Kā nosmelt miljonus? (8.11.2007)

Lihtenšteinas izmeklētāju atklātais gana skaidri rāda, kā Lembergs un viņa domubiedri uz VN rēķina vairojuši labklājību

Abstrahējoties to varētu saukt par īso kursu "melnajā" biznesa shēmošanā. Vai arī par rokasgrāmatas cienīgiem piemēriem, kā nodokļu paradīzes izmantot peļņas nosmelšanā, naudas atmazgāšanā un nevēlamo konkurentu izstumšanā. Tomēr realitātē tā ir konkrēta, tepat Ventspilī gadiem īstenota biznesa prakse, kas šauram personu lokam ar pilsētas mēru priekšgalā ļāvusi kļūt par miljonāriem.

Lihtenšteinas firsta apgabaltiesas lēmums, ar kuru pret Latvijā smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju šajā valstī sākts kriminālprocess par abu līdzdalību naudas atmazgāšanā un ar kuru arestēti viņiem piederošie īpašumi, ietver vairākas ārzonu darījumu shēmas. Tās atklāj ar Ventspils naftas (VN) biznesu saistītu pelēkās naudas plūsmas kustību un to, kā šī nauda vairo gan abu Lembergu, gan Lemberga, seniora, domubiedru labklājību. Tāpat no tiesas lēmuma ir redzams, kā interesēs noticis gadu slepenībā turētais 7% VN akciju pārdošanas darījums, kuram bija izšķiroša nozīme VN lielākās īpašnieces, kopš marta Lemberga opozicionāru kontrolētās a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT) dominējošās ietekmes saglabāšanā.

Lihtenšteinā lietas izmeklēšana pamatojas uz vairāku ar Lembergu saistītu ārzonās nodarbinātu juristu ziņojumiem. Ar mēru šobrīd nevar sazināties.

Ārzonas paslēptā grupa

Pēc Lihtenšteinas izmeklētāju jau atklātā Ventspils mēra daudzkārt teiktais, ka viņam nav kopīgu darījumu ar VN biznesā iesaistītajiem uzņēmējiem, ārzonās paslēptajiem pastarpinātajiem uzņēmuma īpašniekiem, neiztur kritiku.

Proti, kā izriet no Lihtenšteinas firsta apgabaltiesas lēmuma, kas ir Dienas rīcībā, tieši A.Lembergs, viņa bērni Līga un Anrijs kopā ar tādiem uzņēmējiem, kā ilggadējais VN padomes priekšsēdis, Latvijā aizdomās par līdzdalību naudas legalizācijā turētais Mamerts Vaivads, bijušais VN prezidents Jānis Blaževics, starptautiskajā meklēšanā izsludinātais un par "Lemberga kasieri" dēvētais bijušais VN padomes loceklis Laimonis Junkers, tāpat arī ilggadējais VN padomes loceklis Uldis Pumpurs un ar A.Lembergu saistītais uzņēmējs, arī bijušais VN padomes loceklis Vladimirs Krastiņš veido to cilvēku kompāniju, kas parādās kā ārzonu trasta patiesā labuma guvēji un kuru kontus papildina caur ārzonām izpludināta Latvijā oficiāli neredzama nauda.

Lai arī tas tieši neizriet no Lihtenšteinas izmeklētāju atklātā, tomēr var nojaust, ka līdz brīdim, kad sākās tā dēvētais "ventspilnieku karš", minēto personu loku, visticamāk, papildināja arī par Lemberga opozicionāriem dēvētie, savulaik VN valdē strādājušie Igors Skoks, Olafs Berķis, Genādijs Ševcovs un ar VN biznesu tieši nesaistītais Oļegs Stepanovs. Viņi no shēmas izslēgti jau vismaz 2002.gadā.

Divi trasti un Logistics

Ārzonu skaits, kas iesaistītas gan ar VN biznesu saistītas peļņas nosmelšanas, gan 7% VN akciju pārdošanas darījumos, pārsniedz desmitu un ir sazarots.

Tiesa, shēmu būtība nav tik sarežģīta, jo, piemēram, 7% VN akciju pārdošanā atslēgu veido divi ārzonu trasti (sniedz svešas mantas pārvaldīšanas pakalpojumus, pēc beneficiāra rīkojumiem) — Ontebema Trust un Blackgold Trust. Savukārt naftas biznesa peļņas nosmelšanā shēmas mugurkaulu veido auditorfirmā Deloitte&Touche Rīgā izstrādātā Logistics struktūra.

Kā nosmēla?

Analizējot Logistics struktūru, ir redzams, ka tā aizsākas ar Latvijā reģistrēto, Lemberga, seniora, ietekmē esošo komandītsabiedrību Ventspils ekspedīcija loģistika (VEL). Šī firma kopš 2002.gada ir starpnieks naftas un naftas produktu pārkraušanā starp VN piederošo Ventspils naftas termināli (VNT) un klientiem Krievijā. Plašu publicitāti VEL ieguva šogad februārī, kad Ventspils amatpersonu lietas ietvaros tika apcietināta aizdomās par līdzdalību naudas legalizēšanā turētā firmas administratore, zinātāju vidū par Lemberga "melnās kases" grāmatvedi dēvētā Gita Grasmane.

VEL vairākums pieder ārzonā reģistrētai Logistics Holding. VEL ir tipisks starpnieks, kas slēdz līgumus ar klientiem Krievijā par naftas pārkraušanu. Daļa naudas, ko firma saņem par darījumiem, no VEL plūst uz ārzonām, daļa naudas tiek samaksāta VNT par pārkraušanu un veido oficiālo naudas plūsmu. Pelēkā VEL nauda, kā rāda Lihtenšteinā atklātais, plūst uz VEL dalībnieka Logistics Holding kontiem, pēc tam uz Kestrel Group Holding un caur to uz divām citām ārzonām — Vitale Consulting un Andover Trust. No tās nauda kustas vēl uz trim citām ārzonu firmām, līdz beigās daļa naudas atgriežas Latvijā reģistrētā a/s L.V.K..

2004.gadā un 2005.gadā kopā, kā liecina Ventspils mēra amatpersonas deklarācija, dividendēs no L.V.K. viņš saņēmis 1,6 miljonus latu, aizņēmumi deklarācijā nav atšifrēti.

Plūda arī 5% fondam

Ievērību Logistics struktūrā pelna Vitale Consulting, kuras vadītājs ir L.Junkers un kura it kā nodarbojas ar konsultāciju pakalpojumu sniegšanu un par šiem pakalpojumiem no Kestrel Group saņēma naudu. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka 2005.gadā caur Vitale legalizēti 16,7 miljoni dolāru, bet 2006.gadā — 11,9 miljoni dolāru.

No Lihtenšteinas tiesas lēmuma izriet, ka daļa naudas no Vitale plūda uz ārzonām, kuru īpašnieks bija Lembergs, juniors. Savukārt no atlikušās daļas tika veidots tā sauktais 5% fonds — naudas avots, kas, ļoti iespējams, rada pamatu "Lemberga stipendijām" — fizisku un juridisku personu kukuļošanai. Nauda no šīs "kases" saņemta skaidrā, piemēram, aploksnēs, koferos.

Pašiem pārdotās akcijas

Cita shēma, ko atklāj Lihtenšteinas tiesas lēmums, ir veids, kā un kam tika pārdoti 7% LNT piederošo VN akciju. Par šo darījumu sabiedrība uzzināja tikai šopavasar, kad LNT varu pārņēma Lemberga opozicionāri.

Lai arī šis darījums notika jau 2006.gada martā, vēl gada sākumā tolaik Lemberga kontrolē esošā LNT vadība, Dienas taujāta par iespējamo VN akciju pārdošanu, atzina, ka neko tādu nezina. Marta beigās, kad LNT kontroli pārņēma opozicionāri atklājās, ka ārzonās kopumā pazuduši 11% no LNT iepriekš piederošajiem 48,89% VN akciju. 7% akciju, kā tagad noskaidrojies, tika pārdotas caur Lihtenšteinā reģistrētu, Lembergam, senioram, pakļautu trasta nodibinājumu Miselva. Tas akcijas pārdeva divām citām ārzonu firmām, kuru īpašnieki ir minētie — Blackgold un Ontabema trasti. Šo abu trastu patiesā labuma guvēji — Lemberga bērni un seši viņam tuvie uzņēmēji. Miselva par akciju pārdošanu saņēma 25,7 miljonus dolāru, kurus noguldīja bankā Lihtenšteinā. Šī nauda šobrīd apķīlāta, ir aizdomas, ka tā iegūta no citām ar Lembergu saistītām ārzonām.

Izmeklēšanu turpina

Ir virkne juristu, kas ienākumus no ārzonu shēmās "izmazgātās" naudas dēvē par normālu starptautiskā biznesa praksi, kurā nav nekā nelikumīga. Vai ir tā, vai tomēr arī ārzonu shēmās slēptiem darījumiem ir robeža, kad "parasta" biznesa prakse kļūst par naudas atmazgāšanas shēmu, rādīs gan Lihtenšteinas, gan Latvijas tiesībsargu sākto izmeklēšanu rezultāti un vēlākie tiesu lēmumi. Iespējams, ka ar laiku Latvijas un Lihtenšteinas izmeklētāju darbu papildinās vēl divās citās ārvalstīs (viena no tām ir Šveice), pret Lembergu sākto kriminālprocesu rezultāti.

Nav arī izslēgts, ka atsevišķa izmeklēšana varētu tikt veltīta pērn rudenī notikušajai VN valsts akciju privatizācijai biržas izsolē, kurā par VN līdzīpašnieci kļuva kompānijas Vitol meitasfirma Euromin Holding, jo ir šaubas, vai starp Aivaru Lembergu un Vitol pirms privatizācijas netika noslēgta kāda slepena vienošanās.

8.11.2007
DIENA