Saeima
Arī tautas atlaistie deputāti ir tiesīgi saņemt pabalstus no nodokļu maksātāju naudas. Aptuveni ar šādu motivāciju Saeima vakar noraidīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvju ierosinājumu, ka parlamenta atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā deputāti nesaņemtu pabalstu triju mēnešalgu apmērā.
Pašreizējās 10. Saeimas līdzšinējos deviņos darbības mēnešos bijušas 44 plenārsēžu dienas, kurās fiksēts 51 gadījums, kad "Zaļo un zemnieku savienība" (ZZS) balsojusi atšķirīgi no saviem valdības koalīcijas partneriem – premjera Valda Dombrovska pārstāvētās "Vienotības", to, izpētot balsojumu vēsturi, konstatējis TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ventspils mērs Aivars Lembergs sestdien gaidāmajā referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu.
Premjers un viens no apvienības «Vienotība» līderiem Valdis Dombrovskis nākamajā Saeimā neizslēdz sadarbību ne ar vienu no pašlaik Saeimā esošajiem politiskajiem spēkiem.
Absolūtais vairākums (75%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonība, referendumā balsos par Saeimas atlaišanu.
SC, ZZS un PLL deputāti izbrāķē priekšlikumu, kas ļautu tautai rosināt likumprojektu izskatīšanu Saeimā.
Apvienību Vienotība pārstāvošais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neizslēdz varbūtību, ka iespējamas izmaiņas valdībā. Pēc Dombrovska domām, tas noskaidrosies „tuvākajās dienās vai nedēļās”, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.
Atbildot uz jautājumu, kā oligarhu ietekme izpaudās Finanšu ministrijā no 2010.gada decembra, finanšu ministrs Andris Vilks intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» skaidroja: «Oligarhu ietekme ir izpaudusies tādā veidā, ka no mūsu koalīcijas partneriem bija ilga pretdarbība attiecībā uz fiskālo konsolidāciju.»
Saeimas deputāte Ilma Čepāne (V), kāpjot tribīnē pirms Valsts prezidenta vēlēšanām, sacīja: daudzi apgalvo - Saeimas atlaišana un pirmstermiņa vēlēšanas ir katastrofa, tomēr, kā norādīja Čepāne, katastrofa ir sabiedrības neuzticība.
Koalīcijas izjukšanas gadījumā premjeram ir trīs varianti, kā situācija attīstīsies tālāk.
Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vakar tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru atzinuši par neiespējamu izveidot jaunu valdību šajā Saeimā, kas mudinājis Zatleru izšķirties par lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") pilnībā piekrīt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājumam pārskatīt Saeimas deputāta imunitātes nosacījumus, taču atzīst – pēc ceturtdienas balsojuma būtu ļoti grūti panākt izmaiņas Satversmē.
Saeimas lēmums neatbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās neietekmēs iegūtos pierādījumus, jo visa šī procedūra ir tik gara, tāpēc kratīšanas jēga - pārsteiguma moments, savu lietderīgumu zaudē, intervijā Latvijas Radio atzina Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš, ņemot vērā Saeimas lēmumu neļaut kratīšanas deputāta Aināra Šlesera ("Par labu Latviju") dzīvesvietās, aicina Valsts prezidentu Valdi Zatleru apsvērt parlamenta atlaišanu.
Saeimas balsojums, neļaujot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, liecina par milzīgo ietekmi, kāda joprojām parlamentā ir tā dēvētajiem oligarhiem, portālu Diena.lv informēja partijas Pilsoniskā savienība (PS) valde.
35 deputātiem no Vienotības un VL-TB/LNNK balsojot par, 7 pret, 37 atturoties, Saeima liedz kratīšanu Šlesera mājās.
No politikas aizgājušais bijušais Saeimas priekšsēdētājs un apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vadītājs Jānis Straume atzinis "partiju barotņu" pastāvēšanu.
Lielai daļai Saeimas deputātu joprojām ir maza interese par pašu pieņemto valsts budžetu un tā grozījumiem – vairāki pozīcijas deputāti, kas balsojuši par šī gada budžeta grozījumiem un izmaiņām nodokļos, nav spējuši nosaukt konkrētus, grozījumos paredzētus skaitļus, liecina LNT raidījuma "Top 10" veiktā Saeimas deputātu aptauja.
Saeima ceturtdien noraidīja apvienības "Vienotība" iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālatbildību par politisko spēku nelikumīgu finansēšanu. Rosinātie grozījumi nebija izsvērti līdz pēdējam sīkumam, tomēr mūsu 100 gudrās galvas ir slavenas ar daudzām ačgārnām un pat ļaunprātīgi nepilnīgām likumdošanas iniciatīvām. Tādēļ ZZS, SC un PLL deputātu "atturēšanās" ir žests, kuru pārprast ir grūti, – kāpēc zāģēt zaru, uz kura vēl var jauki pazvilnēt?
Starptautisko aizdevēju vēlme tikties ar Ventspils mēru Aivara Lembergu (LunV) saistīta ar to, ka ziņas par viņa ietekmi Latvijas politikā ir nonākušas arī Vašingtonā un Briselē, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "900 sekundes" atzina finanšu ministrs Andris Vilks.
Summas, kuras savos līgumos par dzīvokļa īri norādījuši tie ārpus Rīgas dzīvesvietu deklarējušie Saeimas deputāti, kuri izmantojuši tiesības pieteikties īres kompensācijai, ir būtiski lielākas par nekustamo īpašumu īres cenām dažādos galvaspilsētas mikrorajonos, kādas norāda nekustamo īpašumu kompānijas. Tā secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Tādēļ KNAB vērsies pie Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, lūdzot izvērtēt, vai esošais īres un transporta kompensāciju apjoms, kuru saņem Saeimas deputāti, atbilst likuma prasībām par lietderīgu rīcību ar valsts finanšu līdzekļiem.
Lai arī no malas dažkārt šķiet, ka valdību patiesībā vada Ventspils mērs Aivars Lembergs, premjerministrs tam kategoriski nepiekrīt.
Lembergs neesot piekritis Šlesera un Šķēles rosinājumiem gāzt valdību.
Saeimas opozīcija un ZZS noraida "Vienotības" rosinātos grozījumus.
Stils, kādā Augusts Brigmanis noraidīja Vienotības vēl pat nenosaukto piedāvājumu Tiesībsarga amatam, līdzinās tēvišķīgi veiktam sitienam pa... Piemēram, pa saules pinumu. Ne jau aiz ļauna prāta, vien trakulīgajam jaunulim labu gribēdams – "Puika, atslābsti un nedari muļķības!" Apsteidzošais atteikums lika saprast: mīļie partneri, mēs jums dodam "brīnišķīgu iespēju paklusēt", ļaujam Vienotībai saglabāt formālo pirmdzimtību koalīcijā un neizskatīties pavisam nožēlojamai plašas publikas acīs – ja jūs pagūtu izvirzīt savu kandidātu, vai tiešām Valda Dombrovska valdībai vajadzētu turpmākās problēmas, ko radītu izaicinājums "Paši Ziniet, Kam"?
Gandrīz visas Saeimas frakcijas ir pret "Vienotības" iniciatīvu izdarīt grozījumus parlamenta Kārtības rullī, lai deputāti atklātā balsojumā ievēlētu gandrīz visas amatpersonas, izņemot Valsts prezidentu, Satversmes tiesas priekšsēdētāju un Saeimas Prezidija locekļus.
Lai gan jau šodien ir pēdējā diena, kad jāizvirza jaunais Tiesībsarga amata kandidāts, joprojām nedz valdošās partijas, nedz arī opozīcijas pārstāvji nav spējuši ne tikai vienoties, bet pat nosaukt kaut vienu, par kuru balsot. Tikmēr virkne uzrunāto kandidātu atteikušies no Tiesībsarga krēsla goda. Politologs Ivars Ījabs (attēlā) uzskata, ka paši deputāti ar savu divkosīgo rīcību iznīcinājuši jebkādu vēlmi cilvēkiem pretendēt uz amatu, kuram nepieciešams Saeimas balsojums. Turklāt pašreizējais Tiesībsargs Romāns Apsītis amatam nav radījis tādu tēlu, lai to kāds iekārotu.
Diskutējot par noteikumiem, kas regulētu transporta un īres kompensāciju piešķiršanu deputātiem, Saeimas Saimnieciskās komisijas deputāti šodien aizgāja līdz asumiem un netrūka arī klaigāšanas, novēroja aģentūra LETA.
Saeimas deputāts Jānis Dombrava esot "ārkārtīgi un ļoti nepatīkami pārsteigts" par Saeimā pieredzēto. Daudzi deputāti pat neseko līdzi darba kārtībai, neiedziļinās apspriesto jautājumu saturā.
„Vienotības” pārstāve Solvita Āboltiņa un Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis noslēguši derības — kādam būs jāēd Lemberga hūte.
Saeimas opozīcijā esošā Tautas partija (TP), LPP/LC un apvienība "Saskaņas centrs" (SC), kas oficiāli nav formalizējušas savu sadarbību, pirms Saeimas sesijas beigām sarīkoja tikšanos, kurā par parlamenta darba kārtību, tai skaitā likumprojektu niansēm, apspriesties nepiespiestā gaisotnē bija ieradušies arī parlamentā nepārstāvētie šo partiju līderi.
Par Muižnieces amatu nodokļu maksātājiem var nākties samaksāt miljardu latu.
Bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs augstskolas Turības profesors uzskata, ka balsojumā, kur par ST tiesnesi ievēlēta Vineta Muižniece, Saeima nodrošinājusi politiķei darbavietu, ja neizdodas iekļūt nākamajā Saeimā. Intervijā Dienai viņš arīdzan pieļauj, ka tas ir mēģinājums uzspridzināt Saeimu ST no iekšpuses.
Atbalsts Tautas partijas (TP) pārstāves Vinetas Muižnieces ievēlēšanai Satversmes tiesā (ST) meklēts citos balsojumus, kas gaidāmi Saeimā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness (DB). Grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas saistīti ar Parex bankas restrukturizācijas plāniem, tuvākajās nedēļās gaidāmais balsojums par Latvijas Bankas (LB) padomes locekļiem, iespējams, uz kārts likts arī premjera Valda Dombrovska (JL) bremzētais atkritumu apsaimniekošanas likums, kuram būtu ietekme uz TP līdera Andra Šķēles ģimenei daļēji piederošo biznesu.
Īsajā sarunā apspriesta ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtība.
Ja kapitālsabiedrībās valdes loceklis savienos šo darbu ar citu amatu tajā pašā kapitālsabiedrībā, viņš varēs saņemt divas valdes locekļu atlīdzības kopsummā, par to šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lēma deputāti.
Laikraksti piektdien velta plašus rakstus saistībā ar 4. maija svinībām. Bez ierastajiem atskatiem uz 20 gadus seniem notikumiem, tiek aptaujāti arī Atmodas līderi par šīsdienas situāciju un rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Vairāki no tiem neslēpj visnotaļ interesantu nostāju.
Atšķirībā no 2008. gada, kad reti kurā ministrijā vidējā darba samaksa darbiniekiem bija zem 1000 latu, šā gada sākumā šāds vidējā atalgojuma līmenis vairs nebija nevienā institūcijā, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Salīdzinot vidējo darba samaksu 2008. gadā un šogad, visbūtiskāk atalgojums sarucis Tiesībsarga birojā - par 53%, bet vismazāk Saeimā - par 13%. Zīmīgi, ka Saeima ir vienīgā institūcija, kur vidējā darba samaksa šogad, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaugusi - par 5,6%.
Latvijas Tautas frontes (LTF) līderis Dainis Īvāns nemaz nevēlas runāt Saeimas svinīgajā sēdē 4. maijā, kas notiks Latvijas Nacionālājā operā. Viņš pašreizējiem politiķiem velta ļoti asus vārdus.
"Saeima savu uzticību ir zaudējusi, katrā ziņā, vairāk kā jebkad iepriekš, kad ir bijušas aizdomas par dažu Saeimas locekļu negodīgumu. Tagad tas ir pierādījies, ka kāds ducis no 100 melo. Tas ir daudz. Un mēs nezinām, kuri tie ir. Tas nozīmē, ka nevaram uzticēties Saeimai," LR1 raidījumā "Aktuālais temats" teica bijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē diskutējot par iespēju uzzināt valsts un pašvaldības institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu, Saeimas deputāti secināja, ka amatpersonu atalgojums interesējot tikai žurnālistus un garīgi slimus cilvēkus.
Decembrī mazāk par pusotru tūkstoti latu bruto pamatalgā, piemaksās, kā arī izdevumu kompensācijās saņēmusi vien desmitā daļa parlamentāriešu.
KNAB, veicot atkārtotu pārbaudi par Saeimas deputātu darbības atbilstību likumam un par interešu konfliktu novēršanu, secinājis, ka abu minēto deputātu palīgi ir viņu sievas.
Bali, Katara un Singapūra ir tikai dažas no pasaules valstīm, kur aizvadītā gada nogalē brīvdienās devušies Latvijas parlamenta, kuru tā vadītājs Gundars Daudze (ZZS) raksturo kā vienu no "švakāk atalgotajiem" Eiropā, deputāti.
Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) nespēj iedomāties, kā deputāti varētu saņemt piemaksas par komisiju sēžu apmeklēšanu, ja paši šajās sēdēs nemaz nav bijuši.
Lielākas algas uzlabotu Saeimas sastāva vidējo kvalitāti, te ienāktu zinoši un profesionāli cilvēki, intervijā Latvijas Avīzei saka Tautas partijas deputāts Kārlis Leiškalns. Bet šobrīd ne sevišķi kompetentam parlamentam jāiztiek ar pieaicinātu, augsti darbavietās atalgotu ekspertu padomiem, atzīst K.Leiškalns.
Vairāki Saeimas deputāti pagājušajā gadā saņēmuši atalgojumu par darbu komisijās, lai gan uz to sēdēm nav ieradušies, informē laikraksts "Neatkarīgā".
Vislielākais cinisms Saeimā ir klusums sēžu zālē smagu lēmumu pieņemšanas laikā, kad nenotiek nekādas debates, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" sacījis bijušais valsts galva Guntis Ulmanis.
Lemšana par Saeimas deputātu algu samazināšanu ir principa un solidaritātes jautājums. Deputātiem bijis jālemj par savu algu samazināšanu, portālam «Apollo» sacīja politiķis un bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks (TP).
«Saeimas deputāti kārtējo reizi apliecinājuši, ka ir tautas kungi, nevis tautas kalpi,» secina žurnālisti Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā». Deputātiem tika vaicāts - kā tiek tērēti 135 latus ikmēneša reprezentācijas izdevumi?
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi materiālās stimulēšanu valsts un pašvaldību uzņēmumos pat tad, ja tie būs strādājuši ar zaudējumiem.
Saeima ir saņēmusi vairākas vēlētāju vēstules, kurās tiek nosodītas deputātu blakusnodarbes plenārsēdes laikā, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas Preses dienestā.
Lasīju šorīt jaunā Lielbritānijas vēstnieka Latvijā pārdomas par mūsu valsts ekonomisko krīzi -- tā ir tik nopietna, tā vēstnieks, ka britiem tā šķistu ļoti grūti panesama. Padomāju pie sevis, ka britiem par to nav jāuztraucas, jo Lielbritāniju pēdējo gadu laikā nav pārvaldījis mankurtu bars, kurš ignorē visas ekonomiskās likumsakarības pēc kārtas, mēli izkāris ošņā atsevišķu "oligarhu" pakaļpuses, pieņem vienu muļķīgu lēmumu pēc nākamā u.tml. Tad atcerējos, ka Lielbritānijas parlamentā visnotaļ nesen izcēlās pamatīgs skandāls par to, kā deputāti bija izmantojuši sev piešķirtās kompensācijas. Sapriecājos, jo šī atmiņa, protams, saistās ar šodien apspriežamo tēmu.
Saeimas deputāti nākamgad savu atalgojuma, piemaksu un kompensāciju apmēru nemazinās un tas paliks šā gada līmenī, paredz visu Saeimas frakciju vadītāju iesniegtie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kurus Saeima šodien bez diskusijām nodeva izskatīšanai komisijām.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka deputātu lēmums nemazināt sev atalgojumu un piemaksas, bet gan atstāt tās pašreizējā apmērā, ir negodīga rīcība, portālu «Apollo» informēja eksprezidentes preses sekretāre Daina Lasmane.
Saeima aizstāv savu lēmumu nākamgad nesamazināt deputātu algas. Parlamenta vadītājs noraida arodbiedrību pārmetumus, ka Saeima nav solidāra ar pārējo tautu. Cik tad īsti pelna deputāti un kā viņi pamato lēmumu nākamgad saglabāt algu esošajā līmenī, to nesamazinot?
Pagājušajā nedēļā partijas Jaunais laiks līdere Solvita Āboltiņa radio raidījumā Krustpunkti beidzot ieviesa skaidrību par attiecībām, kādas Latvijas politiskajā iekārtojumā valda starp vēlētājiem un viņu ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem.
Saeimas deputāti nākamgad savu atalgojumu, piemaksu un kompensāciju apmēru nemazinās, tas paliks šā gada līmenī — to paredz visu Saeimas frakciju vadītāju iesniegtie grozījumi Saeimas Kārtības rullī, kuru šodien Saeimas Prezidijs iekļāva ceturtdienas, 10. decembra, plenārsēdes darba kārtībā.
Daudzi tautas kalpi izmanto nevis savas, bet dienesta automašīnas. Un ir arī tādi, kas izmaksu samazināšanai izmanto sarežģītas shēmas, gan iesaistot pietuvinātus uzņēmējus, gan sabiedriskās organizācijas, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga».
Dzirdēts, ka deputātiem sakarā ar krīzi tagad esot vairāk darba nekā iepriekš. Budžeta pieņemšanas dienā redzētais gan neliecināja, ka visi būtu pārstrādājušies, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga.
Valdība vismaz pagaidām nekļūs par likumdevēju. Saeima otrdien nobremzēja premjerministra Ivara Godmaņa steidzami virzītos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas ļautu valdībai izdot ārējus normatīvos aktus arī par jautājumiem, kuri nav noregulēti ar likumu, proti — likumu vietā, nevis tikai uz likumu pamata. Tas radītu sajukumu likumdevēja un izpildvaras funkcijās. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas balsojumos par priekšlikuma virzīšanu izskatīšanai Saeimā deputātu balsis divas reizes sadalījās uz pusēm, un priekšlikums līdz rudenim vairs netiks skatīts.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzskata, ka ap valdības ieceri paplašināt savas pilnvaras ir sacelts "nepamatots troksnis un ažiotāža".
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija otrdien vēl nepieņēma lēmumu par Ministru kabineta iekārtas likumu. Balsis sadalījās puse uz pusi un projekts tika nosūtīts atpakaļ uz valdību precizējumiem.
Valdība apgalvo, ka iecere grozīt Ministru kabineta iekārtas likumu, ko premjers otrdien skaidros Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, saistīta ar vēlmi vienīgi precizēt "sīkumus" - izdot Ministru kabineta noteikumus jautājumos, kas nav detalizēti iztirzāti likumos. Tiesību eksperti iebilst - norma sajauks varas dalīšanas principu, jo valdībai tiks deleģētas neierobežotas tiesības rīkoties jebkurā ar likumu nenoregulētā situācijā, arī tad, ja par kādu jautājumu likuma nav vispār. Šādas tiesības valdībai sniegtu vēl lielākas pilnvaras nekā no Satversmes svītrotais 81.pants.
Saskata draudus demokrātijai valdības vēlmē sev atjaunot pilnvaras izdot noteikumus gadījumos, kad jautājums nav noregulēts likumā.
