Vēlēšanas
Nupat kooperatīva „Ziemeļoga” konkursā par dzērveņu reklamēšanu uzvarējusi akciju sabiedrība „Super FM”. Konkursu uzrauga Lauku atbalsta dienests un konkursam paredzētā nauda ir ievērojama - 562 tūkstoši eiro.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) visiem Vidzemes sarakstā esošajiem deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām prasījusi ziedot 300 līdz 400 latu informatīvas avīzes izdošanai, aģentūru BNS informēja ZZS Vidzemes apgabala deputāta kandidāte Petra Beķere, kura nu plānojusi no partijas izstāties. Beķere arī ir sašutusi par to, ka ziedojums visiem kandidātiem prasīts vienlīdz liels neatkarīgi no viņu vietas sarakstā. Viņasprāt, tas nav bijis godīgi, jo informatīvajā materiālā, kas izdots 210 tūkstošu eksemplāru metienā, lielākoties gozējušies saraksta līderi. Pašlaik, izvērtējot priekšvēlēšanu laikā pieredzēto, Beķere pieļauj izstāšanos no ZZS.
Apgalvojums, ka oligarhu varai pēc Saeimas vēlēšanām ir pienācis gals, ir pārāk optimistisks, jo viens no vislielākajiem oligarhu atbalstītājiem, balstiem un palīgiem - «Saskaņas centrs» - ir uzvarējis vēlēšanās un ieguvis ļoti lielu vēlētāju balsu skaitu, vērtējot vēlēšanu rezultātus, «Rietumu Radio» sacīja politiķis Jānis Lagzdiņš.
Jaunietis pārskaitījis naudu ZZS, jo to lūdzis patēvs, kurš "bieži vien" tiekoties ar Lembergu.
Laikraksta Diena komentāru lappuse varbūt ir kļuvusi visnotaļ jocīga, it īpaši ņemot vērā komentētāja Sandra Toča indevi, paredzēt, ka Kremļa draugu partijām Latvijā ir visas izredzes tuvākajā laikā pārņemt visu valdību un tās iekārtu, taču šodien laikrakstā ir apraksts par Latvijas Zaļo un Zemnieku savienību, kas ir pilnīgi perfekts. Proti:
Ceturtdien LNT ēterā duelējās finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un Zaļo un Zemnieku savienības premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Vilks bija neredzēti tiešs un atklāts.
ZZS partiju nodaļās atbalsts Lembergam mazinās, kaut viņš joprojām ir populārs, saka Vējonis.
"Delna": Esot pamats bažām arī par ZRP līderi Zatleru.
Tuvojas kārtējais tautas mānīšanas fināls. Ja 20 gadus esi uzmanīgi sekojis kārtējai traģikomēdijai, tad tracina, kad televizorā ieraugi galvenos „aktierus”. Neviļus roka sniedzas pēc kāda trauka, lai triektu ekrānā.
Pirms vēlēšanām atkal būs cilvēki, kuriem partijas nebūs uzskatījušas par vajadzīgu izskaidrot savas programmas, idejas, ziņo invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons".
Slēptā aģitācija pirms 11.Saeimas vēlēšanām - nekaunīgāka un ciniskāka.
„Nez, kurš PR ģēnijs izdomāja šo burlaku stāstu?” aizvadītajā nedēļā ar ironiju pajautāja kāds, kurš ziņās iespraukušos piņķerīgo sižetu par apsardzes firmas TM security darbinieku masveidīgo stāšanos un ziedošanu Zatlera reformu partijai (ZRP) tiecās skaidrot ar nelabvēļu safabricējumiem un pārspīlējumiem. Patiesībā nopietnie spēlētāji, kuru stāvi aizslēpušies aiz šī „burlaku stāsta”, norāda uz cīņu par ietekmi, kādu jaunizveidotajā partijā cer iegūt dažādi savstarpēji karojoši Ventspils tranzītbiznesa grupējumi. Netieši ZRP pārstāvētas gan „Lemberga oponentu” Oļega Stepanova un Olafa Berķa, gan Šveices advokāta Rūdolfa Meroni intereses. Atklāts paliek jautājums, cik daudzi no ZRP kodola cilvēkiem ir informēti par notikumu zemtekstu.
Kad prezidents Valdis Zatlers ar savu Rīkojumu Nr. 2 pieteica karu oligarhiem, politbiznesa krusttēvs Aivars Lembergs ātri vien saprata, ka jāmaina temats. Ilgi gan nebija jādomā, jo vēlētāju balsu nopirkšana par valsts naudu neprasa lielu intelektuālu piepūli. “Indeksēt pensijas!” ātri vien kļuva par Lemberga un līdz ar to arī ZZS kaujas saukli, ar kuru novērst vēlētāju uzmanību no politikas privatizācijas.
Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Zatlera reformu partijas (ZRP) līdera eksprezidenta Valda Zatlera publiskie izteikumi par savu lielāko politisko oponentu - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzīto premjera amata kandidātu Ventspils mēru Aivaru Lembergu - kļūst aizvien asāki. Parādā nepaliek arī Lembergs, savos paziņojumos dažādi kritizējot eksprezidentu.
11. Saeimas deputātu krēslos grib iesēsties raibu raibā publika. Kasjauns.lv vēlēšanu sarakstos centās atrast visneordinārākās personības, kas pretendē būt par tautas priekšstāvjiem.
19. un 20. augustā LTV7 demonstrētais raidījums Zveja ar Zaļo un zemnieku savienības premjerministra amata kandidāta Aivara Lemberga piedalīšanos vieš aizdomas par slēpto reklāmu, portālam Diena.lv atzina Providus pētniece Iveta Kažoka. Tāpat viņa pieļāva iespēju, ka nav nostrādājuši sabiedriskā medija redakcionālie filtri.
Socioloģiskie pētījumi, kas pasūtīti īpaši Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vajadzībām un cirkulē apvienības iekšienē, rāda, ka zaļie zemnieki ārkārtas vēlēšanās pašlaik var cerēt uz labi, ja 10 deputātu vietām. Līdz ar to sabiedrībā popularitāti vēl aizvien saglabājušā Aivara Lemberga lēmums tomēr nekandidēt Saeimas vēlēšanās viņam var atspēlēties ar politiskās ietekmes zaudēšanu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Lembergs šoreiz kandidēšanai bijis tuvāk kā jebkad, un viens no iemesliem, kādēļ viņš šo lēmumu nav spējis pieņemt, ir jau pašlaik zināmais tiesvedības kalendārs nākamajam gadam, kas paredz ierašanos Rīgas apgabaltiesas namā teju katru dienu.
Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs šodien paziņoja, ka nekandidēs 17.septembrī paredzētajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās, bet būs ZZS premjera kandidāts. Jau iepriekš varas un ietekmes apreibinātais Aivars Lembergs izteica cerību partijai ZZS uzvarēt vēlēšanās un iegūt vairāk par 51 deputātu mandātu, tādējādi apmierinot arī paša politiskās ambīcijas iesēsties premjera krēslā, lai "izbeigtu politisko tarkšķēšanu".
Zatlera reformu partijas (ZRP) valde šodien pieņēmusi lēmumu par viena no partijas dibinātājiem, zvērināta advokāta Artūra Zvejsalnieka izslēgšanu no partijas rindām, un tas saistīts ar apšaubāmas izcelsmes finansējuma iespējamu piesaisti ZRP kasei. ZRP valdes loceklis Reinis Tukišs svētdienas vakarā apstiprināja, ka par to ir spriests un visticamāk jau pirmdien valde varētu pieņemt konkrētu lēmumu par Zvejsalnieka izslēgšanu. Pirmdien tas arī tika izdarīts.
Ārkārtas vēlēšanās ZZS cer iegūt "maķenīt vairāk" vietu nekā 10.Saeimā.
Aivara Lemberga kandidēšana šajās Saeimas vēlēšanās ir ticamāka kā jebkad iepriekš, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Pirmdien notikušajā zaļo zemnieku vadības apspriedē, kur lemts par kandidātu sarakstiem, Lembergs palūdzis atstāt brīvu pirmo vietu Rīgas sarakstā. Avoti juristu un Ventspils tranzītbiznesa aprindās Lemberga kandidēšanas ticamību saista ar tuvākajās dienās gaidāmo Anglijas tiesas spriedumu, kas ietekmīgajam vīram liekot nervozēt un izmantot politiku savai aizsardzībai.
Partijas "Latvijai un Ventspilij" kopsapulce piektdienas vakarā izvirzījusi septiņus kandidātus Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstam, tostarp Ventspils mēru Aivaru Lembergu, taču Lembergs vēl neesot izlēmis, vai startēs 11.Saeimas vēlēšanās.
Ventspils mērs Aivars Lembergs Saeimas ārkārtas vēlēšanās rudenī tomēr nekandidēs, trešdien vakarā vēsta Latvijas Televīzija (LTV), atsaucoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju.
Jūlijā sasparojušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstītāji, tostarp 4000 latu ZZS ziedojis bijušais Tautas partijas ģenerālsekretārs un tagadējais "Latvijas Valsts mežu" valdes loceklis Aivars Tiesnesis.
Ja Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») kandidēs vēlēšanās, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gūs lielākus panākumus vēlēšanās, aģentūrai LETA prognozēja politologs Ivars Ījabs.
Dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte cer, ka paredzamās Saeimas ārkārtas vēlēšanas būtiski sašaurinās elektorātu Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet neizmantots resurss politikā, viņasprāt, ir divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku paaudze.
Partijas likvidēšana var tikt uzskatīta par mēģinājumu izvairīties no soda samaksas, aģentūrai BNS sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).
Valdis Zatlers, kura pilnvaras Valsts prezidenta amatā beigsies 7.jūlijā, nav pelnījis privilēģijas - dārgu dzīvokli Rīgas centrā, lepnu automašīnu "Mercedes-Benz" un skaistu sekretāri, šodien paša apmaksātā raidlaikā telekompānijā "LNT" sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
Zaļo un zemnieku savienības straujais reitingu kritums rāda, ka tauta ir gatava atvadīties no oligarhiem.
Uzskatot, ka viņa viedoklis sabiedriskajos medijos nav sadzirdēts, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") svētdienas vakarā bija apmaksājis raidlaiku Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT), lai paustu savu viedokli nepastarpināti - "pa tiešo". Viņš nosauca finansistu Džordžu Sorosu par starptautisku noziedznieku un vairākas reizes paziņoja, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers melo.
Saeimas Demogrāfijas politikas apakškomisijas deputātu vēlme piešķirt bērniem balsstiesības ir absurda politiķu vēlme izrādīties un nav īstenojama dzīvē, norāda LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Leons Taivāns.
Populārā latviešu mūzikas grupa Prāta vētra pirms 8.Saeimas vēlēšanām reklamējusi Zaļo un zemnieku savienību, jo vajadzēja naudu albuma izdošanai, intervijā žurnālam Playboy atklāj Prāta vētras solists Renārs Kaupers.
Pēc asām debatēm Saeima ceturtdien tomēr atdeva atpakaļ valdībai pārstrādāšanai līdz 1.septembrim Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas "izbrāķētos" grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredz, ka finanšu līdzekļus, kuru izcelsmi ziedotājs nevar pierādīt, partijām jāieskaita valsts budžetā nevis jāatmaksā ziedotājam, kā to patlaban paredz likums.
Prokuratūra ir pabeigusi "pārbaudes aktīvo daļu" lietā par 9.Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas, tagad Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces iespējamo komisijas protokola viltošanu, un aprīlī varētu būt gatavs slēdziens, atklāja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers LNT raidījumā "900 sekundes".
Deputāti noraida kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem.
"Vienotība" maina domas par Cimdara apstiprināšanu uz piekto pilnvaru termiņu, arī SC un ZZS sola atbalstu.
Apvienības "Vienotība" Saeimas frakcija precizējusi un atkārtoti iesniegusi 9.Saeimas sasaukumā Saeimas Juridiskajā komisijā "nobēdzinātos" Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem, informēja "Vienotība".
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) plāno ilggadīgo (jau 13 gadus) Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru virzīt atkārtotai ievēlēšanai šajā amatā, to šodien pēc ZZS valdes sēdes žurnālistiem sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Diskusiju ap Valsts prezidenta kandidātiem fonā šonedēļ Saeimas kuluāros palika notikumi, kas risinās ap vakanto Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu. Līdzšinējā CVK priekšsēža Arņa Cimdaru pilnvaru termiņš beidzas 2.maijā, bet jau nākamnedēļ Saeimā plānots oficiāli sākt sarunas par jauno CVK priekšnieku kandidātu virzīšanu. Prognozes par to, ka Cimdars varētu saglabāt savu amatu, kura pienākumus pilda jau vairāk nekā 13 gadus, ir pesimistiskas.
Administratīvā apgabaltiesa divās atsevišķās lietās sadalījusi Tautas partijas (TP) sūdzības lietu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2007.gada un 2008.gada lēmumiem uzdot partijai pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,03 miljonu latu apmērā, vēsta aģentūra LETA.
Eksprezidents Guntis Ulmanis, neredzot, ka tiek filmēts, kļūst necerēti atklāts un atzīst, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pirms vēlēšanām pārlieku aizrāvies ar blefošanu. Ir acīmredzams, kā šāds stils Ulmanim radījis vilšanos.
Priekšvēlēšanu laikā publiskotais uzņēmēju, kuri aicināja balsot „Par labu Latviju!” (PLL), saraksts var izrādīties viltojums. Nebūt ne visi uzņēmēji bija PLL piekritēji.
Apvienība Par labu Latviju (PLL), iespējams, pārkāpusi partiju finansēšanas likumu, kas aizliedz politiskajām partijām un to apvienībām saņemt ārvalstu finansējumu priekšvēlēšanu kampaņai.
Tiesas spriedums par 1,03 miljonu latu atmaksu valsts budžetā varētu apdraudēt Tautas partijas (TP) pastāvēšanu, taču Administratīvās apgabaltiesas spriedums vēl nav galējais, intervijā Latvijas Radio otrdien sacīja Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs, TP pārstāvis Edgars Zalāns.
Daugavpilī sociālā dienesta darbinieki, izdalot pārtikas pakas trūcīgajiem iedzīvotājiem, pakās ievietojuši arī politiskās aģitācijas lapas, vēstī Latvijas radio. Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka pauda viedokli, ka tas ir ļoti skaidrs administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas gadījums pirms vēlēšanām.
Domstarpību dēļ ar a/s Rīgas piena kombināts (RPK) īpašniekiem uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājas amatu otrdien atstājusi Līga Rimšēviča, kura šajā amatā piena pārstrādes uzņēmumā nostrādāja četrus gadus. Portālam Nozare.lv viņa norāda, ka šķiršanās notikusi politisku iemeslu dēļ.
Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers priekšvēlēšanu aģitācijā pielieto negodīgus paņēmienus. Viņš kā Rīgas domes amatpersona sava tēla spodrināšanai izmanto savu dienesta stāvokli.
Pēdējā priekšvēlēšanu nedēļa. Pieļauju, ka daudzi atviegloti nopūšas: drīz tas uzbāzīgais šovs beigsies! Nebūs vairs sajūtas par nelietderīgi notērētu laiku pēc kārtējo «debašu» noskatīšanās, nebūs šķendēšanās par politiķu iztērēto milzu naudu, ieraugot kārtējo laipnīgo sejiņu, kas kaut ko sola ielas malā utt.
Apvienība „Par labu Latviju” cieti iesoļo skolās. Kā staigājošas reklāmas Rīgas centrā bez vecāku ziņas skolotājas pavadībā tiek izmantoti pat nevainīgi bērni.
Prognožu portāla Triobet.com eksperti pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājuši politisko partiju Saskaņas centrs (SC) un Par labu Latviju (PLL) izredzes veidot nākamo valdību.
Laikraksts: mazie jelgavnieki no deputātu kandidātiem saņem dāsnas dāvanas.
Rīgas domes Jaunā laika frakcijas vadītājs Edgars Jaunups apsolījis nenosaukt to cilvēku vārdus, kas viņam izteikuši piedāvājumu - apmaiņā pret sadarbību valdībā varētu piedāvāt Vienotībai Rīgas mēra amatu.
Aģitācija par bijušo veselības ministri Baibu Rozentāli manāma viņas vadītajā Latvijas Infektoloģijas centrā ne vien gaiteņos uz galdiņiem, bet pat ārstu pieņemšanas kabinetos izvietoti bukleti ar Rozentāli uz vāka, kuros gan slavētas viņas iniciatīvas, gan doti daudzi solījumi veselības aprūpes jomā.
18% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iepriekšējo vēlēšanu rezultāti nav bijuši godīgi, bet kopumā 66% pieļauj, ka 10.Saeimas vēlēšanu rezultātus varētu viltot, atklājies aptaujā, ko veicis pētījumu centrs SKDS. Puse aptaujāto uzskata, ka to varētu mēģināt izdarīt partijas vai partiju apvienības, 41% domā, ka to mēģinās darīt atsevišķi deputāta amata kandidāti, bet 30% šādu rīcību sagaida arī no “ekonomiskiem grupējumiem”.
Apvienība joprojām ziedojumu līderis; septembrī otrā PCTVL.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kurš ir apvienības Par labu Latviju! kandidātu saraksta līderis Zemgales velēšanu apgabalā, Dienai sacīja, ka nevēloties iesaistīties Visu Latvijai - TB/LNNK tā paša vēlēšanu apgabala saraksta līdera Imanta Parādnieka "priekšvēlēšanu everģēlībās".
Pirmajās LNT līderu debatēs apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK (VL!-TB/LNNK) Zemgales līderis Imants Parādnieks aicināja vienu no Par labu Latviju! (PLL) "sejām" Andri Šķēli līdz vēlēšanām iziet pārbaudi ar melu detektoru.
Kamēr Poļiščukas teātrim pašvaldība remontē telpas, JRT joprojām bez remonta.
Vairāki Saeimas deputātu kandidāti no "Vienotības" saraksta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Normundam Vilnītim iesniegs prasību pārtraukt partiju apvienības "Par Labu Latviju" (PLL) priekšvēlēšanu aģitāciju.
10. Saeimas deputāta kandidāta Aināra Šlesera priekšvēlēšanu taktika ir ar apzināti nepatiesas informācijas palīdzību radīt nedrošību un satraukumu sabiedrībā, sevišķi tās neaizsargātākajā daļā, lai šādi bruģētu ceļu savām politbiznesa interesēm, ir pārliecināta politisko partiju apvienības «Vienotība» valdes līdzpriekšsēdētāja un «Jaunā laika» valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā izvērtās „Par labu Latviju” (PLL) bezmaksas priekšvēlēšanu reklāmā. Katoļu kardināls Jānis Pujats slavēja Gunta Ulmaņa vadīto apvienību, tveicē izslāpušajiem bija iespēja veldzēties ar par velti dalītajām ūdens pudelēm, ko rotāja PLL logo.
Kardināls Jānis Pujats, uzrunā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos atkārtoti mudinot nākamgad skolās ieviest Bībeles mācību, no politiskajiem spēkiem īpaši izcēla LPP/LC, Tautas partijas (TP) un reģionālo partiju veidoto politisko apvienību Par labu Latviju (PLL), kā arī netaupīja kritiskus vārdus citādi domājošajiem.
Vienotības līdere Solvita Āboltiņa prognozē, ka partiju apvienības Par labu Latviju premjera kandidāts būs Ainārs Šlesers. PLL ar savu premjera kandidātu klajā nāks šodien. Taču viņa pieļauj, ka pēc vēlēšanām, ja tiks pārvarēta 5% barjera, PLL varētu izvirzīt kādu citu.
10. Saeimas deputātu krēslos grib iesēsties raibu raibā publika. Kasjauns.lv vēlēšanu sarakstos centās atrast visneordinārākās personības, kas pretendē būt par tautas priekšstāvjiem.
Pagājušajā sestdienā, kad pie „Arēnas Rīga” notika hokeja sezonas atklāšanas pasākums, līdzās daudzajām tirdzniecības nojumēm bija kāda, kas te neiederējās – kluba „Dinamo” prezentācijas pasākumu savām priekšvēlēšanu interesēm izmantoja politiskā kustība „Par labu Latviju”.
Aivars Lembergs acīmredzot brīdina vēlētājus, ka nenobalsojot par Saskaņas centru, Krievija var pārtraukt gāzes piegādes. Šādi ar ironiju ekspolitiķis Jānis Jurkāns komentējis Ventspils mēra izteikumus, ka Krievijas lēmumu 90-to gadu beigās pārtraukt naftas tranzītu pa cauruļvadu caur Ventspili pieņēmusi politisku iemeslu dēļ, jo toreizējās Tautas saskaņas partijas (TSP) līderis J. Jurkāns nav paņemts valdībā. Šobrīd TSP ietilpst Saskaņas centrā.
Politiskie spēki nepieļaušot tādas pārmaiņas, lai apšaubītu Latvijas suverenitāti.
Par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) uzturēto lielo intrigu – smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs kā ZZS premjera amata kandidāts - Stradiņa universitātes politoloģijas katedras vadītāja Ilga Kreituse aicina vēlētājus skatīties patiesībai acīs: viņa kandidatūru neatbalstītu Eiropas Savienība, un «Lembergs nav Berluskoni, un te nav Itālija».
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis uzskata, ka LNT raidījums „Latvija, mēs tevi dzirdam!” ir nošpikots no viņa komisijas darītā un velta mājienu Ērika Stendzenieka virzienā.
Uzņēmumu reģistrs, visticamāk, iebildumus par kustībai līdzīgu nosaukumu noraidīs.
Augustā Latvijas reģionos sāksies pazīstamu žurnālistu vadītas diskusijas lauku iedzīvotājiem ar Saeimas deputātu kandidātu piedalīšanos. Tās organizē Lauku bibliotēku atbalsta biedrība (LBAB) sadarbībā ar Sorosa fondu un Latvijas Avīzi. Interesējoties par šiem pasākumiem, atklājās, ka LBAB pārstāve, Diena.lv plaši izklāstot diskusiju plānus, noklusējusi, ka ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāta kandidāte un ir lūgta atkāpties no amata biedrībā.
Partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers noliedz apvienības “Par labu Latviju” (PLL) saistību ar LNT raidījumu “Latvija, mēs tevi dzirdam!”, gan atzīstot, ka šajā raidījumu ciklā tapušie priekšlikumi tāpat kā citi sabiedrības ierosinājumi varētu tikt izmantoti PLL programmā.
Politbiznesprojekta "Par labu Latviju" iesniegtais kandidātu saraksts apliecina divas lietas. Pirmkārt, pagalam īss rezerves soliņš ir šiem ļaudīm. Un, otrkārt, sabiedrībai tiek piedāvāta pārliecība, ka esošā valdošā "elite" ir bijusi vienkārši perfekta, un tai ir jāļauj darboties tālāk.
«Domāju, ka Aivaram Lembergam vajadzēja uzdrīkstēties un vienreiz atstāt Ventspili, tā raidījumā 900 sekundes, saistībā ar A.Lemberga lēmumu nekandidēt Saeimas vēlēšanās, norādīja Rīgas vicemērs, LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
ZZS premjerministra kandidāts: nebalsojiet par mani, es nebūšu premjerministrs.
Ventspils mērs Aivars Lembergs kļūst neoriģināls, atsakoties kandidēt, jo tieši tādu pašu joku viņš izspēlēja arī pirms 9. Saeimas vēlēšanām. Viņš nav gatavs uzņemties atbildību, teic politologs Ivars Ījabs.
Eksperti: raidījums “Latvija, mēs tevi dzirdam!” ir PLL priekšvēlēšanu kampaņas daļa.
Maz ticams, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izvirzītais premjera amata kandidāts, Ventspils mērs Aivars Lembergs nākamajā vēlēšanu ciklā varētu nokļūt Ministru prezidenta amatā.
Ja Aivars Lembergs startēs Saeimas vēlēšanās, viņš to darīs Rīgā. Intervijā vietējam Ventspils laikrakstam Ventas balss viņš stāsta, ka vēlas atklātu politisku sacensību ar Urbanoviču, Šleseru. Tomēr pastāvot iespēja, ka viņš nekandidēs, jo, pēc A.Lemberga teiktā, viņš lietderīgāks būtu izpildvarā nevis kā likumdevējs.
Bijusī prezidente aicina partijas nākt klajā ar programmām un rīcības plānu.
ZZS premjera amata kandidāts būs Lembergs.
Zaļās partijas valde pēdējā atbalsta apsūdzēto Ventspils mēru kā apvienības premjera kandidātu.
Stedzenieks tiešu aizņemšanos no viskija reklāmas noliedz.
Skaļāku notikumu ēnā palikuši Saeimas pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām pieņemtie likuma grozījumi, ka turpmāk arī partiju un partiju apvienību priekšsēdētājiem un valdes locekļiem būs jāiesniedz amatpersonu deklarācijas. Jaunās likuma normas sola jau tuvākajā laikā sagādāt vēlētājiem un varbūt arī tiesībsargātājiem dažu labu interesantu lasāmvielu, bet tās rakstītājiem — vismaz galvassāpes vai pat nopietnākus kreņķus.
Kuldīgas novada dome lielākos vietējos uzņēmējus, fermerus un banku pārstāvjus iebaroja ar brokastīm, lai viņus labvēlīgi noskaņotu pret kustību „Par labu Latviju”.
Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātņu students Jānis Egliņš Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) lūdz izvērtēt, vai telekanālā LNT nav demonstrēta slēptā politiskās apvienības "Par labu Latviju" reklāma.
Bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis nodemonstrējis politisku akrobāta veiklību — vēl ne pārāk sen viņš runāja par Šķēles un Lemberga ļaunuma asi, bet nu ir kopā Tautas partijas „tēvu”.
Partijas joprojām mēģina ievilkt sarakstos populārus cilvēkus; eksperti iesaka domāt.
Varbūtība, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") startēs 10.Saeimas vēlēšanās, ir diezgan liela, to ceturtdien preses konferencē atzina pats Lembergs.
Otrdien, partijas "Latvijai un Ventspilij" sapulcē vienbalsīgi tika atbalstīts priekšlikums partijai startēt 10.Saeimas vēlēšanās kopā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un kā premjera kandidātu ZZS sarakstā izvirzīt "Latvijai un Ventspilij" priekšsēdētāju Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Laba apmeklētība, disciplinēta publika, mažorīgas runas un iepriekš zināms iznākums. Sestdien Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) notikušā Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) kongresa delegāti lielā vienprātībā (viena balss pret) nobalsoja par rezolūciju, kas paredz veidot priekšvēlēšanu apvienību kopā ar Tautas partiju (TP), vairākām sīkpartijām un uzņēmēju organizāciju “Par labu Latviju”. Dibināšanas akts paredzēts nākamajā sestdienā.
Par spīti samilzušajam konfliktam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saistībā ar iestādes vadītāja Normunda Vilnīša iecerētajām reformām, KNAB tiks galā ar saviem uzdevumiem priekšvēlēšanu laikā.
Parlamentam ceturtdien būs jālemj par LPP/LC un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rosinātiem Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem, kurus iesniedzēji pamato ar vēlmi novērst ierobežojumu Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem kandidēt Saeimas vēlēšanās, lai gan šāds liegums pašlaik likumā nemaz nav paredzēts.
Tieši nedēļu pirms priekšvēlēšanu perioda sākuma, kad vēl nenotiek uzskaite par politisko aģitāciju, telekompānija LNT uzsākusi diskusiju sēriju, aicinot studijā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus. Pirmais raidījums bija pirmdienas vakarā un turpināsies visu nedēļu. Kā novēroja Diena.lv, studijas centrā redzama organizācijas Par labu Latviju! emblēma.
Viss atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, atbildot uz jautājumu par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespējamo sadarbību ar Saskaņas centru (SC), teica apvienības pašreizējais valdes priekšsēdētājs vides ministrs Raimonds Vējonis. Viņš neteica kategorisku nē, taču norādīja, ka jācenšas izveidot labēji nacionālu valdību.
Politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" valde nolēma, ka par premjera amata kandidātu būtu jāizvirza partijas priekšsēdētājs Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Saeimas Prezidijā ir iesniegti grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, kas dotu iespēju Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī pašvaldību deputātiem, kuri ir ievēlēti Saeimā, izvēlēties, kuru no mandātiem saglabāt. Tagad EP deputāti zaudē eiroparlamentārieša mandātu, ja ir pieteikti Saeimas vēlēšanās. Savukārt novadu un pilsētu domju deputāti mandātu vietējā varā zaudētu automātiski pēc ievēlēšanas Saeimā.
Skandalozais ekonomists Dmitrijs Smirnovs par partiju izredzēm. Kāpēc Šķēle cīnās par varu? Tāpēc, ka viņam ir 70 miljonu liels parāds!
Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā Pilsoniskās savienības (PS) kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli «raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca», bet Tautas partijas un LPP/LC patiesais mērķis ir atgūt varu savtīgās interesēs, lai «pakamptu».
Iespējams, ka Maizītis centīsies skaļi aizcirst durvis, jo viņam ir palikušas divas darba dienas, bet mani iebiedēt nav iespējams. To Ventspils mērs Aivars Lembergs sacīja šorīt intervijā LNT 900 sekundēs. Jau zināms, ka līdzšinējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītis pilnvaras beidzas 11.maijā.
Ventspils mērs Aivars Lembergs ceturtdien preses konferencē pauda aizdomas, ka jau tuvākajā laikā varētu atkārtoties pirms trim gadiem piedzīvotais scenārijs, kad viņš tika apcietināts.
Saeima šodien, izskatot otrajā lasījumā grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, atbalstīja partiju finansēšanu no valsts budžeta, bet noraidīja visus priekšlikumus par priekšvēlēšanu tēriņu "griestu" samazināšanu. Ja šis likumprojekts būtu stājies spēkā pirms 9.Saeimas vēlēšanām, tad pēc TVNET aprēķiniem valsts budžetam tas izmaksātu nepilnu pusmiljonu katru gadu.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis brīdina par bīstamu tendenci - oligarhi esot gatavi izmantot visus līdzekļus, lai pēc vēlēšanām nezaudētu varu.
Ventspils mērs Aivars Lembergs īpaši nevēloties izvirzīt savu kandidatūru vadošajiem amatiem jaunajā valdībā, kuru veidos pēc Saeimas vēlēšanām, un iestājoties par prezidentālu valsts iekārtu, ceturtdien ziņo laikraksts "Ventas Balss".
Polittehnologs savulaik ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli saistītais Jurģis Liepnieks uzskata, ka TP apvienošanās ar LPP/LC faktiski ir TP pievienošanās LPP/LC un klaja TP atzīšana, ka tā vairs nav spējīga piedāvāt nekādu nopietnu politisku programmu un saturu.
Šajās vēlēšanās oligarhi centīsies iegūt lielāku ietekmi nekā iepriekš, tādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" pauda bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. "Man šķiet, ka tas varētu būt pilnīgi skaidri viņu izvirzīts mērķis," teica bijusī valsts vadītāja.
Tautas partijas līderis Andris Šķēle pauž pārliecību, ka tas saraksts, kurā piedalīsies Tautas partija, uzvarēs rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, raksta Neatkarīgā.
LPP/LC un Tautas partiju (TP) pārstāvošie lielo pilsētu mēri un vairāki uzņēmēji pirmdien nodibinājuši sabiedrisku organizāciju "Par labu Latviju", portālam "Delfi" apstiprināja LPP/LC līdera Aināra Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe.
Ziniet, Cimdara kungs, smējos, izlasot Jūsu viedokli par CVK (Centrālās vēlēšanu komisijas) veikto sabiedrisko attiecību pakalpojuma iepirkumu.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars nejūt ētiska rakstura problēmas, ka viņa savulaik dibinātā firma Traps uzvar CVK iepirkumos par sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Firma ir dibināta laikā, kad “katrs trešais dibināja firmas”, A.Cimdars no tās izstājies pirms 11 gadiem. Noraidīt šo iepirkuma konkursa dalībnieku viņam neesot likumīga pamata.
Pretēji politiskajos kuluāros dzirdētajām runām, ka uz Saeimas vēlēšanām sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks varētu iesaistīties Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kampaņas veidošanā, viņš pats apgalvo, ka neesot plānojis konsultēt kādu partiju vēlēšanu kampaņas laikā.
Smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs atbalsta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto ieceri, saskaņā ar kuru pašvaldību deputāti vienlaikus var būt arī Saeimas deputāti un mandāts vienā vai otrā amatā nav jānoliek, pēc ZZS valdes sēdes atzina A.Lembergs.
Jaunveidojamais politiskais spēks Vienotība Ventspils mēra Aivara Lemberga skatījumā ir "pārbēdzēju, dezertieru un kangaru apvienība, kuri sevi cenšas uzdot kā jaunu politisku spēku". Tā viņš norādīja, komentējot sestdien notikušo Pilsoniskās savienības (PS) kopsapulci, kurā tika iezīmētas Vienotības veidošanas aprises, un to, ka šis politiskais spēks sevi pozicionē kā pretstatu trīs oligarhiem.
Gan partijai «Jaunais laiks», gan Tautas partijai, gan ZZS ir priekšlikumi izmaiņām Vēlēšanu likumā, taču valdošo politisko spēku pārstāvji vienprātīgi atzīst: kardinālas izmaiņas pirms vēlēšanām nebūtu jāievieš. To Māris Kučinskis (TP), Augusts Brigmanis (ZZS) un Edgars Jaunups (JL) sacīja Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».
Ja trīs partiju apvienība «Vienotība» pēc rudenī notiekošajām Saeimas vēlēšanām neveidos valdību, tad tas nozīmēšot tikai vienu - sāksies oligarhu ceļš.
Arvien izmisušākas kļūst mūsu valsts politiskās partijas, kad tās raugās 2. oktobra virzienā un ar bažām pārdomā savu izmisīgi zemo reitingu un popularitāti. Pārliecināt sabiedrību, ka pēc četriem gadiem, kuru laikā valsts tautsaimniecība iegrūsta visdziļākajā bedrē, tās pašas partijas un tie paši politikāņi nākamajos četros gados zinās, kā visu vērst par labu -- nu, neizdosies. Ne jau velti patlaban sabiedriskā viedokļa aptaujas rāda, ka partijām vairs Latvijā uzticas tikai pašu partiju biedri un viņu laulātie draugi un draudzenes. Plus varbūt vēl suns. Kaķis nē. Kaķis ir gudrs.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka partiju finansēšana no valsts budžeta ir pareizs lēmums, jo oligarhu apmaksātas partijas valstij izmaksājušas daudz dārgāk nekā publiski finansētās.
Zaļo un Zemnieku savienība ierosināja izvērtēt iespēju ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus. Taču, citas partijas ieceri nav atbalstījušas, ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs, otrdien ziņo laikraksts "Diena".
Zaļo un Zemnieku savienība ierosinājusi izvērtēt iespēju, vai nevarētu ļaut savienot pašvaldību un Saeimas deputātu mandātus, taču citas partijas ieceri nav atbalstījušas un tādēļ ZZS šo priekšlikumu pagaidām neiesniegs, tā šodien raksta Diena. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pieļāva, ka vienā no vēlēšanu apgabaliem uz Saeimu varētu startēt arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, lai gan tāds lēmums vēl neesot pieņemts.
Priekšvēlēšanu izdevumu apmēru aizvadītājā gadā notikušajās vēlēšanās ir pārsniegusi tikai viena partija - "Latvijai un Ventspilij", kurai valsts budžetā būs jāatmaksā 1064 lati, šodien žurnālistus informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās smagākais pārkāpums ir kādas partijas pusmiljonu latu priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņš, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes izteicās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja vietnieks Alvis Vilks.
Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) oktobrī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām gatavojas pēc vecā vēlēšanu likuma. Nesen valdība apturējusi e-vēlēšanu projektu. Gan finansiālās situācijas dēļ, gan tāpēc, ka nepieciešamas diskusijas sabiedrībā, intervijā Latvijas Radio skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Tautas partija (TP) tiesas lēmumu, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā, piektdien pārsūdzējusi. Administratīvās rajona tiesas pārstāve Evita Elliņa aģentūrai BNS teica, ka tiesā saņemta partijas apelācijas sūdzība. Tiesa drīzumā izlems, vai šo sūdzību pieņemt. Ja sūdzība tiek pieņemta, to skatīs Administratīvā apgabaltiesa.
Partiju apvienību «Vienotība» veidojošās politiskās partijas «Pilsoniskā savienība» (PS), Jaunais laiks (JL) un «Sabiedrība citai politikai» (SCP) uzskata, ka vēl līdz 10.Saeimas vēlēšanām esošajam Saeimas sasaukumam jāgroza Politisko organizāciju (partiju) likums. Mērķis — samazināt naudas ietekmi uz vēlēšanām, nodrošināt līdzvērtīgāku konkurenci starp varas un citām partijām, pārtraukt vēlētāju apdullināšanu ar masīvām un dārgām kampaņām.
Šorīt laikrakstā Diena lasāms Ināras Egles sagatavots materiāls par to, kā "Tautas" partijas spīdekles Vinetas Muižnieces režijā Saeimas Juridiskā komisija turpina marinēt likumprojektus par vēlēšanu kārtību. Runa konkrēti ir par diviem jautājumiem. Pirmais ir Saeimas mēbeles Kārļa Leiškalna ieteikums, visu Latviju izveidot par vienu vēlēšanu apgabalu. Tas, protams, ir visai lempīgs centiens "lokomotīvju" principu, kuru pēc Valsts prezidenta uzbrēciena mūsu "gudrās galvas" izmeta pa logu, ievest atpakaļ pa sētas durvīm. Grūti būs, ja "Tautas" partijas lielais glābējs drīkstēs balotēties tikai vienā no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Taču Dievs ar Leiškalnu. Daudz nopietnāks jautājums ir par to, kas notiek, ja vēlēšanu rezultāti tiek atcelti pavisam. Atcerēsimies, ka pirms kāda strēķīša Augstākās tiesas Senāts atzina, ka tiesu kompetencē ir vēlēšanu rezultātu atcelšana, ja priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir notikuši procesi, kuri nepamatoti ietekmē vēlētāju apziņu. Runa, protams, bija par "Tautas" partijas rupjo krāpšanos ar premjerministra biroja vadītāja organizēto "neatkarīgo" kampaņu, kurā visādi ļaudis slavināja TP ministrus. Augstākā tiesa toreiz vēl "stabilitātes garanta" vadītājai valdībai lika izstrādāt kārtību par vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Lieki teikt, ka nekas tamlīdzīgs netika izdarīts.
Ja pretinieks, kas izdomājis, kā apiet priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus, ir gudrs, tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nevar neko izdarīt. Un dažas politiskās organizācijas ir ļoti gudri vadītas.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir paturējis spēkā tā iepriekš uzlikto sodu Tautas partijai par priekšvēlēšanu tēriņu limitu pārsniegšanu, taču TP tam nepiekrīt un tādēļ vērsīsies Administratīvajā tiesā, trešdien Dienai atzina partijas pārstāvis Arno Pjatkins. Tikmēr LPP/LC, kuru arī KNAB nolēmis sodīt par tādu pašu pārkāpumu, tāpat kā iepriekš TP, ir pārsūdzējuši šo lēmumu A.Loskutovam. Šī ir pirmā reize, kad LPP/LC atzīst, ka KNAB vēlas partiju sodīt par pārkāpumiem vēlēšanu laikā.
Deputāti sola līdz gada beigām mazināt nepilnības priekšvēlēšanu likumos
Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuru Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nominēja par savu premjera amata kandidātu, uzskata, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirms vēlēšanām nav bijusi neitrāla un aģitējusi pret ZZS.
Slēptā reklāma plašsaziņas līdzekļos pirms 9.Saeimas vēlēšanām ir pieaugusi pusotru reizi salīdzinājumā ar iepriekšējām parlamenta vēlēšanām, tomēr tai bijusi daudz mazāka ietekme uz vēlēšanu rezultātu, kā arī medijos ir parādījušies jauni partiju atbalstīšanas paņēmieni. Šādi secinājumi radušies pētniekiem, kas veidoja Sabiedriskās politikas centra Providus pētījumu par iespējamo slēpto reklāmu pirms pērn rudenī notikušajām parlamenta vēlēšanām. Providus iespējamās slēptās reklāmas gadījumus medijos monitorēja trīs mēnešus — no pērnā gada 7.augusta līdz vēlēšanām 7.oktobrī, un skatīti netika mediju komentāri, bet gan tikai ziņas, intervijas un analītiskie materiāli.
Likumu noteikto ierobežojumu ignorēšana, ko 9.Saeimas priekšvēlēšanu laikā atļāvās pie varas esošās partijas, vairoja tiesisko nihilismu sabiedrībā.
9.Saeimas priekšvēlēšanu laikā nevis mediji noteica aktuālos problēmjautājumus un pirms vēlēšanām analizētās aktualitātes, bet ļoti nopietnas korekcijas mediju saturā ieviesa partiju darbība.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti Saeimas priekšsēdētāja amatam izvirzījuši ekspremjeru Induli Emsi.
ZZS sarakstu uz 9.Saeimas vēlēšanām veido trīs partijas – Zaļā partija, Zemnieku savienība un Ventspils mēra Aivara Lemberga reģionālā partija Latvijai un Ventspilij, kura līdz šim darbojusies tikai savā pilsētā.
Lai mazinātu partiju vēlmi apiet priekšvēlēšanu izmaksu limitus, būtu nevis jālemj par to atcelšanu, bet gan jāapsver tēriņu griestu paaugstināšana. Šī bija viena no atziņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un sabiedriskās politikas centra Providus otrdien rīkotajā diskusijā par partiju finansēšanu un kontroli, kurā piedalījās politiķi, mediju pārstāvji, politikas pētnieki un juristi. Tika runāts arī par to, kā mazināt partiju atkarību no to finansētājiem, un par iespēju piešķirt tām valsts finansējumu.
Vasaras sākumā dibinātā Vēlēšanu reformas biedrība trešdien padomes pirmajā sēdē ir vienojusies sākt esošās Saeimas vēlēšanu sistēmas izvērtēšanu, Dienu informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš (JL). Cilvēku neapmierinātība ar vēlēšanu sistēmu esot pamudinājusi sākt šo darbu. Kas ir laba vēlēšanu sistēma — šai tēmai būs veltīta biedrības konference 25.oktobrī.
Ir pagājis gads kopš lielā sabiedriskā sašutuma par "pozitīvisma kampaņām". To kritizētāji runāja par vēlēšanu kampaņu finanšu ierobežojumu apiešanas mēģinājumiem, partiju slavināšanai izmantojot tā sauktās trešās personas. Savukārt pašas trešās personas apgalvoja, ka nekādu slēptu finansējumu no melniem fondiem nesaņemot. Tām vienkārši griboties, lai mūsu valstī būtu vairāk gaišā un pozitīvā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nākamtrešdien informēs par konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, tajā skaitā tēriņu griestu pārsniegšanu pērn Saeimas vēlēšanu kampaņā, ziņo BNS.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pabeidzis vērtēt politisko partiju priekšvēlēšanu kampaņu tēriņu atbilstību pirms 9.Saeimas vēlēšanām un nākamnedēļ plāno informēt par rezultātiem un atklātajiem pārkāpumiem. Par neatbilstīgiem priekšvēlēšanu izdevumiem partijām jāmaksā gan sods, gan arī jāatdod pārmaksātā summa. Izskanējis, ka šie gaidāmie izdevumi varētu būt viens no iemesliem, kādēļ valdība vēlējusies KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova atlaišanu no amata.
Politiskās organizācijas Tautas partija (TP) un apvienība "Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš" (LPP/LC) 17.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā iesniegušas pieteikumu, apstrīdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumus par to finanšu darbībās konstatētajiem pārkāpumiem.
Visvairāk līdzekļu pagājušā gada Saeimas vēlēšanu kampaņā pārtērējusi Tautas partija - 529 981 latu. Otrajā vietā ar 401 610 latu pārtēriņu ierindojusies apvienība Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš, trešdien žurnālistus informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji.
Administratīvajā rajona tiesa atstāja bez virzības Tautas partijas (TP) un Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) iesniegto pieteikumu, ar kuru apstrīd Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumus par abu politisko spēku finanšu darbībās konstatētajiem pārkāpumiem. Partiju iesniegtajā pieteikumā bijuši vairāki trūkumi, kurus jānovērš līdz 23.novembrim.
Tautas partija (TP) nav pārkāpusi likumu un neko nav pārtērējusi, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aprēķini ir "politisks gājiens", uzskata TP priekšsēdētājs un premjers Aigars Kalvītis.
Par KNAB konstatētajiem partiju pārkāpumiem trešdien informēja biroja vadītāja vietnieks Alvis Vilks.
Kā solīts. Vakar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) publiskoja pārskatu par politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem pirms 9. Saeimas vēlēšanām. No 19 partijām un apvienībām, kas pērn startēja vēlēšanās, pavisam bez finanšu grēka bijušas astoņas. Pārējām atrastas lielākas vai mazākas nobīdes no likuma prasībām.
Lai gan Aigars Kalvītis (TP) valdības vadītāja pienākumus pilda jau aptuveni trīs gadus, premjers nejūtas atbildīgs par nesakārtoto likumdošanu priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumos, kā rezultātā nebija skaidrības par trešo personu tiesībām finansēt aģitāciju. Tas ļāva TP un LPP/LC kampaņās tērēt gandrīz par miljonu latu vairāk, nekā noteiktie ierobežojumi un KNAB to uzskata par pārkāpumu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pārsūdzēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu par apvienības priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja, ka šoreiz tā ir principa lieta, jo pārtēriņu radījusi Ventspils mēra Aivara Lemberga individuālā reklāmas kampaņa, ko Lembergs licis pretī pret viņu vērstajai antireklāmai.
KNAB pārbaužu rezultāti apliecina, ka Latvijā turpmāk vairs nebūs tik viegli kvazi-likumīgā ceļā nopirkt politisko varu.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pārsūdzējusi lēmumu par apvienības priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu, portālu "Delfi" informēja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Paši partiju biedri un viņiem pietuvināti cilvēki piedalījušies tā dēvēto pozitīvisma kampaņu veidošanā — gan Tautas partijas (TP), gan Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienības (LPP/LC) reklamēšanai pirms 9.Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to kampaņu izdevumi pieskaitāmi partiju priekšvēlēšanu aģitācijas tēriņiem. Tas secināts Dienas rīcībā esošajos Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova parakstītajos lēmumos par abu partiju pieļautajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Abos gadījumos A.Loskutovs atspēko partiju iebildumus pret tām piemērotajiem sodiem, uzskatot — Ls 5000 administratīvie sodi tām piemēroti pamatoti. Kā zināms, abas partijas tos pārsūdzējušas administratīvajā tiesā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas izveidotā darba grupa partiju finansēšanas jautājumu konceptuālai izvērtēšanai vienojusies par priekšvēlēšanu termiņa pagarināšanu līdz 120 dienām un "griestu" paaugstināšanai, ņemot vērā augsto inflāciju.
Nelabvēlīga tiesas sprieduma gadījumā Tautas partija (TP) spēs atmaksāt valstij nepilnus 600 000 latu, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis kā priekšvēlēšanu "griestu" pārtēriņu no TP puses, un partija nebūs jālikvidē, portālam "Delfi" sacīja TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir vērsusies Administratīvajā rajona tiesā, lai apstrīdētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, kurā konstatēts, ka partija ir pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumus.
Saeimas darba grupa tā arī nav spējusi vienoties par jaunajiem partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestiem un par trešo personu līdzdalību priekšvēlēšanu aģitācijā, informēja darba grupas vadītājs Māris Kučinskis (TP). Darba grupa vairākus mēnešus noturēja slēgtas sēdes, uzklausot arī nevalstisko organizāciju "Providus" un "Delna", kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja viedokļus par priekšvēlēšanu tēriņu kontroli.
Lielākas biedra naudas un fizisko personu ziedojumi nekā pašlaik, augstāki izdevumu "griesti", trešo personu izdevumu limiti, tēriņu sasaiste ar minimālo algu - pie šiem un citiem grozījumu priekšlikumiem partiju finansēšanas likumā šonedēļ paredzējusi ķerties Saeimas atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija.
Labrīt, V-Dienas lasītāji! Žurnāls Nedēļa jaunajā numurā aptaujājis vairākus politikāņus par to, kā būtu grozāms likums par politisko organizāciju finansēšanu, un ar patiesi "interesantu" priekšlikumu nācis kādreizējais premjerministrs Andris Bērziņš, proti -- atļautajā finansējumā jāiekļauj arī "informācija, ko mediji raksta, atbalstot vai kritizējot kādu. Ja, piemēram, Diena publicē -- balsojiet par tiem, bet par tiem ne, tad partijai tas ir jāsedz. Un, ja tā neuzskata, ka tai šāds atbalsts bija vajadzīgs, seko tiesāšanās."
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) uzskata par nepieņemamu pie varas esošo partiju ierosinājumu par politisko partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu iespējamo paaugstināšanu, vēsta partijas preses relīze. Šādas izmaiņas likumdošanā nevis uzlabos politisko partiju sistēmu Latvijā, bet gan palielinās oligarhu un politekonomisko grupējumu ietekmi uz politiskajām partijām un mazinās politisko partiju godīgu konkurenci, tādējādi nopietni apdraudot demokrātiskas attīstību Latvijā un tiesiskuma nostiprināšanos, uzskata LSDSP. Partija pauž viedokli, ka politiskajām partijām būtu jāpiešķir valsts finansējums.
Atskaites punkts būs nevis konkrēta naudas summas uz vienu vēlētāju, bet "dinamisks lielums" — vidējā darba alga ar koeficientu. Par šādu partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu variantu vienojusies Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, apspriežot grozījumus partiju finansēšanas likumā. Deputāti gan vēl nepaguva vienoties nedz par koeficienta lielumu, nedz arī par to, vai aprēķinu pamatā būs vidējā alga valstī kopumā vai, piemēram, tautsaimniecībā strādājošajiem. Līdz ar to pagaidām nav skaidrs, kāds varētu būt priekšvēlēšanu kampaņām tērējamo summu kopējais lielums.
Jautājums: vai tiešām partijas nevar pārliecināt vēlētāju ar saviem darbiem, ja tās gatavojas dubultot atļautos tēriņus reklāmai?
Jaunā laika deputātiem nepiekrītot, atbildīgās Saeimas komisijas deputātu vairākums otrdien nobalsoja par politisko partiju priekšvēlēšanu izdevumu griestu aprēķinu jauno formulu. Pēc tās - izdevumi uz vienu vēlētāju vismaz pašlaik būtu 32 santīmi līdzšinējo 20 santīmu vietā. Līdz ar to partijas kopējo tēriņu limiti paaugstinās no līdzšinējiem Ls 280 000 līdz aptuveni Ls 448 000, aprēķinos balstoties uz datiem par vidējo algu Ls 398 pērnā gada nogalē. Pēc JL aprēķiniem, šādi tēriņu griesti ir par augstu - tos ieviešot, turpināsies iepriekš iedibinātā prakse ar apjomīgām reklāmām uzpirkt vēlētājus.
"Šāda vilcināšanās izskatīt lietu ir ļoti satraucoša, jo tā neatbilst sodu piemērošanas jēgai. Piemērojot sodu pēc tik ilga laika, mazinās soda nozīme," tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks saka par to, ka Administratīvā rajona tiesa Tautas partijas (TP) un LPP/LC strīdus ar KNAB par partiju finanšu darbībās konstatētajiem pārkāpumiem paredzējusi izskatīt tikai pēc gada.
Bez īpašas aizķeršanās un plašām debatēm Saeima ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma grozījumus partiju finansēšanas likumā, ievērojami palielinot ziedojumu maksimālo apmēru, paaugstinot partiju priekšvēlēšanu tēriņu "griestus" un sašaurinot to izdevumu pozīciju loku, uz ko šie "griesti" attiecināmi.
Partija LPP/LC varētu nepiekrist pārņemt vēlēšanu apvienības LPP/LC saistības
Saeima ceturtdien noraidīja partijas "Jaunais laiks" (JL) sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālatbildību par partiju finansēšanas pārkāpumiem.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar 2006. gada priekšvēlēšanu aģitācijas laikā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem uzdevis piecām politiskām partijām atmaksāt valsts budžetā līdzekļus, kuru kopējā summa sasniedz 1 055 582,83 latus.
Tautas partija (TP) neatzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) konstatētos priekšvēlēšanu laika finanšu pārkāpumus un partijai uzlikto pienākumu atmaksāt valsts kasei 1 miljonu latu.
Atmaksāšanas stunda klāt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas laikā izdarītajiem finanšu pārkāpumiem uzdevis vairākām partijām iemaksāt budžetā tādu naudas summu, par kādu tikuši pārsniegti likumā atļautie priekšvēlēšanu izdevumi. Te jāpiebilst, ka nav par visiem pirmsvēlēšanu perioda deviņiem mēnešiem. Par atskaites punktu ņemts 2006.gada 26. maijs, diena, kad stājās spēka likuma norma, kas paredz pārtēriņa atmaksāšanu. Informācija par partiju faktiskajiem tēriņiem pirmo reizi tika publiskota pērn oktobrī.
Ak, tā! Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), paziņodams par visiem labi zināmo -- ka "Tautas" partija laikā pirms 2006. gada Saeimas vēlēšanām krāpās ar milzīgu vērienu -- cenšas manipulēt ar sabiedrisko apziņu, lai novērstu uzmanību no skandāla par pazudušo naudu. Tā nupat ir paziņojis "Tautas" partijas frakcijas vadītājs Saeimā Kučinskis.
Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā nedēļā veicis atbildes gājienu Tautas partijai (TP), nosakot tās priekšvēlēšanu izdevumu pārtēriņu aptuveni viena miljona latu apmērā.
Visinteresantāko kritiku par KNAB virzīto politisko partiju finansēšanas koncepcijas projektu, kurā paredzēta daļēja partiju finansēšana no valsts budžeta, noslēguma diskusijā pirmdien pauda Ministru kabineta ārštata konsultants juridiskajos jautājumos Eduards Ikvilds — ka diezin vai iedzīvotāji esot gatavi finansēt nekvalitatīvas politikas veidošanu. Sabiedrības atbalsts partiju finansēšanai no valsts budžeta patiešām nav liels, taču ir zīmīgi, ka arī valdības konsultants, kurš tātad piedalās politikas veidošanā, uzskata šo politiku par nekvalitatīvu un acīmredzot ir pesimistisks par izredzēm uzlabot tās kvalitāti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopumā atbalsta izstrādātos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, taču arī atbildīgās Saeimas komisijas sēdēs KNAB pārstāvji ir vērsuši uzmanību, ka pēc jaunās vēlēšanu izdevumu apmēra noteikšanas formulas turpmāk partijas varēs tērēt vēl lielākus finanšu līdzekļus.
Grozījumi partiju finansēšanas likumu padarīs liberālāku, iespējams, pat pārlieku "vaļīgu".
Pēc vairāk nekā gadu ilga darba Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus partiju finansēšanas likumā, kas paredz paaugstināt priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus līdz aptuveni pusmiljonam latu, kā arī palielināt maksimālo ziedojumu limitu. Likumā joprojām paliek nenoregulēts jautājums par trešo personu līdzdalību priekšvēlēšanu kampaņās.
Priekšvēlēšanu kampaņas kļūs vēl krāšņākas un mazāk saturīgas, turklāt bagātajiem būs mazāk iemeslu raudāt par iespējamajiem sodiem. Nabagajiem nekas cits neatliks, kā vien turēties līdzi naudas smelšanā, ja gribēs turēties līdzi varas labumu pīrāga dalīšanā. Pieaugs politiķu atkarība no politekonomiskās mafijas "krusttēviem", kaut arī partiju finanšu disciplīnas rādītāji "uz papīra" uzlabosies. Tādas varētu būt dažas sekas Saeimas ceturtdien pieņemtajiem grozījumiem partiju finansēšanas likumā.
Opozīcijas partijas "Jaunais Laiks" deputāts Artis Kampars cer, ka likumos izdosies noteikt kārtību, kādā tiek apturēta ar tiesas lēmumu pierādītā nelikumīga priekšvēlēšanu kampaņa, kā arī precīzāk noteikt trešo personu piedalīšanos "gan pozitīvisma, gan negatīvisma kampaņās".
Tautas partija (TP) Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējusi arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad pieņemto lēmumu, ar kuru tai uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā.
Administratīvā rajona tiesa 2010.gadā paredzējusi izskatīt Tautas partijas (TP) sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šogad pieņemto lēmumu, ar kuru partijai uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā.
Valdības komitejai pirmdien būs jāizskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotā Politisko partiju finansēšanas koncepcija, kura KNAB piedāvā izvēlēties kādu no trim partiju finansēšanas modeļiem. Pirmais paredz tikai spēkā esošo normatīvo aktu pilnveidošanu, otrais paredz veikt pirmajā modelī paredzētos pasākumus un partiju priekšvēlēšanu aģitācijas finansēšanu no valsts budžeta, daļēji apmaksājot priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai televīzijā un radio nepieciešamo raidlaiku. Savukārt trešais modelis paredz gan normatīvo aktu pilnveidošanu, gan partiju finansēšanu no valsts budžeta.
Tā vien šķiet, ka ieilgušās runas par nepieciešamību politiskās partijas finansēt no valsts budžeta gluži negaidīti strauji noslēgušās ar pozitīvu risinājumu. Gluži jau vēl noslēgušās nav, bet valdībā pieņemts konceptuāls atbalsts šim projektam un neizskatās, ka tam būtu nopietnas iebildes arī no opozīcijas. Tiesa, vēl savu vārdu nav teikusi sabiedrība, bet tās viedoklis ir nozīmīgs vienīgi, ja šis viedoklis tiek mērķtiecīgi organizēts. Pagaidām šāda viedokļu konstruēšana nav manāma, kas ar lielu ticamību liek domāt, ka attiecīgs likumprojekts jau pavisam drīz varētu tapt pieņemts.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir iesniedzis visai radikālus priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas ierobežojumus radio un televīzijā.
Tālāk vairs nav kur iet. Tā Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis vērtē Tautas partijas (TP) popularitāti oktobrī, kas nokritusi līdz 2,9%. Partijai, kuras reitingi tās izveidošanas brīdī pirms desmit gadiem sasniedza pat 25%, šis ir visu laiku zemākais popularitātes rādītājs. Vienlaikus aizvien lielāks aptaujāto skaits pauž gatavību balsot par Saskaņas centru (SC) — oktobrī tie jau bijuši 12,9% potenciālo vēlētāju. Bez SC no šobrīd parlamentā pārstāvētajām partijām tur atkārtoti iekļūt vēl varētu Zaļo un Zemnieku savienība (6,0%) un Jaunais laiks (5,1%), liecina Latvijas faktu aptauja.
Partija "Jaunais laiks" (JL) prasa paskaidrojumus no Rīgas domes amatpersonām par " labo darbu" reklamēšanu televīzijā, rosinot pārtraukt praksi pirkt propagandas pakalpojumus no medijiem, portālu "Delfi" informēja JL.
Rīgas mērs Jānis Birks un deputāts Ivars Gaters par pašvaldības uzņēmuma "Rīgas pilsētbūvnieks" bnaudu reklamējuši savus labos darbus nevis LTV7 raidījumā, bet komerciāla satura pārraidē – televeikala skatlogā, portālu "Delfi" informēja LTV sabiedrisko attiecību nodaļa
Ilgāk nekā gadu gatavotos grozījumus likumā par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī likumā pirms pašvaldību vēlēšanām Saeima ceturtdien pieņēma 2.lasījumā. Galīgajā lasījumā abus likumprojektus paredzēts skatīt rudens sesijas pēdējā sēdē 18.decembrī, Dienai pieļāva Māris Kučinskis (TP). Viņaprāt, nopietnākais pārbaudījums sagaida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kam likums dos tiesības pārtraukt kādas partijas reklāmas kampaņu, redzot tajā pārkāpumus.
Nākamā gada 6.jūnijā paredzētās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs īpašas, jo pirmo reizi tās notiks vienā dienā un vēlētāju simpātijas kādam politiskajam spēkam vienās no vēlēšanām var ietekmēt viņu izvēli arī otrajās, pieļauj Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības datiem, Latvijā kopumā iznāk tūkstotis dažādu pašvaldību informatīvo ziņojumu, noskaidrojis laikraksts Diena. Arī Rīgā par pašvaldību nauda tērēta dažādu avīžu izdošanai un samaksai raidījumiem par domes darbu. Opozīcijas partija Jaunais laiks jau izteikusi aizdomas, ka par pašvaldības naudu pie varas esošās partijas sāk gatavot sev platformu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām nākamā gada pavasarī. Politiķi to noliedz.
Aizvadītajā mēnesī sākts pretrunīgi vērtētā nodibinājuma "Pa saulei" likvidācijas process, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Nodibinājuma "Pa saulei" idejas autors bija reklāmas aģentūras "!Mooz" radošais direktors Stendzenieks. Intervijā Dienai viņš norāda, ka biedrības darbība neesot izvērtusies tāda, kā sākotnēji plānots.
Novembrī, pabeidzot pārbaudi par priekšvēlēšanu tēriņiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzdevis partijai LPP/LC līdz decembra vidum valsts kasē atmaksāt pretlikumīgi saņemtie finanšu līdzekļus aptuveni 0,53 miljonu latu apmērā.
LPP/LC valde pirmdien nolēma pārsūdzēt KNAB lēmumu par partijas priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanas pārkāpumiem. LPP/LC preses sekretārs Edgars Vaikulis Dienu informēja, ka partijas valde uzskata KNAB lēmumu par juridiski nekorektu.
Politiskās partijas sākušas aktīvu gatavošanos jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No trešdienas medijos tiek demonstrēts TB/LNNK reklāmas klips, kurā eksperti saskata atražotus stereotipus par krieviem. Vai ekonomiskā krīze un valsts finanšu grūtības ietekmēs partiju reklāmas, to Diena vaicāja vairākiem ekspertiem. Sociologs Aigars Freimanis uzskata, ka partijām būs jāmeklē jaunas pieejas un galveno uzsvaru tās liks uz savu mēra amata kandidātu. Reklāmas nozares eksperts un politisko reklāmu veidotājs Ēriks Stendzenieks secināja, ka partijām ar ko lepoties šoreiz nebūs.
Nākamgad pašvaldību vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) startam Rīgā varētu veidot vienotu sarakstu ar patriotisko «Visu Latvijai», pieļauj ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidāts Rīgas mēra amatam varētu būt mākslas zinātņu doktors Ojārs Spārītis, informēja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Nākamais, 2009.gads būs lielu pārbaudījumu gads ne tikai valdībai un uzņēmējiem, bet arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, - prognozē Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Visu šo gadu 160 tūkstošos mājokļu pie sienas būs Latvijas Zemnieku savienības (LZS) un Latvijas Zaļās partijas (LZP) logo un tūkstošiem cilvēku vismaz reizi dienā uz to paskatīsies. Teorētiski tik lielu auditoriju, samaksājot mazāk nekā 20 tūkstošu latu, turklāt neiekļaujot tos aģitācijas izdevumos, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu gadā var sasniegt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pateicoties sava vadītāja Mārtiņa Rozes hobijam. Savā tradicionālajā kalendārā (metiens — 160 000 eksemplāru) Latvijas Avīze (LA) šogad nolēmusi izmantot zemkopības ministra M.Rozes fotogrāfijas. Dažus pēdējos gadus kalendāra izdošanu atbalstīja Latvijas krājbanka, tagad to nomainījusi ZZS. Līdz februāra sākumam, kad būs jāsāk uzskaitīt visus ar vēlēšanām saistītos tēriņus un ienākumus, nesnauž arī citi: interneta vidē ar jauniem ieročiem cīņā par Rīgas domi jau iesaistījušās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) un Pilsoniskā savienība (PS).
Partija «Pilsoniskā savienība» (PS) ir gandarīta par Valsts prezidenta Valda Zatlera pausto atbalstu vēlēšanu sistēmas pilnveidošanai. Vēlēšanu sistēmas reforma ir paredzēta «Pilsoniskās savienības» programmā. Partija iestājas par jaunu Saeimas ievēlēšanas kārtību, kas tuvinātu deputātus konkrētiem vēlētājiem un novadiem, portālam «Apollo» pavēstīja PS pārstāve Dace Balode.
Bijušais ekspremjeru Andra Šķēles un Aigara Kalvīša padomnieks, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks uzskata, ka nākamajā Saeimā Tautas partija (TP) vairs nebūs pārstāvēta. To viņš teicis intervijā «Latvijas Avīzei».
Valdība vēlreiz formāli apliecinājusi, ka no 2010.gada partijas daļēji varētu sākt finansēt no valsts budžeta.
Trīs opozīcijas partijas aicina atteikties no partiju «lokomotīvēm», savukārt koalīcijas partijas uzskata, ka par šo jautājumu nepieciešama plašāka diskusija, liecina aģentūras LETA politiķu veiktā aptauja.
Finiša taisnē — skan ekspedīcijas Ceļš uz mājām vadītāja Jura Videnieka atbilde uz jautājumu, vai gatava par Satiksmes ministrijas (SM) pakļautības iestāžu saziedotajiem 88 tūkstošiem latu gatavotā filma par latviešiem svešumā. Diena jau rakstīja, ka Valsts prezidenta padomniece Sandra Kukule ar vīru Guntaru Kukulu un vēl diviem uzņēmējiem pērn maijā džipos izbraukāja Eiropu. Ekspedīcijā Ceļš uz mājām iecerēts apbraukt visu pasauli, lai salīdzinātu, kā latvieši dzīvo citur un viņiem stāstītu, ka arī pie mums Latvijā ir labi. Piedzīvotais tika iemūžināts video, operatora lomā debitēja bijušais Rīgas mēra Gundara Bojāra (tagad LPP/LC) padomnieks G.Kukuls, kurš A.Šleseru konsultējis reklāmas jautājumos pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām. Uzņēmējs J.Videnieks stāstīja, ka filmas montāža pabeigta un atlicis vien vienoties ar telekompāniju LNT par filmas demonstrēšanas laiku. Pēc Dienas publikācijas valsts kontroliere Inguna Sudraba teica, ka ekspedīcijas mērķis ir apšaubāms un vairāk izskatās pēc atpūtas brauciena.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumos, kas regulē priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanāmkuri paredz, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), konstatējot pārkāpumus kādas partijas reklāmas kampaņā, būs tiesības to pārtraukt.
Saeima šodien nolēma nodot komisijām opozīcijā esošās Pilsoniskās savienības (PS) iesniegto Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz atteikties no lokomotīvju principa. Par ierosinājumu runāja PS līdere Sandra Kalniete, savukārt Tautas partijas deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece uzsvēra, ka šo ideju komisija jau apspriež un PS ir “patapinājusi” ideju no citas partijas – Jaunā laika.
Saeimas Juridiskā komisija, 2. lasījumā izskatot Saeimas vēlēšanu likumu, atbalstīja opozīcijā esošā Jaunā laika priekšlikumu, ka vienu kandidātu var pieteikt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Tas ir vērsts pret lokomotīvēm, kas "ievelk" Saeimā mazāk populārus kandidātus.
Lai gan Saeimā pieņemtie grozījumi likumos, kas reglamentē aģitāciju pirms vēlēšanām, ir labāki "nekā nekas", tomēr ir iespējamas problēmas to piemērošanā dzīvē, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks.
Apgalvojums, ka Tautas partija ir uzņēmēju partija, šajās vēlēšanās vairs neskanēs patiesi, secinājis laikraksts Diena, izpētot TP ziedojumu dinamiku pēdējā laikā. Iespējams, pirmo reizi TP vēsturē kasē nebija ieripojis ne santīms. Arī iepriekšējā mēnesī ziedojis bija tikai viens cilvēks — savējais, Valmieras domes priekšsēdētājs. Arī pirms tam nevedās spoži. Tomēr TP kases turētājs Aivars Tiesnesis satraukumam neredz pamatu un rezumē: "Stāvoklis ir normāls, un mēs kampaņai esam gatavi arī finansiāli. Mums iet ļoti normāli — tā teikt, nothing special."
Saeimā 15.janvārī pieņemtie grozījumi priekšvēlēšanu aģitācijas likumos novērš vairākus līdzšinējos trūkumus, tomēr tie saglabā iespējas partijām priekšvēlēšanu laikā turpināt realizēt plašas un dārgas politisko reklāmu kampaņas.
Aivara Lemberga vadītā politiskā organizācija Latvijai un Ventspilij (LV) piektdienas vakarā notikušajā kopsapulcē galvenokārt pārrunāja savu nostāju sakarā ar gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām. Sapulces vadība, atšķirībā no citām reizēm, kad prezidijā aicināja LV valdi, tika uzticēta A.Lembergam un šīs partijas biedriem - Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un Saeimas deputātam Guntim Blumbergam.
Saeima šā gada 15.janvārī pieņēma grozījumus priekšvēlēšanu aģitācijas likumos. Šie grozījumi novērš vairākus līdzšinējos trūkumus, tomēr saistībā ar aizvadītajā gadā pieņemtajiem grozījumiem partiju finansēšanas likumā tie saglabā iespējas partijām priekšvēlēšanu laikā turpināt realizēt plašas un dārgas politisko reklāmu kampaņas.
Kas ir Gunārs Bloks? Šādu pretjautājumu izsaka Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (TP), lūgts paskaidrot, kas viņu uzaicinājis kopā ar Alsungas pagasta vadītāju G.Bloku piedalīties diskusijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izdotā avīzē par novadu reformu. Izrādās, reālajā dzīvē trijās lappusēs izvērstā diskusija nemaz nav notikusi, un pamanāmas arī citas neprecizitātes par valsts naudu izdotajā avīzē, kuras uzdevums ir popularizēt asus strīdus raisījušo novadu reformu skeptiskākajos Latvijas rajonos.
Saeima ceturtdien, otrajā lasījumā skatot Saeimas vēlēšanu likumu, atbalstīja partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšlikumu, kas ļauj deputātu kandidātiem startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, tādejādi izslēdzot tā dēvēto "lokomotīvju principu". Šis bija viens no uzdevumiem, ko Valsts prezidents Valdis Zatlers prasīja Saeimai izpildīt līdz 31.martam.
Neskatoties uz politologu aicinājumiem Valsts prezidentam Valdim Zatleram neizsludināt priekšvēlēšanu aģitācijas likumu grozījumus, jo tie neierobežojot reklāmu un to finansētāju ietekmi uz politiskajiem procesiem valstī, Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Zatlera prombūtnes laikā šos likuma grozījumus ir izsludinājis, liecina publikācija "Latvijas Vēstnesī".
Jauks piemērs tam, kas notiek ar tā sauktajiem mazajiem iepirkumiem, - šādi kādas sabiedrisko attiecību kompānijas pārstāvis vērtē Jūrmalas domas (JD) ieceri - līdz 1.jūlijam iztērēt 5250 latu (bez PVN) par "publisko attiecību pakalpojumu sniegšanu". JD sabiedrisko attiecību nodaļas pasūtītā iepirkuma tehniskajā specifikācijā minēts, ka tā uzdevumi ir "sniegt konsultācijas un pakalpojumus Jūrmalas pilsētas publiskā tēla analīzē un veidošanā, problēmu apkopošanas rezultātā veikt pasākumus tā uzlabošanai", kā arī "veicināt sadarbību, kontaktu uzturēšanu ar pilsētas iedzīvotājiem".
Pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā vēlētāju acīs labi izskatīties gribētu ikviens politiskais spēks, bet uzticību zaudējušajām varas partijām būs grūti īstenot šo veiksmīga starta priekšnoteikumu, turklāt dažas no tām vēl cenšas novājināt arī konkurentus. Pašvaldību vēlēšanas minētas kā viens no iemesliem, ar ko tiek saistīta vietējā varā spēcīgāko politisko spēku — Tautas partijas (TP)un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) — strīdi valdībā un Saeimā. Tajos gan ieguvēju nav — TP reitings jau ir tai netipiski zems ap 2,5% un arī ZZS popularitāte Latvijas faktu aptaujā janvārī nokritusies zem 5% barjeras.
Aizraujoša, dvēseliska saruna ar kādu politisku personu, radot psiholoģiski stipra pleca sajūtu plašam lasītāju lokam. Saruna ar politisko personu par vērtībām, par ģimeni, par valsti. Intervijas un sižeti par politiķiem. Tādas politiskās aģitācijas tribīnes pirms gaidāmajām pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām piedāvā daļa Latvijas mediju. Visām šīm tribīnēm ir kas kopīgs - tās būtu politiķu apmaksātas. Šī ir pirmā reize, kad medijiem ir jāiesniedz savi priekšvēlēšanu aģitācijas izcenojumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Nacionālajā radio un televīzijas padomē (NRTP), un tie parāda, ka mediji balansē uz ētikas pārkāpumu robežas. Eksperti uzsver - šādi materiāli var maldināt auditoriju.
Saeima ceturtdien trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas paredz svītrot tā dēvēto "lokomotīvju principu" un turpmāk ļaut vienam deputāta kandidātam startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.
Partijas LPP/LC Rīgas nodaļas kopsapulcē šodien tika nolemts, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās tās kandidāts Rīgas mēra amatam būs pašreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Šlesers kopsapulcē paziņoja, ka līdz ar Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības demisiju beigs darbu satiksmes ministra amatā.
Pēc pašvaldību vēlēšanām Rīgas mēra amatu varētu ieņemt arī partijas LPP/LC virzītais Ainārs Šlesers, uzskata politologs Ivars Ījabs.
Kā rāda socioloģiskā aptauja, 99,2% Latvijas iedzīvotāju kā nākamo Latvijas premjeru vēlētos redzēt Aivaru Lembergu.
Līdz šim Latvijas vēlētāji balsojuši par «[Anatolija] Gorbunova perfekto matu sasuku un [Andra] Šķēles ciešo acu skatienu», trešdien Valsts prezidenta kancelejas rīkotā diskusijā par politiskās reklāmas un vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu Rīgas pilī sacīja politologs Juris Rozenvalds.
Šodien savu deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām iesniedza Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Ventspils Augstskolas lektors Dmitrijs Smirnovs, kurš plašāku atpazīstamību ieguva pēc tam, kad pagājušā gada rudenī viņu aizturēja Drošības policija aizdomās par baumu izplatīšanu par lata devalvāciju, apstiprināja, ka ir izteicis vēlēšanos iestāties politiskajā organizācijā "Latvijai un Ventspilij".
Drūmu pareģojumu Tautas partijai (TP) nākotnē paudis tās bijušais tēla veidotājs Jurģis Liepnieks, kurš piektdien publicētā laikraksta "Dienas Bizness" pielikuma "Numurs" intervijā atzinis, ka TP neiekļūs nedz RD, nedz 10. Saeimā un līdzīgs liktenis draud arī LPP/LC.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un partijai "Visu Latvijai" nav izdevies vienoties par kopīgu deputātu kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās, informēja Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Ja Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka atrisinās ar iesāktajiem radošajiem projektiem saistītas problēmas, jo tie nav savienojami ar kandidēšanu vēlēšanās, tad viņš būs Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) kandidātu saraksta līderis Rīgas domes vēlēšanās, Dienu informēja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers ar savu pieteikumu pašvaldību vēlēšanās, pašpārliecināti apņemoties kļūt par Rīgas mēru, ir noteicis kampaņas toni. Lai līdzvērtīgi konkurētu vēlēšanās, vairākas partijas kandidātu saraksta galvgalī negaidīti iekļāvušas publiskajā retorikā spēcīgas un politikā pieredzējušas personības - Jaunā laika (JL) saraksta līderis būs bijušais Saeimas deputāts Edgars Jaunups, kurš tagad ir Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs, savukārt Tautas partijas (TP) listē startēs bijušais deputāts un ministrs Gundars Bērziņš, kurš, tāpat kā E.Jaunups, jau bija paziņojis par aiziešanu no aktīvās politikas. TP priekšsēdis Mareks Segliņš informēja, ka otrdien no TP saraksta uz Rīgas domi piekritis startēt arī bijušais robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Gunārs Dāboliņš, kas nav TP biedrs.
Saskaņas Centrs (SC) uzskata, ka grozījumi Eiropas parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredz, ka vēlēšanu materiālus naktī no 6. uz 7. jūniju var uzraudzīt vēlēšanu komisijas locekļi, ne policisti vai zemessargi, var veicināt vēlēšanu rezultātu sagrozīšanu.
Saskaņas centra vēlētājs ir apvienībai lojāls un konsolidējies, par ko liecina Saskaņas centra (SC) vērā ņemamā popularitāte ne tikai valstī, bet arī Rīgā. Latvijas faktu (LF) aprīlī veiktajā aptaujā par SC, ja rīt notiktu Rīgas domes vēlēšanas, balsotu 32,4% pilsoņu. Otrais ir Jaunais laiks, kuru atbalsta 21,5 %, bet trešā - apvienība PCTVL, par kuru balsotu 5,8%.
(Pievienota ceturtā rindkopa). Lai gan partiju sarakstu reģistrācija pašvaldību vēlēšanām sāksies tikai nākamnedēļ – 17. aprīlī, ir partijas, kuras jau tagad ir aizņēmušas savu vietu pie Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas, lai tām tiktu iedalīti pirmie kārtas numuri startēšanai Rīgas Domes vēlēšanās.
Ja Rīgas mēru vēlētu nevis domnieki no sava vidus, kā tas ir tagad, bet visi balsstiesīgie rīdzinieki, LPP/LC līdzpriekšsēdētājam Aināram Šleseram patiešām būtu lielas izredzes vadīt Rīgas domi pēc 6.jūnijā paredzētajām vēlēšanām. Latvijas faktu aptaujā par vēlētājiem tīkamāko Rīgas mēra amata kandidātu A.Šleseru atzīst 21,5% aptaujāto un viņu ir apsteidzis tikai Saskaņas centra saraksta līderis Nils Ušakovs, par kuru balsotu 27,1% pilsoņu, Dienu informēja Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāju Arni Cimdaru par dienesta pilnvaru pārsniegšanu saistībā ar pretlikumīgu CVK locekļu prēmēšanu.
Šodien politiskās organizācijas "Latvijai un Ventspilij" valdes sēdē vienbalsīgi tika nolemts par partijas kandidātu Ventspils mēra amatam izvirzīt Ventspils pilsētas domes pašreizējo priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, informēja "Latvijai un Ventspilij" biedrs Saeimas deputāts Guntis Blumbergs.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu saraksta līderis Rīgas domes vēlēšanās būs Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka.
«Krimināllikuma panti, kas man tiek inkriminēti, ir ļoti smagi, taču es kategoriski noraidu pieļāvumus, ka šeit būtu notikusi nesaimnieciska darbība vai izlaupīšana,» tā laikrakstam «Neatkarīgā» norāda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Ventspils mērs Aivars Lembergs aprīlī Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ziedojis 18 000 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā publicētā informācija par partiju ziedojumiem.
Administratīvā rajona tiesa (ART) nolēmusi lietu par Tautas partijas (TP) priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem skatīt slēgtā tiesas sēdē. Šādu lūgumu izteikuši TP pārstāvji. Lietu skata trīs tiesnešu sastāvā, kas nav parasta prakse Administratīvajā rajona tiesā pirmajā instancē. Šodien arī kļuvis skaidrs, ka lietas izskatīšana turpināsies 8.oktobrī.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa vietnieks Alvis Vilks stāsta, ka partijas šogad pirmsvēlēšanu laikā izvēlas citus veidus kā reklamēties, nekā iepriekšējos gados. Viņš norāda, ka patlaban televīzijas un radio ir mazāk masīvas reklāmas kampaņas.
Vērojot priekšvēlēšanu reklāmas, mediju ekspertei Andai Rožukalnei šķiet, ka vēlētāji tiek zemu vērtēti. "Mūs redz kā pasīvu, viegli manipulējamu un vienveidīgu masu," uzskata eksperte, partiju kampaņās saredzot komunikācijas problēmas, nespēju uzrunāt cilvēkus un saprast vēlētājiem būtiskus sarunas tematus. "Partijas ir tik ļoti vērstas uz sevi, ka arī reklāmās demonstrē vien egocentrismu, vienvirziena komunikāciju, monopolistisku retoriku un cer uz cilvēku atmiņas trūkumu," uzskata A.Rožukalne. Tas, ka politiķi nemeklē jaunu veidu komunikācijai ar sabiedrību, radot iespaidu, ka viņi ir vai nu pašapmierināti, vai arī nezina, ko teikt.
Priekšvēlēšanu kampaņai ieejot finiša taisnē, sākušies strīdi, vai pagaidām visvairāk naudu izdevusī partija LPP/LC nav pārsniegusi vēlēšanu tēriņu griestus. Pilsoniskās savienības Rīgas mēra kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis "acīmredzamu pārsniegumu", kā arī LPP/LC līdera Aināra Šlesera darbību satiksmes ministra amatā pirmdien lūdza vērtēt Ģenerālprokuratūrai. Partiju finanšu uzraugs KNAB, kam šogad pirmo reizi dotas tiesības apturēt kampaņu tēriņu pārsnieguma gadījumā, atzīst, ka saskaņā ar tam pieejamo informāciju par noslēgtajiem līgumiem reklāmai presē un TV partija iztērējusi vairāk nekā 90% no pieļaujamās summas. Tas neiekļauj ziņas par interneta vai vides reklāmām, kas LPP/LC gadījumā lūkojas pretī no teju katra stenda Rīgā.
Mēra kandidāti ir tik kāri uz Rīgas atslēgām, ka gatavi izteikt pat pilnīgi absurdus un nepārdomātus solījumus, kuri bieži vien līdzinās anekdotei. Kādus tik brīnumus politiķi nesola, lai tiktu siltajā vietiņā.
Pēc pieejamās informācijas un neskaidrībām attiecībā uz likumdošanas interpretāciju, nav iespējams spriest par partiju patiesajiem vēlēšanu izdevumiem un konstatēt, vai kāda no politiskajām partijām savā priekšvēlēšanu kampaņā jau būtu pārtērējusi priekšvēlēšanu kampaņām atļautos izdevumus, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Laikā, kad Latvija ekonomiski pārdzīvo vienu no smagākajiem brīžiem kopš neatkarības atjaunošanas, pēdējā vēlēšanu kampaņa izrādījusies otra dārgākā atjaunotās valsts politiskajā vēsturē. Pēc partiju pašu sniegtajām ziņām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), priekšvēlēšanu kampaņa pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās izmaksājusi tuvu četriem miljoniem latu. Vēl dārgāk — 5,3 miljonus latu — izmaksāja tikai 8.Saeimas vēlēšanas 2002.gadā.
Administratīvā rajona tiesa šodien neizskatīja Tautas partijas (TP) sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2008.gadā pieņemto lēmumu, ar kuru partijai uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā.
Ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) uzskata, ka nākamās Saeimas vēlēšanu rezultātus izšķirs spēcīgi līderi – Andris Šķēle (TP), Ainārs Šlesers (LPP/LC), arī Aivars Lembergs ( "Latvijai un Ventspilij"), kas cīnīsies pret tā dēvēto jauno laiku politiku.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas vēlēšanās Tautas partijas (TP) dibinātājam Andrim Šķēlem pretī liks savu līderi - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tā šodien LNT sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš teica, ka A.Lembergs ir piekritis būt par ZZS premjera amata kandidātu.
Fakts, ka Zaļo un zemnieku savienība nākamajām Saeimas vēlēšanām kā premjera kandidātu virzīs smagos noziedzīgos darījumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, lielā mērā liecina par sabiedrības vienaldzību pret politiķu reputāciju, uzskata aptaujātie politologi.
Administratīvā rajona tiesa šodien plānojusi izskatīt Tautas partijas (TP) sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) 2008.gadā pieņemto lēmumu, ar kuru partijai uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 1,027 miljonu latu apmērā.
Talsu dome naudas trūkuma dēļ šogad apsvēra iespēju atteikties no svētku uguņošanas Pilskalnā, taču par partijas naudu to pieteikusies sarīkot Zaļo un Zemnieku savienība, informē dome.
Sabiedrisko attiecību speciālists un bijušais Tautas partijas tēla veidotājs Jurģis Liepnieks prognozē, ka ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ priekšvēlēšanu kampaņas vairs nebūs tik spilgtas un garas. Tomēr partijas cilvēkiem joprojām mēģinās pārdot cerības.
Pirms 10.Saeimas visu lielāko partiju pārstāvji priekšvēlēšanu sacensību vēlētos kā piedāvājumu cīņu, taču viss liecina, ka līdzīgi kā Rīgas domes vēlēšanās tā var izvērsties par personību cīņu, kurā dominēs par oligarhiem uzskatītie politisko spēku līderi Andris Šķēle (TP), Ainārs Šlesers (LPP/LC) un Aivars Lembergs (ZZS). Līdz vēlēšanām viņi varētu savā starpā cīnīties par lielāko ietekmi nākamajā Saeimā, pēc tām - vienoties par kopīgu valdību ar Saskaņas centru, kā uzskata Jaunā laika vadība. Ar tikšanos Saeimas Tautas partijas frakcijā partiju no jauna vadīt gatavais A.Šķēle trešdien noslēgs pirmo sarunu raundu ar partijas biedriem, kurus jau ir apmeklējis reģionos. A.Šlesers startu savai vēlēšanu kampaņai dos sestdien, kad kongresā viņš varētu kļūt par LPP/LC priekšsēdi, par ko daudzi jau viņu uzskatījuši ilgāku laiku. Trešdien ar jaunu nosaukumu un piedāvājumu bija iecerējusi nākt klajā Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai apvienība, bet šis iznāciens atlikts - iespējams, tāpēc, ka nav panākta vienošanās vai nav bijusi vēlēšanās pieteikt sevi dienā, kad uzmanība būs pievērsta A.Šķēlem.
Sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks ir neziņā — kādas personības uz nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām piedāvās partija LPP/LC.
Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa, pirmdien nolēma noraidīt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sūdzību par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumu, kurā konstatēts, ka partija pārsniegusi priekšvēlēšanu izdevumus.
Domājot par vēlēšanām, domā par ekonomiku; domājot par ekonomiku, domā par vēlēšanām, tā kādu britu politiķi pārfrāzē politologs Andris Runcis, intervijā portālam «Apollo» komentējot partiju izredzes 2010. gada Saeimas vēlēšanās.
Politologs Filips Rajevskis prognozē, ka partijas, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, izmantos administratīvos resursus un tērēs valsts naudu, jo pašām savas naudas nebūs tik daudz. Turklāt iedzīvotāju piesaistīšanai vairāk tiks celtas galdā pseido tēmas, reālo situāciju partijas centīsies nepieminēt.
Toni, kāda reklāmas kampaņa varētu dominēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, jau uzdevis LPP/LC līderis Ainārs Šlesers, iedams uz Rīgas domes vēlēšanām. Tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse.
Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka nekad nav teicis, ka būs premjerministra amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Protams, ka partijas arī Latvijā ir jāfinansē no valsts budžeta. Taču aptaukošanās upuris pie labākas veselības netiek, ja diētisko jogurtu uzdzer pa virsu speķamaizēm. Tā arī partiju sabiedriskās finansēšanas mērķi – godīgāku politiku – nevar sasniegt, ja nodokļu lati tikai papildina ietekmīgo sponsoru „kolekti” un netiek principiāli ierobežots partiju rijīgums jeb politiskās ietekmes atkarība no naudas. Šie pamatprincipi Saeimai ir jāīsteno, vai arī šonedēļ virzību sākušais likumprojekts par valsts finansējumu partijām paliks bez patiesa ieguvuma sabiedrībai.
Ja Latvijā tiks veikta konstitucionālā reforma Ventspils mērs Aivars Lembergs var balotēties uz prezidenta amatu, atsaucoties uz interviju Latvijas Radio 4, ziņo Telegraf.
Ventspils mērs Aivars Lembergs velta asu kritiku partijas «Sabiedrība citai politikai» līderiem — Artim Pabrikam un Aigaram Štokenbergam, apšaubot, ka viņi ir «jauns spēks» politikā.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZ) ir uzrunājusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu kā iespējamo apvienības premjera kandidātu nākamajās Saeimas vēlēšanās, taču viņš vēl nav devis pozitīvu atbildi, ceturtdien intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" pauž Lembergs.
Par to, kā šobrīd socioloģijas diskursā izskatās politiskie spēlētāji, kas 2010.gada 2.oktobrī kāps uz 10.Saeimas vēlēšanu skatuves, kā arī valdības darbu kasjauns.lv komentē Socioloģisko pētījumu centra „Latvijas fakti” direktors Aigars Freimanis:
Šodien Administratīvā rajona tiesa noraidīja TP sūdzību un likusi atmaksāt 1.03 miljonus latu valsts budžetā. No tiem 235 856 lati ir summa, par kādu pārsniegts pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apjoms, un 791 510 lati - nelikumīgi ziedojumi vai dāvinājumi.
Organizācija «Sabiedrība par atklātību Delna» uzskata, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums, uzliekot par pienākumu Tautas partijai atmaksāt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus miljona latu apmērā, norāda, ka TP uzvaru 9. Saeimas vēlēšanās varētu būt ieguvusi nelikumīgā ceļā.
Ventspils mērs un ZZS premjera kandidāts Aivars Lembergs nākamajās vēlēšanās neizslēdz sadarbību ar Tautas partijas līderi Andri Šķēli. Par to Ventspils mērs izteicās LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija!, vēsta db.lv.
Tautas partija Saeimā atrodas pretlikumīgi — sagrābusi mandātus ne ar ieroču, bet lielas naudas spēku. Tā varētu uzskatīt, ja spēkā stātos tiesas spriedums par „oranžo” priekšvēlēšanu kampaņas nelikumīgajiem izdevumiem.
