Vai Brigmanis sagraus Eiropas Savienību? (22.01.2012)
Nez, Augusts Brigmanis spēj vakaros mierīgi aizmigt, kad jādomā, ka viņam pēkšņi tik milzīga vara?
Ka dažu starptautisku politisku apstākļu sakritības gadījumā viņš pat varētu ne tikai atņemt Latvijai cerības uz lielāku naudu no Eiropas Savienības fondiem, bet arī visu Eiropas Savienību iedzīt vēl dziļākā krīzē. Turklāt to visu var izdarīt pavisam vienkārši - nebalsojot par pasākumiem, kurus eirozonas glābšanai gribēs ieviest Eiropas Savienība un Latvijas valdība.
Tiesa, šādai varai nepieciešamie politiskie apstākļi vēl nav gluži iestājušies. Taču Brigmanis jau ir pasteidzies pavisam atklāti un teju vai pašsaprotami paziņot - ZZS nebalsošot ne par kādiem ES lēmumiem, kuriem vajadzēs divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalstu, ja viņa partija nebūs valdībā ar vismaz diviem ministriem.
Tā droši vien ir patīkama sajūta, ka ne tikai Latvijas premjerministram Valdim Dombrovskim, bet arī Eiropas Komisijas vadītājam Žozē Manuelam Barrozu un citu ES valstu premjerministriem nu ir jārēķinās - ja «zaļie zemnieki» nedabūs zemkopības un vides ministru portfeļus, Eiropas finanšu stabilizācija un iziešana no krīzes var kļūt ļoti problemātiska.
Lielā iespēja
Eiropas Savienības valstu vadītāji vienojušies par vairākiem pasākumiem eirozonas glābšanai, un pašlaik dienas kārtībā ir papildinājumi Lisabonas līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidošanu. Latvijas juristi uzskata, ka to pieņemšanai būtu nepieciešams konstitucionāls vairākums Saeimā. Rindā gaida iespējamās izmaiņas Satversmē, kuras varētu būt jāveic, lai pievienotos eirozonai. Tiesa, galīgie lēmumi nav pieņemti, par tiem plānots vienoties ES valstu vadītāju sanāksmē 30.janvārī. Dombrovskis pieļauj, ka varbūt «formulējumi būs tādi, ka mēs nekādas kompetences nedeleģējam, un tad pietiks ar vienkāršo vairākumu». Tāpat kā, piemēram, jau pagājušonedēļ Saeimas konceptuāli atbalstītajam fiskālās disciplīnas likumprojektam. Tomēr Brigmanis laikam saskatījis lielo iespēju saviem «zemniekiem» kļūt neaizstājami svarīgiem Eiropas mērogā, bez kuru atbalsta ES paredzētie pasākumi Latvijā tiktu nobremzēti.
Brigmaņa ieteikums ir vienkāršs - šantažēt Eiropu, par atbalstu eirozonas glābšanai prasot naudu no ES fondiem. «A varbūt tieši labi, ka mēs izdarām spiedienu uz Eiropu?» viņš vaicā un pamāca: «Tieši no Latvijas varbūt atkarīgs - ja visām Eiropas valstīm viņš jāratificē -, un Latvija pēkšņi iecērtas un pasaka, ka mums ir stingra līnija par tiešmaksājumiem zemniekiem, stingra līnija par kohēzijas fondiem.»
Brigmanim pašam un viņa ZZS tā gan nav nekāda «pēkšņa ieciršanās». Drīzāk jau apzināta politika, kā to parāda arī līdztekus izteiktā šantāža valdībai - ja nedos viņiem tos divus portfeļus, nedabūs atbalstu likumu izmaiņām, kurām vajadzēs Saeimas kvalificētā vairākuma atbalstu.
Dombrovskis par šādas politikas piedāvājumu ir visai strups: «Ir jāizšķiras, vai mēs virzāmies uz ES kodolu, vai paliksim ES nomalē», tāpēc «nez vai te būtu jāatver politiskais tirgus».Viņa partijas biedrene, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ir emocionālāka - runa esot «par Latvijas valsts tālāko eksistenci».
Taču Brigmanim politika ir tirgus, turklāt tik primitīvs, ka laikam neredz sekas, ko šāda Latvijas «ieciršanās» radītu pašai Latvijai. Nevar iedomāties, ka pārējās 26 ES valstis piekristu šādai šantāžai. Rezultātā Latvija zaudētu jebkādas iespējas runāt par papildus finansējumu no ES fondiem. Un, ja tiešām īstenotu Brigmaņa draudus un neatbalstītu ES nepieciešamos lēmumus, paliktu, kā teic Dombrovskis, ES nomalē - arī bez cerībām uz papildus finansējumu zemniekiem vai jebkam citam, protams.
Portfeļi nenozīmē atbildību
Tomēr no Brigmaņa tie nav tukši draudi, un ZZS jau ir parādījis gatavību tos īstenot. Pagājušonedēļ Saeimas Eiropas lietu komisijai tikai ar lielām grūtībām izdevās nodrošināt nepieciešamo balsu skaitu, lai apstiprinātu nacionālo pozīciju par ES gatavoto pastiprinātās ekonomiskās savienības līgumu, kad ZZS un Saskaņas centra deputāti bija demonstratīvi atstājuši sēdi.
Smejies vai raudi, taču atklātu Latvijas un visas Eiropas Savienības šantažēšanu un bloķēšanos ar promaskavisko SC Brigmanis dēvē par vēlmi «uzņemties atbildību», tāpēc ZZS vajagot tos divus ministru portfeļus. Bet vaicāts, kādēļ ZZS ir tik svarīgi būt valdībā, viņš skaidro, ka tas ļautu partijai «līdzdarboties Eiropas finanšu stabilizācijas jautājumos».
Varam secināt, ka, esot opozīcijā, «zaļajiem zemniekiem» ir tik ļoti vienalga, kas notiks ar valsti un Eiropas Savienību, ka būtu gatavi izgāzt Latvijas un visas ES centienus stabilizēt finanses, lai tikai tiktu valdībā, kur piepeši nezin kāpēc kļūšot atbildīgi. No tā izriet nākamais secinājums - lai labāk paliek sēžam opozīcijā.
22.01.2012
ir.lv