ZZS J. Dūklavs
Lai gan nekustamā īpašuma apsaimniekošanai paredzētais valsts budžeta finansējums ir ierobežots un normatīvais regulējums nepilnīgs, tomēr Zemkopības ministrija (ZM) un tās padotībā un pārvaldībā esošās institūcijas nav izmantojušas arī esošās iespējas, lai efektīvi pārvaldītu savus 42,37 miljonu latu vērtus īpašumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Publiskajā telpā manāmās viedokļu sadursmes - vai ekonomiskās attīstības vārdā pieļaujama aktīvāka koku ciršana Latvijas mežos, vai arī esošā pieeja rada apdraudējumu videi, ainavām un ilgtspējīgai attīstībai - liek paraudzīties uz mežizstrādi raksturojošiem skaitļiem pēdējo gadu laikā.
Veļu laiks. Matīšu novada Braslava. Antona Benjamiņa Melnā Jāņa parks. Šai vietā kokus nepārdod. Tikai stāda un saudzē. Arī nokaltušie stumbeņi pārtop skulptūrās, kompozīcijās, pirmatnīgā templī, kultūras zīmēs.
Pēc dažām stundām, trešdienas rītā pulksten 11 beidzoties Valsts prezidenta Andra Bērziņa izvirzītajam ultimātam par rīcībspējīga valdības koalīcijas modeļa piedāvāšanu, Vienotība panākusi vienošanos par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu jaunajai Valda Dombrovska valdībai, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Panāktā vienošanās paredz, ka ZZS nepievienosies valdības koalīcijai, bet vai nu ar visām 13 frakcijas balsīm, vai daļēji atbalstīs valdību.
ZZS un A. Lembergam nav garantiju, ka arī turpmāk varēs atklāti dancināt Latvijas valdību, tiesas un drošības dienestus. Toties saglabājušās cerības to darīt aizkulisēs – ar naudu, šantāžu, kā arī pašu un Saskaņas centra ievēlētā Valsts prezidenta atbalstu.
Sabiedrības bažām par Latvijas mežu pārlieku strauju izciršanu ir pamats. Tā LTV1 raidījumā „Eiropa. Mīti un realitāte” sacīja Pasaules dabas fonda Latvijā vadītājs Jānis Rozītis. Arī portāla TVNET aptauja apliecina cilvēku uztraukumu - vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka ciršanas apjomi valsts mežos jāsamazina. Savukārt uzņēmums "Latvijas Valsts meži" izveidojis filmiņu, kurā slavē savu darbu, taču neparāda nevienu dzīvu koku - vienas vienīgas datorgrafikas un tabulas.
Pēc Valda Zatlera lēmuma atlaist Saeimu zemkopības ministrs J. Dūklavs pa galvu pa kaklu steidzās panākt laupītājmežsaimniecībai izdevīgus Meža likuma grozījumus. Grozījumi tagad pieņemti. Sabiedrības spiediena rezultātā veidotā parlamentārā darba grupa tajos neiestrādāja gluži visas nejēdzības ko vēlējās J. Dūklavs ar draugiem. Tā ņēma vērā arī dabas aizsardzības speciālistu ieteikumus.
Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora amatam plānots virzīt dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzini un ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Andi Krēsliņu, liecina Ministru kabineta komitejas akceptētais valdības rīkojums. Ministru kabinets rīkojumu izskatīs jau otrdien. Nav gan skaidrs, kāpēc valsts galvenā dabas resursa faktiski vienīgās uzraugošās institūcijas ģenerāldirektors tiek iecelts amatā bez konkursa.
Pašreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) izvairīgi komentē savu iespējamo palikšanu amatā arī jaunajā valdībā.
Kamēr valsts gatavojas sniegt miljonus latu lielu atbalstu jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Latvijā, kādas Jāņa Dūklava vadītās Zemkopības ministrijas atbildīgas ierēdnes uzņēmums nodarbojas ar ko pilnīgi pretēju - ievērojamos apjomos iegādājas pienu no vietējiem lauksaimniekiem un tad kā starpnieks nodod to Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumiem, gūstot ievērojamu peļņu.
Valdība Valsts meža dienesta (VMD) vadītāja amatā šodien apstiprināja bez konkursa virzīto Andi Krēsliņu. Kāds labi informēts avots sarunā ar portālu TVNET pauda kritiku par Krēsliņa līdzšinējo darbību. Iespējams, viņš vairāk domājot par savām interesēm, nevis valsts labumu. Situācijas izvērtēšanā vajadzētu iesaistīties tiesībsargājošajām iestādēm.
Latvijas mežsaimniecībā ir problēmas. Tā atzīst vairums portāla TVNET aptaujāto populārāko partiju. Daļa piekrīt ekspertu viedoklim par plašajām kailcirtēm Latvijas mežos. Taču pie varas esošā Zaļo un zemnieku savienība domā, ka mežus patlaban apsaimnieko pārdomāti un tikai sabiedrība nesaprot meža apsaimniekošanas principus. Savukārt Šlesera reformu partija pat neuzskatīja par vajadzīgu atbildēt uz jautājumiem...
Ja turpināsim mežos saimniekot tāpat kā līdz šim, pēc 10 gadiem Latvijā vairs nebūs ko cirst, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina ekspremjers Aigars Kalvītis.
Izmantojot gan savus apjomīgos finansiālos un administratīvos resursus, gan iespējas ar to palīdzību ietekmēt lielu daļu Latvijas meža nozarē strādājošo uzņēmumu, šīs jomas zinātnieku, kuri tā vai citādi „barojas” no uzņēmuma atvēlētajiem līdzekļiem, un arī mediju, Roberta Strīpnieka vadītā valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts meži pēdējos divos mēnešos paslepus ir izvērsusi apjomīgu kampaņu pret tiem, kas aicina kritiski izvērtēt uzņēmuma darbību.
Meža apsaimniekošanu aplūkojošos rakstos un to komentāros emocionāls viedoklis bieži tiek vērtēts zemāk par koksnes pieauguma, mežainuma u.tml. skaitliskajiem faktiem. Tomēr emocionālajam noskaņojumam būtu jāpievērš nopietna uzmanība, jo tas acīmredzami parādījies brīdī, kad ciršanas apjomi pārsnieguši kādu līdz šim neapjēgtu kritisko slieksni sabiedrības spējā paciest ierastās ainavas strauju izzušanu.
21. jūlijā nozare.lv publicēta intervija ar VAS Latvijas Valsts meži (LVM) valdes locekli Edvīnu Zakovicu, kura gada alga LVM ir Ls 43 367,98, bet no privātkompānijas – LVM izcirtumos ieinteresētās Metsaliitto Latvia – Ls 3039,76. Nekā jauna un diskusijas vērta kārtējā LVM pašslavināšanās dziesmā, protams, nav, ja nu vienīgi apgalvojums, ka akciju sabiedrībai netīkamais TV Al Jazeera sižets par Latvijas mežu iznīcināšanu „nekorekti” uzrādījis orkāna postījumus, ko ar izciršanu rūpīgi ārstējuši LVM „sanitāri”. Taču tas vairāk iederas komēdijas žanrā. Traģiskāka ir amatpersonas cerīgā žūžošana, ka kaut kur ārzemēs kailcirtes esot vēl plašākas nekā pie mums: 20, 30 un vairāk par 50 ha vienuviet.
Liela daļa no mežu politikas dokumentiem rakstīti ar "Latvijas valsts mežu" roku. Valstij piederošā kapitālsabiedrība nereti ziedo prāvus līdzekļus ar mežu nozari nesaistītām organizācijām. Pārdodot mežus ārvalstu kompānijām Latvija zaudē kontroli pār savu lielāko bagātību. TVNET aptaujāja Saeimas frakciju vadītājus, kuri, atbildot uz četriem jautājumiem, sniedza savu skatījumu uz valstij piederošo mežu apsaimniekošanu.
Lai arī Zemkopības ministrijas pārstāvji nopietni strādājot, lai panāktu Latvijas zemnieku saņemtos maksājumus vienlīdzīgākus ar citu Eiropas valstu maksājumiem, tomēr joprojām tas nav izdevies. Mūsējie lauksaimnieki joprojām saņem salīdzinoši mazāk nekā citās valstīs.
Nav jābūt mežsaimniecības ekspertam, lai saprastu, ka valsts uzņēmums nedrīkst šķiest nopelnīto, vēl jo vairāk tad, ja peļņa gūta, veidojot tik pretrunīgi vērtētus izcirtumus. Mēģināsim kalkulēt, cik lielā platībā jāizcērt mežs, lai tiktu pie naudas, kas ar zemkopības ministra un finanšu ministra akceptu pagājušajā gadā ziedota teju katram lūdzējam.
Latvijas Valsts mežu dāsni finansētā Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons, kurš arī personiski saņem algu Latvijas Valsts mežiem piederošā uzņēmumā, ceturtdien nenoliedza ziņas, ka no šīs valsts akciju sabiedrības saņēmis neformālu pamudinājumu sacerēt un publiskot pēc būtības Latvijas Valsts mežu darbības atbalstošo viedokļrakstu, kas šajās dienās parādījās medijos. Savukārt Roberta Strīpnieka vadītie Latvijas Valsts meži (LVM) vakar šo informāciju ne noliedza, ne apstiprināja.
Šajās dienās medijos parādījušos meža nozares zinātnieku vēstuli, kas „caur puķēm” atbalsta valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži pašreizējo, pēc daudzu domām, destruktīvo un tuvredzīgo darbību Latvijas mežos, organizējis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons. Šo Pietiek rīcībā nonākušo faktu vēl divdomīgāku padara apstāklis, ka Jansons ne tikai pirms dažiem gadiem pats bijis Latvijas Valsts mežu darbinieks, bet vēl joprojām tiek netieši apmaksāts no Latvijas Valsts mežu kabatas.
Šī gada 14. jūnijā, tieši Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā plkst. 16:05:11 valsts mežsaimniecības institūta Silava direktors Jurģis Jansons izsūtīja iekšēju elektronisku vēstulīti, ko vērts darīt zināmu tautai:
Valsts Mežu dienestam (VMD) jābūt neatkarīgam un spēcīgam pārraugam. Lai to stiprinātu, deputāts Uģis Rotbergs (V) iesniedzis vairākus būtiskus grozījumus Meža likumā. Viņš rosina mainīt arī kompānijas "Latvijas Valsts meži" (LVM) īpašnieku struktūru. Otrdien par šiem priekšlikumiem spriedīs atbildīgās darba grupas speciālisti.
Par atbaidošām kailcirtēm ik dienas kļūst gandrīz 100 hektāru Latvijas mežu. Patlaban privāto mežu īpašniekiem ir gandrīz neierobežotas tiesības izcirst mežus “pa tīro”, domājot tikai par savu kabatu un tajā nopelnīto naudu, nevis vidi un nākotni.
Zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadībā izstrādātās izmaiņas Meža likumā un Valsts meža dienesta (VMD) izformēšana ir mežu izcirtēju sapnis, sarunā ar TVNET uzsver vides aktīvists Dainis Īvāns. Arī viņš nevēlas klusēt par Latvijas Valsts mežu (LVM) piekopto Latvijas dabas bagātību izpostīšanu savtīgos nolūkos. Par to, ka valstsvīri un viņu padotie steidzas līdz 23.jūlijam (Saeimas atlaišanas referendumam) gūt sev iespējami lielāku labumu.
Latvijas mežu atjaunošana un izcirtumu apstādīšana, un šo stādījumu kopšana daudzās vietās notiek nekvalitatīvi, novērojis LTV raidījums „de facto”. Vairāki aptaujātie mežziņi secinājuši, ka pēc 80 vai 100 gadiem Latvijas mežos vairs nebūs tik daudz kvalitatīvu, piemēram, priežu , ko cirst – kā šobrīd. Priežu mežu ekonomiskā vērtība pēc 80-100 gadiem visticamāk būs daudz mazāka nekā šobrīd. Priežu meži valstī aizņem 36% no kopējās mežu platības un priežu koksne ir svarīga eksporta prece.
„Mežu īpašnieku biedrības” oficiālais saīsinājums ir MIB. Garumzīme vidū, šķiet, nav zudusi nejauši. MIB atbilde komentāram „Dūklavs meklē „tautas” atbalstu” vairāk piedien bezbēdīgiem meža izcirtējiem, ne tālredzīgiem meža saimniekiem. Arī biedrības „apolitiskās” intereses, izskatās, tīri labi saskan ar Jāņa Dūklava politiskajiem manevriem.
Zemkopības ministram Jānim Dūklavam Valsts meža dienesta (VMD) izformēšanai un valstiski atbalstītas laupītājmežsaimniecības nostiprināšanai atlicis pavisam maz laika – 23. jūlijs, bet atklātībā joprojām nav nodots neviens Zemkopības ministrijas izstrādātais dienesta reorganizācijas priekšlikums.
Zemkopības ministrija (ZM) joprojām cer atgūt līdzekļus, kas pirms nepilniem diviem gadiem izkrāpti no tās administrētā Zivju fonda, svētdien vēsta LTV raidījums "De Facto".
Zemkopības ministrijā top medību likuma grozījumi, kuros ņemtas vērā visu citu pušu, tikai ne mednieku intereses un, iespējams, iekļauti absurdi un nepareizi priekšlikumi, laikrakstu "Latvijas Avīze" informējis mednieku biedrības "Driāda" vadītājs Guntis Cunskis.
Šodien Saeimas tautsaimniecības komisijā izskanēja ierosinājums pilnībā atcelt ciršanas apliecinājuma nepieciešamību. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sarunā ar TVNET pauž uzskatu, ka meža īpašniekiem jādod lielākas tiesības tā apsaimniekošanā. Vides aktīvisti uzskata, ka šāda rīcība ir nepieņemama un kārtība Latvijas mežos neatbilst pašas valsts noteiktajai apsaimniekošanas politikai.
Valsts kontrole (VK), izvērtējot Zemkopības ministrijas (ZM) gada pārskatu, norāda uz krāpšanas risku Lauku atbalsta dienestā (LAD). Par LAD konstatēto VK ir nosūtījusi informāciju izvērtēšanai prokuratūrai, TVNET informēja VK.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pavisam drīz var kļūt par dažādus laikus pārdzīvojušās Latvijas mežu sardzes kapraci. Pēc viņa pavēles sākta pēdējos simt gados vērienīgākā un vienlaikus profānākā Valsts meža dienesta „izciršana”. Ja 1903. gada Viskrievijas mežkopju kongress Rīgā, vērsdamies pret laupītājmežsaimniecību, pieprasīja toreizējās kroņa mežu sardzes nostiprināšanu, tad pašreiz nozarē nepārprotami vērojama atgriešanās agrīnā feodālisma visatļautībā.
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna plāno atstāt savu ieņemamo amatu, un iemesls ir Zemkopības ministrijas (ZM) uzspiestās reformas, kuru rezultātā paredzēts likvidēt mežniecības, svētdienas vakarā ziņoja Latvijas televīzijas raidījums De facto.
«Vīrs rīta ziņās dzirdēja pa radio,» Māra Kaugure laikrakstam Diena stāstījusi, kā uzzinājusi, ka par atbalstu, ko kā priekšlaikus pensionējusies lauksaimniece saņem kopš 2006. gada, tagad būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde vēl lemj, vai uzsākt kriminālprocesu saistībā ar iesniegumu par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Zemkopības ministrijas (ZM) Medību saimniecības attīstības fonda padomes darbību. Policija, kurai aprīļa beigās iesniegumu pārsūtīja Ģenerālprokuratūra, lēmumu sola šonedēļ. Tikmēr Dūklavs neredz pamatu izmeklēšanai par to, kā fonds dalījis medību saimniecības naudu. Interešu konfliktu faktā, ka pie Medību fonda naudas vairāku gadu garumā tikušas organizācijas, kuru pārstāvji paši lemj par finansējuma dalīšanu, zemkopības ministrs nesaskata – Latvija neesot tik liela, lai no lemšanas izslēgtu medību profesionāļus. „Nezinu neko par policiju, nezinu neko par iesniegumu – kad viņš pie manis nonāks, tad varēšu komentēt. Man nav sūdzējies neviens,” sev ierastajā manierē no jautājumiem atgaiņājas Dūklavs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) negrasās nākt klajā ar ierosinājumu pārbaudīt, vai starptautiskās korporācijas zem vieniem un tiem pašiem nosaukumiem Austrumeiropā pārdod zemākas kvalitātes produktus. Viņš iesaka uzturā lietot Latvijā ražotos produktus, jo tiem garantēta kvalitāte.
Ģenerālprokuratūra 26. aprīlī saņēmusi iesniegumu par Zemkopības ministrijas (ZM) Medību saimniecības attīstības fonda padomes, ko vada zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), darbību. Ģenerālprokuratūrā Pietiek apstiprināja, ka Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors minēto iesniegumu nosūtījis izskatīšanai Valsts policijai. Konkrēti iesnieguma motīvi netiek atklāti, tomēr, pētot fonda finansiāli atbalstīto projektu sarakstu, redzams, ka vairāku gadu garumā desmitus tūkstošus latu saņēmuši projekti, kurus iesniegusi Latvijas Mednieku asociācija. Tās vadība – Elmārs Švēde un Ainārs Zvejnieks vienlaikus darbojas fonda konsultatīvajā padomē, kas vērtē atbalstāmos projektus. Formāli viņi sevi no interešu konflikta norobežojuši, jo nepiedaloties Mednieku asociācijas projektu vērtēšanā. Švēde turklāt ir sens un dāsns zaļo zemnieku finansētājs – pēdējo deviņu gadu laikā viņš tiem ziedojis kopumā 54 530 latu.
Cūkkopības nozarē neko nevar glābt, tā vietā ir jāsāk domāt par to, kā nozari atjaunot, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits, piebilstot, ka cūkkopība Latvijā «izbeigsies» jau rudenī.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) par biroja vadītāju un padomnieci pieņēmis Renāti Zīverti, kura ir ministra māsīca, raksta portāls "Pietiek.com". Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) meita Elīna nesen tikusi pie darba Zemkopības ministrijas (ZM) padotības iestādē - Lauku atbalsta dienestā, kur ministra meita sākusi strādāt par sabiedrisko attiecību speciālisti.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sagādājis amatu 9. Saeimas deputātei, kolēģei no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Sarmītei Pilātei, kura vēlēšanās oktobrī neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai iekļūtu parlamentā. Kopš pērnā gada decembra viņa iecelta valsts akciju sabiedrības Lauku attīstības fonds valdē. Pilātes alga ir 760 lati, ko bijusī deputāte raksturo ar vārdiem - „ļoti pieticīga”. Zemkopības ministrija šajā fondā ir valsts kapitāla daļu turētāja. Pilāte Pietiek neslēpa, ka amatam viņu uzrunājis personiski ministrs Dūklavs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), otrdien Pietiek skaidrojot, kādēļ 21. februāra rītā lidojumam ar airBaltic reisu uz Briseli izvēlējies dārgo biznesa, nevis daudzkārt lētāko ekonomisko klasi, nav bijis līdz galam precīzs. „Uz padomes sēdēm Brisele apmaksā biznesa klasi ministram plus vienam ierēdnim,” bija Dūklava skaidrojums. Izrādās, lidot biznesa klasē ir ministra paša izvēle – normatīvie akti tādas tiesības dod, bet nekur nav noteikts, ka ministriem pienāktos lidot tikai un vienīgi biznesa klasē. airBaltic mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka, pērkot biļetes uz nākamās pirmdienas reisu, ceļojums uz Briseli biznesa klasē vienā virzienā izmaksātu 567 latus, bet ekonomiskajā daudzkārt lētāk – 135 latus.
„Tāpēc, ka man šīs biļetes apmaksā Brisele!” bija zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) atbilde uz Pietiek jautājumu, kādēļ viņš pirmdienas rītā ar airBaltic reisu uz Briseli devies biznesa, nevis ekonomiskajā klasē, lai gan vietas bijušas brīvas arī ekonomiskajā klasē.
Ko nolika priekšā, to parakstīju. Aptuveni tā uz jautājumiem, kādēļ pērnā gada pēdējās dienās licis parakstu zem saraksta ar lieliem, vairāku desmitu tūkstošu latu ziedojumiem no Latvijas Valsts mežu (LVM) naudas, Pietiek atskalda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Kā tas nākas, ka lielāko naudu saņēmuši ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) saistītas biedrības, viņš neskaidro – paļaujoties uz LVM valdi, kurā darbojas tās pašas ZZS politiski virzīti cilvēki.
Apkopojot datus par aizvadīto gadu redzams, ka valsts uzņēmumi ziedojumos izdalījuši piecarpus miljonus latu (5 554 820 Ls). Visvairāk - 3 ar pus miljonus (3 688 597 Ls) devusi akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.
Pēdējās piecgades lielākie ziedotāji Latvijā bijuši Latvijas valsts meži (LVM), Latvenergo un Latvijas dzelzceļš, raksta Diena. Ziedotāju TOP 5 iekļuvis arī Rīgas siltums un Hipotēku banka.
Arābu telekanāla "Al Jazeera English" izplatītajā filmā "Latvijas lubene" ("Latvias pulp fiction") paustas bažas par Latvijas mežu nākotni un valsts uzņēmumam "Latvijas Valsts meži" (LVM) pārmesta pārāk intensīva mežu izstrāde, kas apdraud arī bioloģisko daudzveidību.
Piena iepirkuma cenas ir par zemu, lielākoties tās nespēj nosegt pat ražošanas izmaksas, portālam Diena.lv atzina vairāki aptaujātie zemnieku saimniecību īpašnieki.
Zemkopības ministrijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstā vēl joprojām ierakstīti arī rīkojumi par prēmiju izmaksām, taču ministrija apliecina, ka patiesībā stingri tiekot pildīts premjera 2008. gada rudens aizliegums izmaksāt prēmijas valsts institūcijās.
Zemkopības ministrijas (ZM) zinātnisko institūciju darbība un to veiktie pētījumi nenodrošina pietiekamu atbalstu lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozaru mērķtiecīgai attīstībai, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Nākamgad lauksaimniekiem subsīdijas tiks samazinātas par trīs miljoniem latu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrijas slēgtajā konkursā par tās un padotībā esošo iestāžu vienotas informācijas telpas izveidi ir uzvarējis IT uzņēmums RIX Technologies, liecina Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati.
«Zemkopības ministra Jāņa Dūklava neiesaistīšanās Ministru kabineta noteikumu par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana» grozījumu apstiprināšanā, apdraud vietējo piena ražotāju nozares tālāko pastāvēšanu, nemaz nerunājot par to, ka tiek liegta iespēja attīstīt savu - zemniekiem piederošu pārstrādi un ražot konkurētspējīgus piena produktus,» pauž piena kooperatīvu «Trikāta KS», PKS «Dzēse» un «Piena partneri KS» biedri.
Zemkopības ministrijas 2009.gada pārskats sniedz patiesu priekšstatu par tās finanšu stāvokli, tomēr būtiski pilnveidojama padotības iestāžu darbības uzraudzība, jo aizvien konstatēta normatīvo aktu neievērošana un neefektīva budžeta līdzekļu izmantošana, secināts Valsts kontroles revīzijā, informēja VK. Piemēram, Lauku atbalsta dienests kļūdainu aprēķinu dēļ atbalsta maksājumos zemniekiem piešķīris "liekus" 50 000 latu.
Latvijas lauksaimnieki rosina atbildīgās institūcijas aizliegt ārzemniekiem Latvijā iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Viņi uzskata, ka šai idejai vajadzētu gūt politisku atbalstu. "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš šorīt Latvijas radio stāstīja, ka ekonomiskās krīzes iespaidā daļa zemnieku ir spiesti pārdot savus īpašumus. Tā kā vietējiem iedzīvotājiem nav naudas to iegādei, ir bažas, ka par to īpašniekiem kļūst ārzemnieki.
«Ja manai saimniecībai nebūtu ilgtermiņa stratēģijas, tad es ietu par sētnieku,» LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja z/s Mežacīruļi īpašnieks Juris Cīrulis, komentējot faktu, ka ministrijai nav ilgtermiņa lauksaimniecības stratēģijas.
Pavasarī varētu notikt jauna lauksaimnieku protesta akcija, aģentūrai BNS pastāstīja viena no pērnā gada lauksaimniecības protesta akcijas rīkotājām Dace Pastare.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.
Latvijas mežu privātīpašnieki vairs nav ieinteresēti savu īpašuma kopšanā, jo viņiem tiek liegts saņemt Eiropas atbalsta maksājumus. Tas var draudēt ar mūsu „zaļais zelta” devalvāciju.
Valsts uzņēmums "Latvijas Valsts meži" (LVM) 2009. gada pēdējā nedēļā dažādām sabiedriskā labuma organizācijām ziedojis 2 049 159 latu, turklāt aptuveni pusi no šīs summas izdevies saņemt ar politiķiem cieši saistītām organizācijām, svētdien vēsta raidījums "De facto".
Zemniecei Larisai Vjatkinai, kurai banka pieprasīja atmaksāt visu kredītu par iegādāto tehniku, konfiscēts traktors un barības trūkuma dēļ jau divas govis gājušas bojā.
Latvijā nereti izskanējis viedoklis, ka valsts nespēj izvirzīt stabilas lauksaimniecības prioritātes un nenāk zemniekiem talkā nosakot tās jomas, kurās darboties būtu perspektīvi. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete TVNET pauž viedokli, ka nav īsti normāli tas, ka vienā gadā prioritāte ir cukurbietes, nākamajā rapsis. Latvijas lauksaimnieki līdz ar to nespēj pietiekami ātri pārorientēties un plānot sava biznesa attīstību ilgtermiņā.
Mūsu rīcībā nonācis šā gada 23.septembrī apstiprināts iepirkums par konsultantu piesaisti “Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētas pakalpojumu sistēmas un vienotas informācijas telpas tehniskās arhitektūras izstrādē”.
Zemkopības ministrija (ZM) nenodrošina lietderīgu valsts budžeta dotācijas izlietojumu lauku attīstības veicināšanai un vismaz divos pasākumos nelietderīgi iztērēti vairāk kā 250 tūkstoši latu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Tiem, kas tagad aktualizē cukura ražošanas iespējas Latvijā un grasās šeit būvēt jaunu fabriku, saprašana par šo nozari ir diezgan vāja, saka Sesavas pagasta zemnieku saimniecības "Ivulla" īpašnieks un kādreizējās Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Uldis Caune.
Pēc medijos izskanējušās informācijas, sestdien valdību veidojošās partijas esot konceptuāli vienojušās, kā papildināt valsts budžetu uz nodokļu ieņēmumu rēķina!
Piena nozarē patlaban nav iespējams izsludināt ārkārtas stāvokli, jo tam vajadzīga ES atļauja.
Paaugstinot nekustamā īpašuma nodokļa likmes, zemes īpašnieki, kuri savu zemi neapsaimnieko, tiks rosināti domāt par tās racionālāku izmantošanu. Šādu uzskatu intervijā Latvijas Radio pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Biedrība «Zemnieku saeima» pagaidām vēl neplāno lauksaimnieku protestus, jo vispirms cer sagaidīt kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Latvijas lauksaimniecību.
Mazināt nākamā gada subsīdijas zemnieki ir gatavi, tomēr tikai tad, ja neskar citus vājos punktus, piemēram, nepārtrauc atmaksāt akcīzes nodokli par degvielu. Diena jau rakstīja, ka par to runāts jaunajā nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Vēstulē apliecināta valdības gatavība "samazināt vai atcelt vairumu atvieglojumu, ieskaitot tos, kas paredzēti zemniekiem", tāpat norādīts, ka "ir jāmazina valsts atbalsts, lauksaimniecības subsīdijas un dažādas citas subsīdijas, ieskaitot akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem".
Lauksaimnieku organizācija Zemnieku saeima trešdien nākusi klajā ar paziņojumu, kurā pauž kategorisku protestu pret nodomu palielināt nekustamā īpašuma nodokli zemei līdz 3% no kadastrālās vērtības no 2010.gada, ko paredz Latvijas un Eiropas Komisijas parakstītais sadarbības memorands. Ja attiecīgs likums tiks pieņemts, organizācija aicinās zemniekus protestēt.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzīst, ka patlaban nav skaidrs, kad zemniekiem varētu piešķirt nepilnus 27 miljonus latu, par kuriem piensaimnieki un iepriekšējā – Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība vienojās februārī.
Zemnieku un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji ideju veikt PVD un policijas reidus tirdzniecības un loģistikas vietās, lai pārbaudītu produkcijas kvalitāti, dokumentācijas atbilstību un konkurences prasību ievērošanu vērtē kā labu. Tomēr viņus māc bažas, vai uzraudzības iestādes nepārcentīsies un nesāks «vajāt» zemniekus par sīkumiem.
Pēdējās dienās masu medijos paustā informācija par to, ka šogad sešu mēnešu laikā dažādos atbalsta maksājumos piensaimnieki no valsts saņēmuši ap 70 milj. Ls un dotā summa divas reizes pārsniedz saražotās gala produkcijas vērtību – nav patiesa.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) rosinājis iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci (JL) sākt cīņu, lai apkarotu nelegālas lauksaimniecības produktu un pārtikas preču tirdzniecību, ziņo Zemkopības ministrija (ZM). J.Dūklavs uzskata, ka iedzīvotāji jāpasargā no nezināmas izcelsmes pārtikas produktiem, kas var būt nedroši un nekvalitatīvi, tādējādi apdraudot patērētāju veselību. Par šādu nelegāli tirgotu nezināmas izcelsmes pārtiku netiek arī maksāti nodokļi valsts budžetā.
Zemniekam jāpiemaksā, ka kombināts vispār atbrauc pienam pakaļ — ilgu laiku tā ir bijusi zemnieku ironija par piena iepirkuma cenu, kas turpinājusi strauji sarukt, neskatoties uz lauksaimnieku nemieriem gada sākumā. Nu joki pārtapuši realitātē, vērtējams pēc Dienas rīcībā nonākušās Preiļu siera pavadzīmes kādai Latgales puses saimniecībai, kur par 305 nodotiem litriem saimnieks saņēmis 0,00 santīmu. Rudenī gan vidējai piena iepirkuma cenai valstī vajadzētu pakāpties vismaz par santīmu augšup, pat tad, ja piena produktu cenas zemās maksātspējas dēļ veikalos saruks. Zemniekiem, kas patlaban dzīvo no savām rezervēm, pat pussantīma cenas kāpums daudz nozīmētu, vērtē nozares eksperti.
Zemniekus izmisumā dzen zemā piena cena, kas gada laikā samazinājusies uz pusi. Pašlaik viņus no aktīvas rīcības attur lauku darbi, taču rudenī uz Rīgu, iespējams, atkal dosies smagā lauksaimniecības tehnika, trešdien raksta «Neatkarīgā».
Samazinoties valsts finansējumam lauksaimniecības atbalstam, zemnieki varētu saņemt ļoti minimālās vai vispār zaudēt subsīdijas, kā arī varētu būt izmaiņas akcīzes kompensāciju izmaksā, otrdien LNT raidījumam “900 sekundes” atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Bijušie Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieki kļuvuši par reorganizēto departamentu direktoriem.
“Bija tādi iepriekšējie gadi - tie treknie gadi, kad ar naudiņu rīkojās diezgan brīvi, laikam jau tās bija pietiekoši. Un daudzi tā darīja. Varbūt Zemkopības ministrijas ierēdņi tiktu uzskatīti par tādiem nedaudz jocīgiem, ja viņi darītu visu otrādi, kas atbilstu šīs dienas sapratnei par valsts naudas tērēšanu,” šādu viedokli otrdienas rītā pēc publiskotajiem Valsts Kontroles (VK) revīzijas rezultātiem par naudas tērēšanu valsts iestādēs pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš ministra amatā strādā aptuveni divus mēnešus.
Zemkopības ministrija (ZM) pagājušajā gadā par parlamentārās sekretāres Ligitas Silaraupas dienesta transportlīdzekļa izmantošanu samaksājusi 14 982 latus, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Zemkopības ministrija (ZM) pagājušā gada 16.decembrī ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtu (LVAEI) par "Zaļās karotītes" pasākumu īstenošanu 2009.gadā par kopējo summu 900 000 latu, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.
Zemkopības ministrija nolēmusi uz valdību virzīt tādu ģenētiski modificētās pārtikas (ĢMO) koncepciju, kas paredz ierobežot šādas pārtikas audzēšanu, taču neaizliegt tās ievešanu un tirgošanu. Izšķiršanās trešdienas sēdē bija starp trīs scenārijiem — bez apstiprinātā bija iespēja pateikt konsekventu nē gan ĢMO audzēšanai, gan arī pārtikas un dzīvnieku barības tirgošanai, kā arī Latvija varētu mainīt savu nostāju katrā konkrētā gadījumā, pamatojot savu viedokli ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumiem.
Lauksaimnieku biedrības „Zemnieku saeima” (ZSA) pārstāvji pirmdien pauda sašutumu par iespējamo akcīzes nodokļa atmaksas pārtraukšanu, kas varētu ievērojami sadārdzināt lauksaimniecības produkcijas izmaksas, informē ZSA. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sola kategoriski neatbalstīt šādu samazinājumu.
