VK pakļaušna
Degvielas nelietderīga izšķērdēšana valsts iestādēs un uzņēmumos saistīta ar ierēdņu bezatbildīgo attieksmi pret dokumentu aizpildīšanu un negodīgumu, tā intervijā radio «Baltkom 93,9» atzinusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba, komentējot ziņu, ka katru gadu valsts iestādēs tiek vairāku miljonu latu apmērā nelietderīgi izlietota degviela, vēstī «Mixnews.lv».
Pagājušā gada nogalē daudzas ministrijas nelikumīgi pārskaitījušas avansā īstenotājiem Eiropas Savienības (ES) projektu līdzekļus, tādejādi formāli nodrošinot līdzekļu apguvi, lai gan faktiski 99% šo līdzekļu nav izmantoti vēl joprojām, pirmdien intervijā Latvijas Radio pastāstīja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka valsts "dreifē kā kuģis bez kapteiņa", jo nav noteikts konkrēts attīstības virziens, intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīze" atzinusi Sudraba.
Bijušajam satiksmes ministram, tagadējam Saeimas deputātam Aināram Šleseram (PLL) būs jāatvainojas valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai un jāsamaksā viņai 5000 latu morālā kaitējuma kompensācija.
Valsts kontrole (VK) tomēr nevarēs piekļūt informācijai par konkrētu pacientu slimības vēsturi un saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, par Satversmes tiesas (ST) spriedumu pavēstīja ST pārstāve Līna Kovalevska.
Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanas jomā pēc to satura ir vairāk orientētas uz finansējuma apguvi nekā uz publiskās pārvaldes darba efektivitātes un pakalpojumu pieejamības iedzīvotājiem uzlabošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK). Citiem vārdiem - par galveno tiek uzskatīts mērķis apgūt finansējumu nevis sasniegt rezultātu.
Lai gan valstī jau trešo gadu tiek īstenoti taupības pasākumi un reformas, ka paredz gan samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu, gan noteikt vienādu atalgojumu par vienādu darbu, tomēr valsts algu sistēmā joprojām ir daudz trūkumu un tā pieļauj dažādas mahinācijas, kā algas samazināt tikai uz papīra, nevis reāli. Tā uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Sarunā ar Pietiek I.Sudraba teica, ka Valsts kontrole šogad finanšu revīzijās plāno īpašu uzmanību pievērst algām - lai izvērtētu, cik godīga un samērīga ir atalgojuma sistēma un cik efektīvi tiek izlietoti līdzekļi valsts pārvaldē.
Valdībai neesot gatavs plāns, ko tā gatavojas darīt šogad. To pierādot nozaru pārstāvju interese par to, kas gaidāms atsevišķās jomās. Ja būtu zināms rīcības plāns, tad šādi jautājumi nerastos, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valdība kā galvenais akcionārs līdz šim nekādā veidā nav definējusi politiku, kā tā pārvalda savus uzņēmumus, kā uzstāda mērķus, kas ir jāsasniedz, kādai jābūt atdevei no aktīviem. Valdība būtībā nav pārvaldījusi savus uzņēmumus, tādēļ pievērsties šim lielajam sektoram ir neatliekams uzdevums.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba asi kritizē valstī līdz šim veiktās reformas, ko, viņasprāt, vispār nevar dēvēt par strukturālām. Valstī notikusi mehāniska izdevumu apcirpšana, kas novedusi pie tā, ka cilvēku dzīves kvalitāte krietni sarukusi. Pie tam Sudraba ir visai pesimistiski noskaņota arī par pirmajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba nav pieņēmusi nevienu no viņai izteiktajiem piedāvājumiem kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka Centrālā vēlēšanu komisija piešķirto līdzekļu Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām izlietojums bijis necaurskatāms, portālu «Apollo» informēja Valsts kontrolē.
Jau trešo nedēļu pēc kārtas valsts kontroliere Inguna Sudraba kopā ar revidentiem viesojas Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, lai iesniegtu kārtējo biezo mapi par revīzijās konstatēto. Pēdējās trīs viesošanās reizēs deputāti saņēma apjomīgu informāciju par bezsaimnieciskumu "Rīgas satiksmē", aģentūrā "Jaunie "Trīs brāļi"", kas, kā zināms, vairs nepastāv, un Izglītības un zinātnes ministrijā, kurai jāatbild arī par sporta nozarei piešķirtajiem miljoniem.
Valsts kontroles (VK) revīzijās secināts, ka Satversmes tiesas, Augstākā tiesas un Prokuratūras 2009.gada pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem, portālu "Delfi" informēja VK.
Rīgas domes vicemēram Ainaram Šleseram (LPP/LC) būs jāmaksā piecu tūkstošu latu morālā kompensācijas valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai par goda un cieņas aizskarošajiem izteikumiem, otrdien nolēma Rīgas apgabaltiesa, portālu "Delfi" informēja tiesā.
E-talona sistēmas lietošana un uzturēšana tuvākajos 13 gados izmaksās vismaz par 100 miljoniem latu vairāk, tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Saistībā ar Valsts kontroles priekšlikumiem, lai par valsts naudas šķērdēšanu no ierēdņiem un institūcijām varētu prasīt atbildību un piedzīt nelietderīgi iztērēto naudu, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda: «Ja tie būs tādi mēri, kad par katru pārkāpumu draudēs tiesu darbi, ļoti daudzi vairs nevēlēsies strādāt par ierēdņiem un vienkārši aizbrauks uz Īriju».
Aptuveni reizi nedēļā Valsts kontrole (VK) izplata kādas revīzijas rezultātus, kas veikta valsts iestādē vai aģentūrā. Revīzijās visbiežāk konstatē virkni nepilnību, tomēr VK revīziju secinājumiem ir informatīvs raksturs, uz to pamata nav iespējams pieprasīt atbildību, no personām, kas pārkāpumus veikušas.
Finanšu ministrija (FM) nenodrošina kvalitatīvu un efektīvu Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzību, tāpēc, savlaicīgi nenokārtojot dažādas formalitātes, par 18 mēnešiem ir aizkavēta Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūšana Latvijas tautsaimniecībā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba uzskata, ka valsts ierēdņiem daudz vairāk ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanas procesos, norādot, ka "pēdējā laikā ir tāda sajūta, ka pie mums ik pa laikam nolaižas marsieši un iedod paketi ar normatīvajiem aktiem, kuros mēs esam bezspēcīgi kaut ko mainīt".
Valsts kontroliere Inguna Sudraba cer, ka ar vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim (JL), kurā Valsts kontrole vērsusi uzmanību uz atsevišķu ministriju pretrunīgajiem lēmumiem taupības laikā, turpmāk šādi gadījumi tiks novērsti.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba vēlas, lai tiktu pārtrauktas diskusijas par viņas iespējamu došanos aktīvajā politikā.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka Latvijas likumdošanā būtu precīzāk jānosaka amatpersonu atbildību par lēmumiem, ar kuriem izlieto valsts budžeta līdzekļus.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba patlaban noraidītu priekšlikumu uzņemties premjera pienākumus, ja tāds tiktu izteikts, tomēr šādu piedāvājumu apsvērtu rudenī pēc Saeimas vēlēšanām, ja Saeimā būtu iekļuvis jauns politisks spēks, "kura darbi neatšķiras no vārdiem", portālam "Delfi" sacīja Sudraba.
Valsts kontrole uzskata, ka Ministru kabineta pēdējā laikā pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.
Kopš 1. janvāra, kad spēkā stājās noteikumi par dienesta auto izmantošanu, valsts kontroliere Inguna Sudraba uz darbu un pēc tā uz mājām dodas, izmantojot sabiedrisko transportu, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Organizējot bezdarba samazināšanu, laikā no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada 1.maijam Nodarbinātības valsts aģentūra nepamatoti izlietojusi valsts budžeta līdzekļus.
Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatēja, ka valsts parāda pieaugumu būtiski ietekmēja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un pašvaldību darbības nepilnības sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanā un organizēšanā, portālam «Apollo» pavēstīja VK pārstāve Egita Diure.
Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikas ir nepilnīgas, tās neparedz detalizētu tarifu projektos iekļauto administratīvo izmaksu uzskaitījumu un ekonomiskās pamatotības pārbaudi. Tā revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontroliere Inguna Sudraba noraida pārmetumus, ka viņas vadītās iestādes revīzijām nebūtu rezultāta. Ar tiem tiek iepazīstināta visa sabiedrība, kā arī materiāli bieži tiek nosūtīti Ģenerālprokuratūrai. Tajā pašā laikā viņa uzsver, ka Valsts kontrole (VK) nav tiesībsargājošā iestāde, tāpēc jautājums par tās konstatēto pārkāpumu pārbaudi ir atbildīgo institūciju kompetencē.
Bijušajam satiksmes ministram un esošajam Rīgas vicemēram Aināram Šleseram «ir sajūta», ka aiz Valsts Kontroles (VK) pārmetumiem LVRTC darbības saistībā ar ciparu TV ieviešanu ir saskatāmas Viasat intereses.
Tiesā arvien izskatāmā krimināllieta par digitālās televīzijas ieviešanas sākumā plānotu afēru nav vienīgais plankums, kas apēno šo procesu. Valsts kontrole (VK) nule pabeigtā revīzijā pauž uzskatu, ka ierēdņu darbības dēļ konkursa komisijā par digitālās TV ieviešanu ir pārmaksāti 3,8 miljoni latu, un vērsīsies prokuratūrā ar lūgumu vērtēt konkursa rīkotāju darbības.
Bijusī Latvijas valsts radio un TV centra (LVRTC) vadība sev maksājusi pat desmit reižu lielākas prēmijas nekā darbiniekiem, lieki nomājusi automašīnas vadībai, lai gan daļa pašu autoparka stāvējusi nelietota, un nelietderīgi sponsorējusi darbinieku tūrisma braucienus uz ārzemēm, liecina Valsts kontroles (VK) revīzija par uzņēmuma pēdējo divarpus gadu darbību, kuras rezultātus paredzēts publicēt trešdien.
Lai arī pašvaldībām būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bērnu tiesības uzaugt ģimenē, gadījumos, kad ģimene ar bērniem nonāk krīzes situācijā, pašvaldības bieži izvēlas nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi, tas ir, aprūpi pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontroliere Inguna Sudraba intervijā TVNET atklāj, ka Valsts kontrole papildus līdzekļu ieguves dēļ sākusi par maksu sniegt konsultācijas ārvalstīs. Ārvalstu līdzīgu institūciju pārstāvjiem organizē mācību iespējas pie Valsts kontroles speciālistiem.
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba par likumpārkāpumu nodevēja Rīgas vadības – vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) un mēra Nila Ušakova (SC) nostāju, ka uzņēmējam bez konkursa var iznomāt Daugavmalu. Projekta ideja ir uz Daugavas ūdens izveidot vietu ar bāriem, restorāniem, kafejnīcām, viesnīcām, jahtu un laivu piestātnēm, veikaliem un daudz ko citu. A.Šlesers šai uzņēmēja idejai piekritis uzreiz, bet mērs N.Ušakovs paudis, ka konkursa rīkošana par peldošo piestātņu izvietošanu Daugavmalā nebūtu ētiska pret uzņēmēju. Nākamreiz, kad uzņēmējam parādīsies ekskluzīva ideja, vai viņš gribēs dalīties ar Rīgas pašvaldību? vaicā N.Uškovs. Rīgas domē vērsās uzņēmums P.V.B.
Rīgas dome kā īpašnieks negūst iespējamo labumu no pašvaldības kapitāla komercsabiedrībām, iespējams, ieguldījumi veikti privatizētāju interesēs, LNT raidījumā 900 sekundes atklāja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Rīgas pašvaldības komercdarbība rada brīvā tirgus izkropļojuma risku un neatbilst normatīvo aktu prasībām – šādu secinājumu revīzijā par Rīgas municipalitātes komercdarbību izdarījusi Valsts kontrole (VK). Kopumā Kontrole pašvaldības komercdarbību nosaukusi par apšaubāmu.
FKTK argumenti nekādi nemaina VK secinājumus par Parex pārņemšanu. Tā pēc Db lūguma komentēt Irēnas Krūmanes vadītā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas argumentus, kas nav iekļauti Valsts kontroles ziņojumā par Parex bankas pārņemšanu, minēja Valsts kontroles (VK) vadītāja Inguna Sudraba.
Ja valstī būs atkal kārtējā samazināšana un vienlaikus nodokļu palielināšana, tad nonāksim pie nākamā zemākā punkta. Jo no šīm darbībām nav iespējams process, kad kaut kas sāk palielināties vai vairoties, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā" saka valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valsts Kontroles (VK) ziņojumā esmu vīlies, otrdien telekompānijai LNT sacīja bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš bija finanšu ministrs laikā, kad valdība pārņēma Parex banku. Mēģināt apšaubīt, vai strādājām godprātīgi, ja nav pierādījumi galdā, lai cieš klusu, teica A.Slakteris. Pagaidām šādus pierādījumus viņš neesot redzējis.
«Valsts kontroles atzinumi, spriedumi ir maldīgi un nekompetenti,» intervijā LTV raidījumam De Facto, komentējot ziņojumu par Parex banku, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane. Viņa arī norādīja, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba par Parex bankas pārņemšanu ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi.
Kaut arī Latvijas Republikas 2008. gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas atvasināts, joprojām nav skaidrs, kā resursi tiek izmantoti, lai sasniegtu konkrētus rezultātus, uzskata Valsts kontrole (VK).
Amatpersonām jāuzņemas atbildība par to, kur tās parakstās, runājot par ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un bijušā finanšu ministra Ata Slaktera (TP) rīcību «Parex» bankas pārņemšanas lietā, LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) trešdien īsti pirms valdības ārkārtas sēdes par nākamā gada valsts budžetu tiksies ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, informē premjera preses sekretāre Līga Krapāne.
Pārkāptas amatpersonu pilnvaras un likumi, informācijas slēpšana, pārlieku liela labvēlība pret Parex bankas īpašniekiem, vairāk nekā 400 miljonu budžeta naudas aizplūšana, tā ir tikai daļa no Valsts kontroles (VK) atklājumiem, pētot Parex bankas pārņemšanu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga. Saskaņā ar raidījuma rīcībā nonākušajiem dokumentiem lielākā daļa atbildības jāuzņemas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajai valdībai.
Valsts kontrole ir saņēmusi diezgan atšķirīgu vērtējumu savu funkciju lietderībai un turpmākajai saglabāšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti par valsts funkciju izvērtējumu.
«Ir skaidrs, ka valdība pati neradīs darba vietas vai daudz darba vietu, bet tas, ko valdība var darīt, ir radīt tādu vidi, klimatu, kurā cilvēki redz cerību, ticību nākotnei, redz sevi šajā valstī,» uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valsts kontrole nevar ne sakārtot citu vietā sistēmu, ne arī saukt kādu pie atbildības. Mēs izdarām savu darba daļu un pārējiem ir jāizdara sava darba daļa, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka Latvijā izveidojušās «cilvēku ķēdes», ar kuru starpniecību vajadzīgi cilvēki iegūst amatus. Šī sistēma Latvijā veidojusies gadiem.
Intervijā portālam TVNET valsts kontroliere Ingūna Sudraba atklāj, ka, saucot pie atbildības valsts līdzekļu izšķērdētājus, izmeklēšana nereti ievelkas un ir jārada precedenti, kas liktu liktu aizdomāties arī pārējiem, piemēram, amatpersonām par valstij nodarītajiem zaudējumiem jāatbild ar savu maku.
Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pauž neizpratni par atsevišķu amatpersonu vispārinātiem izteikumiem saistībā ar valsts pārvaldes it kā cinisko rīcību, netaupot līdzekļus. Viņš norāda, ka Ārlietu ministrija tēriņus samazinājusi līdz minimumam.
Ministrijas neatzīst savus pārkāpumus, algas turpina kāpt
“Pirmā informācija ir tāda, ka būtībā ir darīts tas pats, kas līdz šim. Nav jau ko brīnīties, lai kā gribētos, ka situācija mainās, bet tiek meklēta jebkura iespēja, kādā veidā saglabāt savus dzīves apstākļus un nosacījumus, kādi viņi līdz šim ir bijuši. Atkal varam tikai atkārtot par šo cinismu, bezatbildību, kamēr netiks prasīta konkrēta atbildība konkrētam cilvēkam, ko viņš ir izdarījis ir neiespējami kaut ko mainīt mūsu valstī. Kopējos skaitļos neredzam, ka atalgojums ir samazinājies.” Par pirmajiem secinājumiem, pārbaudot atalgojuma fondu samazinājumu pēc valdības uzstādījuma - 20%, Latvijas radio pastāstīja I.Sudraba. Taču esot iestādes, kur atalgojums ir samazināts, bet kopumā viņa raksturoja, ka sistēma tiek izkropļota, kad vienam ir iespēja atrast līdzekļus, ko samazināt, bet uz citiem tas neattiecas. Pārbaudi pabeigs mēneša laikā.
Valsts kontrole (VK) nākamnedēļ premjeram un Ģenerālprokuratūrai iesniegs vēstuli, kurā prasīs "konkrētu rīcību", lai reaģētu uz vairākiem gadījumiem, kad valsts iestādes pērnā gada nogalē, ignorējot valdības noteikto aizliegumu, tomēr prēmēja savus darbiniekus. To Dienai apstiprināja valsts kontroliere Inguna Sudraba, kura gan, sakot, ka negrib "skriet ratiem pa priekšu", neprecizēja, tieši kādu rīcību VK prasīs un vai tas var ietvert arī kriminālprocesu rosināšanu.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba stāsta, ka joprojām nav definēts, kas īsti valstij patlaban nepieciešams, par ko būtu jātērē nauda.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir šokēta par valdības lēmumu kārtējo reizi matemātiski griezt valsts budžeta izdevumus, neizsverot, kas valstij patiešām ir vajadzīgs.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba noraida kultūras ministra Inta Dāldera (TP) pirmdienas rītā izteiktos pārmetumus, ka arī Valsts kontrolei vajadzētu vairāk taupīt.
Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) uzteicis Valsts kontroles veiksmīgo darbu, veicot revīziju ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs, un ir pārliecināts, ka patlaban valstij jāierobežo savi tēriņi. Tomēr viņš uzskata, ka jātaupa visiem, tostarp Valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai.
Avīze Diena izpētījusi 29 Valsts kontroles revīzijas par budžeta izlietojumu ministrijās un to padotības iestādēs un secinājusi, ka galvenais jaunums ir nevis izšķērdīgi vai bezjēdzīgi tēriņi, kas figurēja arī iepriekšējos gados, bet gan citos vārdos nosauktu prēmiju izmaksa valsts iestādēs gada beigās, kas pārkāpj valdības lēmumu un toreizējā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rezolūciju. No revīziju atzinumiem Diena izrēķinājusi, ka tā iztērēti vismaz 1,5 miljoni latu.
Lietai par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļu prēmēšanu, kurā KNAB lūdza apsūdzēt tās priekšsēdētāju Arni Cimdaru, noslēguma tomēr vēl nav. Valsts kontrole ir pārsūdzējusi prokuratūras lēmumu, ar kuru tika izbeigts kriminālprocess pret A.Cimdaru par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, izmaksājot prēmijas sev un citiem CVK locekļiem.
Valsts kontroles (VK) revīziju apkopojums par to, kā pērn valsts pārvalde rīkojusies ar nodokļu maksātāju naudu, ne tikai rada sliktu priekšstatu par uzņēmējdarbības vidi vietējiem uzņēmējiem, bet ir rādītājs arī potenciālajiem investoriem, kuriem var rasties priekšstats, ka šeit nav iespējams strādāt droši un prognozējami.
Valsts kontrole pēc revīziju veikšanas valsts pārvalžu iestādēs kopumā prokuratūrai nosūtījusi materiālus par 51 institūciju, kur pēc tās domām ir nelikumīgi iztērēti valsts budžeta līdzekļi. Taču daudz vairāk gadījumos valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas ieskatā ir tādi gadījumi, kur ir nelietderīgi vai neekonomiski izterēti līdzekļi - to mērogs ir miljonos latu, viņa sacīja intervijā Latvijas Radio.
Politiķiem nav stratēģiska redzējuma par valsts attīstību un perspektīvām, sestdien Latvijas sieviešu konferencē "Sieviete ekonomikā, politikā, sabiedrībā - pakļaujot pārmaiņas", teica valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Pagājušajā gadā Latvijas Bankas darbinieku amatalgās tērēts par 56% vairāk nekā 2007.gadā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā.
Valsts kancelejas (VK) izstrādātais valsts pārvaldes reformas plāns ir nepilnīgs, intervijā laikrakstam "Biznes&Baltija" norāda valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Aptaujā mājaslapā «glabvalsti.lv» iedzīvotāji par piemērotāko kandidātu uz valsts glābēja statusu atzinuši Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kas saņēmusi 10 348 balsis.
Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu, tā par Valsts kontroles revīzijā konstatēto šodien intervijā Latvijas radio sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba. “Mēs revīzijā konstatējām un saskaitījām 27 miljonus latu, kurus uzskatām par izšķērdētiem, tāpēc ka pašvaldība ir saskaņojusi tādus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, kas ir nelikumīgi,” sacīja kontroliere.
Valsts kontroles (VK) padome noraidījusi Rīgas Domes sūdzību par Dienvidu tilta būvniecības revīzijas rezultātiem, Dienu informēja valsts kontroliere un padomes priekšsēdētāja Inguna Sudraba, piebilstot, ka lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tāpat viņa informēja, ka līdz ar to revīzijas rezultāti tiks publiskoti.
Sudraba rosina domāt, vai valsts īpašumu uzticēt VNĪ
Valsts kontrole (VK) konstatējusi būtiskus pārkāpumus Dienvidu tilta būvniecības procesā, aģentūrai LETA apstiprināja valsts kontroliere Inguna Sudraba. Taču pagaidām tos vēl nevar atklāt, jo Rīgas dome atzinumu pārsūdzējusi.
Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka VAS Valsts nekustamie īpašumi, rekonstruējot ministriju ēkas, pieļāvusi nepamatotus papildus tēriņus miljoniem latu apmērā.
Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Finanšu ministrijas (FM) un valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika nav mērķtiecīga un nenodrošina valsts interešu ievērošanu. Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra.
Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) uzskata, ka jautājums par "Parex bankas" pārņemšanu un šīs pārņemšanas ietekmi uz Latvijas finanšu un ekonomikas krīzi ir jāizskata, taču tas jādara Valsts kontrolei (VK). Šādu viedokli Dombrovskis paudis intervijā laikrakstam "Neatkarīgā".
Pašlaik valstī nav plāna, kā iziet no krīzes, — pirmdien intervijā Latvijas Televīzijā teica Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valsts kontrole (VK) sākusi iepriekš neplānotu revīziju vēl vienā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumā — akciju sabiedrībā Latvijas valsts radio un TV centrs (LVRTC), kuru vada ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) uzticams līdzgaitnieks, maluzvejniecībā apsūdzētais Lauris Dripe. VK vēlas noskaidrot, vai uzņēmums miljonos mērāmos ienākumus izlieto atbilstoši likumam un darbības mērķiem. Līdz šim VK pārbaudījusi Rīgas lidostu un ceļu būvi.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka Tautas partijas (TP) piedāvātā valdības reorganizācijas plāna kvalitāte ir apšaubāma, jo paredz tikai shematisku ministriju apvienošanu, taču nesniedz atbildi uz valsts pārvaldes optimizācijas svarīgākajiem jautājumiem.
Runājot par valdības reorganizāciju un ekonomisko problēmu pārvarēšanu, valsts kontroliere Inguna Sudraba norāda, ka politiķiem ir jābeidz dalīt portfeļus vai portfeļu aizstājējus un jāsāk strādāt, jo valstī ir ļoti daudz darāmā.
Valsts kontrole (VK) atklājusi, ka Iekšlietu ministrijā (IeM) un valsts aģentūrā «Materiālās rezerves» izveidotā sistēma administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu glabāšanai un realizācijai nenodrošina piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu un to laicīgu atgūšanu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka valsts kontroliere Inguna Sudraba vada iestādi, kurai uzticas sabiedrība, un viņai šī iestāde jāturpina vadīt, nevis jāuzņemas valdības vadītājas amats . Intervijā laikrakstam Diena viņš atzīst, ka šobrīd valdībā ir dziļa krīze un tai ir liela analoģija ar Kalvīša valdību.
Sākot revīziju par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 2008.gadā, Valsts kontrole (VK) pievērsusies arī Parex bankas pārņemšanas darījumam.
Valsts budžeta dotācijas starptautiskās lidostas "Rīga" drošības pasākumu finansēšanai nepilnu astoņu miljonu latu apmērā 2007. un 2008. gadā ir pieprasītas nepamatoti, jo aviācijas nozari regulējošajos normatīvajos aktos lidostas drošības pasākumi netiek definēti kā valsts uzdevumi un valsts uzdevuma izpilde tai netiek deleģēta, uzskata Valsts kontrole (VK).
Valsts kontrole revīzijā atklājusi, ka Latvijas Valsts meži 79 miljonus latu tur gan bankā, gan arī par to uzņēmums pircis dažādus vērtspapīrus. Pavisam valsts kapitāla uzņēmumu uzkrājumos ir vairāk nekā 180 miljoni latu, atklāj TV 3 raidījuma Nekā personīga sižets.
Joprojām Latvijā administrācija ir pārāk liela, un taupības pasākumi tiek ieviesti neloģiski, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Valsts kontrole (VK) konstatējusi, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība nepilda savu pienākumu – racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības nekustamo īpašumu.
Valsts Kontrole neizprot lidostas Rīga nozīmi Latvijas ekonomikā, komentējot VK atzinumu par lidostas darbību, otrdien aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC). Viņš uzsvēra, ka valsts dotē plašu pakalpojumu loku un dotācijas lidostā tiek veiktas drošības pasākumu paaugstināšanai. A.Šlesers arī uzsvēra, ka esošajā situācijā ir jāvērtē visu triju Baltijas valstu lidostu darbība un, ja Lietuvā un Igaunijā lidostas šogad piedzīvo pasažieru skaita kritumu, tad lidosta Rīga nodrošinājusi 10% pieaugumu.
Saeima šodien valsts kontrolieres amatā uz turpmākajiem četriem gadiem apstiprināja Ingunu Sudrabu. Aizklātā balsojumā par Sudrabu balsoja 84 deputāti, bet pret - pieci deputāti. Kopumā balsojumā piedalījās 91 deputāts, taču divas vēlēšanu zīmes tika atzītas par nederīgām.
Četrus gadus vadot Valsts kontroli, Inguna Sudraba ir novērojusi, ka latvieši kā tauta nevar aizstāvēt savus mērķus, un par to viņai ir ļoti žēl.
«Ir briesmas, mēs noraujam stopkrānu un apturam kādu darbību,» tā valsts galvenā kontroliere Inguna Sudraba raksturo valdības rīcību, ieviešot ekonomikas stabilizācijas plānu.
Lai gan normatīvie akti paredz, ka valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi ieskaitāmi privatizācijas fondā, kas izlietojams konkrētu, precīzi formulētu mērķu sasniegšanai (piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam, ilgtermiņa kredītresursu un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves veidošanai), tomēr vairāk nekā 80% jeb 78,5 miljonu latu novirzīti tādu darbību finansēšanai, kas ir plānojamas un iekļaujamas ikgadējā valsts budžetā, secinājusi Valsts kontrole.
Valsts galvenā kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka lēmums par prēmiju izmaksas aizliegumu valsts budžeta iestādēs, nav bijis līdz galam izvērtēts.
Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaru termiņš beidzas īsi pirms Ziemsvētkiem. Viņa pati iepriekš paudusi, ka vēloties turpināt darbu. Valsts kontrolieri uz četriem gadiem ievēl Saeima.
ZZS Saeimas frakcija trešdien, tiekoties ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, nolēma atkārtoto izvirzīt viņu šim amatam. Ceturtdien Saeimas frakciju padome lems par datumu līdz kuram deputāti var izvirzīt kandidātus Valsts kontroliera amatam. I.Sudrabas pilnvaras šai amatā beidzas 21.decembrī.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka pēc stāšanās Valsts kontrolieres amatā, viņai izdevies uzbūvēt pilnīgi jaunu institūciju.
Valsts kontrole (VK) nākamgad budžetu plāno samazināt par 30 tūkstošiem latu, intervijā Dienai atklāja valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa norādīja, ka lielāks budžeta līdzekļu samazinājums tieši apdraudētu vienīgās VK funkcijas izpildi – revīziju veikšanu.
Būtu normāli, ja valsts daudzus savus īpašumus nodotu apsaimniekot privātajam sektoram, intervijā Latvijas Radio norādīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Valsts kontrole (VK) saskatījusi virkni būtisku nepilnību valsts un pašvaldību pagājušā gada budžetu izpildē. Revīzijā konstatēts, ka nav uzskaitīti valstij piederošie īpašumi teju pusmiljarda latu apmērā, kā arī joprojām pastāv nepilnības atalgojuma sistēmā.
Valsts kontroles revīzijas nesen pabeigtajā, bet vēl nepublicētajā ziņojumā par 2007.gada valsts budžeta izpildi, par kura secinājumiem attiecībā uz atalgojumiem valsts pārvaldē „Kas notiek Latvijā?” (KNL) jau rakstīja, konstatēti pārkāpumi arī izdevumos dienesta transportlīdzekļu izmantošanai. Ministrijas, kas šobrīd cenšas pat ļoti zemu atalgotiem darbiniekiem argumentēt, kāpēc nav iespējams paaugstināt viņu algas, ir pārmaksājušas par auto nomu un nav noteikušas ne mēneša nobraukuma limitus, ne degvielas patēriņa normas.
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē aicināja piešķirt Valsts kontrolei tiesības, veicot revīzijas par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, dot Valsts kontrolei (VK) tiesības iepazīties ar personu sensitīvajiem datiem.
Valsts Kontroliere Inguna Sudraba intervijā Latvijas avīzei pauž viedokli, ka valdība nav sniegusi kopējo redzējumu pie kā novedīs naudas taupīšana un apšauba iespēju, ka valsts amatpersonas spēs mainīt savu darbības stilu.
Norādot, ka Valsts kontroles (VK) trešdien publiskotais paziņojums kārtējo reizi ir pārspīlēts un dramatizēts, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pauž uzskata, ka nevar izdarīt secinājumus par VID darbību kopumā, balstoties uz dažiem revīzijas gaitā konstatētiem faktiem, portālu "Delfi" informē VID pārstāvji.
Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi būtiskus trūkumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iekšējās kontroles sistēmā, kuru dēļ netiek nodrošināt budžeta nodokļu iekasēšana pilnā apmērā, informēja VK pārstāvis Valters Grīnvalds.
Vairumam Saeimā pārstāvēto partiju vēl nav skaidri noformulēta viedokļa, vai šā gada nogalē tās atbalstīs pašreizējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas atkārtotu ievēlēšanu amatā, tomēr tās nenoliedz Sudrabas atkārtotu ievēlēšanu, liecina aģentūras LETA veiktā partiju aptauja.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba gatava turpināt strādāt Valsts kontrolē (VK) uz jaunu pilnvaru termiņu.
Uzsverot to kā priekšzīmi rīcībai taupības laikos, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) augusta sākumā rosināja samazināt strādājošo skaitu valsts pārvaldes sektorā vismaz par 5%, norādot, ka tas ļaus ietaupīt ap 45 miljoniem latu. Vienlaikus iespējas optimizēt darbaspēku premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) uzdevis izvērtēt arī Valsts kontrolei. Visticamāk, lietas virzību atkal iegūs augusta beigās, kad A.Slakteris būs atgriezies no atvaļinājuma. Kā optimizēt citādāk, Dienai stāsta Valsts kontroliere Inguna Sudraba
Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir pārsūdzējusi Rīgas Ziemeļu rajona tiesas spriedumu, ar kuru tika noraidīta viņas prasība pret satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC) par 100 000 latu kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu viņai veltītajos izteikumos, Dienu informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Una Zīraka. Apelācijas sūdzība iesniegta jau 20.jūnijā, savukārt piektdien tā tiks nosūtīta Rīgas apgabaltiesai izskatīšanai apelācijas kārtībā.
Valsts institūcijas, kurām Valsts kontrole (VK) izteikusi aizrādījumus, ne vienmēr ņem tos vērā, jo ir virkne jautājumu, kuriem nav vienota regulējuma normatīvos, līdz ar to šīs problēmas būtu jārisina valstiskā līmenī, uzskata valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Ministri otrdien, uzklausot Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu par pēdējo mēnešu laikā veikto valsts pārvaldes revīziju rezultātiem, kritizējuši VK nostāju, ka darbinieku motivācijas pasākumi ir budžeta līdzekļu izšķērdēšana. Tomēr valdībā ticis atzīts, ka šādu pasākumu rīkošana nav precīzi atrunāta normatīvajos aktos, tāpēc tiks izstrādāti priekšlikumi šīs sistēmas sakārtošanai.
Satiksmes ministrs aizstāv lidostu "Rīga" pret pārmetumiem, ka tā rīkojusies nesaimnieciski. Daudzus Valsts kontroles (VK) pārmetumus Šlesers uzskata par tendencioziem, jo VK esot sākusi "pārvēlēšanas kampaņu". Ministrs norādīja - kā nelietderīgus vai izšķērdīgus nevar vērtēt pasākumus, kas prasa salīdzinoši maz līdzekļu un vērsti uz nozares attīstības veicināšanu.
Neviens normatīvais akts neparedz iespēju ministrijām un valsts iestādēm tērēt valsts budžeta naudu darbinieku sporta spēlēm un ballēm.
Vērtējot pašvaldību vadītāju un darbinieku došanos pieredzes apmaiņas un motivācijas braucienus uz ārvalstīm, valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka tas ir viens no dārgākajiem pieredzes gūšanas veidiem.
Valsts kontrole pēdējo nedēļu laikā aktīvi informē par revīzijām valsts iestāžu finanšu pārskatos par pagājušo gadu. Lai arī būtiskas nepilnības visās iestādēs nav atklātas, tomēr katrā no tām konstatētas vairākas nepilnības. Galvenokārt nepilnības konstatētas algu un prēmiju izmaksāšanā. Valsts galvenā kontroliere Inguna Sudraba secina – kritēriji prēmiju izmaksāšanai joprojām darbojas tikai formāli.
Valsts kontrole (VK) ir veikusi finanšu revīziju un sniegusi atzinumu par Satiksmes ministrijas (SM) 2007.gada finanšu pārskatu, secinot, ka pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Satiksmes ministrijas finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, izņemot nekustamā īpašuma uzskaites ietekmi uz finanšu pārskatu.
Valdība tuvākajā laikā aicinās uz sēdi Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai noskaidrotu daudzās valsts institūcijās atklāto iespējamo pārkāpumu un nepilnību nozīmīgumu un būtību.
200 un pat 300 latu telefonsarunu rēķinu limiti amatpersonām, milzīgi rēķini par degvielu, semināri, par kuriem ir aizdomas — tie bijuši ārzemju ceļojumi, ierēdņi, kuri par budžeta naudu pērk olas un cīsiņus, budžeta iestāžu darbiniekiem paredzēti līdzekļi, lai pie klāta galda tiktos ar citas iestādes darbiniekiem, necaurspīdīgums algu un prēmiju sistēmā. Šie un citi pārkāpumi atklājušies Valsts kontroles (VK) ikgadējā revīzijā 28 valsts pārvaldes iestādēs. Septiņu revīziju iznākums ir atzinumi ar iebildēm, kas nozīmē — iestāžu uzrādītajiem datiem pilnībā ticēt nevar. Ja iestādēs neprot godprātīgi apieties ar nodokļu maksātāju naudu, jābūt ļoti stingriem priekšrakstiem, uzskata valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Pēc valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kritikas par valsts iestāžu vadītāju dāsnajiem mēneša telefonsarunu limitiem vairāku simtu latu apmērā divi viņas pieminētie — valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) — to pamatoja ar sarunām komandējumu laikā.
Valsts kontrole (VK) ir veikusi finanšu revīziju par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS) 2007.gada finanšu pārskatu.
Virkni pārkāpumu – lidojums uz Spāniju, lai mācītos Latvijas grāmatvedību, viens šoferis vada divas automašīnas vienlaicīgi, milzīgi telefona rēķini, darba tikšanās kafejnīcās un pārtikas čeku apmaksa – šādus pārkāpumus atklājusi Valsts Kontrole pārbaudot 28 valsts iestāžu tēriņus. Valsts Kontrole ir pabeigusi finanšu revīzijas par 2007.gadu.
Veicot finanšu revīziju aģentūrā «Jaunie trīs brāļi» (J3B), konstatēta «samērā grezna pavadošā tāme» Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecībā, pirmdien intervijā Latvijas Radio norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Ziemeļu rajona tiesa piektdien, 9.maijā, plāno skatīt valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas prasību par 100 tūkstošu latu kompensācijas piedziņu no satiksmes ministra Aināra Šlesera par goda un cieņas aizskaršanu.
Neskatoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera pērn pausto atbalstu taupības režīmam valsts iestādēs, Valsts kontrole (VK) finanšu revīzijas laikā par pagājušā gada pārskatu atklājusi vairākas nepilnības Valsts prezidenta kancelejā. Kancelejā pērn atsevišķiem darbiniekiem piemaksās izmaksāts līdz 161% no noteiktās mēnešalgas, portālu "Delfi" informēja VK.
Lai ierobežotu izklaižu rīkošanu par nodokļu maksātāju naudu, ir nepieciešams centralizēts regulējums, kurā atrunāts, cik naudas valsts iestādes drīkst tērēt savu darbinieku atpūtai, uzskata Valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Ceļu būve Latvijai izmaksā dārgi, jo uzņēmēji ir sadalījuši tirgu, neļauj tajā ienākt ārzemniekiem un brīvi diktē cenas Satiksmes ministrijai (SM). Projektu sadārdzināšanās nav adekvāta inflācijai un pusotrā gadā valstij izmaksājusi vismaz septiņus miljonus latu. Tā secinājusi Valsts kontrole (VK) revīzijā, kas aptver SM darbību no 2006.gada janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam.
Ministru prezidents Ivars Godmanis ("LPP/LC") uzskata, ka galvenā problēma ceļu nozarē ir konkurences trūkums, tāpēc Valsts kontroles (VK) pārmetumi Satiksmes ministrijai (SM) ir nepamatoti.
Ceļu būve un uzturēšana Latvijai izmaksā dārgi, jo uzņēmējiem ir iespēja Satiksmes ministrijai (SM) brīvi diktēt cenas un nereti vienkāršāku darbu vietā tiek izvēlēti sarežģītākie un dārgākie. Ceļu būvnieki Latvijas teritoriju ir sadalījuši ietekmes sfērās un neļauj tirgū ienākt konkurentiem. SM veikusi arī vairākus nelikumīgus iepirkumus, tērējot naudu dārgām vakariņām, ziediem, gleznām un nenotikušiem semināriem. Tā secinājusi Valsts kontrole revīzijā, kas aptver SM darbību no 2006.gada janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam.
Politiķiem neērtā valsts kontroliere Inguna Sudraba VK izveidojusi par ietekmīgu organizāciju
Satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) vērsīsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt Valsts kontroles (VK) uzdotos jautājumus par kravas automašīnu pārvadājumiem un to, "kādas intereses pārstāv VK un tās vadītāja Inguna Sudraba."
Ieguldot VAS ,,Latvijas Pasts” pamatkapitālā valsts nekustamo īpašumu ar kopējo vērtību 5 238 400 latu, Satiksmes ministrija (SM) nav pietiekami izvērtējusi un pamatojusi šī lēmuma nepieciešamību, kā rezultātā īpašumi ieguldīti nelietderīgi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Satiksmes ministra Ainara Šlesera (LPP/LC) aktivitātes un darbības pret Valsts kontroli (VK) ir saistāmas ar VK revīzijā konstatēto nesaimniecisko rīcību ar Latvijas Pasta (LP) centrālās ēkas iznomāšanu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzdevis veikt pārbaudi Latvijas pastā par Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem, ziņo BNS.
Divi VK konstatētie pārkāpumi: vienu vadītāju atstādina pirms pārbaužu rezultātiem, otrs turpina strādāt šaubu ēnā. 24.septembrī pēc KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atstādināšanas: «Tie ir simti tūkstošu latu, tās nav desmit tūkstošu summas, kur nav skaidrības par viņu finanšu izlietojuma caurspīdīgumu un rezultātiem». 9.oktobrī , vērtējot satiksmes ministra Aināra Šlesera lēmumu pārbaudīt Latvijas pasta iespējamo nesaimniecisko, divos miljonos latu mērāmo rīcību, taču neatstādināt no amata pasta ģenerāldirektoru: «Tā ir ministra paša kompetence».
Iespējams, valsts kontroliere Inguna Sudraba darbojas "savu draugu interesēs", šodien žurnālistiem pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes paziņoja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LP/LCC).
Valsts kontrole Latvijā kļuvusi par tādu kā valdības vīru spridzinātāju. Vispirms premjerministrs eksplodēja, ka viņa pacietības mērs esot pilns, kaut gan bija cieties četrus mēnešus kopš VK pārbaudes KNAB pavasarī. Bet pirmdien uzsprāga satiksmes ministrs Šlesers — rīta agrumā aizdirba uz LNT un paziņoja, ka lūgšot ģenerālprokuroru izvērtēt, kā interesēs strādājot VK, jo valsts kontroliere Inguna Sudraba strādājot kāda "ekonomiskā grupējuma" interesēs, tāpēc esot runa par "ļoti nopietnu skandālu".
Satiksmes ministra reakcija liek domāt, ka uzkāpts uz varžacīm, kā arī parāda valdošās elites domāšanas stilu — notikumus projicēt caur savu pārliecību, ka viss tiek darīts "savējo interesēs". Tā Valsts kontroles (VK) atklātajiem pārkāpumiem Latvijas pastā (LP) sekojušos Aināra Šlesera (LPP/LC) uzbrukumus valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai par rīkošanos "draugu interesēs" un pārmetumus kompetences robežu pārkāpšanā vērtē Dienas izvaicātie sabiedrisko un politisko notikumu vērotāji.
Satiksmes ministrija (SM) nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai, lūdzot pārbaudīt, vai Valsts kontrole (VK) rīkojusies likumīgi, pieprasot informāciju par valsts institūciju darbību, nodrošinot preču un pakalpojumu kustību Latvijas–Krievijas robežpunktos. Ģenerālprokuratūra vēstuli saņēmusi, apliecināja preses sekretāre Dzintra Vītoliņa. Vēstulē gan nav runas ne par draudiem, ko VK it kā izteikusi SM, ne arī par valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas varbūtējo darbošanos kāda ekonomiska grupējuma interesēs, ko satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) viņai pārmeta, minot kā galveno iemeslu, lai vērstos tiesībsargājošajās struktūrās.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot vērtēt satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) izteikumus un saukt ministru pie atbildības par nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Latvijā ir jāmaina attieksme pret valsts līdzekļiem, lai tie netiktu nelietderīgi izšķērdēti, un iedzīvotāji beidzot varētu saņemt par savu nodokļu naudu atbilstošas kvalitātes pakalpojumus, uzskata Valsts kontroles (VK) vadītāja Ingūna Sudraba.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba apsver iespēju vērsties tiesā saistībā ar satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) viņai veltītajiem izteikumiem un pārmetumiem.
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) nosūtījis vēstuli Valsts kontroles (VK) vadītājai Ingunai Sudrabai, kurā lūdz sniegt plašāku informāciju par laikraksta "Biznes&Baltija" 23.oktobra numurā publicētajā intervijā atrodamajiem Sudrabas izteikumiem, ka Tieslietu ministrijā (TM) "maijā tika konstatēti simtiem miljonu latu zaudējumi, taču tam neviens nepievērsa uzmanību".
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba komentējot pēdējā laikā Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus atzina, ka šobrīd ir redzami trūkumi likumos, par kuru sakārtošanu no iestāžu vadītāju puses ir maza interese. «Acīmredzot ir interese dzīvot vidē, kur nav sakārtoti likumi,» otrdien telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» pauda Sudraba. Valsts kontroliere norādīja, ka iestāžu vadītājiem vajadzētu nākt ar iniciatīvu sakārtot tos likumus, kurus iespējams interpretēt savādāk, taču tā nenotiek.
Sabiedriskā transporta braukšanas maksai jābūt mazākai — pēc vairāku mēnešu ilgas revīzijas pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme (RS) secinājusi Valsts kontrole (VK). Pašreizējais 30 santīmu tarifs neesot aprēķināts atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Turklāt tajā iekļauti nepamatoti izdevumi, piemēram, sporta kluba sponsorēšana.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba kategoriski noliedz pārmetumus par "Parex bankas" interešu pārstāvēšanu. Intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" viņa norāda, ka turpina gatavot prasību tiesā pret satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC), kurš pieļāva iespēju, ka Sudraba darbojas "savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju".
Cik efektīvi plānots iztērēt valsts līdzekļus stāvlaukumu būvniecībā pierobežā, šoruden no Satiksmes ministrijas (SM) vēlējās uzzināt arī Valsts kontrole (VK). Atbildes gan VK tā arī nesaņēma. SM vērsās prokuratūrā, norādot, ka VK nav tiesības pieprasīt šādu informāciju. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers paziņoja, ka galvenā kontroliere Inguna Sudraba darbojas "savu draugu interesēs, kuriem pierobežā ir zemes īpašumi, lai uzzinātu ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju". I.Sudraba savukārt vērsās pie augstākas amatpersonas - premjera Aigara Kalvīša, norādot, ka SM divus mēnešus nesniedz atbildes
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā pārbaudē par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas iespējamo atrašanos interešu konfliktā nav konstatēti pārkāpumi.
Valsts kontrole (VK) ir konstatējusi būtiskus iepirkumu pārkāpumus jaunā Iekšlietu ministrijas (IeM) administratīvā kompleksa būvniecībā Gaujas ielā. Iekšlietu īpašumu valsts aģentūra (IĪVA) vairākkārt pārkāpusi Publisko iepirkumu likumu un nav ievērojusi brīvas konkurences un valsts līdzekļu efektīvas izmantošanas pamatprincipus, revīzijā secinājusi VK.
Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) nominēšana premjera amatam sakritusi ar Valsts kontroles paziņojumu, ka viņa pārraudzībā esošajā Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā (IĪVA) vairākkārt pārkāpta iepirkumu procedūras kārtība, kā arī miljonos mērāmas summas izlietotas neatbilstoši to tērēšanas sākotnējam mērķim. I.Godmanis no atbildības neizvairās, taču uzskata, ka būtisku pārkāpumu nav bijis - zaudējumi neesot nodarīti, bet naudas pārdalei citiem nolūkiem esot attaisnojums. VK tam nepiekrīt, norādot, ka arī aģentūra pret VK secināto iebildumus neesot cēlusi. To I.Godmanis līdz raksta nodošanai nekomentēja, taču viņa padomnieks Krists Leiškalns informēja - ministrs pieprasījis no IĪVA visu saraksti ar VK.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba vērsusies tiesā pret demisionējušās valdības satiksmes ministru Aināru Šleseru (LPP/LC), prasot piedzīt 100 000 latu kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu viņai veltītajos izteikumos.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba neuzskata, ka Rīgā būtu nepieciešams būvēt Dienvidu tiltu par pusmiljardu latu, valstī esot daudz svarīgākas prioritātes.
Nosakot Pilsētas attīstības fondu kā speciālā budžeta līdzekļus, dome nav ievērojusi likuma "Par budžetu un finanšu vadību" nosacījumus. Fondu veidojošie ieņēmumu avoti 2006.gadā nav noteikti likumā paredzētajā kārtībā un fondā ieskaitītajiem līdzekļiem - vienreizējai maksai pilsētas infrastruktūras attīstībai un nomas maksai - nav likumīga pamata, norāda VK.
Latvijas Televīzijā (LTV) joprojām ir nopietnas problēmas - no iepriekš dotiem 14 Valsts kontroles ieteikumiem ir ieviesti četri, par Valsts kontroles secinājumiem šorīt Latvijas Radio informēja Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba.
Kukuļņemšanu veicina cilvēku pieaugošā bezkaunība, ceturtdienas vakarā TV3 ziņu raidījumā atzina Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba.
Tieslietu ministrija (TM) nav nodrošinājusi kontroli pār īstenotā Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) projekta realizāciju un noslēgto līgumu atsevišķu nosacījumu izpildi, tā pārkāpjot normatīvo aktu prasības un rīkojoties neekonomiski un neefektīvi, konstatēts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Valsts kontrole atklājusi, ka Satiksmes ministrija 2006.gada nogalē samaksājusi privātfirmai par semināru rīkošanu, kas nekad nav notikuši, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
