žurnālā Klubs Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle sacījis, ka nojaušot nākamā Valsts prezidenta vārdu, viņš nav domājis koalīcijas izraudzīto ārstu Valdi Zatleru. "Tas bija Māris Riekstiņš," trešdien Dienai apgalvoja A.Šķēle. Lūgts vērtēt izvirzīto kandidātu, viņš norādīja: "Valdis Zatlers šobrīd ir mazāk gatavs kā Māris Riekstiņš, bet citādi — spēcīga personība." Politiķi domā, ka TP dibinātājam varot ticēt, jo laikā, kad tapa intervija, nosauktais pretendents tiešām vēl neesot apspriests. Taču ne bez A.Šķēles piekrišanas ir notikusi izvēle, un viņam, tāpat kā pārējai "superelitei", politologu vārdiem runājot, bijuši padomā vismaz divi pieņemami varianti.
Prezidenta amata kandidātam nominētais dakteris Valdis Zatlers trešdien Dienai nenoliedza, ka no saviem pacientiem kā pateicību par darbu ir saņēmis naudu aploksnēs. Tādēļ nav izslēdzama iespēja, ka viņš par šiem saņemtajiem līdzekļiem nav nomaksājis nodokļus, jo šādi ieņēmumi viņa pēdējo gadu ienākumu deklarācijās nav uzrādīti. Jāpiebilst, ka dakteris, kas jau gadiem iestājies par aplokšņu naudu legalizāciju, savulaik pats ir uzsvēris — pacientu pateicības saņemšana nebūtu nekas nelikumīgs, ja vien ārsti to deklarētu un nomaksātu nodokļus.
Laikraksta "Biznes & Baltija" publikācijā ceturtdien, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, tiek pieļauts, ka Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kuru vada Valdis Zatlers, "līdz pat šim brīdim savu pacientu ārstēšanai izmanto nekvalitatīvus implantus - locītavu un mugurkaula disku protēzes".
Šodien Dienā ziņots kas tāds, ko domājošs cilvēks noteikti zināja vismaz zemapziņā, proti -- valdošās koalīcijas izvirzītais kandidāts valsts augstākās amatpersonas amatam ir piedalījies -- piedodiet -- žuļicībā, kura saucas "aplokšņu algas dakteriem". Vismaz Valdis Zatlers bijis pietiekami godīgs atzīt, ka viņš tā dara un aicināt visu procesu legalizēt. Vismaz tikdaudz. Taču vienalga tas ļauj kārtējo reizi redzēt, cik zemu, zemu, zemu mūsu valstī ir noslīdējusi politiskās ētikas un godīguma latiņa. Nav jau pārsteigums -- V. Zatlera kontekstā valdošās bandas augšgalā melots tā, ka ausis kust, šajā kontekstā domāt par vispārizplatītu ārstu ētikas problēmu varētu pat likties nevietā.
Sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis aicina Jaunā laika deputāti un prezidenta amata kandidāti Sandru Kalnieti atteikties kandidēt un lūgt Aivaru Endziņu kandidēt Valsts prezidenta vēlēšanās.
Politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" (SC) šodien Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzījusi bijušo Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāte Sandra Kalniete nolēmusi atsaukt savu kandidatūru par labu apvienības "Saskaņas centrs" izvirzītajam Valsts prezidenta amata kandidātam Aivaram Endziņam.
Aivara Endziņa izvirzīšana var apgrūtināt koalīcijas kandidāta situāciju
Sabiedrība par atklātību "Delna" pieteikusi atbalsta pasākumu bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa ievēlēšanai par Valsts prezidentu. Pasākums notiks ceturtdien, 31.maijā, Valsts prezidenta vēlēšanu dienā.
Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai koalīcijas vadība tikai pirmdien pastāstīja, ka viņas pēcteča amatā ir nolēmusi izvirzīt ārstu Valdi Zatleru, lai arī savulaik vismaz zaļie zemnieki solīja ar prezidenti konsultēties par noskatītajiem kandidātiem. Savukārt Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle bija to 15 izredzēto politiķu vidū, kas svētdienas vakarā vairāk nekā divu stundu garā sarunā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā tikās ar V.Zatleru. Šī klātbūtne apstiprina, ka kandidāts ir saņēmis arī TP dibinātāja atbalstu.
Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera bijušais kolēģis, ķirurgs ar "zelta rokām" Āris Auders prasīja naudu no pacientiem un par to ir notiesāts. Zatlers neesot prasījis, taču atzīst, ka ņēma, ja viņam deva, un vēlas kļūt par Valsts prezidentu.
Kā no gaisa nokrita — tā laikam varētu teikt par koalīcijas partiju otrdien pēkšņi «atrasto» Valsts prezidenta kandidātu dakteri Valdi Zatleru. Līdz šim viņa vārds publiskās sarunās pat netika pieminēts. Tātad divi varianti — vai nu tika rūpīgi slēpts, vai nu politiķi tiešām lemšanu atlikuši uz pēdējo brīdi.
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) deputātiem būs vienots balsojums par atbalstu prezidenta amata kandidātam Valdim Zatleram, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda partijas valdes loceklis Jānis Straume.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis uzsākt pārbaudi, vai Valsts prezidenta amata kandidāts ārsts Valdis Zatlers, saņemot pateicību no pacientiem par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nav pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.
Otrdienas vakarā valdošā koalīcija beidzot izvilka no azotes savu īsto kandidātu Valsts prezidenta amatam - politikā mazpazīstamo ārstu Valdi Zatleru. Pēdējās dienās esam paguvuši arī nedaudz iepazīt viņa politiskos uzskatus un stāju. Un, jāsaka, jo dienas, jo nesimpātiskāks man liekas šis kandidāts. Nevērtēšu viņu kā ārstu, bet gan kā topošo politiķi (galu galā arī sociālists Viktors Kalnbērzs esot labs ārsts), jo ne jau ar ārstēšanu viņš nodarbosies, ja nokļūs Valsts prezidenta krēslā. Tātad, kādas ir tās negatīvās īpašības un nostājas, kādas esmu saskatījis un kuru dēļ viņš man ir nepieņemams?
NATO pielaidei kandidātam būtu jāuzrāda papildu ienākumi
Valsts prezidenta amata kandidāts Valdis Zatlers atbilst visiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai kļūtu par valsts galvu, un premjeram Aigaram Kalvītim (TP) ir atbalstāma viņa pārstāvētā politika, tā uzsver valdības vadītāja preses pārstāvis Arno Pjatkins. Tiesa, viņš vairās tieši atbildēt uz jautājumu, vai premjers atbalsta arī to, ka V.Zatlers, pēc paša atzinuma, pieņēmis no pacientiem aplokšņu naudu, kuru nav ne deklarējis, ne maksājis par to nodokļus.
Pirmie prezidenti tika laikus uzrunāti, taču balsotājiem bija maz zināmi
Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera sieva Lilita baidās, kad pēc vīra ievēlēšanas augstajā amatā, viņa vairs nevarēs bez miesassargu pavadības apmeklēt tirgu.
54,3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka par nākamo Valsts prezidentu jākļūst bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam Aivaram Endziņam, savukārt koalīcijas izvirzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru šajā amatā vēlētos redzēt 28,6% respondentu, liecina socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas fakti" aptaujas rezultāti.
Vai valdošās koalīcijas aizkulišu diriģenti smagi kļūdījās, vai tomēr rīkojās apzināti, izvēlēdamies par Valsts prezidenta amata kandidātu cilvēku, kura ievēlēšana demoralizētu Latvijas sabiedrību, bet valsti var izolēt starptautiski? Tā vai citādi, iekšpolitiskās un ārpolitiskās sekas būtu smagas.
Viss notiekošais ap Valda Zatlera kandidēšanu uz prezidenta amatu atgādina vairāk izrādi, nekā nopietnu politisko procesu, kurā tiek izvēlēts valsts līderis. Valdošā koalīcija ar katru savu soli grauj Zatlera tēlu un cerības, ka ievēlēšanas gadījumā tauta viņu pieņems. Daudzi jau sāk vērtēt Zatleru kā kārtējo valdības koalīcijas izvēlēto mānekli, kuru uzmetīs tajā brīdī, kad tas būs izdevīgi un par prezidentu kļūs kāds cits. Ja tā, tad kādēļ valdošā koalīcija tagad tik nesavtīgi aizstāv Zatleru, liekot uz kārts arī pati savu reputāciju un popularitāti?
Nekā citādi kā vien par paradoksālu var nosaukt notiekošo ap gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām - Saeimas valdošās koalīcijas virzītais kandidāts V. Zatlers ir atzinis, ka, būdams ārsts, ir pieņēmis aplokšņu naudu no pacientiem kā pateicību par ārstēšanu.
Partija "Jaunais laiks" (JL) rīt, 29.maijā, iztaujās koalīcijas partiju virzīto Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru, aģentūru LETA informēja frakcijas deputāts Kārlis Šadurskis.
Ekspremjers un Tautas partijas (TP) ierindas biedrs Andris Šķēle būtu pārsteigts, ja šo ceturtdien ārsts Valdis Zatlers netiks ievēlēts Valsts prezidenta amatā.
Valsts prezidenta amatam izvirzītais ārsts Valdis Zatlers, kā tas izskanējis dažos medijos, nav bijis Jēlas universitātes stipendiāts — ar šādu paziņojumu pie Dienas vērsies pazīstamais ķirurgs Kristaps Kegi, ilggadējs šīs ASV prestižās universitātes profesors. Aģentūras LETA arhīvā tiešām atrodamas ziņas par to, ka V.Zatlers bijis Jēlas stipendiāts. Tiesa, Saeimā iesniegtajā oficiālajā biogrāfijā V.Zatlers vēsta, ka ASV izglītojies ar Kegi fonda atbalstu.
Satversmes tiesa (ST) nepiekrīt Valsts kontroles atzinumam, ka Aivars Endziņš, piešķirot sev prēmiju nonācis interešu konfliktā, portālu "Delfi" informēja ST preses sekretāre Līna Kovalevska.
Ilggadīgs komunists, kurš padomju laikos noliedzis Latvijas okupācijas faktu, pērn pats sevi prēmējis un ir kreisās partijas virzīts kandidāts. Šādi pārmetumi pēdējo dienu laikā raidīti Valsts prezidenta amata kandidāta Aivara Endziņa virzienā. Viņš pats tos noraida, bet virkne domubiedru no neatkarības kustības laikiem uzteic A.Endziņa godaprātu, lielo ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā un darbā Satversmes tiesā.
Nemaksāt nodokļus ārsts drīkstētu, ja pacientu pateicību summa pērn nebūtu pārsniegusi Ls 1500
Gandrīz divi simti Latvijas sabiedrības pārstāvju trešdien publicētajā aicinājumā Saeimai aicina tautas pārstāvjus apzināties prezidenta vēlēšanu vēsturisko nozīmi un atdot savas balsis par Aivaru Endziņu – kandidātu, kura līdzšinējā darbība apliecina viņa atbilstību valsts augstākās amatpersonas amatam.
Pārkarsuši prāti. Laikam citādi nevar paskaidrot atsevišķu Latvijas iedzīvotāju uzvedību pēdējo pāris dienu laikā. Te divas lietas. Pirmā saucas "Kā apdulluši Saeimas deputāti centās paskaidrot, ka nodokļu nemaksāšana tomēr nav nekas slikts":
Ar Valsts prezidenta amata kandidātu Aivaru Endziņu sarunājās Sarmīte Ēlerte Dienas galvenā redaktore, Pauls Raudseps komentāru lapas redaktors un Aivars Ozoliņš komentētājs.
Valsts prezidenta kandidāts Aivars Endziņš pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas trešdienas izteikumus par viņa darbošanos kompartijā saista ar viņas atriebību par prezidentes ģimenes nenotikušu nekustamā īpašuma darījumu Jūrmalā, ziņo BNS.
Koalīcijas vadītāju—Aigara Kalvīša un Aināra Šlesera pārliecība par Valda Zatlera izredzēm prezidenta vēlēšanās, tikai pastiprina bažas, ka jau ceturtdien mums būs jauns Valsts prezidents un viņu sauks Valdis Zatlers. Šlesera un Kalvīša pārliecība par iespēju Zatleram iegūt arī opozīcijas balsis gan neuzlabo Valda Zatlera tēlu. Par Valdi Zatleru var balsot kaut visi simts Saeimas deputāti, bet tik un tā tas viņu nepadarīs par tautas kandidātu.
Diena apvaicāja pusi koalīcijas partiju deputātu — koalīcijā ir vienošanās balsot par ārstu Valdi Zatleru
Ja neoficiāla "pateicība" ārstam ir garants, ka pacientam tiks nodrošināti labāki ārstniecības apstākļi, tas pēc būtības neatšķiras no kukuļņemšanas, jo sabiedrībai tiek radīts priekšstats, ka bez dāvanām nav iespējams saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir gatavs pārbaudīt ceturtdien Saeimā Valsts prezidenta vēlēšanu laikā notiekošo. KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs uzsver, ka par prezidenta vēlēšanu likumīgu norisi, galvenokārt, atbildīgi paši Saeimas deputāti, jo KNAB darbinieku katram tautas kalpam blakus nepieliksi un arī balsošanas kabīnēs notiekošo neesot iespējams kontrolēt.
Valsts prezidenti uztrauc tas, ka Valda Zatlera izvirzīšana var tikt uztverta kritiski ārvalstīs
Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vietā nāk Tautas partijas tēvs dibinātājs Andris Šķēle. Viņa sarūpētais prezidenta amata kandidāts Valdis Zatlers būšot nākotnes cilvēks, sola Šķēles premjerministrs Aigars Kalvītis un citu valdošās koalīcijas marionešu koris. Viņu gatavotā nākotne ir legalizētas korupcijas, sašķeltas sabiedrības, tiesiskā nihilisma, politiskās nestabilitātes, starptautiski neietekmīga un līdz ar to lielākam ārējam apdraudējumam pakļauta valsts.
Citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus lasiet www.vdiena.lv
Oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti liecina, ka par nākamo Latvijas Valsts prezidentu ar 58 balsīm ievēlēts valdošās koalīcijas kandidāts Valdis Zatlers. Opozīcijas kandidāts Aivars Endziņš aizklātā balsošanā saņēmis 39 balsis. Kopumā balsošanā piedalījās 98 Saeimas deputāti, pret abiem kandidātiem nobalsojis 1 deputāts.
Brīdī, kad Saeimas deputāti saņēma ziņu par to, ka balsošanas pirmajā kārtā par Valsts prezidentu ievēlēts Valdis Zatlers, piecēlās kājās un ar aplausiem viņu sveica 97 parlamenta deputāti.
Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers savā pirmajā preses konferencē jaunajā statusā paziņoja, ka nevēlas savus nodokļus apspriest publiski.
Ņemot vērā, ka jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers sola pirmdien doties uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai atrisinātu jautājumu ar valsts amatpersonas deklarācijā neuzrādītajiem ienākumiem, portāls "Delfi" aicina atsaukties tos Zatlera pacientus, kas devuši viņam tā sauktās "pateicības".
Valdošā korporācija pārkāpusi pāri svarīgai līnijai ceļā uz valsts varas privatizēšanu — Valsts prezidents būs nodokļu nemaksātājs, proti, likumpārkāpējs.
Zaglis! Aploksnes! — tie bija pirmie vārdi, ko jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers izdzirdēja, iznākdams no Saeimas tūlīt pēc ievēlēšanas augstajā amatā un nokļūdams otra kandidāta Aivara Endziņa atbalstītāju ielenkumā. Izteikt atbalstu kādam no abiem Valsts prezidenta kandidātiem ceturtdien bija ieradušies vairāki simti cilvēku. Diena novēroja, ka A.Endziņa atbalstītāju kodolu veidoja Sabiedrības par atklātību Delna un partijas Jaunais laiks biedri, bet lielākie V.Zatlera "karsēji" bija reliģiskās kustības Jaunā paaudze (JP) un Tautas partijas (TP) jaunatnes nodaļas biedri, kā arī mediķi.
Ceturtdien pēc ārsta Valda Zatlera ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš (TP)no Saeimas ēkas loga atklāti rādīja visai dīvainus žestus.
Valda Zatlera vakardienas ievēlēšana par Valsts prezidentu – kā tas, protams, būtu bijis ar jebkuru, vienalga, nosauktu vai nenosauktu kandidātu – atstāja veselu virkni neskaidrību par pēdējo nedēļu notikumiem un ne mazāk bažu par tuvāku un tālāku nākotni. Taču vienlaikus jaunā Valsts prezidenta ievēlēšana ir spilgti uzrādījusi virkni lietu, par kurām nudien nav jāšaubās. Lūk, dažas, manuprāt, būtiskākās – vai vienkārši interesantākās.
Nodokļu konsultanti ir neizpratnē par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) likuma normu traktējumu, novērtējot ārstu saņemtās "pateicības" par ienākumiem, kas deklarējami un par kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Lagzdiņš: Pārspīlējot Šķēles lomu, tiek palielināta viņa ietekme
KNAB vadītājs: nedrīkst legalizēt ārstu privāti saņemtos honorārus
Preses konferencē pēc mana kolēģa V.Zatlera ievēlēšanas bija pāris histērisku žurnālistu, kuras uzstādīja pamatotus jautājumus, bet diemžēl pārāk emocionāli un līdz ar to neprofesionāli. Viens labums tam tomēr bija, proti, V.Zatlers apsolīja, ka jau nākamajā pirmdienā dosies uz VID, lai noskaidrotu iespējas, kā legalizēt pēdējos gados aploksnēs saņemtās droši vien tūkstošos latu mērāmās "pateicības" no pacientiem, kas visā civilizētā pasaulē bija un ir korupcija.
Esmu Latvijas patriots, tādēļ mans pienākums ir pret savas valsts prezidentu izturēties ar cieņu un sniegt viņam visu iespējamo atbalstu.
Lai kā gribētos pārstāt domāt par jaunievēlēto prezidentu, viņš neļauj sevi aizmirst. Tā svētdien daļa tautas bija spiesta nokrist no krēsliem, izdzirdot Valdi Zatleru televīzijā sakām, ka viņš ir ideāls. Šīs nedēļas sākumā atklājās vēl kāds grūti ignorējams Zatlera efekts. Ziņa, ka par 20 latu liela kukuļa pieņemšanu aizturēti divi ceļu policisti, šķita blāva. Anonīmie komentētāji internetā, kas lai nu ko, bet ceļu policistus nesaudzē nekad, šoreiz izteicās tikai par pateicībām un par to, ka ceļu policistiem tagad tikai jāaiziet uz VID nodokļus samaksāt. Izskanēja ierosinājums šos ceļu policistus ievēlēt par valsts prezidentiem.
Situācijā, kad izpildvara ir tik ļoti pārliecināta par sevi, ka sabiedrības viedoklis tai ir pilnīgi vienaldzīgs, pretsvars ir vitāli svarīgs.
Dažu dienu laikā mūsu galvenais finanšu kontrolieris Valsts ieņēmumu dienests (VID) savu viedokļu attīstībā par nodokļu maksāšanas lietām ir piedzīvojis straujas izmaiņas.
Jaunievēlētā prezidenta Valda Zatlera centieni atrisināt nelegālo maksājumu lietu var nebūt raiti
"Mērķi bez ideāliem šķeļ sabiedrību, ir jāstrādā sabiedrības saliedēšanai" –jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā jau izcils mediķis, spēj diagnosticēt Latvijas sabiedrības vainas. Bez tam viņa vērīgā ķirurga acs ir pamanījusi, ka saliedētība sabiedrībā rodas tad, kad cilvēkus vieno ideāli, piemēram, ideāls par jebkuru cilvēku kā sabiedrības augstāko pamatvērtību.
Jaunievēlētais prezidents Zatlers uzskata, ka nav pārkāpis likumus un tos ievērošot arī turpmāk
Vienmēr esmu cienījis Viktoru Avotiņu kā gudru cilvēku un komentētāju, bet šorīt viņš savā laikrakstā ir publicējis tik liekulīgu argumentu par labu Valdim Zatleram, ka gluži vai galva griežas. V. Zatlers, lūk, varot mierīgi pieņemt prezidenta zvērestu tāpēc, ka "katrai valsts institūcijai bija iespējams laikus sniegt attiecīgu oficiālu slēdzienu, kas uzliek veto Valda Zatlera ievēlēšanai. Satversmes tiesai, Ģenerāprokuratūrai, Drošības policijai, VID, KNAB." Ak, tā gan! Zatlera kandidatūra parādījās 23. maijā. Zatlers tika ievēlēts 31. maijā. Tas nu gan ir ļoti, ļoti ilgs laiks, lai iesniegtu prasību Satversmes tiesā un saņemtu tās spriedumu, lai Valsts ieņēmumu dienests vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu sākt un pabeigt izmeklēšanu. Kādas muļķības, kādas absolūtākās muļķības!
Par spīti cerībām, ka Valdis Zatlers spēs iejusties valsts prezidenta amatā, pat viņa kaislīgākie atbalstītāji šaubās par to, ka bijušais ķirurgs spēs sasniegt savas priekšteces, Vairas Vīķes-Freibergas līmeni, vēsta žurnāls "The Economist", pesimistisku skatu veltot arī citu Austrumeiropas pašreizējo valsts galvu virzienā.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš uzskata, ka jaunievēlētajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram jāatliek svinīgā zvēresta nodošana, kamēr nenoskaidrosies jautājums, vai viņš, pieņemot "pateicības' no pacientiem, nav pārkāpis likumus.
Pacientu maksātās aplokšņu naudas bija jādeklarē — tā, komentējot viņam nosūtītās Valsts ieņēmu dienesta (VID) vēstules saturu, pirmdien atzina jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers. Tā viņš netieši atzina, ka pārkāpis likumu, kas nosaka, ka V.Zatleram kā amatpersonai bija jādeklarē visi ienākumi, arī dāvinājumi, kā VID sliecas traktēt pacientu aplokšņu maksājumus. Tas nozīmē, ka VID ir iespēja uzlikt V.Zatleram administratīvo sodu par ienākumu nedeklarēšanu.
Pusgads līdz Valsts prezidenta vēlēšanām atstājis neatbildētus jautājumus
Valsts ieņēmumu dienesta pārcilvēciskie pūliņi izkārtot amatpersonai Valdim Zatleram privātpersonas statusu atduras pret nepārprotamo likuma prasību, ka amatpersonai Zatleram bija jādeklarē visi ienākumi. Ja ticam Zatleram, tad VID savā "skaidrojumā" ir paudis, ka viņam neesot jāmaksā nodokļi par nelegālajiem papildu ienākumiem (kuri, raugoties no veselā saprāta un arī no Saeimā otrajā lasījumā pieņemtajiem labojumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ir vienkārši kukuļi, kurus ārsts nedrīkst pieņemt ne pirms, ne pēc pakalpojuma sniegšanas). "Vēstulē skaidri un gaiši pateikts, ka dāvanas nav apliekamas ar nodokļiem," Zatlers pirmdien stāstīja, "taču šī situācija rada vienu nelielu pretrunu."
Dažu cilvēku grupa ir norūpējusies, ka kāds nepatīkams fakts varētu nākt gaismā par Zatleru.
Vairāk nekā mēneša garumā attiecībā par jaunievēlētā prezidenta Valda Zatlera "pateicību", nodokļu un deklarāciju jautājumiem tika lietots vārds "sakārtot". Vakar preses konferencē Saeimā V.Zatlers paziņoja, ka samaksājis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteikto administratīvo sodu 250 latu apmērā par neprecizitātēm jeb nepilnībām amatpersonas deklarācijā un tagad jautājums esot sakārtots. Nākošo deklarāciju iesniegšot bez neprecizitātēm. Virkne precizējošu un detalizējošu jautājumu preses brīfingā tā arī palika bez atbildes.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē ir secināt, vai gadījumā, ja persona vairākus gadus pēc kārtas nav deklarējusi visus savus ienākumus, kā tas bijis jaunievēlētā prezidenta gadījumā, var apmierināties vien ar administratīvu sodu vai arī saukt pie kriminālatbildības. Tā VID lēmumu piespriest 250 latu lielu administratīvo sodu jaunievēlētajam prezidentam Valdim Zatleram komentē nodokļu speciālisti. Tiesa, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ir pārliecināts, ka likums ir viens un tas nosaka, ka par atkārtotu deklarāciju neaizpildīšanu draud kriminālatbildība. VID no komentāriem atturas, savukārt V.Zatlers trešdien vienīgi paziņoja, ka visas attiecības ar dienestu sakārtojis.
Nākamais Valsts prezidents Valdis Zatlers ar administratīvā soda nomaksu 250 latu apmērā par neprecīzi aizpildītu valsts amatpersonas ienākumu deklarāciju nav nokārtojis jautājumu par nodokļu nomaksu no saņemtajām pacientu pateicībām, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Šodien Atkarīgajā Rīta Avīzē ir plaša intervija ar topošo prezidentu Valdi Zatleru, kurā viņš nāk ar patiesi neapstrīdamu paziņojumu. Runādams par to, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kuri uzskata, ka cilvēkam, kurš ir izvairījies no nodokļiem un melojis valsts amatpersonas deklarācijā, neklātos kļūt par valsts galveno amatpersonu, Zatlers saka šādus vārdus: "Kampaņa apliecina, cik slima mūsu valstī ir politiskā kultūra -- kašķi, intrigas un apmelojumi seko cits citam. Visu izšķir nevis politiskā stāja vai politiskās pozīcija, programma, bet iepriekšminētās lietas."
Jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc stāšanās amatā iecerējis tikties ar augstākajām justīcijas amatpersonām un pārrunāt arī tā saucamo Ventspils amatpersonu krimināllietu, kurā apsūdzēts Ventspils mērs Aivars Lembergs, aģentūru LETA informēja Zatlera preses sekretāre Inta Lase.
Lai gan jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir atzinis, ka "aplokšņu nauda" viņam nodrošina papildus mēneša ienākumus vairāku tūkstošu latu apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ienākumu deklarācijās viņš šīs summas nav uzrādījis. Par atkārtotu nepatiesu ziņu sniegšanu ienākumu deklarācijās paredzēta kriminālatbildība.
Svētdien nododot zvērestu, amata pienākumus sāks pildīt jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers, tomēr ir vairāki jautājumi, par kuriem joprojām nav skaidrības.
Lai arī Valsts prezidents Valdis Zatlers amatpersonas ienākumu deklarāciju par pērno gadu ir labojis un norādījis iepriekš piemirsto atalgojumu no ārstu kongresa fonda un hokeja čempionāta izpilddirekcijas, tā joprojām nav pilnīgi aizpildīta. Deklarācijā nav norādītas no pacientiem saņemtās "pateicības", kaut gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēstulē V.Zatleram skaidro: jānorāda pilnīgi visu veidu ienākumi. Lai gan atkārtota nepatiesu ziņu sniegšana amatpersonas deklarācijā ir krimināli sodāms pārkāpums, V.Zatlers vismaz pašlaik jaunus labojumus veikt negatavojoties — tā kā VID pret tagadējo deklarāciju nekādas pretenzijas neesot izvirzījis, neesot arī pamata uzskatīt, ka no V.Zatlera tiek gaidīti vēl kādi papildinājumi, Dienai pauda prezidenta preses sekretāre Inta Lase.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nolauzis vienu darba nedēļu savā amatā. Gan viņa kritiķi, gan atbalstītāji steidz meklēt kļūdas vai veiksmes viņa līdzšinējā darbībā. Vakar pat LNT bija sagatavojusi filmu par Valdi Zatleru—„Cilvēks Zatlers.“ Par filmu es to vispār nevēlētos nosaukt. Tas drīzāk bija propagandas rullītis par mūsu „izcilo, vienreizējo un neatkārtojamo“ Valsts prezidentu, kurš patiesībā ir „supercilvēks.“ Viņu mīl visi—ģimene, draugi, kolēģi, politiskie krustēvi, bet steidz kritizēt tikai un vienīgi neģēļi. Zelta cilvēks ir tas Zatlers.
Šodien plkst.11 Valsts prezidents Valdis Zatlers Rīgas pilī tiksies ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā.
Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers tikšanās laikā ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti uzklausīja informāciju par prokuratūras darbu un solīja neietekmēt likumsargu darbību.
Upesļurba. Ne zivs, ne gaļa. Pagaidām vēl ne šis, ne tas.
Pirmkārt, pareizi šodien Dienā un Latvijas Avīzē raksta kolēģi no "Skats no malas" (ēterā atgriezīsies 21. augustā) Askolds Rodins un Māris Antonevičs par prezidenta Valda Zatlera kļūmīgo paziņojumu, ka nesen izraisītais konflikts starp Lielbritāniju un Krieviju ir divpusēja lieta, gar kuru citām valstīm nav nekādas daļas. M. Antonevičs ziņo, ka prezidents esot "filozofiski" teicis, ka tās esot "divu valstu sacensības, kas mazina to savstarpējo uzticību un neveicina attiecību attīstību." Te nāk prātā prezidenta paziņojumi par to, ka viņš taisoties vienot Latvijas sabiedrību. Filozifiskā plāknē tas liekas pavisam jauki, bet īstajā pasaulē nākas konstatēt, ka ar to vienošanu tā būs kā būs, jo Latvijā ir tik ļoti daudz dažādu cilvēku, grupu un viedokļu, pietiekami bieži -- nesavienojamu. Tas pats sakāms par attiecībām ar Krieviju. Rožainās brilles no acīm ir jānoņem. Krievijā pastāv diktatūra, kurai ar demokrātiju ir maz kas kopējs, Krievija pasaulē uzvedas kā prasts huligāns ar lielām dūrēm, un attiecībās ar šo monstru Eiropas Savienībai vismaz teorētiski ir liela balss, bet mūsu valstij -- maziņa balstiņa. Nezinu, kur bija V. Zatlera ārlietu padomnieks Andris Pelšs brīdī, kad prezidents šo principu noliedza, bet ceru, ka laikā kopš tam viņam ar prezidentu bijusi nopietna saruna. Par V. Zatlera absolūto pieredzes trūkumu ārpolitikas jautājumos tika runāts vēl pirms viņa ievēlēšanas, te nu ir sausais atlikums.
Mi za oģin Kitai* — šo Latvijas ārpolitikas principu Valsts prezidents Valdis Zatlers ielāgojis ļoti labi un atkārto arī intervijā žurnālam Rīgas Laiks (RL). «Latvijas atbilde lielajai Ķīnai vienmēr ir, ka ir tikai viena lielā Ķīna,» stāsta V.Zatlers. Viņš paskaidro, ka pirmajā preses konferencē ar vārdiem mi za oģin Kitai gribējis panākt, lai ķīniešu žurnālistam kļūtu skaidra Latvijas nostāja. «Mums taču jāzina, ko tad lielā Ķīna, kas ir vislielākā valsts pasaulē, ko tad viņa grib dzirdēt no mums.»
Varbūt tāpēc, ka Valda Zatlera runātie teksti bieži vien ir noslēpumaini kā dadaistam, viņa pirmie soļi Valsts prezidenta amatā rada spilgtus vizuālus tēlus. Nupat arī šādu: prezidenta "komanda" nolēmusi pievērsties denacionalizēto namu īrnieku izlikšanai un sāk apgūt iemaņas, izmetot no Jūrmalas rezidences prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ģimeni; slēdzene durvīs jau nomainīta, pa logiem ārā lido mēbeles, trauki, apģērba gabali, tā ka jāvairās, lai netrāpa pa galvu; bez pajumtes atstātā prezidente ratiņkrēslā meklē patvērumu rehabilitācijas centrā.
«Latvijas faktu» veiktajā pētījumā vairāk nekā puse aptaujāto nevar novērtēt Valsts prezidenta Valda Zatlera darbību, sestdien vēsta laikraksts «Diena».
Valsts prezidents, bijušais ārsts Valdis Zatlers, apmeklējot Krāslavu un atbildot uz vietējo žurnālistu jautājumiem, pauda pārliecību, ka labs ārsts var precīzi noteikt diagnozi arī, piemēram, bez tomogrāfa, jo viņam ir acis, ausis un rokas.
Valsts pirmās personas rūpīgi pārdomā, kādu saturu piešķirt savai prezidentūrai. Bet ko nozīmē būt prezidenta dzīvesbiedrei? Vai viņas uzdevums ir tikai labi izskatīties un apburoši smaidīt vai arī dzīvesbiedra amats liek darīt pasaulē grūtāko neapmaksāto darbu? Šādas izvēles priekšā nonākusi arī Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvesbiedre Lilita.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga atrašanās Ventspils mēra amatā nav ētiska, taču norādījis, ka šis ir pašreizējās Ventspils domes kompetences jautājums, vēsta BNS.
Valsts prezidents Valdis Zatlers atzinis, ka Latvijā ir oligarhi un ne tikai trīs publiski nosauktie, ziņo BNS.
Valsts prezidents Valdis Zatlers veltījis asu kritiku izglītības sistēmai Latvijā norādot, ka Latvijā izglītība nepastāv kā sistēma. Savukārt izglītības ministre Baiba Rivža šim viedoklim piekrīt tikai daļēji, ziņo BNS.
Valdis Zatlers aug. Tieši to bija solījuši viņa ielicēji Valsts prezidenta amatā — ka viņš esot labs skolnieks un iemācīšoties būt par prezidentu. Arvien nav saprotams, kādēļ kāds valsts augstākajam amatam nepiemērots cilvēks jāieliek par prezidentu, lai dotu viņam iespēju mācīties par tādu kļūt, tomēr Zatlers, kaut gan joprojām nav saskaitījis aploksnēs saņemtās "pateicības", jau ir iemācījies skaitīt, piemēram, oligarhus — "viņu ir vairāk par trim".
Valsts institūcijām sabiedrībai būs jāpaskaidro grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" izskanējušās aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm tiesu sistēmā, šodien intervijā "Latvijas Radio" norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts prezidents Valdis Zatlers pēdējās dienās paudis no viņu amatā iecēlušās Tautas partijas atšķirīgu viedokli vismaz divos šai partijai ļoti svarīgos jautājumos. Premjerministrs Kalvītis arvien atsakās komentēt advokāta Grūtupa telefonsarunu lietu, tikmēr Zatlers prasa "skaidras atbildes" no tiesnešiem, tiesībsargātājiem un politiķiem. Un arī uzdrošinājies prātot, vai nebūtu jāatliek lielo kultūras būvju celtniecība, ar ko izpelnījās tūlītēju un asu kultūras ministres Helēnas Demakovas reakciju.
Te būs daži ziņu aģentūru virsraksti par Valsts prezidenta gaitām tikai pēdējo trīs dienu laikā.
Rīgas pils kā ēka ir katastrofālā stāvoklī un tik pat katastrofālā stāvoklī ir tajā strādājošā Valsts prezidenta Valda Zatlera publiskās attiecības. Valsts prezidents vēl pirms pāris nedēļām publiski aicināja katru iedzīvotāju nevis kritizēt valdību, bet pašam piedalīties cīņā ar inflāciju. "Katrai ģimenei un katram cilvēkam ir jāsaprot, ka viņš arī ir viena no tām skrūvītēm, kas dzen to inflāciju," teica Valdis Zatlers. (Ciešākam ieskatam- Zanes Zālītes-Kļaviņas raksts šodienas Dienā)
Prezidents Zatlers necik sen pievienojās premjerministram Kalvītim aicinājumos tautai — "katrai ģimenei un katram cilvēkam" — bremzēt inflāciju, dzīvojot taupīgi. Tikmēr viņa kanceleja, kuras šā gada finansējumam bija paredzēti 2,9 miljoni latu un nupat budžeta grozījumos tika papildus atvēlēts vēl pusmiljons, nākamajam gadam prasa jau 4,1 miljonu. Puse no summas aiziešot darbinieku algām, kuras pieaugšot pat par tūkstošiem, lai, kā skaidro prezidenta preses sekretāre, padarītu tās "konkurētspējīgas".
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka atalgojuma palielinājums prezidenta kancelejas darbiniekiem īstenībā ir tikai faktiskās situācijas nostiprināšana, un tas ir pozitīvs piemērs valsts iestādēm, skaidri definēt ierēdņu atalgojumu, nevis slēpt to aiz vadības līgumiem un prēmijām.
"Pilsoņi var mierīgi gulēt tāpat kā līdz šim"
Valdis Zatlers valsts prezidenta amatā ir jau pāris mēnešus un būtu laiks saprast savu lomu sabiedrībā. Valsts prezidentam ir jāprot ne tikai rekorda ātrumā apbraukāt Latvijas pagastus, bet arī laicīgi izteikt savu viedokli par valstī notiekošo. Pēdējā laikā Latvijā iet karsti – Saeimas spīkera Emša piespiedu atkāpšanās, KNAB vadītāja Loskutova nelikumīgā atstādināšana no amata, Daudzes ielikšana amatā, dīvainā Gulbja lieta, Kalvīša izteikumi par noziedzīgo grupējumu, kurš terorizē valsti, Turlā izteikumi par to kā valsti kontrolē specdienesti utt. Gribētos dzirdēt arī valsts prezidenta Valda Zatlera viedokli par šiem notikumiem. Gribētu zināt ,kā Zatlers domā ,vai normāli ,ka no apsūdzētā Emša Saeima atvadās ar skaļie aplausiem un ziediem? Ko gan Zatlers domā par Daudzes ielikšanu spīkera amatā? Un vai Daudze bija labākais kandidāts? Un kam labākais - valstij vai Lembergam? Gribētos arī zināt vai, Zatlers nav uztraucies par Kalvīša izteikumiem? Atbildes uz šiem jautājumiem man gribētos dzirdēt uzreiz, nevis pēc nedēļas vai tad, kad Valdis Zatlers būs atpūties.
Valsts prezidents Valdis Zatlers nedēļas sākumā rīkoja preses konferenci par godu savai simts dienu valdīšanai. Prezidents bija savedis žurnālistus pils Baltajā zālē, kurai nepieciešams remonts. Pats V. Zatlers teica, ka tā esot uzdrīkstēšanās, lai gan vairāk jau izskatījās pēc izrādes. Politiska uzdrošināšanās prezidenta runā šoreiz neizskanēja. Toties viņš neviļus pateica kādu ļoti zīmīgu frāzi.
Balsojums Saeimā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Alekseju Loskutovu būs uzticības balsojums Aigara Kalvīša (TP) valdībai, šodien preses brīfingā paziņoja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Jo kāds niecīgāks savā garā un dabā, jo tam vajag dižāku prezidentu. Katram, kurš trīskārt stundā ik sīkumā klanās savam stulbam priekšniekam, vajag prezidentu ar absolūtu mugurkaulu. Katram, kurš savā pagastā klusēdams pacieš ij korupciju, ij bezkaunību, kā ēst vajag prezidentu, kurš nebūtu vis politiķis, bet vismaz pravietis. Katram, kurš nespēj savam tuvākam labs būt, vajag prezidentu, kurš būtu pārāks par māti Terēzi. Jo lielāks kāds cūka, jo tam vajag dižāku un svētāku Zatleru.
Valdība ar trīs ministru vakancēm nav ilgtermiņa valdība, šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņš norādīja, ka ir būtiski, lai valstī būtu politiskā stabilitāte. Latvijai nepieciešama stabila, darboties spējīga ilgtermiņa valdība, un nevar pieļaut vēl vienu valdību, kas ir nestabila un kurai nav tautas uzticības.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka valdībai pēc budžeta pieņemšanas vajadzētu godprātīgi atkāpties, aģentūrai LETA pastāstīja Zatlera preses sekretāre Inta Lase. Valdība dažādu iemeslu dēļ zaudējusi jau četrus ministrus jeb trešo daļu no tās sastāva, tādēļ tai vajadzētu apkāpties, uzskata Zatlers.
Pēc Valsts prezidenta uzstāšanās tautas sapulcē kontekstā ar iespējamo turpmāko politisko notikumu attīstību Latvijā īpaši izskan neapmierinātība ar Valda Zatlera izteikumu, ka „viens prezidents neko nevar izdarīt”. Jo tieši prezidents saskaņā ar konstitūciju taču var atlaist Saeimu. Tomēr šos Zatlera vārdus kombinācijā ar tekstu par to, ka „jārīkojas, kā rakstīts Satversmē”, ir vērts paanalizēt detalizētāk.
Nepieciešamas publiskas diskusijas par nākamo premjera amata kandidātu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts prezidents norādīja, ka neaicinās veidot valdību cilvēku, kurš nebauda sabiedrības uzticību, un, lai par to pārliecinātos, "šoreiz ir nepieciešamas publiskas debates".
Jau pavisam drīz mums būs jauna valdība un jauns premjers. Kalvīša valdībai garantijas laiks beigsies 5.decembrī. Pēc tam tiks veidota jauna valdība.
Valsts prezidenta Preses dienests vairāk nekā divas nedēļas nav atradis iespēju sniegt atbildes uz portāla "Delfi" jautājumiem par Valsts prezidenta kancelejas nākamā gada budžeta līdzekļu sadalījumu, tostarp par vairāk nekā 659 000 latu lielām izmaiņām kancelejas darbinieku atalgojumā.
To, ka prezidents viens neko nevar izdarīt, Zatlers ir uzsvēris vairākkārt. "Tikai kopā mēs varam," viņš teica Doma laukumā 3.novembrī. "Es domāju, ka visi kopā mēs varam to izdarīt (piespiest Saeimu strādāt — L.P.)," viņš sacīja pie Brīvības pieminekļa -18.novembrī.
Valsts prezidentam ir iespējas manipulēt ar premjera amata kandidāta izvēli, nevis akli sekot Saeimā pārstāvēto politisko spēku diktātam, šorīt intervijā Latvijas Radio norādīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ar Ministru prezidenta amata kandidāta izvēli ir nonācis sarežģītā situācijā, bet no tās ir iespējams atrast izeju, uzskata "Latvijas faktu" direktors Aigars Freimanis. "Zatleram nav īpaši viegla situācija," sacīja politologs Ivars Ījabs.
Lielākajā interneta izsoļu namā pasaulē eBay līdz 15. decembrim var paspēt iegādāties domēnu www.zatlers.com, šodien, 11.decembrī, vēsta laikraksts Dienas bizness. Vai zini, cik šāds domēns maksā?
Prezidents domā, kuru nominēt premjera amatam. Jautājums, kādi ir Prezidenta izvēles kritēriji: valdība pēc iespējas ātrāk; labs izskats tautas acīs; pa labam sadzīvot gan ar Latvijas, gan ar zoodārza vēlētājiem. Citiem vārdiem sakot, Prezidentam vispirms jāizdomā, vai viņš grib labi izskatīties kādās citās acīs vai grib labu valstij, pat ja viņam personīgi labums no tā nekāds.
Labrīt, V-Dienas lasītāji! Šorīt ar bloga rakstīšanu pagaidīju, lai redzētu, ko galu galā nolems Valsts prezidents jautājumā par nākamo premjerministru. Nu zināms, ka prezidents turpinās domāt. Šodien viņš tiekas ar Latvijas-Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētāju Aivi Roni, Latvijas krājbankas prezidentu Mārtiņu Bondaru un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Andri Bērziņu. Prezidenta preses sekretāre ne apstiprina, ne noliedz, ka tas nozīmē, ka prezidents meklē jaunus kandidātus, tā vēstīts kādā no interneta portāliem.
Tā saukto pacientu "pateicību" problēmai, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers, stājoties amatā, apņēmies atrisināt, neesot rasts risinājums politiskās gribas trūkuma dēļ, Zatlers piektdien pauda TV raidījumā "900 sekundes".
Kaut arī Valsts prezidents Valdis Zatlers nav apmierināts ar Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja Ābrama Kleckina skaidrojumiem par filmas „Putina sistēmas” (ne)demonstrēšanu Latvijas televīzijas (LTV) 7. kanālā, tomēr rīkoties tālāk un meklēt atbildes uz neatbildētiem jautājumiem Valsts prezidents vairs negrasās. Iepriekš V. Zatlers gan norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi noskaidrot patiesību, bet šī brīža rīcība no prezidenta puses liecina, ka viņa interese acīmredzami noplakusi.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Satversmē paredzētās likuma ierosināšanas tiesības, aicina Saeimu un valdību rast risinājumu, lai iedzīvotāju parakstu vākšanas procedūra, piemēram referendumos un citos pasākumos, nesadārdzinātos.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Valsts prezidenta Valda Zatlera centienus uzsākt diskusiju par arodbiedrību virzītajiem Satversmes grozījumiem uzskata par novēlotiem un vērstiem uz demokrātijas ierobežošanu, portālu "Delfi" informēja LBAS.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka politiķiem vajadzētu kļūt drosmīgākiem un vairāk runāt par to, kā apkarot korupciju. Kā intervijā Radio SWH teica prezidents, "tā kautrība būtu jāmet pie malas, un par korupciju jārunā katram politiķim skaļā balsī".
Valsts prezidents Valdis Zatlers neuzskata par normālu situāciju, kurā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš jau ilgstoši nevar pildīt savus pienākumus, joprojām var saglabāt savu amatu. "Es domāju, tas nav normāls stāvoklis," intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" sacīja V.Zatlers.
KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs paredz, ka līdz vasaras sākumam birojs būs pabeidzis pārbaudi par bijušo ārstu un pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Šobrīd jaunumu lietā neesot, taču pārbaude turpinoties. A.Loskutovs norādīja, ka šobrīd svarīgākais jautājums, pārbaudot V.Zatleru kā ārstu-valsts amatpersonu, ir noskaidrot, vai viņš ir pieprasījis "pateicību", par KNAB priekšnieka teikto raksta aģentūra BNS.
Interneta vietnē zatleramne.wikidot.com uzsākta parakstu vākšana ar aicinājumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram brīvprātīgi atkāpties no amata pildīšanas.
Tautieši būs pamanījuši, ka dzīve dievzemītē nenovēršami sadārdzinās. Ja domājam valstiskuma un taupības kategorijās, pēdējais laiks apmaksāt prezidentam nākotnē piešķiramā dzīvokļa labiekārtošanu un pasūtīt gleznotājam Miervaldim Polim valstsvīra parādes portretu, kuru pēc «pirmās personas» pensionēšanās eksponēt Rīgas pilī. Jāsaprot — ar katru dienu Valdis Zatlera kungs pavalstniekiem izmaksā dārgāk un dārgāk.
Valsts prezidents, bijušais ķirurgs Valdis Zatlers amatpersonas deklarācijā par 2007.gadu nav norādījis, ka būtu saņēmis "aplokšņ" algu jeb tā dēvēto pacientu finansiālo pateicību par ārsta darbu.
Tā saucamās pateicības jeb aploksnes, jeb kukuļi, jeb tādi ienākumi, no kuriem netiek maksāti nodokļi, Latvijā tagad ir legalizēti. Turklāt unikāls ir fakts, ka sistēmu, kā oficiāli nemaksāt nodokļus, ir radījis valsts prezidents.
Valsts Ieņēmumu Dienests (VID) uzskata, ka prezidentam Valdim Zatleram amatpersonu ienākumu deklarācijā ir jānorāda arī "pateicību" nauda, ko viņš saņēmis no pacientiem kā ārsts savā iepriekšējā darba vietā - slimnīcā.
Ogres skolēni marta beigās plašākai publikai nezināmu iemeslu dēļ ievietoja tualetes podā Valsts prezidenta Valda Zatlera fotogrāfiju, to nofotografēja, ielika savos telefonos kā ekrāna tapetes. Pēc tam, kāda mudināta ieradās Ogres policija un lika skolēniem no saviem telefoniem izdzēst šo baiso, prezidentu „zaimojošo“ un „apgānošo“ attēlu. Policija šoreiz reaģē ātri un operatīvi, atšķirībā no tām reizēm, kad tai ziņo par vardarbību ģimenēs vai par citiem līdzīgiem „sīkiem“ pārkāpumiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izvairīgs atbildēs, vai pērn pirms kļūšanas par Latvijas prezidentu kā ārsts būtu saņēmis, tā sauktās, "pateicības" jeb nelegālus pacientu maksājumus.
Valdis Zatlers vakar kārtējo reizi neizmantoja iespēju paklusēt, un nu mēs visi zinām, ka Latvijas valsts galvas izpratnē jautājums par to, kā vērtējams Latvijas (!) nacionālās (!!) valsts (!!!) vienības galvenā trenera uzstājīgais publiski izteiktais «lūgums» runāt ar viņu valodā, ko šis cienījamais Vācijas pilsonis saprot (ar to, protams, nedomājot valsts valodu), ir tikai tāda «kārtējā matu skaldīšana».
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu svētdien pasniegs Valsts prezidentam Valdim Zatleram valsts apbalvojumus - pirmās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi, un pirmās šķiras Viestura ordeni, un I šķiras Atzinības krustu.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Valsts prezidentam Valdim Zatleram pasniedzis trīs augstākos valsts apbalvojumus: I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi, I šķiras Viestura ordeni un I šķiras Atzinības krustu.
Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs Valsts prezidentu Valdi Zatleru uzskata par veiksminieku.
Valsts prezidents Valdis Zatlers mudina cilvēkus ik pa brīdim uzdot sev jautājumu: "Kas es esmu?".
Rīt apritēs gads kopš zoodārzs vairs nav tikai zoodārzs, aploksne nav tikai aploksne, un pateicība nav tikai pateicība. Gads kopš deputāts Lagzdiņš pasveicināja tautu, jo Saeima ievēlēja prezidentu, kurš pēc tam pajautāja: "Kas es esmu?"
Pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš un politologs Jānis Ikstens atzīst, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers amatā pavadītā gada laikā ir progresējis. Taču viņiem joprojām ir dažādi viedokļi par V.Zatlera politisko neatkarību.
Pašpasludinātais visas tautas prezidents Zatlers mīļuprāt aplaimo nāciju ar domugraudu zeltu, morāliem uzstādījumiem un ģeopolitiskiem redzējumiem. Svētku nedēļā vīram «pelēki vadmalas svārki» mugurā un, kazi, rata cepure skapī. Ķirurgs dziedē ar skalpeli, prezidents — ar vārdu.
Valsts prezidenta runu Dziesmu svētku Noslēguma koncertā drīzāk sauktu par dzejoli — gan tās formas, gan monotonā izpildījuma dēļ. Labi, ka vismaz pēdējos teikumos šajā dzejolī varēja izdzirdēt ko īpašu — «aicinu Jūs visus kopā jau šogad iekļaut obligāto dziedāšanu mūsu skolu programmās».
Uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien pauda izbrīnu par divu referendumu rīkošanas nepieciešamību. “Kāpēc esam nonākuši divu tautas nobalsošanu priekšvakarā?” vaicāja Valsts prezidents. Viņš pauda viedokli, ka tas nebūtu nepieciešams, ja savlaicīgi tiktu uzklausītas dažādu sabiedrības grupu intereses un uzsākts dialogs ar sabiedrību.
Savā uzrunā Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, kas ir priekšgājējas Vairas Vīķes–Freibergas iedibināta tradīcija, Valsts prezidents Valdis Zatlers ceturtdien atgādināja pērnā gada lietussargu revolūciju, to saistot ar valsts varas nespēju sabiedrībai izskaidrot savu rīcību. "Valdības kļūdas radīja politiskās uzticības krīzi, kas kā sniega pika, veļoties no kalna, nogāza pašu valdību. Vai no tā ir gūta mācība?" vaicāja V.Zatlers, kas pēc uzrunas palika sēžu zālē, turpinot vērot deputātu uzstāšanās un uzvedību sēdē, kurā bija tikpat trokšņaini kā citkārt. Viņš aicināja padomāt par likumu kvalitāti, sīkpartiju veidošanās riskiem, kā arī mudināja visas politiskos procesos aktīvās partijas korupcijas apkarošanu izvirzīt par vienu no galvenajiem uzdevumiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers dažkārt Saeimas deputātos nav saskatījis darba tikumu, kas ir raksturīgs latviešu tautai, — šo trūkumu viņš pamanījis atsevišķās Saeimas sēdē vai lemjot par kādu likumprojektu.
Neviens no aptaujātajiem Valsts prezidenta Valda Zatlera pacientiem nav liecinājis, ka Zatlers, būdams ārsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pirms vai pēc veiktās operācijas ir prasījis papildu samaksu par operācijas veikšanu. Taču pacientu sniegtās liecības liecina, ka Zatlers no viņiem saņēmis dāvanas, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaude.
Pirmdien TV ziņās dzirdējām, ka KNAB Valsts Prezidenta rīcībā, pieņemot dāvanas no pacientiem, nav atradis pārkāpumus. Sauss paziņojums, kam nesekoja nekādi skaidrojumi. Tas izskanēja kā „dāvanu” legalizācija arī publiskā līmenī. Sak, nepiesienieties, nekas nav atrodams, nekādu ziņu te nav.
Lielākā daļa – 54 % respondentu atzinuši, ka viņus nepatīkami pārsteidza Korupcijas novēšanas un apkarošanas biroja veiktās pārbaudies rezultāti prezidenta Valda Zatlera lietā, aptaujā noskaidrojusi kompānija Pontus Dati..
Latvijas Valsts prezidents tagad nebūtu spiests izlikties, ka ir spējīgs noticēt tam, ko viņa pacientu aptaujas rezultātā izdevies noskaidrot KNAB — tikai divi cilvēki Zatleram "dāvinājuši" naudu, ja, savulaik, būtu pastāvējis uz to, ka līdzšinējais ienākumu gūšanas veids liedz viņam pieņemt koalīcijas piedāvāto amatu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers joprojām ir izvairīgs komentāros par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikto pārbaudi saistībā ar tā saukto «pateicību lietu», kā arī sākto jauno pārbaudi, kurā pētīs Zatlera darbu medicīnas sabiedrībā «ARS».
Valsts prezidents Valdis Zatlers turpina kritizēt veselības ministra Ivara Eglīša (TP) piedāvātos risinājumus tā dēvēto ārstiem doto pateicību jautājuma risināšanā.
Komponists Zigmārs Liepiņš uzskata, ka Latvijas prezidentam Valdim Zatleram uz konkursa Jaunā Viļņa atklāšanas koncertu nevajadzēja ierasties. "Tas bija diezgan liels pazemojums Latvijas prezidentam, ka viena dziedātāja, kā viņu arī nesauktu, varēja viņu cilāt augšā lejā," Latvijas Televīzijas raidījumam Panorāma pauda komponists.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām atsevišķas partijas uz nebēdu pārkāpa, apgāja un piesmēja likumus. Lai par lielu un vēl lielāku naudu nopirktu vietas Saeimā. Kas tām arī izdevās. Tiesa gan šīm partijām par bēdām atzina, ka kampaņas patiešām ir bijušas nelikumīgas un KNAB aprēķināja, ka partijām valsts kasē jāatmaksā vairāki simti tūkstošu. Nauda valsts kasē nav iemaksāta, partijas sēž parlamentā un atstrādā savu īpašnieku iztērēto naudu, pieņemot likumus, kas dažkārt robežojas ar noziedznieku interešu aizstāvību.
Valsts prezidents Valdis Zatlers intervijā LNT izteicās, ka tautas nobalsošanā, kas notiks sestdien, 2.augustā, netiks balsots par labāko Satversmes grozījumu variantu. Viņš atgādināja ekspertu komisijas secinājumus un vērtējumu par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības iesniegtajiem grozījumiem. “Šeit ir skaidri un gaiši rakstīts, ka šis nav labākais variants,” teica V.Zatlers.
Lietuvas prezidents Valds Adamkus nepiedalīsies Pekinas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, otrdien paziņoja prezidenta preses dienests, ziņo LETA.
Ne tikai atvaļinājumu laiks, bet arī augstu amatpersonu izteiktie aicinājumi nepiedalīties referendumā un Valsts prezidenta Valda Zatlera "sēdēšana uz diviem krēsliem" varētu dot savu artavu, lai apgrūtinātu kvoruma savākšanu. Tā izsakās Dienas aptaujātie eksperti, vērtējot iespējamos apgrūtinājumus, lai sestdien paredzētajā referendumā par grozījumiem Satversmē, kas dotu tautai iespēju atlaist Saeimu, piedalītos nepieciešamais vairākums — vairāk nekā 750 tūkstoši balsstiesīgo.
VIPi.lv rīcībā ir nonākuši kāda aculiecinieka uzņemti foto, kuros redzams, kā mūsu valsts augstākā amatpersona - Valdis Zatlers - izklaidējas, braukājot ar kuteri. Pie tam viņš atrodas pie kutera stūres.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, svētdien vaicāts, vai piekrīt savas priekšgājējas - Vairas Vīķes - Freibergas vērtējumam par tā saukto "Lemberga stipendiātu" sarakstu, kas ir parādījies atklātībā, atbildēja, ka viņš pilnībā uzticas prokuratūrai un tiesai.
Saeimas prezidijs izsludinājis 6.augustā ārkārtas sesiju pēc valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājuma.
Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc 2.augusta referenduma par Satversmes grozījumiem būtu Saeimai jāizvirza ultimāts - kādā konkrētā periodā pieņemt Satversmes grozījumus, ļaujot tautai rosināt parlamenta atlaišanu, vai arī pretējā gadījumā pašam rosināt 9.Saeimas atlaišanu, uzskata aptaujātie eksperti.
Normālā valstī Valsts prezidents jau nākamajā dienā pēc tādiem referenduma rezultātiem būtu atlaidis Saeimu, bet ja pēc tam parlaments nebūtu spējīgs noformēt darbspējīgu Ministru kabinetu, tad prezidents atlaistu arī parlamentu.
Ja prezidents nopietni domātu šo sēdi, manuprāt, viņam bija trešdien jābūt projektam un konkrētām normām, otrdien intervijā Latvijas radio sacīja TB/LNNK līderis Roberts Zīle, vērtējot prezidenta Valda Zatlera iniciatīvu uzdot Saeimai grozīt Satversmi, paredzot tajā tiesības vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu.
Pēc referenduma Zatlers nav ticies ar partijām, arī debates Saeimā var nebūt.
Mūsu valsts premjers Ivars Godmanis kopā ar kaimiņvalstu prezidentiem apmeklējis Gruziju, lai paustu atbalstu. Viņa rīcību atzinīgi novērtējusi arī starptautiskā sabiedrība.
"Mēs par vienu Ķīnu," stājoties amatā reiz teica prezidents. Ja toreiz šķita, ka tas tāds vienkāršs izteiciens, tad šobrīd tas jau redzam konkrētas izpausmes – laikā, kad Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas valstu vadītāji Tbilisi laukumā ir kopā ar gruzīnu tautu, Valdis Zatlers jau piekto dienu bauda vienotās Ķīnas olimpiādi – drošībā, ķīniešu zaldātu apsargāts, bez bailēm par krievu šāviņiem.
Tūkstošiem gruzīnu, kas otrdienas vakarā pulcējās mītiņā Tbilisi, varēja klātienē pārliecināties par Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas prezidentu atbalstu viņu tautai, taču Latviju tur pārstāvēja premjers. Valsts prezidenta Valda Zatlera nebūs arī ceturtdien notiekošajā Saeimas ārkārtas sēdē, kurā plānots kritizēt Krievijas rīcību Gruzijā. Tā vietā pēdējo dienu laikā pienāk ziņas no Pekinas, kur smaidīgais prezidents skatās sporta spēles un tērzē ar latviešu sportistiem. Viņa pārstāvji, lūgti komentēt, kādēļ prezidents nepārtrauca Olimpisko spēļu apmeklējumu un nesniedza savu artavu krīzes risināšanā, taisnojas, ka attālums no Pekinas bijis pārāk liels, lai laikus ierastos Tbilisi. Ceturtdien Rīgā viņš atgriezīšoties jau tad, kad parlamenta sēde būs beigusies.
Valsts prezidents Valdis Zatlers ir gatavs doties uz Gruziju jebkurā brīdī, lai panāktu starptautisko organizāciju atbalstu šai valstij. Tomēr kritiskā situācijā svarīgs esot "pareizais laiks un precīza reaģēšana”, šodien preses konferencē norādīja V.Zatlers, tomēr nerunājot par konkrētiem plāniem apmeklēt Gruziju.
Prezidenta Jūrmalas rezidences teritorijas labiekārtošanu un galvenās ēkas fasādes renovāciju varētu veikt SIA "Skonto būve" par 480 732 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 567 263 latiem ar šo nodokli, tādējādi rezidences remontdarbu kopējās izmaksas jau sāk tuvoties 2 miljoniem latu.
Trešdien Žaneta Ozoliņa informējusi Valsts prezidenta kancelejas vadību par lēmumu atstāt Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) priekšsēdētājas amatu. Ozoliņa aģentūrai LETA pieņemto lēmumu skaidroja ar saņemto uzaicinājumu turpināt intensīvu akadēmisko un pētniecisko darbību nozīmīgos Eiropas Savienības (ES) finansētos projektos. Tikmēr SAK pietuvinātas personas izsakās kritiski par komisijas darbību, sakot, ka Valda Zatlera prezidentūras laikā tās darbība ir apsīkusi.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka valsts pārvaldes aparāts ir jāpadara efektīvāks. Atbildot uz jautājumu, vai būtu jālikvidē īpašu uzdevumu ministru sekretariāti, V.Zatlers šorīt intervijā telekompānijai LNT norādīja, ka valsts pārvalde jāoptimizē, samazinot institūciju un tajās strādājošo skaitu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers veltījis asu kritiku Tautas partijas pārziņā esošajai Ārlietu ministrijai par diplomātu izvēli un diplomātiskā korpusa sagatavošanu. Prezidents norādīja, ka līdz šim diplomāti izvēlēti pēc politiskās piederības. V.Zatlers intervijā Latvijas radio pagaidām vēl skaidri neatbildēja, vai tas nozīmē, ka ANO vēstnieces amatu varētu nesaņemt Saeimas deputāte Vaira Paegle (TP), kuru šajā amatā virzīja Ārlietu ministrija un atbalstīja Saeimas Ārlietu lietu komisija. V.Zatleram par V.Paegli ANO būs jāsaka galīgais vārds.
Atbildot uz Valsts prezidents Valda Zatlera kritiku Ārlietu ministrijai par diplomātu izvēli un diplomātiskā korpusa sagatavošanu, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) šodien žurnālistiem īpaši sasauktā preses konferencē norādīja, ka acīmredzot V.Zatleram nav sagatavota precīza informācija. “Acīmredzot prezidents bija turēts informatīvā vakuumā,” sacīja M.Riekstiņš. Viņš žurnālistiem detalizēti klāstīja, kā tiek sagatavoti Latvijas diplomāti, norādot, ka 1997. gadā ministrijā ir izveidots speciāls mācību centrs, kas nodarbojas ar diplomātu sagatavošanu.
Ārlietu minstrs Riekstiņš (TP) paudis sarūgtinājumu par Valsts prezidenta lēmumu noraidīt Vairas Paegles (TP) kandidatūru ANO vēstnieces amatam, jo viņš uzskata, ka viņa ir vairāk nekā piemērota šim amatam.
"Tautas partija to atcerēsies," tāda bija Tautas partijas frakcijas vadītāja Māra Kučinska pirmā reakcija uz Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumu ārlietu ministram izraudzīties citu Latvijas vēstnieka kandidātu ANO nominētās Vairas Paegles (TP) vietā. Valsts prezidentam nav bijusi pieņemama kandidatūras iepriekšējā publiskā apspriešana, kāda netiekot praktizēta līdz prezidenta lēmumam. Likums nosaka, ka vēstniekus ieceļ Valsts prezidents. Prezidenta preses sekretāre Inta Lase arī norādīja, ka V.Zatlers neatbalsta politisku vēstnieku izvēli.
Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmumu neapstiprināt Latvijas vēstnieka ANO amatā Saeimas deputāti Vairu Paegli (TP) sauc par "cimperlīgām izdarībām" bez pamatojuma.
Lai arī Tautas partijas (TP) deputātes Vairas Paegles izvirzīšana Latvijas vēstnieces ANO amatam beigusies ar diplomātisku skandālu, eksperti neuzskata, ka vēstnieku apstiprināšanas kārtība Latvijā būtu jāmaina. Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcība, noraidot Paegles kandidatūru, tiek vērtēta neviennozīmīgi, uzsverot, ka parlamentārā valstī šajā jautājumā prezidentam ir tikai ceremoniāla funkcija, līdz ar to notikušajā saskata Zatlera cīņu ar TP .
Politiskās apvienības «Saskaņas centrs» (SC) Saeimas frakcija kategoriski nepiekrīt Latvijas prezidenta Valda Zatlera viedoklim, ka politiskajām partijām nav pozīcijas par iespējamiem Satversmes grozījumiem sakarā ar tautas tiesībām atlaist Saeimu, teikts SC paziņojumā presei.
Lai arī valdība līdzekļu trūkuma dēļ nolēmusi nākamgad "iesaldēt" valsts pārvaldē nodarbināto algas, likvidēt divus sekretariātus, kā arī samazināt visu ministriju tēriņus par 10,67%, Valsts prezidenta kancelejai nākamgad tomēr atļauts saglabāt līdzšinējo finansējuma apjomu. Tas nozīmē, ka pretēji Valsts prezidenta Valda Zatlera solījumiem, prezidenta kanceleju vispārējais "taupības režīms" neskars.
Valsts prezidenta kanceleja (VPK) maksājusi 200 latus individuālajam komersantam Valdis Škutāns "par pakalpojumiem", savukārt SIA Irmas Kalniņas konsultācija, Etiķete un protokols profesionāļiem par pakalpojumiem saņēmusi gandrīz 1 400 latu, šodien ziņo laikraksts Neatkarīgā.
Valsts prezidenta Valda Zatlera kanceleja atradusi veidu, kā ietaupīt uz valstij maksājamo nodokļu rēķina, - personām, kuru pakalpojumi tiek izmantoti, tiek maksāts ar nevalstisko organizāciju starpniecību.
Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāja vietnieks Juris Ruško — tas pats, ar kura gādību eksprezidente pērn tika pie saviem sirdij tik tuvajiem pulkstenīšiem, — savulaik oficiāli paziņoja: kanceleja, lūk, esot saimniecisks uzņēmums, līdz ar to šim uzņēmumam neesot sabiedrībai jāatskaitās, par ko un kādā veidā tas tērē valsts budžeta (tātad šīs pašas sabiedrības) līdzekļus.
Jautājums par Satversmes grozījumiem, kas pilnveidotu iespējas atlaist Saeimu, ir jautājums par partiju politisko gribu, kas ir tāda, kāda nu tā ir redzama, šādu viedokli šorīt intervijā Latvijas Radio pauda Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieļauj iespēju, ka Valsts prezidenta kancelejas, biedrības "JUS" un mūziķa Laura Reinika norēķinos par koncertu prezidenta Valda Zatlera pasākumā izmantotā norēķinu shēma varētu liecināt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņojis - gadījumā, ja viņš rosinātu parlamenta atlaišanu, rezultāti būtu labi. Noprotams, ka ar labiem rezultātiem prezidents šoreiz saprot paša palikšanu amatā un jaunas Saeimas vēlēšanas. Tādā gadījumā atliek tikai aicināt Zatlera kungu ne vien priecāties par iespējamiem labiem rezultātiem, bet ķerties pie reālas rīcības.
Deju un smalku manieru kursi, runas prasmes apgūšana animācijas filmu studijā, dārgas ceļasomas un matrači, nevalstisko organizāciju izmantošana maksājumu veikšanai — Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas izdevumi rada aizvien lielākas neskaidrības par to pamatotību. Tikmēr kancelejas vadība dažādos veidos mēģina izvairīties no savu tēriņu atklāšanas un skaidrojumiem par to pamatotību.
Šomēnes žurnālā Klubs ir plaša intervija ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kuras laikā, tā intervijas autors, žurnālam esot radusies pārliecība, ka saruna ir ar tādu pavisam riktīgu prezidentu. Intervijā ir daudz interesantu atziņu, bet manu uzmanību neizbēgami piesaistīja tā, kuru droši vien ne bez gudras ziņas Klubs izcēla uz vāka: "Gribat man pajautāt, kad es pēdējo reizi meloju?"
Stingrs dresētājs varot lāci iemācīt braukt ar velosipēdu, bet mīlošs saimnieks — bruņrupucīti pienest čības pie gultas. Dr. Valdi Zatleru jau otro gadu algota profesionāļu komanda mēģina iedīdīt par Valsts prezidentu.
Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Liepājā žurnālisti tika brīdināti neuzdot jautājumus, kas neattiektos uz svētku sarīkojumiem Liepājā, turklāt uzdot jautājumus tika atļauts tikai dažiem žurnālistiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šogad sabiedrībā jūtams daudz lielāks optimisms un lepnums par Latviju nekā pirms gada. Šādu viedokli Zatlers paudis intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze".
Saeimas opozīcijas partija «Saskaņas centrs» ir apvainojusies uz Valsts prezidenta kanceleju, jo tās pārstāvji nav ielūgti uz valsts svētkiem veltītajiem pasākumiem Latvijas reģionos, vēsta laikraksts «Telegraf».
Tautas partija (TP) vēlas, lai Valsts prezidents Valdis Zatlers vairāk iesaistītos arī ekonomisko jautājumu risināšanā, aģentūrai LETA sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Tautas partija (TP) ir atbildīga par to, ka Latvija nav pienācīgi labi sagatavojusies pašreizējai finanšu un ekonomikas krīzei, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, kuram Tautas partija un Zaļo un Zemnieku savienība bija norādījušas, ka pašlaik valstī aktuālāka par Satversmes grozījumiem ir smagā ekonomiskā situācija, tomēr uzskata, ka partijām ir jāpilda vasarā dotie solījumi. To prezidents ir sacījis partiju pārstāvjiem sarunās, kas par Satversmes grozījumiem pirmdien turpinājās Rīgas pilī. Uz tām vairāki politiskie spēki jau devās ar sagatavotiem priekšlikumiem par izmaiņām pamatlikumā.
Norādot, ka pats ir saskāries ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un tā darbiniekiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīmēja, ka Ieņēmumu dienestu uztver kā ļoti draudzīgu organizāciju.
Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš, kurš it kā aizgājis no aktīvās politikas, kārtējā intervijā nācis klajā ar aizvainojošiem izteikumiem par Valsts prezidentu, norādot uz viņa seklumu, kā arī paužot pārliecību, ka Zatlers mēģinās nākamā gada pavasarī atlaist Saeimu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers varētu ieiet vēsturē kā prezidents, kas ierosina Saeimas atlaišanu, ja piepildās politisko kuluāru nojausmas, ka prezidents apsver arī tādu varbūtību. Par šo Satversmē paredzēto iespēju V.Zatlers ir ieminējies sarunās ar partijām un paziņojumā presei pēc tām. Tajā teikts, ka Valsts prezidents ir gatavs izmantot visus Satversmē paredzētos mehānismus, lai nodrošinātu Satversmes grozījumu pieņemšanu, tāpēc viņš rūpīgi sekošot Saeimas darbam pie tās grozījumu izstrādes. LTV raidījumā Kas notiek Latvijā? trešdien uz jautājumu, vai sacītais ietver arī Saeimas atlaišanu, Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule atbildēja, ka runa ir par visām Satversmē paredzētajām iespējām.
Laikā, kad ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē tika spriests par ekonomikas situāciju valstī, Valsts prezidents Valdis Zatlers atradās atvaļinājumā, slēpojot Austrijas Alpos. Prezidenta pārstāvji uzsver, ka Valsts prezidents par ārkārtas sēdes sasaukšanu informāciju saņēma jau tad, kad bija devies uz Austriju, un tādēļ viņam neesot bijis iespējams to apmeklēt. Tiesa, mediji vēsti par premjera lūgumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi uzzināja vēl rīta pusē - ap plkst. 11 par to vēstīja gan ziņu aģentūras, gan lielākie ziņu portāli.
Notikušais liek šaubīties par ētikas kritērijiem valsts pirmā pāra aprindās, prezidents problēmu nesaskata
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) norāda, ka situācija, Valsts prezidenta kundzes Lilitas Zatleres meitai tiekot pie valsts pasūtījumiem prezidenta rezidences labiekārtošanā, vedina domāt uz ģimenes saišu izmantošanu personisko biznesa interešu nodrošināšanai.
Izrādās, ka Valsts prezidenta sievas meita ieguvusi kopumā trīs pasūtījumus saistībā ar pirmā pāra Jūrmalas rezidences remontdarbiem gandrīz 10 000 latu vērtībā un bijusi vienīgā interjera dizainere visām nama iekštelpām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šos gadījumus neizmeklēs, jo tiešu likuma pārkāpumu neredz, taču gadījums ir "absolūti nepieņemams" no ētiskā viedokļa, vērtē biroja pagaidu vadītājs Alvis Vilks. Īpaši apšaubāmu notikušo darot fakts, ka Lilitas Zatleres atvase nenoliedz — informāciju par gaidāmajiem remontiem vispirms ieguvusi no ģimenes.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, ceturtdien uzrunājot deputātus Saeimas sēdē, norādīja, ka pagātnes kļūdu dēļ Latvijā ekonomiskā krīze Latviju skar īpaši smagi. Viņš uzskata, ka starptautisko institūciju aizdevums nav veids, kā noslēpt iepriekšējās neizdarības, bet gan "nesekmības lapa", kuras labošanai būs nepieciešamas radikālas reformas.
Valsts prezidents Valdis Zatlers pievienojies tām organizācijām un politiķiem, kas pēdējās dienās izteikuši asus pārmetumus valdībai par tās komunikācijas stilu, neinformējot par gaidāmajām izmaiņām nodokļu politikā, aizdevumu ņemšanā no ārvalstīm un budžeta grozījumiem.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka finanšu un ekonomiskās krīzes laikā būtu labi, ja pilsonis varētu uzticēties finanšu ministram. Tomēr, vai pašreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) būtu nomaināms, intervijā laikrakstam Dienai prezidents nekomentē.
Lai vairotu sabiedrības uzticību valdībai, Valsts prezidents Valdis Zatlers aicina koalīciju neatkāpties no ieceres samazināt ministriju skaitu, kā arī izvirzīt jaunus cilvēkus darbam Ministru Kabinetā.
Valsts prezidenta Valda Zatlera dzīvesbiedre Lilita, kura bieži redzama pavadām vīru gan ārvalstu vizītēs, gan pašmāju pasākumos, neskatoties uz valstī ieviesto taupības režīmu, arī turpmāk neatturēsies no ārzemju braucieniem. Pamatojot šo rīcību ar ilggadējām tradīcijām un neformālu kontaktu veidošanu, viņa dosies vīram līdzi uz Pasaules ekonomikas forumu Davosā. V.Zatlera pārstāvji gan uzsver, ka ikviens turpmākais iespējamais L.Zatleres brauciens tiks izvērtēts atsevišķi.
Valsts prezidents Valdis Zatlers trešdien preses brīfingā paziņoja, ka pieļauj iespēju rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu. Šāds referendums varētu notikt, ja Saeima līdz 31.martam nepieņems izmaiņas Satversmē par tautas tiesībām atlaist parlamentu.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) līderis Pēteris Krīgers pauž atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera Satversmes grozījuma redakcijai par tautas tiesībām atlaist Saeimu. “Arī pēdēdais referendums parādīja, ka iedzīvotāju aktivitāte valstī ir tāda, ka ar kvorumu nevarētu būt problēmas,” prezidenta Valda Zatlera rosināto 2/3 lielo vēlētāju slieksni, kad Saeima uzskatāma par atlaistu, komentēja P.Krīgers.
Kopā ar citu masu mediju redaktoriem sabiju šodien divas stundas pie Zatlera kunga Rīgas pilī. Uz lūgumu nodrošināt, lai viņa tikšanās ar partijām par jaunas valdibas veidošanu notiktu preses klatbutnē (skat. vakardienas komentaru), saņēmu atbildi, ka principā tik būtiskas lietas - ar visiem partiju strīdiem un patieso vēlmju izpaudumiem - ir jārisina atklāti, bet - varbūt trešo sanāksmi, pirmās divas nē. Jo ja zāles malā sēdēšot prese, tad politiķi vienkārši “dzīšot lozungus”. Iebildu, ka tāpēc jau viņš ir diskusijas vadītājs, lai šādu tukšu runāšanu nepieļautu, tomēr prezidents nepiekrita.
Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš ir pārliecināts, ka tuvāko divu gadu laikā Latvijā notiks divas Saeimas vēlēšanas, kā arī Valsts tiks pie jauna prezidenta. Turklāt politisko krīzi valstī izraisījis tieši Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts prezidenta kanceleja kategoriski noliedz presē izskanējušo informāciju, ka Valdis Zatlers ir izteicis vēlmi pēc prezidentūras beigām dzīvot mājā, kā to apgalvojis Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš sestdien publicētajā intervijā Neatkarīgajā Rīta avīzē. Pēc G.Bērziņa paustā, V.Zatlers tērē par daudz naudas, viņaprāt, ka valsts galva varētu dzīvot taupīgāk.
Pašreizējā Saeimā ievēlētais parlaments un tās nominētā valdība strauji zaudēja sabiedrības uzticību politiskās augstprātības dēļ, jo iedzīvotāju viedokli politiķi ņēma vērā ļoti kūtri, pirmdien uzrunā Latvijas Universitātē teica Valsts prezidents Valdis Zatlers, portālu «Apollo» informēja Prezidenta preses dienestā.
Valsts prezidenta kancelejai aptuveni mēneša laikā jāformulē Valsts prezidenta Valda Zatlera vēlmes par dzīvokli, kas viņam pienākas pēc prezidentūras beigām. Valsts Nekustamie Īpašumi (VNĪ) pieprasījuši informāciju par vēlamo dzīvesvietas atrašanās vietu – Rīgā vai Rīgas apkārtnē, un dzīvokļa iekārtojumu. Kamēr nav zināmas V.Zatlera vēlmes, nekādus izmaksas griestus nosaukt nevar, Dienai atzina prezidenta kancelejā un VNĪ.
Teju sarunājusi sen lolotu vizīti kādā aizokeāna valstī un piedalījusies sesijās par veselības, cilvēktiesību un zinātnes jautājumiem — tāda ir Valsts prezidenta kundzes Lilitas Zatleres bilance pēc piecu dienu vizītes Davosas forumā, uz kuru viņa bija izlēmusi pavadīt savu dzīvesbiedru. Iepriekš L.Zatleres došanās līdzi uz Davosu taupības režīma apstākļos tika pamatota ar to, ka prezidenta kundze tur veidos neformālos kontaktus.
Valsts prezidents Valdis Zatlers Tautas partijas (TP) rosinātos grozījumus Satversmē, paredzot Saeimas tiesības pašai sevi atlaist, uzskata par "zaļiem" un atsakās par tiem diskutēt, savukārt bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzsver - ne parlamentam lemt par tā ricībspēju, bet gan Satversmei un tautai.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), pārbaudot prezidenta Valda Zatlera darbu kā amatpersonai un sniegtajiem ārsta pakalpojumiem privātā klīnikā, interešu konfliktu nekonstatēja.
Valsts prezidents Valdis Zatlers vairs neuztur prasību premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) paplašināt pašreizējo valdošo koalīciju. "Šādas precības ar varu nav iespējamas," žurnālistiem trešdien paziņoja Zatlers.
Valsts prezidenta Valdis Zatlers otrdien uzturēsies darba vizītē Ventspilī un Ventspils rajonā. Prezidents apmeklēs Ugāli, Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, tiksies ar Ventspils pašvaldības vadītājiem, dosies uz 1.ģimnāziju un Ventspils augstskolu, kā arī tiksies ar uzņēmējiem.
Valsts prezidenta Valda Zatlera un premjera -Ivara Godmaņa četru stundu ilgās sarunas divatā noslēgumā pirmdien abas amatpersonas bija izdomājušas formulu, kas ļautu premjeram turpināt strādāt. Taču tā arī skaidri vairs netika atbildēts, vai Valsts prezidents, kurš piektdien paziņoja, ka vairs neuzticas premjeram, ir mainījis savu viedokli. "Uzticību var atgūt ar konkrētiem darbiem," pēc tikšanās sacīja V.Zatlers. Viņš par savu lielāko panākumu minēja to, ka esot pārliecinājis premjeru — pagājušajā nedēļā atsakoties no valdības reorganizācijas, I.Godmanis ir kļūdījies.
Pēc ilgstošas sarakstes ar remontdarbu pasūtītājiem Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Valsts prezidenta kanceleja (VPK) Diena ieguvusi sarakstu ar iepirktajām mēbelēm, virtuves aprīkojumu un interjera priekšmetiem, kas liecina, ka Zatleru rezidencei taupības režīms tuvumā nav bijis, izpētījis laikraksts Diena.
Valsts prezidents Valdis Zatlers apgalvo, ka valsts galvas rezidence ir valsts vizītkarte, kas "parāda, kā valsts attiecas pati pret sevi". Taču tas, ko parāda viņa paša nupat remontētās rezidences par vismaz 60 tūkstošiem latu renovētā virtuve vien — vīna ledusskapis par vairāk nekā 2000 latu, infrasarkanā plīts par trim tūkstošiem, kombinētā krāsns par pieciem tūkstošiem un citas pārmērības pamatā prezidenta paša ģimenes vajadzībām (jo nekādas valsts dinejas relatīvi šaurajā namā netiek un netiks rīkotas) —, ir prezidenta attieksme pret šo valsti un tās nodokļu maksātājiem laikā, kad valsts īstā vizītkarte — iekšzemes kopprodukta, budžeta deficīta, bezdarba un citi ekonomiskie rādītāji — izskatās arvien sliktāk.
Valsts prezidents Valdis Zatlers kritizē koalīcijas partijas, kas līdz šim jau vairākkārt draudējušas atstāt koalīciju un valdību. Viņaprāt, nav pieņemama Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rīcība, kas draud pamest valdību, bet to nav izdarījusi. «Nu, tad vajag vienreiz [valdību] pamest,» Latvijas Televīzijā sacīja prezidents.
Visus iepriekšējos gadus valsts nav pārvaldīta samērā veiksmīgi, intervijā raidījumam "Nekā personīga" atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Valsts prezidenta seši dotie uzdevumi parlamentam un valdībai ir vēl joprojām spēkā un arī tās izpildes termiņš netiek pagarināts, Dienai norādīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Valsts prezidentu Valdi Zatleru Pilsoniskās savienības līderei Sandrai Kalnietei cilvēciski esot žēl. "Viņam ir labi nodomi, bet nav pieredzes, kā tos īstenot. Tik augstā amatā katram pateiktam vārdam ir ārkārtīgi liels svars," saka S.Kalniete, norādot, ka ar saviem pēdējā laika paziņojumiem V.Zatlers ir uzņēmies politisko atbildību, kas Satversmē prezidentam paredzēta tikai nedaudzos gadījumos, piemēram, izvēloties premjera kandidātu. Jau trešdien partijas gaida prezidenta izšķiršanos, kuram kandidātam viņš uzticēs veidot jaunu valdību, un izvēle V.Zatleram ir jāizdara laikā, kad politiskajā vidē vēl nav rimušas kaislības par viņa pēdējā laika aktīvo iesaistīšanos politisko procesu ietekmēšanā.
Atklātībā jau nonākušās ziņas par Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas izdevumiem dārgiem interjera priekšmetiem un citām pārmērībām izrādās tīrie sīkumi, iepazīstoties ar kopējiem prezidenta kancelejas tēriņiem pagājušajā gadā.
Tiesībsargi atzīst, ka teju divus gadus ilgušās pārbaudes par Zatleriem, ko veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), skaidrojot Valsts prezidenta Valda Zatlera iespējamos pārkāpumus saistībā ar aplokšņu naudas ņemšanu ārsta prakses laikā, bijušas formālas. Diena izpētījusi, ka pārbaudes lietā Zatleru pāris mainījis savu viedokli par tiesiskajām attiecībām starp viņiem.
Izvēloties starp izvirzītajiem Ministru prezidenta amata kandidātiem, Valsts prezidents Valdis Zatlers atbildīgajam amatam nominējis partijas «Jaunais laiks» pārstāvi Valdi Dombrovski.
Līdzīgi kā premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka līdzšinējā valdība "atpalikusi no grafika" Starptautiskā valūtas fonda uzdevumu izpildē, tādēļ demisionējušai premjera Ivara Godmaņa valdībai jāstrādā "ar pilnu atdevi dienu dienā", lai tuvāko nedēļu laikā sagatavotu tehniski budžeta grozījumus pretējā gadījumā Latvijai draud bankrots.
Valsts prezidenta kundzes Lilitas Zatleres ietekmi Rīgas pilī notiekošajā mēdzot krietni piepušķot, atzīst zinātāji. Taču viņiem nākas atzīt, ka Zatlerei bijusi galvenā loma, iekārtojot Jūrmalas rezidenci ar dārgām mēbelēm un interjeru, par ko sabiedrība uzzināja pirms pāris nedēļām. Tieši Zatlere, kā atklājies nesen pabeigtajā KNAB pārbaudē, pārraudzījusi arī vīra privātpraksi
100 tūkstoši latu noēsti un nodzerti, 450 tūkstoši nobraukāti pa ārzemēm (neskaitot pusslepeno finansējumu no Aizsardzības ministrijas), 440 tūkstoši iztērēti automašīnu iegādei un braukāšanai tepat pa Latviju, vēl simti tūkstoši latu sīkākiem izdevumiem — tostarp katliem, kannām un pannām, daiļkrāsotāju pakalpojumiem un gultas piederumiem, ekskluzīvu dizaineru priekšmetiem un tekstilizstrādājumiem, ūdenssienām un strūklakām, gleznu īrei un nesaprotamiem reklāmas pakalpojumiem, nez kāpēc pat filmai par globālo sasilšanu.
Ekspremjers Andris Šķēle (TP) uzskata, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers ir nedaudz apjucis, tāpēc viņam pēdējo trīs četru mēnešu laikā bijuši «nekonsekvences momenti».
Neizlēmība, nespēja svarīgos brīžos pieņemt pareizos lēmumus, viedokļumaiņa, harizmas trūkums, neprofesionāla komanda un vājās zināšanaspolitikā – lielākās kļūdas prezidenta tēla veidošanas procesā, liecinawww.7guru.lv veiktās aptaujas dati PR profesionāļu vidū.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saņēmusi Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, kurā lūgts izvēlēties Valsts prezidentam Valdim Zatleram pēc prezidentūras beigām pienākošos dzīvokli Rīgā, kas būtu līdzvērtīgs bijušajiem prezidentiem piešķirtajiem dzīvokļiem.
Valsts prezidentam Valdim Zatleram skolas gados bijusi iesauka - zaķis. To prezidents atzina, sniedzot interviju Pumpuru vidusskolas 4.b klases skolēniem Latvijas Radio raidījumā bērniem "KāpēcTāpēc".
Varētu domāt, ka kopš jaunās valdības izveidošanas un bijušo opozicionāru – Jaunā laika, Pilsoniskās savienības izvirzīšanos uz politiskās skatuves proscēnija, runas par esošās Saeimas atlaišanu ir aizmirstas un kādreiz gatavotie dokumenti nolemti pārklāties putekļiem. Taču tā nebūt nav. Prezidenta Valda Zatlera nosauktais datums, līdz kuram Saeimai jāizpilda viņa formulētie uzdevumi strauji tuvojas. Uzdevumi ir izpildīti daļēji un varētu jau izlikties, ka 1. aprīlis ir tikai tradicionāla smieklu diena, kad Zatlera iespējamie paziņojumi par Saeimas atlaišanas ierosināšanu jāuztver tikai kā ne pārāk izdevies joks. Taču daudzi signāli liecina, ka šoreiz izlikšanās, ka 31. marts ir parasta kalendāra diena neies krastā.
Ir skaidrs, ka nedz rīt, nedz tuvākajās nedēļās Valsts prezidents parlamenta atlaišanu neierosinās. Stabilitātes vārdā. Nav gan īsti skaidrs, ko Zatlers šajā gadījumā saprot ar „stabilitāti”. Visticamāk, ka, pēc viņa domām, ārkārtas vēlēšanas nedrīkst izsludināt, jo tad parlaments nodarbosies ar populismu, nevis vajadzīgu, bet nepopulāru lēmumu pieņemšanu. Te būtu daži iebildumi.
Diena.lv aptaujā ekspertus pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunas 31.martā.
Valsts prezidenta kancelejā nav nodrošināta pietiekama kontrole pār komandējuma izdevumu atlīdzināšanu, kā arī atsevišķos gadījumos izdevumi nav bijuši lietderīgi un pamatoti, šādu atzinumu par pagājušā gada Valsts prezidenta kancelejas pārskatu sniegusi Valsts kontrole (VK).
„Sabiedrība citai politikai” (SCP) uzskata par pilnīgi nepieļaujamu, ka Valsts prezidenta Valda Zatlera sasauktā valdības ārkārtas sēde piektdien ir slēgta. SCP pieprasa, lai valdības ārkārtas sēde notiktu atklāti, Diena.lv informēja SCP pārstāvis Kaspars Funts.
