Tiesu pakļaušana
Apsūdzība ir par dokumenta - Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola - viltošanu.
Saeima šodien apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.
Pirmdien portālā publicējām mazu, jautru stāstiņu par dažādu ķibeļu arī iepriekš bieži piemeklēto Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, kurš aizvadītajā piektdienā reizē ar darba dienas beigām jau bija spējis savā dienesta automašīnā aizkļūt līdz Vidzemes tirgum un tur noparkoties, auto vējstiklā (kaut šajā tirgū tas netiek prasīts) vēl godīgi ieliekot čeku ar uzrādītu ierašanās laiku – 16.01. Darba dienas beigas Augstākajā tiesā, kas atrodas gana patālu no tirgus, ir 16.00, un skaidrs, ka minūtes laikā šo gabalu atjozt nespētu pat Karlsons ar pāris turbīnām propellera vietā.
Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces izdošana kriminālvajāšanai ir pirmais šāds gadījums Latvijas un arī Eiropas praksē, turklāt šajā lietā zināma atbildība jāuzņemas arī pašai Saeimai, kas apstiprināja Muižnieci tiesneša amatā.
Ģenerālprokuratūra lūdz izdot kriminālvajāšanai Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci. Bezprecedenta, skandalozs gadījums. Taču dokumentu viltošana, ko pabeigusi izmeklēt prokuratūra, ir Latvijā līdz šim koptās politiskās kultūras «blakne», par kuru daudz skandalozāka ir Tautas partijas prominentās aktīvistes Muižnieces nokļūšana konstitucionālās tiesas tiesneses amatā. Tā ir spilgta ilustrācija tēzei par «tiesiskuma privatizāciju» kā daļu no vērienīgās valsts varas privatizācijas, ko piekopa vai atbalstīja nule atlaistās un pirms tam arī iepriekšējās, Muižnieci augstajā tiesu varas amatā ielikušās Saeimas vairākums.
Šodien Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir pabeidzis izmeklēšanu kriminālprocesā par Satversmes tiesas tiesneses Vinetas Muižnieces dienesta viltojumu. Procesa virzītājs uzskata, ka izmeklēšanā savāktie pierādījumi ir pietiekami, lai varētu sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci, uzrādot viņai apsūdzību par dienesta viltojumu.
Lietai par Saeimas Juridiskās komisijas protokolu iespējamo viltošanu septembrī tomēr vēl neiestāsies noilgums.
Pretēji iepriekš plānotajam piektdien, 1. jūlijā netiks sasaukta vēl viena Saeimas ārkārtas sēde profesores Sanitas Osipovas apstiprināšanai par Satversmes tiesas (ST) tiesnesi, - šim nodomam radušies juridiski šķēršļi. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) Pietiek pauda cerību, ka Saeima par Osipovas apstiprināšanu balsos pēc nedēļas, 8. jūlijā. Tā ir diena, kad Saeima sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā zvērestu nodos jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ir pretrunīgi signāli, vai Osipovas apstiprināšanai būs arī politiski šķēršļi, jo, aizbildinoties ar procedūras kritizēšanu, to neatbalsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskais līderis Aivars Lembergs.
Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») saskata dubultmorāli Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumos par Satversmes tiesas (ST) tiesneša kandidātu izvirzīšanas principiem.
Problēmas ar Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesores Sanitas Osipovas apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) mēģinājums ietekmēt tiesu varu. Šādu pārliecību otrdien LNT raidījumā "900 sekundes" uzsvēra Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Ja jautājums par Sanitas Osipovas virzīšanu apstiprināšanai tiks iekļauts darba kārtībā, ZZS to varētu neatbalstīt.
Lai noņemtu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) liktos šķēršļus profesores Sanitas Osipovas virzīšanai uz Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu, pirmdienas rītā tūlīt pēc Ministru kabineta komitejas sēdes noorganizēta viņas tikšanās ar koalīcijas ministriem. Par to Pietiek informēja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Tas varētu būt mēģinājums zaļos zemniekus, kuri iepriekš aizbildinājās, ka nepietiekami pazīst Osipovu, lai viņu atbalstītu, pārsteigt nesagatavotus, liekot argumentēti skaidrot, kas viņus neapmierina ST tiesneses kandidātē.
Ar ko Aivaru Lembergu tā neapmierināja tiesību teorijas un vēstures pētniece Sanita Osipova, lai viņa ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) panāktu, ka otrdien valdība atliek lemšanu par juristes virzīšanu vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam? Atbilde varētu būt rodama nevis oligarhiem nekaitīgajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējas Osipovas kā tiesību vēstures pētnieces interešu lokā, bet gan faktā, ka viņa pirms vairākiem gadiem saņēmusi Sorosa fonda – Latvija finansējumu mācību grāmatas tapšanai, proti, Lemberga lietotajā terminoloģijā ir uzskatāma par „Sorosa stipendiāti”.
Ja Ģenerālprokuratūra uz noilguma pamata izbeigs kriminālprocesu pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci, viņa šajā amatā atgriezties nevarēs, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, pret kuru sākts kriminālprocess par iespējamu dienesta viltojumu, piektdien lūgusi apturēt viņas pilnvaras, portālam "Delfi" apliecināja tiesas pārstāve Līga Pauliņa.
Pēdējo divu trīs gadu laikā, kopš būtiski mainījies Satversmes tiesas (ST) sastāvs, tikpat būtiski mainījusies arī konstitucionālās tiesas prakse lietās, kas skar iedzīvotāju un biznesa interešu saduri jautājumā par apkārtējās vides apbūvi vai industrializāciju. Šīs nobīdes ST līdzšinējā praksē sakrīt ar laiku, kopš tās sastāvu papildinājuši savulaik politiski virzītie Viktors Skudra, Kaspars Balodis un Vineta Muižniece. „Nekā krimināla jau tajos spriedumos nav. Jautājums, vai tos spriedumus varēja uzrakstīt citādāk? Jā, varēja,” Pietiek saka kāds ar ST pagātnē saistīts avots no juristu aprindām.
Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece ir teikusi, ka tie, kuri prasa viņas atkāpšanos sakarā ar to, ka viņa pirms kāda laika, šķietami, viltoja vai lika viltot Saeimas Juridiskās komisijas protokolu par likumprojektu, kas kriminalizētu politisko partiju finanšu pārkāpumus, nodarbojoties ar "raganu medībām." Nu, labi. Tādā gadījumā es teikšu, ka Vineta Muižniece ir ragana, un viņas lāsti un nedarbi no pagājušās Saeimas laikiem ir atstājuši pēdas arī tajā sasaukumā, kāds mums ir uzsēdies uz kakla patlaban. Uzreiz, protams, steidzos pateikt, ka vārdu "ragana" es šeit lietoju pārnestā un folklorizētā nozīmē. Nedomāju, ka V. Muižniece naktī jāj uz slotas kāta. Taču viņas nedarbi minētajā jautājumā tomēr bija pavisam ļauni.
Pirmdien plašu rezonansi izsaukušais „jaunums” – patiesībā gan pirmoreiz izziņots jau pagājušā gada jūnijā – par vēl atlikušās izmeklēšanas izbeigšanu saistībā ar „tiesu ķēķi”, no vienas puses, ir pilnīgs sīkums. Taču, no otras puses, šī lieta uzskatāmi demonstrē Latvijas valsts pašreizējo enerģisko un pārliecinošo virzību uz iznīcību – citādi, atvainojiet, to nenosaukt.
Cik trauksmaini sācies, tik nemanāmi izčākstējis viens no pēdējo gadu lielākajiem skandāliem. Kad pirms četriem gadiem iznāca Lato Lapsas grāmata «Tiesāšanās kā ķēķis», daudzi prognozēja gandrīz vai tiesu sistēmas krahu.
Satversmes tiesas (ST) šodien sniegto skaidrojumu, ka bijušās deputātes un tagadējās ST tiesneses Vinetas Muižnieces saistībā ar iespējamo Saeimas komisijas sēdes protokola viltošanu teiktais atšķiras no masu mediju informācijas un citas informācijas tiesnešiem nav, nevar uzskatīt par pietiekamu, lai kliedētu sabiedrības bažas par to, ka spriedumu taisīšanā piedalās persona, kas, iespējams, veikusi dienesta viltojumu, savā paziņojumā norāda sabiedrība par atklātību "Delna".
Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas sēdes protokola viltojumu laikā, kad komisiju vadīja pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece.
Izvērtējot Muižnieces paskaidrojumus, kolēģi neredz pamatu disciplinārlietas ierosināšanai.
Ja Saeimas komisijas sēdes protokols tiešām viltots, tas ir nepārprotams noziegums un tā nozīmi nedrīkst noniecināt, komentējot situāciju ar bijušās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas, "Diena".
Par spīti Satversmes tiesas (ST) aizvien pieaugošajai noslodzei, kas rada objektīvu jautājumu, vai nevajadzētu palielināt ST tiesnešu skaitu, šī ideja nobremzēta jau pirmsākumos. Pirms aptuveni diviem mēnešiem tā apspriesta šaurā tiesnešu, juristu un Saeimas amatpersonu lokā, Pietiek apstiprināja divi savstarpēji nesaistīti avoti, kas piedalījušies jautājuma apspriešanā. Neoficiāli sarkanās gaismas ieslēgšanai abi avoti min vienu un to pašu iemeslu – bažas, ka starp Saeimas frakcijām izvērtīsies konkurence par iespēju ST ievēlēt „savu” cilvēku, un neviena no pusēm nevarētu būt pārliecināta par sev vēlamu iznākumu.
Sabiedrība par atklātību "Delna" aicina īslaicīgi apturēt Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces dalību galīgu un nepārsūdzamu spriedumu taisīšanā, TVNET informēja "Delnas" direktors Kristaps Petermanis.
Kad Aigara Kalvīša laikā Saeimā pārstāvētās varas partijas citu pēc cita uz Satversmes tiesu (ST) virzīja ar konkrētu interešu ēnu saistītus juristus, pie varas esošo mērķis, visticamāk, bija iegūt varas pozīcijas vairāk respektējošu konstitucionālo tiesu, nekā tā bija savulaik Aivara Endziņa vadībā. Tagad ST ir viens no redzamākajiem vecās elites atstātajiem politiskajiem mantojumiem un zinātāji pieļauj, ka gaidāma konfrontācija starp valdību un ST, kura jau pieņēmusi valdībai sāpīgu lēmumu pensiju samazināšanas lietā, un, iespējams, kaut kad nākotnē skatīs citas ar finanšu sekām saistītus lietas, piemēram, par Latvenergo jaunajiem energotarifiem.
Raidījuma rīcībā nonāk protokola labojums, ko Muižniece atzīst par savējo.
Saeimas priekšsēdētāja, viena no apvienības "Vienotība" līderēm Solvita Āboltiņa ir neizpratnē, kāpēc deputāti, kas piedalījās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē 2009.gadā, pēc kuras toreizējā komisijas vadītāja, tagad Satversmes tiesas tiesnese Vineta Muižniece (TP) nevirzīja tālāk izskatīšanai Saeimā komisijā atbalstītu likumprojektu partiju finanšu pārkāpumu kriminalizēšanai, par notikušo attapušies tikai tagad, pēc diviem gadiem.
Satversmes tiesas tiesneša reputācijai jābūt kristāltīrai, tāpēc, ja pierādīsies bijušās Saeimas deputātes un pašreizējās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces pārkāpums iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā, viņai no amata jāatkāpjas.
Apvienības Vienotība deputāti Aleksejs Loskutovs un Ilma Čepāne trešdien meta garu ēnu uz iepriekšējās Saeimas Tautas partijas frakcijas deputātes, parlamenta Juridiskās komisijas vadītājas, kopš pērnās vasaras valstī augstākās tiesu institūcijas - Satversmes tiesas (ST) - tiesneses Vinetas Muižnieces darbu. Loskutovs un Čepāne bijušajai Saeimas Juridiskās komisijas vadītājai pārmet partiju finanšu pārkāpšanas kriminalizēšanas likumprojekta „norakšanu”, viltojot Saeimas komisijas sēdes protokolu. Muižniece pārmetumus noraida.
Bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.
Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, kuru Saeima iepriekš skandalozi neapstiprināja Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā, vēl četrus gadus nevarēs kandidēt šo vakanci, jo pērn grozīts likums „Par tiesu varu”, paredzot, ka pretendentam jābūt vismaz 40 gadus vecam.
Esmu saskāries ar absurdu situāciju, kad Latvijas civiltiesisko strīdu šķīrējtiesas vadībā atrodas šķīrējtiesneši, kuri pašlaik Augstākajā tiesā tiek tiesāti par sevišķi smagiem noziegumiem - kukuļņemšanu, narkotiku noziegumiem un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Parlaments bez pārliecinošiem argumentiem ceturtdien izgāza zinātņu doktoru krimināltiesībās Andreju Judinu balsojumā par viņu kā Augstākās tiesas senatoru. Vairāk nekā pusei deputātu nebija paticis, ka Judins nevienu dienu nestrādājot zemākās tiesu instancēs, uzreiz pretendē uz Augstāko tiesu.
Vienotības pārstāvji jau balsojuma priekšvakarā no koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) tikuši informēti, ka tās deputāti noskaņoti kritiski pret krimināltiesību eksperta, ar Aivaram Lembergam kritiskiem viedokļiem daudzkārt klajā nākušā Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas senatora amatā. Tomēr trauksme ne pirms, ne pēc Judina kandidatūras izgāšanas netika celta, acīmredzami respektējot zaļo zemnieku izvēli.
Krimināltiesību eksperta Andreja Judina neapstiprināšana par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi vēlreiz apliecina, ka Saeimai par tiesnešu iecelšanu amatos vajadzētu balsot atklāti, šodien žurnālistiem atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Parlaments ceturtdien aizklātā balsojumā neapstiprināja krimināltiesību ekspertu un sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieku Andreju Judinu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā.
"Tas, ko man nācies redzēt pēdējā laikā, ir, ka cilvēki, kas kādreiz bijuši tiesneši, bet tagad darbojas kā advokāti, tomēr turpina apmeklēt savus bijušos kolēģus un, protams, tīri neformāli mēģina ietekmēt lietās spriedumus, kas ir pilnīgi nepieļaujami," intervijā laikrakstam "Diena" atzīst tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ("Vienotība"), apstiprinot, ka tiesnešu un advokātu "ķēķis" novērojams joprojām.
Loskutovs neslēpj, ka labprāt vadītu ministriju.
Grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis" publicēto sarunu dēļ no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta priekšsēdētāja amata savulaik atbrīvoto tiesnesi Zigmantu Gencu kolēģi raksturo kā labu profesionāli un atzīst, ka formāli nebija šķēršļu šonedēļ viņu atkal iecelt šajā amatā. Tomēr ir arī tiesneši, kuri uzskata, ka reputācijas dēļ amatam būtu jāmeklē cits. Daži AT tiesneši portālam "Delfi" atzina, ka Gencu departamenta vadītāja krēslā vēlējies redzēt tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, taču atklāti neviens no viņiem šo tematu cilāt nevēlējās. Bičkovičs jebkādu līdzdalību Genca virzīšanā kategoriski noliedz.
Bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis noliedz, ka pēc žurnālista Lato Lapsas grāmatas "Tiesāšanās kā ķēķis" iznākšanas sasauktajā slēgtajā Augstākās tiesas (AT) plēnumā, viņš būtu apgalvojis, ka grāmatā publicētās sarunas lielākoties ir izgudrojums. Šādu apgalvojumu pirmdien plēnumā pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Pilnībā piekrītu cienījamās Fridrihsones* kundzes atzinumam, ka Saeimā «valdošais vairākums nepārstāv sabiedrības vairākuma viedokli». Pēdējā laikā to spilgti apliecina tieslietās mazkompetentās TP aktīvistes Vinetas Muižnieces ievēlēšana par Satversmes tiesas tiesnesi.
Latvijā nav vajadzīga kompetence, zināšanas un izglītība. Šādu signālu sabiedrībai raida Saeima, ceturtdien par Satversmes tiesas tiesnesi ievēlot Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci, uzskata Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām.
Satversmes tiesā (ST) ir iesniegtas vairākas lietas, kuru iznākumā varētu būt ieinteresēta Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), piektdien vēsta laikraksts Diena. Par ST tiesnesi ceturtdien Saeima, 52 deputātiem balsojot par, ievēlēja Tautas partijas (TP) pārstāvi Vinetu Muižnieci.
Ar 52 balsīm Tautas partijas valdes locekle Vineta Muižniece ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi. Pret viņu nobalsoja 41 deputāts. Vienotības izvirzītā Silvija Meijere guva 28 deputātu atbalstu, pret viņu nobalsoja 65 deputāti. 13 deputāti bija balsojuši pret abām kandidātēm. Balsojumā piedalījās 94 deputāti, viena balsošanas zīme tika atzīta par nederīgu.
Tautas partijas (TP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas Vinetas Muižnieces iespējamā ievēlēšana Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatā draud sagraut šo institūciju no iekšienes, uzskata sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
JL priekšsēdētāja TP kandidātes apstiprināšanu dēvē par turpinājumu Maizīša neievēlēšanas plānam.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča lēmums pretēji Saeimas gribai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu tomēr uz laiku iecelt par AT Civillietu palātas tiesneša pienākumu izpildītāju "met ēnu uz tiesu sistēmu", portālam "Delfi" sacīja Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas loceklis Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC).
Šodien darbu kā Augstākās tiesas (AT) Civillietu palātas tiesnesis sācis līdzšinējais Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants, pret kura apstiprināšanu amatā AT pērn nobalsoja Saeima, apstiprināja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes locekļiem Kasparam Berķim, Ilzei Freimanei, Jānim Neimanim, Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai Veronikai Krūmiņai, Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājai Zitai Kupcei
Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?
Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) gatavojas rosināt grozījumus likumos, kas ļautu turpmāk par tiesnešu karjeru lemt Tieslietu padomei.
Policista piekaušanas lietā attaisnoto britu tūristu dzimtās pilsētas Dērbijas laikraksts "Derby Telegraph" vēsta, ka Latvijas tieslietu sistēma ir pilnīgi korumpēta.
Turpat jau nedēļa ir pagājusi, kopš Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu nobremzēja Latvijas tiesu vēsturē nepieredzēti straujo tiesneša Māra Vīganta karjeru, neapstiprinot viņu Augstākās Tiesas tiesneša amatā.
Daži politiķi nekavējoties medijiem piespēlēja ziņu, ka vainīgs pie šāda Saeimas balsojuma esot Lembergs, kuram tiesnesis Vīgants savulaik piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu. Intriga tika radīta, motivācija, tā teikt, neapgāžama, vainīgais atrasts.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzskata, ka būtu jāvienkāršo tiesnešu virzība pa karjeras kāpnēm gan horizontāli, gan vertikāli.
Ja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants piekritīs, tad viņu varētu atkārtoti virzīt Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatam, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, komentējot vakar notikušo Saeimas balsojumu, kurā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu neapstiprināja Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā, laikrakstam Dienai norādījis, ka notikušais grauj tiesu varas neatkarību.
Saeimas ceturtdien aizklāti balsojot pieņemtais lēmums neatbalstīt Augstākās tiesas tiesneša amatā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu parāda diemžēl ne tikai Latvijas politisko partiju “baronu”, kā mūsmāju “oligarhus” nu dēvē Rietumos, pastāvīgās bažas par savu drošību, bet arī viņu iekoptās mafiozās sistēmas atgūto pašapziņu pēc dziļas identitātes krīzes, kas kulmināciju sasniedza gada sākumā. Sistēma atkopjas no šoka un atgriežas pie parastās kadru politikas — ja nav paklausīgs kretīns, nevar būt amatā.
Ventspils mērs Aivars Lembergs aģentūrai LETA sacīja, ka neseko līdzi tam, kas šodien notiek Saeimā, un neko nezina par Saeimas balsojumu neapstiprināt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Māri Vīgantu Augstākās tiesas tiesneša amatā.
Latvijā, tāpat kā Rietumeiropā, būtu svarīgi ieviest sistēmu, kad jautājumi par tiesneša kvalifikāciju tiek vērtēti Tieslietu padomē, uzskata Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Saeimas frakciju vadītāji noliedz, ka būtu iepriekš zinājuši, ka šodien Augstākās tiesas tiesneša amatā neieceltais Māris Vīgants pirms tam ir pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Saeima šodien Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja Māri Vīgantu, kurš līdz ar to netiek atbrīvots no Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata. Administratīvo tiesnešu biedrība uzskata, ka Saeimas lēmums ir atriebība M. Vīgantam un tas parāda, ka neviens tiesnesis Latvijā vairs nevar būt drošs par savu neatkarību.
Iespējams, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) rosinās sniegt pieteikumu apgabaltiesai par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības iegūšanas legalitāti, sestdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze."
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris uzskata, ka politiķu izteikumus par valsts bankrotu gadījumā, ja Satversmes tiesa atzīs pensionāru prasību pret pensiju samazināšanu, var uzskatīt par mēģinājumu ietekmēt ST lēmumu.
Aivara Lemberga krimināllietas materiāli vedina spriest, ka 2007.gada sākumā ZZS Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam izvirzītā Zaiga Vrubļevska nebija nejaušība.
Vēl trīs Saeimas opozīcijas deputāti – Solvita Āboltiņa (JL), Ainārs Latkovskis (JL) un Vitālijs Orlovs (SC) ceturtdien pameta deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) vadīto parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas jau aptuveni gadu pēta iespējamu pretlikumīgu un neetisku rīcību tiesu sistēmā.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti nosūtījuši vēstuli Saeimas Prezidijam, pieprasot mainīt pirmdien pieņemto lēmumu piešķirt papildus trīs tūkstošus latu Jura Dobeļa vadītajai Parlamentārās izmeklēšanas komisijai, informēja JL.
Ar divu balsu pārsvaru Saeima šodien nolēma pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbību līdz 2009. gada 5. martam. Komisiju nolēmuši pamest trīs opozīcijas deputāti, neredzot tās tālakai darbībai jēgu.
Saeimas apakškomisija darbam ar Kriminālprocesa likumu (KPL) nolēma atlikt Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšlikumu, ar kuru izmeklēšanas tiesnešiem būtu uzlikts par pienākumu lemt par izmeklēšanas darbību veikšanas noteikumu un cilvēktiesību pārkāpumiem pirmstiesas kriminālprocesā. Tagad šis priekšlikums, ko sēdē bez ZZS frakcijas konsultanta Māra Gruduļa aizstāvēja arī advokāti Saulvedis Vārpiņš un Viktors Tihonovs, atkal būs jāskata Tieslietu ministrijas (TM) izveidotajai darba grupai, kas vienreiz jau lēma to noraidīt.
Saeima pēc deputāta Jura Dobeļa (TB/LNNK) lūguma atkārtoti pagarinājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisijas saistībā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības laiku līdz 2. oktobrim. Par šo lēmumu nobalsoja 46 deputāti, pret – 39.
No pirmdienas stājas spēkā jaunā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilnvaras, informēja tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.
Ja Centra rajona tiesas priekšsēdētāja Velga Gailīte tiešām ir advokāta "Gūtupa" tējas baudītāja "Velta Gaidīte" grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis, tad pēc Saeimas ceturtdienas aizklātā balsojuma, kurā viņa netika apstiprināta par Apgabaltiesas tiesnesi, šāds pseidonīms būs attaisnojies. Lai nu kurš tiesnesis, bet Gailīte varēja gaidīt pateicību gan no Puzes, gan no Mākoņiem.
Viena no skandalozās grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis varonēm Rīgas centra rajona tiesas priekšsēdētāja Velga Gailīte ceturtdien ieguvusi Saeimas Juridiskās komisijas deputātu vairākuma atbalstu apstiprināšanai Zemgales apgabaltiesas tiesneses amatā.
Saeima vakar par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju iecēla AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Saeima ceturtdien atbalstīja Ivaru Bičkoviču Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatā. Balsojums notika aizklāti un par I.Bičkoviču nobalsoja 63 deputāti, pret bija 35.
Piedaloties tagadējam AT priekšsēdētāja amata kandidātam Bičkovičam, AT savulaik attaisnojusi pirmajā instancē par izspiešanu notiesātus reketierus.
Naturalizācijas pārvaldē (NP) ir saņemts kādas privātpersonas iesniegums, kurā lūgts pārbaudīt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidāta Ivara Bičkoviča, kā arī viņa mātes pilsonības likumību. Šo Dienas rīcībā esošo informāciju apstiprināja NP preses sekretāre Līga Lukšo. «Uzsāksim pārbaudes lietu, lai pārbaudītu iesniegumā norādītos faktus,» pauda L.Lukšo, skaidrojot, ka NP jāpārbauda jebkurš, pat anonīms iesniegums, kurā paustas aizdomas par kādai personai piešķirtās Latvijas Republikas pilsonības likumību. L.Lukšo atturējās minēt, cik ilga varētu būt pārbaude — katrā ziņā tas neesot nedēļas laikā atrisināms jautājums.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amata kandidāts Ivars Bičkovičs noliedz pašreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna izteikumus, ka jaunā "priekšsēdētāja kandidatūras apspriešanu un izvērtēšanu cenšas kontrolēt un vadīt ne tik daudz leģitīmas institūcijas, bet ietekmīgas personas".
Jaunā Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja izvirzīšanas procesā bija nepieciešamas plašākas diskusijas, Dienai atzīst AT Administrācijas vadītāja Anita Kehre, kura paziņojusi, ka atstās savu amatu 13.jūnijā līdz ar tagadējo AT priekšsēdētāju Andri Guļānu. A.Kehre arī atklāja Dienai, kā tika izveidota AT administrācija, ar ko tā nodarbojas un norādīja, ka par AT tēlu jārūpējas ne vien sabiedrisko attiecību nodaļai, bet arī pašiem tiesnešiem.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns ir pārliecināts, ka jaunā "priekšsēdētāja kandidatūras apspriešanu un izvērtēšanu cenšas kontrolēt un vadīt ne tik daudz leģitīmas institūcijas, bet ietekmīgas personas".
Satversmes aizsardzības birojs (SAB), izvērtējot pārbaudes materiālus kopumā, noskaidrojis, ka I.Bičkovičs nav bijis Latvijas PSR VDK aģents, "līdz ar to nav šķēršļu viņam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam", Dienu informēja SAB pārstāve Iveta Maura. Līdz ar to SAB ir pieņēmis lēmumu izsniegt Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam Ivaram Bičkovičam pielaidi valsts noslēpumam uz pieciem gadiem līdz līmenim “slepeni” ieskaitot. Tā ir otrā slepenības pakāpe aiz "sevišķi slepeni". Augstāko pakāpi piešķirt Augstākās tiesas priekšsēdētājam SAB neuzskata par nepieciešamu.
Saeimas Juridiskā komisijā otrdien atbalstīja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam. Par balsoja - 9, pret - 3. Balsojums bija aizklāts. Pret balsoja Aigars Štokenbergs, Solvita Āboltiņa (JL) un Jānis Reirs (JL). Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), kurš iepriekš noraidīja I.Bičkoviča kandidātūru, sēdē nepiedalījās. Pēc balsojuma komisijā I.Bičkoviča kandidatūra tiks virzīta balsojumam Saeimā, visticamāk, nākamaja nedēļā.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atzinumu sola sagatavot ne ātrāk kā šīs nedēļas beigās, taču Saeimas Juridiskā komisija jau otrdien, 27.maijā, plāno lemt par Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam, liecina Saeimas mājas lapā publicētā informācija. Komisijas vadītāja Vineta Muižniece (TP) skaidro, ka lēmumu nevar atlikt - to nosaka Saeimas kārtības rullis.
Dzīvē esmu optimists. Domājot par cilvēkiem, ļoti cenšos domāt, ka gan jau dzīvē lielākoties cilvēki cenšas kā vien var, cenšas darīt pašu labāko. Nudien, nudien negribu ticēt, ka Latvijas Saeimā strādā sirdī un dvēslē ļauni un nenovīdīgi cilvēki.
Perspektīvais kadrs "Raitis"
Saeimas frakcijās pretrunīgi vērtē AT priekšsēdētāja kandidātu
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs "nedrīkst būt ietekmējams, viņam ir jābūt sabiedrībā ļoti uzticamai personai ar labu reputāciju," ceturtdien laikrakstam "Latvijas Avīze" paudis pašreizējais AT priekšsēdētājs Andris Guļāns.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti neatbalstīs Ivara Bičkoviča kandidatūru Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatam, uzskatot, ka viņš nenodrošinās nepieciešamo sabiedrības uzticamību tiesu sistēmai, informēja JL.
Gadījumā, ja Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nepiešķirs viņam pielaidi valsts noslēpumam, Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja amatam izvirzītais Ivars Bičkovičs ir gatavs vajadzības gadījumā izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai panāktu tā pārskatīšanu, otrdien intervijā "Latvijas Radio" pavēstīja pašreizējais Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Bičkovičs.
Bičkovičs bez pielaides nevarētu strādāt
Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzītais Ivars Bičkovičs šķiet tik acīmredzami nepiemērots svarīgajam amatam, ka gluži vai negribot rodas vēlme sākt attīstīt dažādas sazvērestības teorijas.
Runājot par Saeimā darāmajiem darbiem, TP līderis Aigars Kalvītis intervijā Latvijas Avīzei minējis Satversmes modernizēšanas konventa izveidi. «Jāveido Satversmes modernizēšanas konvents, un, kā daži mūsu biedri minējuši, nebūtu slikti, ja konventu vadītu kāds no bijušajiem valsts prezidentiem,» sacījis bijušais valdības vadītājs, konventu iesakot veidot, pieaicinot Saeimā pārstāvētās partijas, sabiedrības redzamākos pārstāvjus, juristus.
Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas disciplinārlietā minētā draudzene-zvērināta advokāte ir Ieva Ramiņa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Tautas partijas dibinātājs, kādreizējais līderis un pašreizējais ierindas biedrs Andris Šķēle uzskata, ka Satversmes tiesā (ST) bijuši vairāki tiesneši, kas nav sapratuši Satversmi, piemēram, Ilma Čepāne un bijušais ST priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Beidzot pilns komplekts. Vakar Saeima slēgtā balsojumā pabeidza Satversmes tiesas (ST) papildināšanu līdz likumā paredzētajam tiesnešu skaitam — septiņiem. Uz pēdējo vakanto tiesneša vietu bija izvirzītas divas kandidatūras. Kā jau bija sagaidāms, vairāk balsu ieguva Tautas partijas (TP) izvirzītā un valdošās koalīcijas atbalstītā starptautisko tiesību maģistre (studē doktorantūrā) Kristīne Krūma, kuras specializācija ir starptautiskās tiesības. Līdz šim Krūma bijusi augstskolas mācību spēks.
Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam valdošā koalīcija plāno virzīt Rīgas Juridiskās augstskolas lektori Kristīni Krūmu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Tiesnešu disciplinārkolēģija piektdien nolēma lūgt prokuratūru iesniegt tās rīcībā esošos, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņemtos Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas sarunu ierakstu atšifrējumus, lai lēmuma pieņemšanai objektīvi novērtētu visus materiālus.
Koalīcijas partijas šodien vienojušas pagarināt kandidātu termiņu līdz kuram jāizvirza kandidāti vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, aģentūru LETA informēja Tautas partijas Saeimas Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Pagaidām nav izdevies atrast piemērotus kandidātus Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, tāpēc iespējams, ka tiks atkārtoti rosināta to izvirzīšanas termiņa pagarināšana. To otrdien Dienai atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP). Termiņš, līdz kuram deputāti var izvirzīt kandidātus ST, beidzas ceturtdien.
Raiti gāja. Tikai 30.janvārī KNAB iesniedza Ģenerālprokuratūrā pārbaudei informāciju par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas iespējamo nelikumīgo rīcību, un jau pagājušajā piektdienā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja p.i. Juris Stukāns ierosināja pret Vrubļevsku disciplinārlietu.
Punkts pretrunīgi vērtētās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas lietai vēl nav pielikts. Pārbaude par šīs Satversmes tiesas (ST) tiesneses krēslā gandrīz iesēdinātās Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītās kandidātes iespējamajiem rupjajiem Tiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumiem tiks turpināta tiesnešu disciplinārkolēģijā.
Rīgas apgabaltiesas vadītājs Juris Stukāns ierosinājis disciplinārlietu pret tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, vēsta BNS. Izvērtējot no Ģenerālprokuratūras saņemtos materiālus, Stukāns nolēmis ierosināt disciplinārlietu pret Vrubļevsku par tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu.
Ceturtdien noslēdzoties Satversmes tiesas (ST) tiesneša kandidātu izvirzīšanas termiņam, valdības koalīciju veidojošajām partijām nav izdevies atrast savu kandidātu šim amatam, apstiprināja Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš (TP).
Jaunā Satversmes tiesas (ST) tiesneša un Latvijas Juridiskās fakultātes dekāna Kaspara Baloža un Andra Grūtupa biroja advokātu Aivara Lošmaņa un Erlena Kalniņa prokuratūrai paustās aizdomas par viņu telefonsarunu noklausīšanos izrādījušās nepamatotas.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska nolēmusi sevi atstatīt no 15.martā plānotās vairāku blakus sūdzību izskatīšanas "Skonto naftas" prasības lietā pret holdingkompānijas "Ventspils nafta" (VN) lielāko akcionāru "Latvijas Naftas tranzītu" (LNT) par pienākumu noslēgt akcionāru līgumu, ziņo BNS.
Lobēšana un korupcija ir viens un tas pats, uzskata Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska uzrakstījusi vēstuli. Tajā viņa darījusi zināmu Saeimas prezidijam, ka nevēlas kandidēt uz vakanto Satversmes tiesas (ST) tiesneša vietu. Vrubļevsku uz ST virzīja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas kā cimds rokai piegūlusi vairākos smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam.
Koalīcijas partijas sākušas meklēt jaunu kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam, aģentūrai LETA apstiprināja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) no Ģenerālprokuratūras saņemtos materiālus lietā, kas saistīta ar Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku, pārsūtījis izvērtēšanai apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Jurim Stukānam, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Jauna Satversmes tiesas tiesneša kandidāta izvirzīšanu varētu uzņemties Tautas partija.
Šaubas nav gaisušas. Pārbaude par Zaļo un Zemnieku savienības augstajam Satversmes tiesas tiesneses amatam nominētās, pretrunīgi vērtētās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas pārkāpumiem, visticamāk, tiks turpināta tiesnešu disciplinārkolēģijā, ja atbilstoši prokuratūras ieskatam tiks izlemts par disciplinārlietas ierosināšanu.
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzdevis saviem kolēģiem veikt pārbaudi, vai ir pamats sākt kriminālprocesu pret Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku.
Saeimas prezidijs un frakciju padome šodien vienojās, ka kandidāti vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam būs jāpiedāvā līdz šā gada 1.martam.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska negrasās atsaukt savu kandidatūru Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam.
Saeimas Juridiskā komisija šodien nolēma atlikt lemšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas virzīšanu iecelšanai Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā.
Šaubas par nevainojamu reputāciju ir materializējušās. Otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtīja materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa sākšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, pretrunīgi vērtēto augstā Satversmes tiesas (ST) tiesneses amata kandidāti Zaigu Vrubļevsku.
Ģenerālprokuratūrā saņēmusi informāciju par, iespējams, notikušu tiesas ietekmēšanu Rīgas apgabaltiesā un iespējams, apzināti nelikumīga lēmuma pieņemšanu tiesas sēdē, kuras priekšsēdētāja bija Zaiga Vrubļevska, kura tiek virzīta Satversmes tiesas tiesneses amatam.
Jau šo ceturtdien Saeimas sēdē steidzoties izlemt, kas ieņems vakanto nozīmīgo Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatu, valdošā koalīcija var nonākt absurdā situācijā. Bažas tam rada fakts, ka, izvirzot savu kandidātu, koalīcija, kā izrādās, apgājusi līdz šim ierasto kārtību, kādā notiek kandidātu, par kuru apstiprināšanu lemj parlaments, izraudzīšanās. Proti, kā liecina prakse, pirms parlamentā tiek lemts par kandidātu apstiprināšanu, Saeimas prezidijs kopā ar frakciju padomi nosaka termiņu attiecīgā amata kandidātu izvirzīšanai. Parasti šī termiņa ietvaros tad arī jebkura no Saeimas frakcijām — gan pozīcijas, gan opozīcijas — var oficiāli nominēt savu kandidātu. Taču šoreiz tā nav noticis.
Partijas "Jaunais laiks" (JL) Saeimas frakcijas deputāti Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam izvirzījuši Daugavpils rajona prokuratūras prokurori Ināru Dališevsku, portālu "Delfi" informēja JL frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā ierosinājusi lietu pēc Valsts Cilvēktiesību biroja (VCB) pieteikuma, kurā birojs lūdzis atzīt par valsts pamatlikumam neatbilstošām normas, kas paredz pēc ST tiesneša pilnvaru beigām atgriezties amatā tikai tādam tiesnesim, kurš bijis apstiprināts par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aivars Endziņš cer, ka ST nevarēs izmantot politisko spēku interesēs.
Bez neviena argumenta, kāpēc "zaļo zemnieku" kandidāte, Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska būtu laba Satversmes tiesas tiesnese (toties ar kuluāru sarunās neslēpto, ka viņa šim amatam nav piemērota — nav ne akadēmiskā darba pieredzes, ne konstitucionālo tiesību, ne svešvalodu zināšanu, ne plašas izpratnes par tiesu sistēmu kopumā), ZZS "partneru" partijas pēc dažu dienu vilcināšanās nolēma virzīt viņu kā visas koalīcijas kandidāti. Kāpēc? Politiķu atrunāšanās ir nožēlojama — arī visi iepriekšējie ST tiesneši neesot bijuši nekādi "spīdekļi" (Augusts Brigmanis), "nekādi īpašie kompromati par viņu nav parādījušies" (Aigars Kalvītis).
Citādi nevar novērtēt izteicienus, ar kādiem vakar valdošo partiju līderi skaidroja savu lēmumu atbalstīt Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam Zaigas Vrubļevskas kandidatūru.
Nav jau citu kandidātu, un nav jau arī būtisku iemeslu, kāpēc viņu neatbalstīt. Augstākā izglītība un pieredze viņai ir. Turklāt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) par viņu gatava uzņemties gan morālu, gan profesionālu atbildību. Ar tādu, vārdos ļoti līdzīgu pamatojumu ZZS koalīcijas partneri, TP un LPP/LC frakciju vadītāji — Māris Kučinskis un Andris Bērziņš — skaidroja atbalstu pretrunīgi vērtētās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas oficiālai nominēšanai uz augsto Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatu. Partneru atbalsts tika sniegts, lai arī neformālās runās virkne deputātu nekautrējas atzīt, ka īpaši piemērota ST amatam jau viņa nav.
Koalīcijas partneru atbalsts kandidātei atkarīgs no ZZS uzstājības
Augstais amats viņai vēl nav garantēts. Taču tā tas būs brīdī, kad viņas vārds nozīmīgajam Satversmes tiesas (ST) tiesneses amatam tiks nosaukts oficiāli. Tāpēc atbildība par to, vai šo amatu tiešām ieņems Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atbalstītā, bet virknes juristu un ekspertu apšaubītā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska, tagad atkarīgs no valdošās koalīcijas partneriem, visvairāk Tautas partijas (TP), kas jāvārdu pagaidām vēl nesaka.
Iztēles trūkums, vai kas cits? Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) virzīs ievēlēšanai Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zaigu Vrubļevsku. Viņa nav amatam tik uzkrītoši nepiemērota, kā ar ZZS gādību pie ST tiesneša krēsla jau tikušais Viktors Skudra, taču abiem ir viena kopīga iezīme: justīcijas lauciņā nācies būt tuvu smagos kriminālnoziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm.
Valdība šodien Satversmes tiesas tiesnešu amatiem izvirzīja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekānu asociēto profesoru Kasparu Balodi un zvērinātu advokātu Viktoru Skudru, kurš aizstāvējis Aivara Lemberga interses Ventspils mēra prasībā pret Ģenerālprokuratūru par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu tiesiskās palīdzības lūgumā Šveicei. Satversmes tiesas tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma, divus - pēc valdības priekšlikuma, bet vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.
Satversmes tiesas desmit gadu jubilejā tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš saņēmis ar Lietuvas Republikas Prezidenta dekrētu piešķirto Komandiera krusta ordeni, taču ne mazāko uzmanības apliecinājumu neesot sagaidījis no Latvijas valdības vadītāja Aigara Kalvīša (TP). "Acīmredzot valdība labāk redz mūs ejam, nekā nākam," Dienai atzina A.Endziņš, norādot, ka premjera izturēšanās esot krasā pretstatā ar to valdības attieksmi, kādu baudot konstitucionālo tiesu kolēģi citās valstīs.
Saeima ceturtdien, visdrīzākais, atbalstīs pretrunīgi vērtētos Satversmes tiesas tiesnešu kandidātus
Satversmes tiesas (ST) tiesnešu kandidātu sasteigto virzīšanu tās priekšsēdētājs Aivars Endziņš nodēvējis par šīs tiesas "politizēšanu" un "graušanu". Taču ceturtdien paredzētais balojums Saeimā par trim kandidātiem, kurus Juridiskā komisija ir noraidījusi, var būt tikai ievads lielākam Latvijas tiesu sistēmas graušanas projektam.
Šodien Saeimā, lemjot par Satversmes tiesas (ST) tiesnešu iecelšanu amatā, vislielākās debates izsauca advokāta Viktora Skudras kandidatūra.
Saeima ceturtdien Satversmes tiesas tiesnešu amatos apstiprināja bijušo Kuldīgas tiesas priekšsēdētāju Uldi Ķini, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānu Kasparu Balodi un zvērinātu advokātu Viktoru Skudru.
Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas paudusi sašutumu par valdošās koalīcijas demonstrēto tiesisko nihilismu, ceturtdien Saeimas plenārsēdē par Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem apstiprinot pretrunīgi vērtētos Kasparu Balodi un Viktoru Skudru.
Aptaujātie politologi pauž bažas, ka jaunieceltie Satversmes tiesas (TS) tiesneši, iespējams, varētu būt politiski iespaidojami.
TB/LNNK frakcijas apņemšanās nākamnedēļ mudināt citu partiju deputātus izvirzīt Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam Augstākās tiesas senatori Jautrīti Briedi būtu apsveicams solis, jo viņas teorētiskās zināšanas, pasniedzējas un tiesneses darbs apliecina augstu kompetences līmeni attiecīgajā jomā, uzskata tiesību eksperti. Ar šādu ierosmi tēvzemieši nāca klajā ceturtdien neilgi pēc tam, kad, neskatoties uz pretrunīgo reakciju sabiedrībā, Saeima par ST tiesnešiem apstiprināja LU Juridiskās fakultātes dekānu Kasparu Balodi un advokātu Viktoru Skudru, kā arī Kuldīgas tiesas tiesnesi Uldi Ķini.
Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) nolēmis Augstākās tiesas (AT) Senāta tiesnesi Jautrīti Briedi izvirzīt vakantajam Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatam, kurā saskaņā ar likumu jāieceļ Saeimas ieteikts kandidāts, informēja deputāts.
Pašreizējais prokuratūras statuss nav pretrunā ar Satversmi, tādēļ tai arī turpmāk ir jāsaglabā sava piederība tiesu varai, kas nodrošinās gan tās neatkarības saglabāšanos, gan efektīvu funkciju izpildi. Tā teikts trešdien pieņemtajā Satversmes tiesas (ST) spriedumā par atsevišķu Prokuratūras likuma pantu atbilstību valsts pamatlikumam. Šis spriedums pieņemts laikā, kad bijusi vērojama virkne mēģinājumu apšaubīt prokuratūras darbu.
Satversmes tiesas (ST) trešdien pasludinātais spriedums, kurā atzīta Ģenerālprokuratūras kā neatkarīgas tiesu varas iestādes statusa atbilstība Satversmei, nepatiks tiem, kuri gribētu mainīt šo statusu un pakļaut prokuratūru izpildvarai, — tiem pašiem, kuri stājušies valsts varas monopolizēšanas projekta ietvaros vājināt arī pārmēru neatkarīgo Satversmes tiesu.
Zaļo un Zemnieku savienības nominētā kandidāte Satversmes tiesas tiesneša amatam, Rīgas apgabala tiesas tiesnese Zaiga Vrubļevska ir skatījusi vairākas lietas, kurās figurē arī Ventspils mēra Aivara Lemberga intereses. Taču ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis šo iebildumu uzskata par nemotivētu, jo A.Lembergs esot bijis saistīts ar daudzām tiesvedībām, savukārt Z.Vrubļevska esot izraudzīta kā politiski neitrāla kandidāte "ar pieredzi un nevainojamu reputāciju". Viņš neatcerējās, kas pirmais nosaucis šīs kandidātes vārdu, jo ZZS frakcijā esot pārlūkots vairāku kandidātu saraksts.
Kāpēc tiesnese Vrubļevska, iespējams, varētu būt ieguvusi Lemberga labvēlību?
Vrubļevskas spriedums radījis pamatu fiktīvam darījumam
